Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

Augsti godātie deputāti!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods sveikt jūs Latvijas Republikas Saeimā, kur esam sanākuši uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) apvienotās parlamentārās komitejas otro sēdi. Kā jūs atceraties, pirmā kopīgā sēde notika pirms Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līguma stāšanās spēkā.

Šodien varam uzskatīt, ka Latvijas un Eiropas Savienības attiecības ir iegājušas jaunā attīstības posmā, kad Latvijai tiek dotas vienādas iespējas līdz ar pārējām asociētajām valstīm konstruktīvi attīstīt integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

Nevar nepieminēt arī decembrī notikušo Luksemburgas sanāksmi, kuras laikā pieņemtais lēmums ietvēra sevī kompromisu, kas tika panākts Eiropas Parlamenta un atsevišķu ES dalībvalstu aktīva spiediena rezultātā. Bez šā atbalsta Luksemburgas lēmums būtu bijis Latvijai nelabvēlīgāks.

Eiropas Savienības paplašināšanās nedrīkst zaudēt ātrumu un virzienu, jo pretējā gadījumā tā varētu zaudēt ticamību. Labākais ticamības piemērs — ES lēmums šā gada beigās uzsākt sarunas ar vienu vai vairākām otrās grupas ("pre-ins") valstīm. Tas sekmēs gan stabilitāti un attīstību kandidātvalstīs, gan liks ātrāk izlemt institucionālo reformu jautājumu, kā arī dos ticamību Luksemburgas lēmumam. Plaisai starp pirmās ("ins") un otrās grupas valstīm ("pre-ins") nevajadzētu palielināties tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no pagaidām ārpusē palikušajām valstīm.

Latvija kopš ES ziņojuma "Agenda 2000" publicēšanas ir sasniegusi ievērojumu progresu Eiropas Komisijas viedoklī par minēto problēmjautājumu risināšanu, kā arī apņēmusies efektīvi izmantot ES pievienošanās partnerības ietvaros sniegto atbalstu, lai sagatavotos integrācijai Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvija ir sasniegusi tādu attīstības pakāpi, lai vidēji īsā laika posmā ("short-medium term") izturētu Eiropas Savienībā pastāvošās konkurences spiedienu.

Saskaņā ar EDSO rekomendācijām, Latvija ir sasniegusi lielu progresu naturalizācijas un pilsonības jautājumu risināšanā. Latvijas Republikas Saeima šā gada 20.maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā. Likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā. Tas nozīmē, ka galīgai grozījumu pieņemšanai ir nepieciešami divi lasījumi, un es ļoti ceru, ka šos grozījumus Pilsonības likumā Saeima pieņems jau parīt, 4.jūnijā. Tādējādi tiks likvidēts pēdējais šķērslis iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Pagājušajā gada novembrī jūs, godājamie kolēģi, iepazināties. Šodien un rīt es jums vēlu radošu, auglīgu darbu, lai abas šajā interesentajā procesā iesaistītās puses gūtu maksimālu savu cerību piepildījumu.

Pateicos par uzmanību!