Baltijas un Japāņu jūra ir tālu. Domas — tuvu

Takeši Fudži ( Takeshi Fuji ), Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Protams, abu valstu attiecībām būtu ļoti svarīgi atvērt arī Latvijas vēstniecību Tokijā. Taču pagaidām šī iecere nav īstenota līdzekļu trūkuma dēļ.

— Es to saprotu. Tā ir gandrīz visām valstīm — allaž kaut kam pietrūkst budžeta līdzekļu. Mums Japānā jau arī finansu ministrs visu laiku saka, ka tur tiek tērēts par daudz naudas, ka tur ir jāietaupa, ka tam un tam nepietiek. Taču es šajā gadījumā domāju citādi. Vēstniecība tā ir starpvalstu attiecību sekmēšana, tātad arī biznesa attīstība. Bet, kur ir bizness, tur arī peļņa. Tādējādi diplomātisko pārstāvniecību atvēršanā ieguldītie līdzekļi ātri vien atnāk atpakaļ.

— Kāda jums, no malas vērojot, šķiet Latvijas pašreizējā starptautiskā situācija — ekonomisko attiecību kontekstā?

— Protams, te jāmin sarežģījumi Latvijas un Krievijas attiecībās. Skaidrs, ka tas nesekmē ekonomisko sadarbību. Latvijai noteikti ir jāatrisina šī problēma. Es arī visai augstu novērtēju Latvijas valdības centienus šo situāciju atrisināt, kaut tas nebūt nav viegls uzdevums. Taču pats galvenais, manuprāt, ir tirgus attiecību attīstīšana — tā savukārt palīdzēs noregulēt daudzas citas problēmas un uzturēt labas starpvalstu politiskās attiecības. Dažkārt biznesa mārketings ir pat svarīgāks par politiskiem risinājumiem. Es ceru, ka jūsu valsts arī turpmāk sekmīgi ies pa tirgus ekonomikas ceļu.

— Vai jūs redzat perspektīvu arī mūsu valstu kultūras sakaru attīstībai? Tāpat sakariem izglītībā un zinātnē?

— Jā, katrā ziņā. Es gribu uzsvērt, ka starp mūsu valstīm jau pastāv studentu apmaiņa. Un mūsu kontaktiem šajā virzienā ir ļoti laba bāze.

— Vēstnieka kungs, vai varu jūs lūgt pastāstīt arī par savu diplomātisko karjeru?

— Jāteic, es esmu visnotaļ neparasts vēstnieks. Es neesmu profesionāls diplomāts. Pirms norīkojuma par vēstnieku Zviedrijā un Latvijā es strādāju Japānas Finansu ministrijā Tokijā. Tad, pirms pieciem gadiem, man piedāvāja nomainīt darbu Finansu ministrijā pret darbu ministru kabinetā, un es kļuvu par Japānas premjerministra vecāko padomnieku. Trīs gadus strādāju ministru kabineta birojā, tad mani iecēla par vēstnieku. Jāatzīstas, ka esmu ļoti priecīgs par šādu pavērsienu savā dzīvē. Tas ir skaisti — pārstāvēt Japānu tik interesantās zemēs.

Kāpēc es tiku iecelts par vēstnieku Zviedrijā un pēc tam Latvijā? Grūti tā precīzi formulēt. Iespējams, pastāvēja uzskats, ka šajās valstīs Japāna jāpārstāv ekonomikas speciālistam. Tad nu es arī cenšos pildīt savu misiju iespējami efektīvāk. Stokholmā esmu no pērnā septembra, bet Rīgā, kā jau jūs atgādinājāt, es savu akreditācijas vēstuli iesniedzu mēnesi vēlāk — pērnā gada oktobrī.

— Kā jūs jūtaties Rīgā?

— Ļoti labi. Es jau pirms savas pirmās vizītes daudz lasīju par Rīgu, zināju, ka Rīga ir sena Hanzas savienības pilsēta. Rīgā uz mani ļoti lielu iespaidu atstāj senatnes elpa un arī tas, cik rūpīgi jūs atjaunojat savus senatnes pieminekļus. Es jau minēju gaišumu jūsu cilvēku sejās, ko aizvien biežāk var redzēt Rīgas ielās. Es gribu jums novēlēt saglabāt šo gaišumu. Citiem vārdiem — saglabāt ticību savas zemes gaišai nākotnei. Es gan arī saprotu, ka tas dažkārt nav vienkārši. Varu iedomāties, kā tas ir, kad, cīnoties par savu brīvību, šķiet — izcīnīsim to un dzīvosim kā paradīzē. Bet tad cilvēki attopas realitātē, kur ir arī smagas problēmas. Mēs Japānā sakām: "Saglabā līdz beigām savu pirmo iespaidu! Neaizmirsti nekad savas pirmās izjūtas!" Tas nozīmē — neaizmirsti savas sākotnējās cerības. Neaizmirsti savus ideālus! Un šajā teicienā ir ļoti dziļa patiesība.

Jā, tagad Japāna ir ekonomiski spēcīga valsts. Taču mūsu ekonomika daudzkārt ir bijusi ārkārtīgi lielās grūtībās. Un mūsu tauta ļoti smagi strādāja, lai šīs grūtības pārvarētu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors