Rīgā 2.–3. jūnijā notika Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 2.sanāksme

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē Saeimā 1998. gada 3.jūnijā

Cienījamie Eiropas Savienības un

Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas dalībnieki!

Integrācijas process Eiropas Savienībā (ES) pēc savas nozīmes un veicamo pasākumu apjoma Latvijā uz XXI gadsimta sliekšņa ir kļuvis par galveno ekonomiskās un ārpolitiskās attīstības dominanti. Šajā procesā Latvijas tauta un valsts atgūst savu vēsturisko un ģeopolitisko piederību Eiropai.

Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā ir visradikālākā pāreja no vienas valstu savienības uz otru, ko jebkura Eiropas vai pasaules valsts veic šajā gadu desmitā. No komandekonomikas uz brīvā tirgus saimniecību, no totalitārisma uz demokrātiju.

Eiropas integrācijas process mijiedarbojas ar Latvijas kopējo ekonomiskās un politiskās attīstības gaitu, piešķirot šim procesam virzību uz konkrētu mērķi.

Eiropas Savienības valstis ar savām problēmām un sasniegumiem Latvijai ir kā dzīva mācību grāmata, kuru jāprot lasīt.

Virzību uz Eiropas Savienību kā Latvijas galveno ārpolitisko mērķi neapstrīd neviens no lielākajiem un Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Šis atbalsts atspoguļo arī Latvijas sabiedrības dažādu slāņu, tautību un sociālo grupu ieinteresētību integrācijā Eiropas Savienībā.

Taču jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību nav idealizēta un virspusēja. Latvijas sabiedrība arvien vairāk apzinās to atbildību, ko no mums prasa un prasīs iestāšanās šajā valstu savienībā.

Vēstures likteņgaitās saasinātā neatkarības izjūta liek Latvijai varbūt pat rūpīgāk nekā pārējām kandidātvalstīm izvērtēt visus par un pret Eiropas Savienībai.

Es domāju, šī sabiedrības diskusija tālākajos integrācijas posmos būs vēl aktīvāka, un galarezultātā tiks pieņemts izsvērts, pamatots un sabiedrības plaši atbalstīts lēmums.

Latvijas sabiedrība XX gadsimtā ir pietiekami pārliecinājusies par to, ko nozīmē atrasties starp Austrumiem un Rietumiem, lielvaru interešu krustpunktā. Tādēļ integrācija Eiropas Savienībā Latvijai ir ļoti būtiska arī no drošības aspekta. Protams, Eiropas Savienība nevar aizstāt un tai arī nav jāaizvieto tās politiskās un militārās drošības struktūras, kas pastāv šajā reģionā. Latvija turpinās un aktivizēs iestāšanās procesu NATO.

Tomēr mēs uzskatām, ka starptautiski atzīta Latvijas piederība Eiropai ko sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts statuss, ir viens no būtiskākajiem Latvijas politiskās drošības un ekonomiskās stabilitātes faktoriem. Tas radīs pamatu arī stabilu starptautisko attiecību attīstībai visā Baltijas jūras reģionā un arī Eiropā kopumā.

Latvijas tālāka integrācija Eiropas Savienībā ir viens no faktoriem, kas stabilizēs arī mūsu valsts attiecības ar Krieviju.

Pirmkārt, Eiropas Savienības kritēriju izpilde no Latvijas puses kļūs par starptautiski atzītu garantiju mūsu valsts atbilstībai Eiropas demokrātijas prasībām, mazinot Krievijas iespēju pasniegt Latvijas iekšpolitisko situāciju savu ārpolitisko interešu gaismā. Otrkārt, Latvijas un Krievijas attiecībām ir jāuzlabojas, kļūstot par Krievijas un Eiropas Savienības attiecību sastāvdaļu.

Integrācijas procesa nākamajos posmos un it īpaši pēc iestāšanās turpinās padziļināties arī Baltijas valstu sadarbība. Jo, kā to pierādījusi vēsture, atrašanās lielākas valstu savienības sastāvā tuvina Baltijas valstis, stimulējot tās apvienoties savu interešu labākai īstenošanai.

Baltijas valstu kopību to integrācijā Eiropas Savienībā nespēja mainīt pat lēmums par kandidātvalstu sadalīšanu divās grupās. Jo šis lēmums tikai fiksē integrācijas procesa gaitu noteiktā momentā. Integrācijas kopējās iezīmes Baltijas valstīs ir un paliek. Un tās nav balstītas tikai uz vēsturisko likteņkopību vai tikai uz līdzīgām šodienas problēmām. Es ticu, ka Baltijas valstīm ir arī kopēja nākotne Eiropas Savienībā.

Tādēļ, izmantojot gadījumu, es šeit vēlreiz gribētu atgādināt to, ko aizvadītā gada laikā esmu vairākkārt atgādinājis, tiekoties ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vadītājiem.

Stingrai un noteiktai Eiropas Savienības institūciju un tās dalībvalstu pozīcijai kandidātvalstu uzņemšanas jautājumā ir neatsverama nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Un šī situācija liek paātrināt Eiropas austrumu daļas integrāciju Eiropas kopējā telpā. Jo vēsture, manuprāt, ir pierādījusi, ka nedrīkst palaist garām tās izdevības, kad kādos jautājumos pamatos sakrīt visu reģiona valstu intereses. Vēsture diemžēl nedod garantijas, ka šī situācija tāda arī saglabāsies. It īpaši ja Eiropas integrācijas process nebūs pietiekami konsekvents.

Mēs apzināmies, ka Eiropas integrācijas procesa temps lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. No tā, cik ātri un veiksmīgi Latvija izpildīs Kopenhāgenas kritērijus, kā arī prasības, ko Eiropas Komisija ir norādījusi mums ziņojumā "Agenda 2000".

Eiropas integrācijas padome, kas Latvijā vada un koordinē šo procesu, šā gada martā nolēma, ka Latvijai dalībvalsts kritēriji ir jāizpilda orientējoši līdz 2002.gadam. Ņemot vērā šī jautājuma nozīmi Latvijai, kā arī uzsākto darbu, es vēlreiz apliecinu, ka Latvija savu integrācijas politiku un integrācijas darbu veidos tā, lai šis mērķis tiktu sasniegts.

Latvijā ir izstrādāta un tiek īstenota nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, valdības memorands integrācijas procesa paātrināšanai, sabiedrības integrēšanas programma, stratēģija iedzīvotāju informēšanai par ES jautājumiem.

Svarīgs politisks atskaites un novērtējuma punkts Latvijas integrācijas procesam būs šā gada beigās gaidāmais progresa ziņojums. Tiek izstrādāta arī Latvijas stratēģija integrācijai ES, kas apkopos integrācijas programmatiskos dokumentus, kā arī konkretizēs šajā procesā iesaistīto Latvijas institūciju vietu un lomu integrācijas procesa tālākajos posmos.

Īstenojot Eiropas integrācijas programmu, viens no būtiskākajiem Latvijas pašreizējā posma uzdevumiem ir aptvert visu Eiropas integrācijas jautājumu spektru, panākot virzību visās jomās.

Svarīgākās jomas, kuras es šodien gribētu uzsvērt, ir ekonomika, valsts pārvaldes sistēmas reforma un sabiedrības integrācija. Latvijas integrācijas ekonomisko mērķu sasniegšanai šogad tika izstrādāta vidēja termiņa stratēģija integrācijai ES. Noteikti galvenie uzdevumi tautsaimniecības jomā.

Latvijas ekonomikai jābūt gatavai izturēt Eiropas tirgus konkurenci. Lai to panāktu, jāizveido konkurētspējīga ekonomikas vide ar spēcīgiem un pietiekami strukturētiem ekonomikas aģentiem.

Privātais sektors tādās nozarēs kā lauksaimniecība, apstrādājošā rūpniecība, tirdzniecība, būvniecība jau pašlaik dod ap 90 procentu no šo nozaru jaunradītās vērtības.

Mazā biznesa īpatsvara palielināšana un valsts monopoluzņēmumu restrukturizācija, to privatizācija ir tuvākā laika galvenie uzdevumi Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Ārējo ekonomisko attiecību jomā nepieciešams aktivizēt to pārorientāciju uz stabiliem tirgiem. Šī pārorientācija pakāpeniski jau notiek visu reformu laiku. 1997.gadā jau vairāk nekā divas trešdaļas no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma noritēja ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Krievijas iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Latviju šo pārorientācijas procesu aktivizē. Es gribētu izteikt atzinību Eiropas Savienības valstu izpratnei un palīdzībai šajā jautājumā.

Latvijas monetārās un fiskālās politikas konsekventā īstenošana aizvadītajos gados ļauj izteikt pieņēmumu, ka 2002.gadā Latvijas ekonomiskā situācija atbildīs arī Eiropas Monetārās savienības kritērijiem. Latvijas vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā integrācijā ES ir paredzēts, ka 2002.gadā Latvijas ekonomikā būs iekšzemes kopprodukta pieaugums par 5 procentiem, inflācijas — par 3 procentiem, bezdarba līmenim nepārsniedzot 5 procentus.

Latvijas nacionālā valūta ir stabila jau vairāk nekā četrus gadus, jau otro gadu Latvijā ir sabalansēts budžets bez deficīta.

Aktivizējot reģionālās un mazā biznesa atbalsta programmas, mēs ceram līdzsvarot ekonomiskās izaugsmes iespējas visos Latvijas reģionos un panākt lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos tirgus procesos, uzņēmējdarbībā.

Latvijas lauku un reģionālās attīstības politika ir vērsta uz to, lai lauksaimniecība pakāpeniski kļūtu par efektīvu, uz tirgu orientētu tautsaimniecības nozari. Par nozari, kas kopā ar citiem ekonomiskās darbības veidiem laukos nodrošinās lauku iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu.