Par Baltijas valstu militāro sadarbību

Būtisks Baltijas valstu drošības priekšnosacījums ir Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā. Rūpējoties par savu drošību, kā arī sekmīgi izmantojot rietumvalstu aktīvo atbalstu, Baltijas valstīm īpaša uzmanība jāvelta sadarbības pilnveidošanai drošības un aizsardzības jautājumos. Kopīgi aizsardzības pasākumi būs ne tikai efektīvāki, bet arī radīs labākus priekšnoteikumus Baltijas valstu partnerībai ar NATO.

Arī Latvijas Republikas drošības un aizsardzības politika par prioritāru uzskata tieši sadarbību ar Baltijas valstīm un kopīgo projektu realizāciju. Nozīmīgākie Baltijas valstu militārās sadarbības projekti ir: 1) Baltijas valstu miera uzturēšanas bataljons (BALTBAT); 2) vienota gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēma (BALTNET); 3) kopīga Baltijas jūras eskadra (BALTRON) un 4) kopīga Baltijas valstu aizsardzības koledža (BALTDEFCOL). Tiek apsvērta iespēja izveidot un attīstīt arī citus militārās sadarbības projektus.

Baltijas bataljons (BALTBAT)

Baltijas bataljona uzdevums ir pārstāvēt Baltijas valstis starptautiskās misijās un miera atbalsta operācijās ar ANO/EDSO mandātu, sadarbojoties ar NATO un Rietumeiropas savienību miera uzturēšanas jomā.

Dānijas kontingenta sastāvā BALTBAT miera atbalsta misija pašreiz tiek pildīta Bosnijā un Hercegovinā. BALTCON projekta ietvaros Bosnijā secīgi viena otru nomaina trīs Baltijas bataljona nacionālās rotas. Pašlaik (no 1999.gada oktobra līdz 2000.gada aprīlim) Latvijas rota piedalās BALTCON–3 operācijās, taču jau BALTCON–1 un BALTCON–2 ietvaros Bosnijā darbojās Latvijas štāba un apgādes virsnieki.

Līdzdalība BALTCON projektā ir atzīta par piemērotāko veidu, kā veicināt Baltijas valstu kopīgā Baltijas bataljona attīstību un starptautiskā mērogā demonstrēt daudzpusējās militārās sadarbības sasniegumus.

BALTBAT tālākās attīstības uzdevumi tiek fiksēti Baltijas bataljona turpmākās attīstības plānā (BALTBAT Development Plan ), pie kura patlaban strādā triju valstu aizsardzības un militārie eksperti. Minētais plāns paredz pakāpenisku BALTBAT attīstību un pārveidošanu par kājnieku bataljonu ar nepieciešamajām atbalsta vienībām.

Ir paredzēts, ka līdz 2000.gada beigām BALTBAT pilnībā tiks izveidots par kaujas spējīgu kājnieku bataljonu, turklāt pēc 2000.gada Baltijas valstis pašas pakāpeniski pārņems BALTBAT attīstības procesu savās rokās, nodrošinās bataljona vadību, apgādi un personāla apmācību — visi militārā personāla, apgādes, bruņojuma iegādes, sakaru, apmācības un citi jautājumi turpmāk būs jārisina pašiem.

Līdz šim Baltijas bataljona attīstību lielā mērā veicināja projekta atbalsta valstu izveidotā vadības grupa (BALTBAT Steering Group), militārā darba grupa (BALTBAT Military Working Group ), BALTBAT apmācības vienība (BALTBAT Training Team ) un Baltijas atbalsta grupa ( Baltic Support Group ). Projektu vada Baltijas valstu aizsardzības ministru komiteja ( Ministerial Commettee ) un militārā komiteja ( Military Committee ), bet dažādus sadarbības aspektus projekta attīstībā koordinē Baltijas koordinācijas grupa ( Baltic Coordination Group ).

Lai attīstītu BALTBAT projektu pakāpeniski tiek palielinātas nacionālo militāro mācību centru iespējas (Ādažos, Paldiski un Ruklā). Projekta nodrošināšanai nepieciešams arī pilnībā izveidot Baltijas valstu profesionālos bataljonus (ESTBAT, LITBAT un LATBAT). Šie nacionālie bataljoni būtu atbalsts BALTBAT, nodrošinātu nacionālo rotu periodisku rotāciju, kā arī nacionālo apakšvienību karavīru iespējas maksimāli pilnveidot savas zināšanas un kaujas prasmes Baltijas bataljona apakšvienībās.

Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET)

BALTNET projekta mērķis ir vienotas Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas izveide, kas perspektīvā varētu iekļauties vienotā NATO valstu sistēmā.

Projekta ietvaros tiek veidots reģionālais gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrs (RASCC) Lietuvā, Kauņā (tā izveide jāpabeidz 1999.gadā), kā arī nacionālie centri Latvijā un Igaunijā. Valdības centra uzdevums būs apkopot radaru tīkla sniegtos datus no visām Baltijas valstīm, veidot kopīgu Baltijas gaisa telpas ainu un pārraidīt to visām Baltijas valstīm un to sadarbības partneriem.

Sekmīgam centra darbam katra Baltijas valsts deleģēs RASCC savu personālu, apmēram 10 speciālistus. Paralēli tiek veidota BALTNET vienotā sakaru sistēma un iekārtoti nacionālie gaisa telpas novērošanas centri Rīgā un Tallinā. Latvijas nacionālā gaisa telpas novērošanas centra izveide lidostā "Rīga" tika pabeigta jau 1999.gada martā, un patlaban notiek intensīva speciālistu sagatavošana darbam projektā.

Tiek plānots, ka minētā BALTNET sistēma sāks darboties jau 2000.gada martā ar esošajiem radariem, bet dažu tuvāko gadu laikā katra Baltijas valsts uzstādīs un iekļaus projektā vairākus modernus vidējā un tāldarbības rādiusa 3D radarus.

Norvēģija, ASV un citas projekta atbalsta valstis sniedz Baltijas valstīm nepieciešamo tehnisko palīdzību, ieskaitot sakaru līniju izveidi un datu ekstraktoru, kā arī palīdz personāla apmācības un nodrošinājuma sfērā.

Tā kā Latvijas teritorijā projekta ietvaros ir jāuzstāda trīs vidējā rādiusa un tāldarbības 3D radari Lielvārdē, Gulbenē un Ventspilī, kā arī ņemot vērā to iegādes augstās izmaksas, nepieciešamo investīciju nodrošināšana ir neatliekams un prioritārs valsts aizsardzības pasākums.

Baltijas jūras eskadra
(BALTRON)

BALTRON projekts paredz Baltijas valstu kopīgas jūras spēku eskadras izveidi, lai nodrošinātu pastāvīgas ātrās reaģēšanas spējas uz jūras valsts apdraudējuma gadījumā, kopīgu piedalīšanos starptautiskās operācijās Baltijas jūrā, sadarbību kopīgās jūras atmīnēšanas operācijās un militārās mācībās jūrā, lai nodrošinātu Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas neaizskaramību, kā arī lai veiktu kopīgas meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā.

1998.gada 16.aprīlī starp trim Baltijas valstīm tika noslēgts līgums par BATRON izveidošanu. Par projekta koordināciju ir atbildīga starptautiska vadības grupa (BALTRON Steering Group ) un Jūras darba grupa ( Naval Working Group ), kurā ietilpst visas ziemeļvalstis, Nīderlande, Beļģija, Lielbritānija, kā arī BALTRON vadošā valsts — Vācija. Projektu atbalsta arī ASV un Francija.

Pašreiz BALTRON rīcībā ir pieci Baltijas valstu kuģi, kas ir novecojuši, nepietiekami ekipēti un apgādāti, nepietiekamo finansu resursu dēļ trūkst arī kvalificēta personāla. Tā kā katra valsts pati ir atbildīga par kuģu tehnisko gatavību un apgādi, abiem Latvijas kuģiem aktuālākais ir tieši resursu un personāla jautājums, kuģu remonts un tehniskā modernizācija.

Problēmas rada arī nepietiekamā sadarbība un koordinācijas trūkums Baltijas valstu starpā, jo Igaunija un Lietuva bieži vien nespēj nodrošināt savu kuģu fizisko līdzdalību BALTRON pasākumos.

Latvijas papildu ieguldījums BALTRON projektā varētu būt nacionālā Jūras mācību centra Liepājā izmantošana visu Baltijas valstu vajadzībām, jo tajā jau ir minimālā nepieciešamā bāze apmācības procesa nodrošināšanai.

Tā kā BALTRON projekta ietvaros Norvēģija ir piedāvājusi savu palīdzību, lai izveidotu kopīgu Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru, ir panākta principiāla vienošanās, ka šis mācību centrs atradīsies Jūras mācību centrā Liepājā.

Taču ir nepieciešama plašāka starptautiskā palīdzība minēto mācību centru nostiprināšanai, kā arī aktīvāks Lietuvas, Igaunijas un rietumvalstu atbalsts.

Baltijas aizsardzības koledža
(BALTDEFCOL)

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vienošanās memorands par Baltijas aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL) tika parakstīts 1998.gada 12.jūnijā.

Šī mācību iestāde atrodas Igaunijā, Tartu, un mācības notiek angļu valodā. Pirmais deviņus mēnešus ilgais mācību kurss Baltijas aizsardzības koledžā sākās 1999.gada augustā, gatavojot virsniekus bataljona komandiera līmenim.

Projektu atbalsta visas ziemeļvalstis, Nīderlande, Lielbritānija, Polija, Šveice un Vācija. Zviedrija ir uzņēmusies projekta vadību. Par koledžas komandantu ir iecelts bijušais Dānijas militārais atašejs Baltijas valstīs, brigādes ģenerālis M.Klemesens.

BALTDEFCOL koledžu finansiāli un materiāli nodrošina projekta dalībvalstis un atbalsta valstis. Latvijas tiešais ieguldījums ir viena apmaksāta pasniedzēja štata vieta nacionālās administrācijas jomā, savas valsts studentu uzturēšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana Igaunijai.

Projektā ir paredzēts finansējums astoņu virsnieku bezmaksas apmācībai no katras Baltijas valsts, iespējama arī papildu maksas studentu apmācība. Arī BALTDEFCOL atbalsta valstis sūta savus studentus mācīties Baltijas aizsardzības koledžā, un pirmajā mācību gadā ārvalstu studentiem ir rezervētas 6 vakances. Pašreiz tiek sagatavots Baltijas valstu līgums par citu valstu studentu uzņemšanu koledžā.

Koledža patlaban gatavo arī mācību kursus aizsardzībā strādājošajām Baltijas valstu civilpersonām, lai tās padziļināti iepazīstinātu ar drošības un aizsardzības jautājumiem Baltijas reģionā un pasaulē.

Izveidojot vienu kopēju augsta līmeņa militāro mācību iestādi visām trim Baltijas valstīm, tiek veicināta Baltijas valstu vienotība un palielināta to gatavība NATO uzdevumu veikšanai, tiek paaugstināta mācību un zināšanu kvalitāte, vienlaikus ievērojami samazinās izdevumi, kas būtu nepieciešami šāda apmācības līmeņa nodrošināšanai nacionālo militārās izglītības programmu ietvaros.

Aizsardzības ministrijas informācija