Par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām

Latvijas Juristu biedrības viedoklis

Latvijas Juristu biedrība kā nevalstiska, sabiedriska, profesionālus juristus apvienojoša organizācija savos desmit pastāvēšanas gados pastāvīgi ir vērsusi sabiedrības uzmanību jautājumiem par demokrātisku un tiesisku valsti.

Sākotnējo optimismu par strauju virzību pretī demokrātijai un tiesiskumam ir nomainījis piesardzīgs retorisks jautājums: vai Latvija spēj būt tiesiska valsts?

Latvijas Juristu biedrība vairākkārt ir mēģinājusi skaidrot varas dalīšanas principus, gan to ievērošanas nepieciešamību.

Valstī esošās trīs varas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamats. Neviena no varām nav nedz galvenāka, nedz svarīgāka attiecībā pret citām. Tikai likumā noteikta, savstarpēji respektējoša valsts trīs varu mijiedarbība spēj nodrošināt demokrātijas procesus valstī.

Mūsu valsts likumdevējs — Saeima, kā vienas varas pārstāvis, aktīvi izmanto un popularizē izmeklēšanas komisiju darbu, kuras esamību paredz Satversmes 26. pants, nosakot, ka šādas komisijas var izveidot "noteiktiem gadījumiem"(?).

Septiņos gados ir darbojušās septiņas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuras, deklarējot un izvirzot augstus mērķus, ir devušas iespēju kuplināt atsevišķu komisijas locekļu popularitāti, un tikai. Mums nav ziņu par to, ka kaut vienas komisijas darbs būtu devis kādus konkrētus rezultātus.

Acīmredzot ir pamats runāt par šādu komisiju darbības lietderību un dot tai atbilstošu politisku vērtējumu. LJB grib vērst uzmanību uz šādu komisiju darbību normatīvo regulējumu.

Civilprocesā, Kriminālprocesā jebkura procesa dalībnieku darbības — pienākumi un tiesības — ir precīzi un strikti noteiktas.

Satversmes 21. pants nosaka, ka Saeima "iekšējas darbības un kārtības noteikšanai SEV" izstrādā kārtības rulli. Saeimas kārtības ruļļa 173. panta 1. daļa paredz komisijas tiesības izsaukt un nopratināt jebkuru, ieskaitot privātpersonu, kā arī paredz iespēju atvest to piespiedu kārtā.

Vispirms, jēdziens "nopratināt" attiecas tikai uz procesuālajām darbībām. Piespiedu atvešanu paredz Kriminālprocess. Gadījumos, ja kāds tiek piespiedu kārtā atvests uz parlamenta ēku(!?), atvestajam nav pienākuma atbildēt uz komisijas jautājumiem.

Būtisks jautājums ir par komisijas darbības motivāciju un mērķi.

Valstī spēkā esošie likumi par tiesu varu paredz un stingri reglamentē pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas procesuālo kārtību, nosakot konkrētu valsts justīcijas iestāžu kompetenci — likums stingri paredz gan policijas, gan prokuratūras, gan tiesas pienākumus un tiesības. Arī advokātu darbību regulē gan procesuālie likumi, gan speciālais likums, tādējādi precīzi nosakot un garantējot aizstāvības līdzdalību izmeklēšanas un tiesas procesā.

Gribam uzsvērt un aicināt saprast, ka izmeklēšana kā patiesības izzināšanas un pierādīšanas process ir ar savu specifisku režīmu.

Nenoliedzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas institūtu kā tādu, Latvijas Juristu biedrība vērš uzmanību uz nepieciešamību precīzi noteikt Saeimas izveidoto komisiju kompetenci un darbības procedūru. LJB uzskata par nepieciešamu stingri reglamentēt šādas komisijas darbību, paredzot tai ne tikai tiesības, bet arī pienākumus un atbildību, tādējādi nodrošinot varas dalīšanas principus, kas garantē valstī likumdošanas, izpildu un tiesas varas patstāvību un neatkarību.

Latvijas Juristu biedrība ierosina izveidot speciālu darba grupu, kas izstrādātu Saeimas izmeklēšanas komisiju darbības reglamentāciju un tiesisko regulējumu, kā arī izsaka savu gatavību piedalīties šādas darba grupas darbā.

Ar patiesu cieņu,—

1998.gada 27.maijā LJB prezidents Aivars Borovkovs