INFORMĀCIJA

Par Hipotēku un zemes bankas pirmajiem pieciem

Šodien, 3. jūnijā, aprit pieci gadi, kopš Uzņēmumu reģistrā reģistrēti Hipotēku un zemes bankas (HZB) statūti. Tad arī sākās praktiskā kredītiestādes darbība. HZB vakar, 2. jūnijā, rīkoja preses konferenci, lai kopā ar žurnālistiem atskatītos uz savas pastāvēšanas laiku.

HZB valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis teica:

— Pirms pieciem gadiem, 1993. gada pavasarī, pirmais bankas prezidents Arnis Kalniņš sāka HZB veidot ar 20 miljoniem Latvijas rubļu, ko Latvijas valdība piešķīra statūtkapitāla izveidošanai. Vēlāk šī summa pārvērtās 100 tūkstošos latu. Šobrīd HZB rīcībā ir gandrīz 6 miljoni latu pašu kapitāls. Toreiz Arnis Kalniņš bija viens un bankai bija tikai trīs ēkas Latvijas centrā. Tagad mēs esam trīs simti — visos Latvijas rajonos mums ir nodaļas un esam atrodami gandrīz vai katrā pagastā. Mūsu rīcībā šodien ir ļoti moderns elektroniskais aprīkojums, toreiz, pašā sākumā, bija tikai viens dators. Taču tā ir tikai ārējā puse.

Gribu teikt, ka tad, kad HZB sāka darboties, nebija nekāda kredītportfeļa. Tagad mūsu bankas kredītportfelis ir lielāks nekā 21 miljons latu, un tas ir sasniegts, visus šos gadus rūpīgi strādājot. Salīdzinājumā ar 1994. gadu mūsu kredītportfelis ir pieaudzis 45 reizes. Taču šāds fantastisks salīdzinājums ir tikai tādēļ, ka banka savu darbību sāka pilnīgi no nulles.

Viens no mūsu bankas galvenajiem uzdevumiem bija kreditēt laukus, un esam centušies to darīt pēc vislabākās sirdsapziņas. Šobrīd apmēram 40 procentus lauksaimnieku saņemto kredītu ir izsniegusi HZB. Domāju, šādu rādītāju ir grūti pārvērtēt.

Esam pildījuši arī daudzas citas funkcijas — apkalpojuši privatizācijas sertifikātus, privatizācijas procesu, zemes izpirkšanas līgumu slēgšanu un daudzas citas lietas. Šī informācija ir pieejama ikvienam, kurš ieskatīsies HZB gada pārskatā.

Gribu minēt vēl dažas lietas. Pirms gadiem trim HZB bija vienā no pēdējām vietām visu banku reitinga tabulā, kuru bija vairāk nekā 30. Šobrīd mēs caurmērā esam jau otrā desmitnieka vidū, ņemot vērā dažādus rādītājus. Taču, runājot par kredītiem, esam jau pirmajā desmitniekā. Kaut arī nebūt neesam lielākā banka, tikai vidēja izmēra banka, jo mūsu aktīvu kopējā summa šobrīd ir 27 miljoni latu, salīdzinājumā ar "Parex" vai "Latvijas Unibanku", kuras ir desmit reižu lielākas. Taču kredītportfelis šīm bankām nav desmit reižu lielāks.

Šie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami, ja nebūtu notikusi vesela virkne pārmaiņu mūsu bankas darbībā, ja nebūtu konsekventi ievēroti mūsu mērķi un uzdevumi, ko noteica Latvijas valdība, kas ir vienīgais mūsu bankas īpašnieks. Mēs joprojām esam vienīgā Latvijā palikusī valstij pilnībā piederošā banka. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem bija kreditēt mazos un vidējos uzņēmējus laukos, un šo uzdevumu esam veikuši pietiekami godīgi un pareizi. Mūsu rīcībā bija Pasaules bankas (PB) kredītlīnija, ko pilnībā apguvām šāgada pavasarī, — vairāk nekā 22 miljoni dolāru, ko Latvijas valdība aizņēmās no PB lauksaimniecības attīstībai.

Pēdējo divu gadu laikā esam pārcietuši diezgan lielas izmaiņas mūsu bankas darbībā. Esam iegādājušies Sakaru bankas nodaļu tīklu, pievienojām HZB "Laukkredītu". Trīs dažādi kolektīvi tika saliedēti vienā, šobrīd kolektīvs jau spēj veikt ļoti lielus uzdevumus. Par to vislabāk liecina šā gada pirmo četru mēnešu darbības rezultāti. Bez šaubām, tas viss nebūtu iespējams, ja mums nebūtu palīdzējuši mūsu akcionāri — valdība, Latvijas Banka un visas personas, kas personificē valsti. Taču galvenie un uzticamākie mūsu partneri visu laiku ir bijuši mūsu klienti. Un viņi deva mums iespēju attīstīt banku.

Gribu pateikties arī visiem tiem, kuri bija ar mums visus šos izaugsmes gadus. Neklājās viegli, bija daudzas un dažādas pārmaiņas gan politikā, gan attieksmē pret banku, gan attieksmē arī pret lauksaimniecību. Izskatās, ka visas šīs lietas vēršas aizvien pozitīvāk, līdz ar to mēs cerīgāk varam skatīties nākotnē.

Vēl gribu pateikt vienu lietu, tas ir mans personīgais viedoklis. HZB ar savu darbu ir pierādījusi interesantu un būtisku faktu. Proti, īpašuma forma nebūt nav tā, kas nosaka uzņēmuma darbības efektivitāti. To nosaka cilvēki, kas strādā. Privatizācija nav obligāts priekšnoteikums uzņēmuma efektīvai darbībai. Šis temats ir mūžīgā strīda objekts, kas norisinās mūsu valstī. Mūsu banka ar piecu gadu darbību ir pierādījusi, ka īpašuma forma nav galvenais motīvs labam darbam un ka privātais īpašums ne vienmēr ir labākā saimniekošanas forma. Arī valsts īpašums, valsts uzņēmums var strādāt ar labiem rezultātiem. Mūsu bankas darbs bija un ir profesionālas, spēcīgas un motivētas komandas darbs. Bez tās HZB veiksmīga darbība nebūtu iespējama.

Par nākotni. Ir zināms, ka HZB ir saistīta ar PB kredītlīniju apkalpošanu un šobrīd tiek strādāts vēl pie vienas jaunas kredītlīnijas lauku attīstības projekta ietvaros. Šī kredītlīnija būs 25 miljoni ASV dolāru, un paredzams, ka rudenī tā reāli sāks darboties. Šodien, 3. jūnijā, Latvijas delegācija dodas uz Vašingtonu, lai vienotos par galanosacījumiem šī projekta realizācijai. Bez vides un reģionālās attīstības ministra, kurš ir delegācijas vadītājs, uz Vašingtonu dosies arī Finansu ministrijas, Zemkopības ministrijas un HZB pārstāvji. Esam diezgan pārliecināti, ka delegācija atgriezīsies ar pozitīviem rezultātiem un tie būs atbilstoši Latvijas interesēm.

Rolands Paņko

, HZB pirmais viceprezidents, kurš šajā bankā sāka strādāt viens no pirmajiem un ir uzskatāms par iestādes veterānu, teica:

— Līdztekus tām banku operācijām, ko veic arī citas Latvijas komercbankas, HZB izpilda virkni specifisku darījumu, kas nodrošina ar privatizācijas procesu saistīto norēķinu apkalpošanu. HZB apkalpo vairāk nekā 200 tūkstošu fizisko un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontus. Zemes reformas ietvaros mūsu banka valsts vārdā slēdz zemes izpirkšanas līgumus ar zemes lietotājiem. Pašlaik ir noslēgti vairāk nekā 100 tūkstošu šādu līgumu par kopējo platību 590 tūkstoši hektāru. Bankai stratēģiski svarīgs darbības virziens ir fiskālās kreditēšanas sistēmas attīstība, kas ietver sevī ilgtermiņa hipotekāro aizdevuma izsniegšanu pret nekustamā īpašuma ķīlu un specifisku vērtspapīru — hipotekāro ķīlu zīmju izlaidi. Banka jau ir veikusi divas šādu vērtspapīru emisijas, un tas ir HZB ieguldījums plašam lietotāju lokam svarīgās hipotekārās kreditēšanas sistēmas attīstībā, Latvijas vērtspapīru tirgus un kapitāla tirgus attīstībā. HZB redz savu vietu hipotekārajos darījumos Latvijas banku sistēmā un plāno šo virzienu attīstīt arī turpmāk jau uz jaunās likumdošanas bāzes pamata, kura pašlaik Saeimā tiek veidota.

Juris Lujāns

, HZB viceprezidents kredītoperāciju jautājumos, kurš HZB sistēmā iekļāvās kopā ar "Laukkredītu", teica:

— Gribu runāt par unikālām lietām, kas ir raksturīgas mūsu bankai. Viena no tām, ko uzskatu par unikālāko, ir tā, ka mūsu banka, esot valsts struktūra un apkalpojot valsts naudu, nav turpinājusi dažādu citu organizāciju sliktās tradīcijas un neesam izsnieguši naudu "uz neatgriešanos". Gluži pretēji — mēs pat dažu šādu organizāciju izsniegtu naudu šobrīd veiksmīgi atgūstam, piemēram, Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredītportfeli, ko veiksmīgi piedzenam. Runājot par mūsu kredītportfeli, gribu atzīmēt, ka tas ir viens no viskvalitatīvākajiem kredītportfeļiem Latvijā visā komercbanku sektorā un šis rādītājs ir uzskatāms par augstu, jo Latvijā ir tikai dažas bankas, kuru kredītportfeļa klientu daudzums ir vairāk nekā 1000 kredītņēmēju. Mums šobrīd ir vairāk nekā 2000 kredītņēmēju, kuri ir aizņēmušies kopumā gandrīz 3000 aizdevumus. Tas ir, runājot par aktīvo kredītportfeli. Pārvaldīt šādu klientu skaitu ir pietiekami sarežģīti, tādēļ daudzas lielās bankas izsniedz pārsvarā lielus, bet ne tik daudzus aizdevumus, jo to apkalpošana ir vienkāršāka. Taču mēs veiksmīgi apkalpojam ļoti lielu klientu daudzumu bez kredītu norakstīšanas. Un neparedzam zaudējumus ciest arī nākotnē. Ticam, ka līdzekļi, ko Latvijas valsts aizņemas no PB mūsu lauksaimnieku vajadzībām, HZB normālā ceļā atdos, jo šogad sākam pirmo kredītlīniju atmaksāt un atmaksāšanas process ilgs 12 gadus. Tas tiešām liecina par to, ka īpašuma forma nenosaka darbības rezultātus. To nosaka cilvēki, un darbā ar kredītiem visbūtiskākais ir tieši godprātīgums.

Vēl gribu piebilst, ka mēs esam tieši mazo un vidējo aizņēmēju banka, jo mūsu izsniegtais "vidējais kredīts" ir 7,5 tūkstoši latu. Tāda nav nevienai citai bankai Latvijā. Un gribu pieminēt to, ka, analizējot komercbanku sektoru 1995. un 1996. gadā, pēc banku krīzes lauksaimniecības kredītportfelis visās bankās strauji saruka. Tajā laikā "Laukkredīts", vēlāk HZB, bija viena no retajām kredītiestādēm, kuras lauksaimniecības kredītportfelis pieauga. Un šobrīd esam sasnieguši 40 procentus no kopējā komercbanku sektorā izsniegtā kredītportfeļa lauksaimniecībai. Un noteikti ir jāmin arī tas, ka mēs realizējam valsts izstrādātās programmas un varam tās realizēt tikai starpvalstu programmu ietvaros. Tā galvenokārt bija PB kredītlīnija, 13 miljoni latu. Taču lauksaimniekiem mēs pašlaik esam izsnieguši kredītus par 16 miljoniem latu, piesaistot arī citus līdzekļus. Tā ka esam šo uzdevumu izpildījuši ar uzviju. Noteikti gribam būt arī līderi hipotekārajos kredītos, jo ar hipotekāro kedītportfeli komercbanku sektorā šobrīd ir tieši tāda pati situācija, kāda tā bija lauksaimniecībā ap 1995. gadu, proti, tas ir vismazāk kreditētais tirgus segments komercbanku starpā. Tātad tā ir iespēja attīstīties, un mēs šajā procesā jau esam iekļāvušies.

Aija Laicāne

, HZB galvenā grāmatvede, kura arī atnākusi uz HZB no "Laukkredīta", kur bija otrā uzņēmuma darbiniece un ir uzskatāma par pilntiesīgu iestādes veterāni no tās dibināšanas dienas, sievišķīgi smaidot, piebilda:

— Sāku strādāt "Laukkredītā" 1993. gada rudenī. Negāja viegli — gan salām un strādājām pie datoriem ar cimdiem rokās, gan degām un paši glābām datorus. Taču tagad, atskatoties uz visu iepriekšējo laiku — kā sākās mūsu lauku projekts un kā tas ir izveidojies, ir patīkami apzināties, ka esam auguši paši un ka izauguši ir mūsu klienti. Tagad mēs esam spēcīga banka. Taču man pašai ļoti svarīgi ir tas, ka jūtu — daru ko labu. No mūsu darbības tiek labums visiem cilvēkiem. Un patīkami arī tas, ka mūsu sapludinātais kolektīvs ir sastrādājies gan savā starpā, gan arī ar mūsu klientiem. Tas ir pats būtiskākais.

Jēkabs Krieviņš

, Vidzemes reģiona vadītājs, kurš arī uz HZB atnāca kopā ar "Laukkredītu", kurš uzdrošinājās un sāka strādāt tādā riskantā amatā kā mobilais kredītinspektors laikā, kad Latvijā nebija pilnīgi nekādas pieredzes šāda veida darbībai, piemetināja:

— Galvenais, kas man jāpasaka, — mūsu attīstība ir bijusi iespējama tikai tādēļ, ka attīstījās mūsu klienti. Pats patīkamākais mūsu ikdienas bankas dzīvē ir tieši tas, ka redzam klientu augšanas procesu. Aizvien retāk ir jāskaidro, kas ir kredīti, kādēļ tie vispār ir un kā tie jāatdod. Aizvien retāk ierodas klienti, kuri prasa kredītinspektoram aizdevumu ar frāzi: "Kredīti ir? Es ņemu." Tā vairs nenotiek, klienti ir izglītoti un pieredzējuši. Un mūsu izaugsme ir viņu nopelns. Tieši tādēļ bankai ir 26 nodaļas, esam visos Latvijas rajonos, lai būtu tuvāk klientiem. Un tieši mūsu rajonu nodaļās visu trīs kolektīvu saplūšana bija visasāk izjūtama. Taču tā risinājās veiksmīgi, un šobrīd mums ir iespēja normāli uzturēt bankas tīklu un apkalpot klientus. Mēs joprojām cenšamies darbību uzlabot un domājam, ka spēsim savus klientus apkalpot arvien labāk.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Hipotēku un zemes bankas (HZB) vadība: HZB Vidzemes reģiona vadītājs Jēkabs Krieviņš, bankas viceprezidents kredītoperāciju jautājumos Juris Lujāns, HZB valdes priekšsedētājs Inesis Feiferis, pirmais viceprezidents Rolands Paņko un galvenā grāmatvede Aija Laicāne

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"