VALDĪBĀ

Ministru kabineta 2.jūnijā sēdē

Izskatot jautājumu "Par sociālo garantiju nodrošināšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", valdība pieņēma zināšanai sniegto informāciju par darba grupas veikto darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo garantiju sistēmas izstrādāšanā un ieviešanā.

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles un valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" prezidenta Daiņa Dilles sniegto informāciju "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" un Latvijas Garantiju aģentūras izsniegtajiem galvojumiem". Ekonomikas ministrijai kopā ar Finansu ministriju uzdots sagatavot grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību" jautājumā par valsts galvojumiem un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos nr.110 "Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" statūti". Noteikumos izdarīti šādi grozījumi: papildināts 48.punkts ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja padomes pieņemtais lēmums neatbilst likumu vai citu tiesību aktu prasībām, pilnvarnieks atceļ minēto lēmumu, norādot, kura tiesību aktu norma ir pārkāpta"; papildināts 49.punkts ar otro teikumu šādā redakcijā: "Pilnvarnieks var atcelt valdes lēmumus, ja tie neatbilst likumu vai citu tiesību aktu prasībām, vai uzdot valdei novērst pieļauto pārkāpumu norādot , kuras tiesību aktu normas ir pārkāptas."; noteikumu 71.punkts izteikts šādā redakcijā: "Ja valdes pieņemtais lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, padome, norādot, kura normatīvā akta norma ir pārkāpta, atceļ minēto lēmumu vai uzdod novērst pieļauto pārkāpumu."; noteikumu 97.punkts izteikts šādā redakcijā: "Pilnvarnieks konkursa kārtībā ieceļ amatā pārējos valdes locekļus."; noteikumu 98.punkts izteikts šādā redakcijā: "Valdes sastāvā ir ne vairāk kā 7 locekļi".

Pieņemts zināšanai Satiksmes ministrijas izstrādātais Kuģošanas politikas koncepcijas projekts, uzdots turpināt precizēt koncepcijas projektu, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, to skaitā par finansu aprēķiniem un konkrēti formulētiem izvēles variantiem turpmākai rīcībai, un mēneša laikā iesniegt precizēto koncepcijas projektu izskatīšanai valdībā.

Pieņemta zināšanai ārlietu ministra Valda Birkava un darba grupas vadītāja Andra Buiķa sniegtā informācija "Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas institūts"", atbalstīts priekšlikums Latvijas ārējā tēla veidošanas koordinācijai nodibināt bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas institūts". Sabiedrības pamatkapitāls ir 4000 latu, kas tiek piešķirti no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ārlietu un Finansu ministrijā kopā ar darba grupu divu nedēļu laikā uzdots sagatavot bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas institūts" nodibināšanai nepieciešamo dokumentu projektus un iesniegt tos Ministru kabinetā.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta2. jūnija sēdes

Izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala un veselības valsts ministra Viktora Jaksona atbildes, skaidrojumi, komentāri:

Ministru kabineta sēdē pieņemtos Ministru kabineta noteikumus par obligātajām prasībām dažādām veselības aizsardzības sistēmas struktūrām komentēja veselības valsts ministrs Viktors Jaksons :

— Šodienas sēdē tika akceptēti standarti jeb obligātās prasības triju veidu veselības aprūpes iestādēm — neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un slimnīcām, kuru obligāto īstenošanu pārejas noteikumi pieprasa dažādos termiņos — no nākamā gada pirmā jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim. Šāds laiks ir dots, lai ļautu ārstniecības iestādēm sagatavoties izvirzītajām prasībām.

Atbilstoši Ārstniecības likuma 56. pantam ārstniecības iestāžu sertifikācija ir reglamentēta sfēra, kas jāizdara atbilstoši obligātajām prasībām. Jau iepriekš Ministru kabinetā bija pieņemta Ārstniecības iestāžu sertifikācijas kārtība, kurā tika noteikti šīs vērtēšanas subjekti, objekti un kārtība. Tagad ir akceptēti arī vērtēšanas standarti.

Jau pirms šo dokumentu akceptēšanas izraisījās diskusija par to, vai šādai sertifikācijai vispār ir jānotiek un pēc kādiem standartiem. Atbildi deva pats likumdevējs — Saeima. Kaut arī šāda ārstniecības iestāžu sertifikācija nenotiek visur pasaulē, Latvijā, vismaz šajā pārejas periodā, es to atbalstu — jo mēs nedrīkstam gaidīt, kamēr konkurence noliks visu savā vietā, un mums ir jāgarantē pacientiem vismaz minimālo prasību ievērošana.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šie obligātie standarti nevar būt pārāk sīks prasību uzskaitījums. Jo ārstniecības iestāžu attīstība ir process, kurā katram ir jābūt ieinteresētam piedāvāt ko jaunu. Turklāt gadījumā, ja šīs prasības tiek paceltas pārāk augstā līmenī, mums jāpiedāvā tam arī atbilstošs finansējums.

Tātad šīs prasības ir noteiktas tādēļ, lai katrā iestādē būtu ieviesta kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Konkrētās iestādes vadītājs nodrošina šo vispārējo standartu un savā iestādē noteikto standartu īstenošanu.

Tā, piemēram, standarts paredz, ka slimnīcā pie palātām ir jābūt tualetes un dušas telpām, bet nav noteikts, ka tām jābūt pie katras palātas, jo šāds standarts būtu neizpildāms ne tikai daudzām lauku, bet arī Rīgas slimnīcām.

Ministru kabineta sēdē tika akceptēta arī kārtība, kādā izmaksājama zaudējumu atlīdzība slimokasēm un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam par ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu ārstēšanu. Šis dokuments pieņemts sakarā ar to, ka ir noteikta autotransporta vadītāju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, un šie noteikumi paredz, ka slimokase vai centrālais fonds aprēķina cietušās personas ārstēšanas izdevumus un norāda rēķinā slimokases izdevumus. Satiksmes birojs vai apdrošinātājs mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas šo rēķinu apmaksā, ja rēķins nepārsniedz 400 latus. Ja summa ir lielāka par 400 latiem, tas notiek ilgākā laikā. Ir noteikts arī, ja šīs izmaksas ir ļoti lielas, piemēram, saistībā ar transporta bojājumiem, apdrošinātājs vispirms apmaksā paša cietušā izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanos un pārejošo darba nespēju.

Ir apstiprināts rīkojums "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Protezēšanas un ortopēdijas centrs" pārveidi par bezpeļņas organizāciju "Protezēšanas un ortopēdijas centrs"".

Tad runāja izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals — par noteikumiem, kuri skar Latvijas Zinātņu akadēmijas kodolpētniecības centru — kodolreaktora apturēšanas un finansēšanas kārtību un kodolpētniecības centra reorganizāciju.

Šodienas jautājums ir par kodolreaktoru. Ir pielikts punkts jautājumam, kurš ildzis jau četrus gadus. Kodolreaktors ir jāaptur vairāku iemeslu dēļ — tam zūd lietderība, tas ir vecs un nolietojies un atpelna tikai kādus 40 procentus no savas esamības. Turklāt tā ir starptautiska vienošanās, ka Latvija beidz pastāvēt kā "kodollielvalsts". Jau diezgan sen tika pieņemts lēmums šo kodolreaktoru apturēt un pēc tam demontēt. Starptautiskās organizācijas ir apņēmušās palīdzēt demontāžā. Četrus gadus dažādas valdības ir mēģinājušas atrisināt šo jautājumu, un beidzot šīsdienas Ministru kabineta sēdē tika pielikts punkts šai problēmai. Ir pieņemts lēmums šā objekta apturēšanu un demontāžu uzticēt Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, lai saglabātu kodolreaktorā strādājošos speciālistus līdz objekta demontāžai. Šie speciālisti pagaidām uzturēs reaktoru tādā kārtībā, lai tas neradītu briesmas apkārtējai videi.

Jautājums par kodolpētniecības centra reorganizāciju nozīmē atrast atbildi, kas un kā turpmāk saimniekos reaktorā. Ir radītas divas administratīvās vienības — bezpeļņas organizācija "Reaktors", kas nodrošinās demontāžu, un radiācijas metroloģiskais un testēšanas centrs, kas varēs izmantot Latvijas Universitātes laboratoriju.

Tad Jānis Gaigals atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Cik liels finansējums ir nepieciešams kodolreaktora demontāžai?

J.Gaigals:

— Summa ir iespaidīga — trīs miljoni latu.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā