Baltijas un Japāņu jūra ir tālu. Domas — tuvu

Takeši Fudži ( Takeshi Fuji ), Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, jūs savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedzāt vēl tikai pērnā gada oktobrī, taču pēc tam jau ne reizi vien no savas Stokholmas rezidences esat apmeklējis Latviju.

— Jā, šī ir jau mana ceturtā vizīte Latvijā. Tas, protams, raksturo gan manu interesi, gan, un visupirms, manas valsts ieinteresētību labā sadarbībā ar jūsu valsti. Pagaidām Japānas vēstnieka rezidence ir Stokholmā, taču domāju, ka tādai vajadzētu būt arī Rīgā.

— Pirms padomju okupācijas Rīgā jau bija Japānas vēstniecība.

— Jā, es zinu, esmu redzējis šīs ēkas un vēstnieka fotogrāfijas. Šoreiz es arī aizgāju līdz ēkai, kur pirms Otrā pasaules kara Rīgā atradās Japānas vēstniecība. Protams, šobrīd būtu visai grūti uzreiz atvērt vēstniecību ar šeit rezidējošu vēstnieku. Taču es domāju, ka pagaidām izeja būtu Rīgā atvērt Japānas vēstniecības biroju.

— Jūsu priekšgājēja darbības laikā Rīgā tika atvērts Japānas informācijas centrs.

— Mēs šai institūcijai piešķiram lielu nozīmi. Tomēr tā ir privāta organizācija, bet es domāju, ka Rīgā vajadzētu būt arī oficiālajai Japānas diplomātiskajai pārstāvniecībai. Sākumā mūsu vēstniecības birojam, kurā pastāvīgi, ar noteiktu diplomātisko misiju atrastos kāds Japānas Ārlietu ministrijas darbinieks.

— Jūs Rīgā ieradāties vienlaikus ar lielas japāņu biznesmeņu delegācijas vizīti.

— Jā, es atbraucu īpaši, lai būtu klāt šajā notikumā.

— Kā jūs vērtējat šīs uzņēmējsabiedrību apvienības "Keidanren" delegācijas vizīti Rīgā?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka "Keidanren" ir vislielākā uzņēmējsabiedrību apvienība Japānā. Tajā apvienojušās vai visas Japānas lielākās kompānijas, to nosaukšana vien prasītu daudz laika. Arī šajā delegācijā ir pārstāvēta vesela virkne lielu un slavenu Japānas kompāniju un pat to vadītāju līmenī. Tas vien jau liecina par šīs vizītes nozīmīgumu abu valstu attiecību perspektīvā.

— Ar ko izskaidrojama tik izteikta Japānas uzņēmēju interese par daudz mazāko Latviju?

— Es gribu atzīmēt jūsu valsts ekonomisko stabilitāti. Relatīvi īsā laikā, kopš esat atguvuši savu valstisko neatkarī bu, jūs esat sasnieguši daudz. Inflācija Latvijā pazeminās, pieaug ražošana un nacionālais kopprodukts. Bet īpaši es sarunā ar saviem tautiešiem — japāņu uzņēmējiem — uzsvēru, ka, atkal un atkal ierodoties Rīgā, mani iepriecina aizvien lielākais gaišums jūsu cilvēku sejās. Nedomāju, ka tagad, maijā, tas būtu tikai skaistā pavasara laika dēļ. Manuprāt, šo gaišumu rada arī apziņa, ka tagad jūs varat baudīt savas atgūtās neatkarības augļus un paši vadīt savas valsts ekonomiku. Arī tādēļ mūs, japāņus, interesē sadarbība ar Latviju, un mēs uz to raugāmies optimistiski.

Protams, Latvija ir relatīvi neliela valsts. Pat visas trīs Baltijas valstis kopā ir relatīvi nelielas. Taču ļoti svarīga ir jūsu valstu atrašanās vieta — krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem. Līdz ar to mūsu biznesmeņu interese par Latviju un arī abām pārējām Baltijas valstīm ir liela, jau kopš jūs atguvāt savu valstisko neatkarību.

Jūs jau zināt, ka Japānas ekonomika vispār ir ļoti dinamiska. Mēs esam daudz sasnieguši, bet nemitīgi meklējam aizvien jaunas investīciju iespējas ārzemēs. Tieši šīs dinamikas un nepārtraukto jaunu iespēju meklējumu rezultātā arī ir audzis Japānas ekonomiskais potenciāls.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Atklāti sakot, pagaidām Latvija japāņiem ir vēl visai maz pazīstama. Un ir ļoti svarīgi, lai japāņi gūtu aizvien vairāk informācijas par Latviju un jūsu tautu. Arī par daudzajiem augstas kvalitātes produktiem ko jūs ražojat. Tieši informācija pašreizējā abu valstu divpusējo attiecību situācijā ir ārkārtīgi nozīmīga. Nesen Tokijā tika atklāts Latvijas informācijas centrs, un es ļoti ceru, ka tas paveiks iespējami daudz, izplatot Japānā informāciju par jūsu valsti. Informācija, tad sarunas, un tad jau var arī ķerties pie līgumu slēgšanas.

— Protams, abu valstu attiecībām būtu ļoti svarīgi atvērt arī Latvijas vēstniecību Tokijā. Taču pagaidām šī iecere nav īstenota līdzekļu trūkuma dēļ.

— Es to saprotu. Tā ir gandrīz visām valstīm — allaž kaut kam pietrūkst budžeta līdzekļu. Mums Japānā jau arī finansu ministrs visu laiku saka, ka tur tiek tērēts par daudz naudas, ka tur ir jāietaupa, ka tam un tam nepietiek. Taču es šajā gadījumā domāju citādi. Vēstniecība tā ir starpvalstu attiecību sekmēšana, tātad arī biznesa attīstība. Bet, kur ir bizness, tur arī peļņa. Tādējādi diplomātisko pārstāvniecību atvēršanā ieguldītie līdzekļi ātri vien atnāk atpakaļ.

— Kāda jums, no malas vērojot, šķiet Latvijas pašreizējā starptautiskā situācija — ekonomisko attiecību kontekstā?

— Protams, te jāmin sarežģījumi Latvijas un Krievijas attiecībās. Skaidrs, ka tas nesekmē ekonomisko sadarbību. Latvijai noteikti ir jāatrisina šī problēma. Es arī visai augstu novērtēju Latvijas valdības centienus šo situāciju atrisināt, kaut tas nebūt nav viegls uzdevums. Taču pats galvenais, manuprāt, ir tirgus attiecību attīstīšana — tā savukārt palīdzēs noregulēt daudzas citas problēmas un uzturēt labas starpvalstu politiskās attiecības. Dažkārt biznesa mārketings ir pat svarīgāks par politiskiem risinājumiem. Es ceru, ka jūsu valsts arī turpmāk sekmīgi ies pa tirgus ekonomikas ceļu.

— Vai jūs redzat perspektīvu arī mūsu valstu kultūras sakaru attīstībai? Tāpat sakariem izglītībā un zinātnē?

— Jā, katrā ziņā. Es gribu uzsvērt, ka starp mūsu valstīm jau pastāv studentu apmaiņa. Un mūsu kontaktiem šajā virzienā ir ļoti laba bāze.

— Vēstnieka kungs, vai varu jūs lūgt pastāstīt arī par savu diplomātisko karjeru?

— Jāteic, es esmu visnotaļ neparasts vēstnieks. Es neesmu profesionāls diplomāts. Pirms norīkojuma par vēstnieku Zviedrijā un Latvijā es strādāju Japānas Finansu ministrijā Tokijā. Tad, pirms pieciem gadiem, man piedāvāja nomainīt darbu Finansu ministrijā pret darbu ministru kabinetā, un es kļuvu par Japānas premjerministra vecāko padomnieku. Trīs gadus strādāju ministru kabineta birojā, tad mani iecēla par vēstnieku. Jāatzīstas, ka esmu ļoti priecīgs par šādu pavērsienu savā dzīvē. Tas ir skaisti — pārstāvēt Japānu tik interesantās zemēs.

Kāpēc es tiku iecelts par vēstnieku Zviedrijā un pēc tam Latvijā? Grūti tā precīzi formulēt. Iespējams, pastāvēja uzskats, ka šajās valstīs Japāna jāpārstāv ekonomikas speciālistam. Tad nu es arī cenšos pildīt savu misiju iespējami efektīvāk. Stokholmā esmu no pērnā septembra, bet Rīgā, kā jau jūs atgādinājāt, es savu akreditācijas vēstuli iesniedzu mēnesi vēlāk — pērnā gada oktobrī.

— Kā jūs jūtaties Rīgā?

— Ļoti labi. Es jau pirms savas pirmās vizītes daudz lasīju par Rīgu, zināju, ka Rīga ir sena Hanzas savienības pilsēta. Rīgā uz mani ļoti lielu iespaidu atstāj senatnes elpa un arī tas, cik rūpīgi jūs atjaunojat savus senatnes pieminekļus.

— Ko jūs novēlētu "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai?

— Es jau minēju gaišumu jūsu cilvēku sejās, ko aizvien biežāk var redzēt Rīgas ielās. Es gribu jums novēlēt saglabāt šo gaišumu. Citiem vārdiem — saglabāt ticību savas zemes gaišai nākotnei. Es gan arī saprotu, ka tas dažkārt nav vienkārši. Varu iedomāties, kā tas ir, kad, cīnoties par savu brīvību, šķiet — izcīnīsim to un dzīvosim kā paradīzē. Bet tad cilvēki attopas realitātē, kur ir arī smagas problēmas. Mēs Japānā sakām: "Saglabā līdz beigām savu pirmo iespaidu! Neaizmirsti nekad savas pirmās izjūtas!" Tas nozīmē — neaizmirsti savas sākotnējās cerības. Neaizmirsti savus ideālus! Un šajā teicienā ir ļoti dziļa patiesība.

Jā, tagad Japāna ir ekonomiski spēcīga valsts. Taču mūsu ekonomika daudzkārt ir bijusi ārkārtīgi lielās grūtībās. Un mūsu tauta ļoti smagi strādāja, lai šīs grūtības pārvarētu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors