Valdis Jākobsons,

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs,

publiskās a/s "Grindeks" padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Juris Krūmiņš

Vienai no lielākajām zāļu pētniecības un ražošanas sabiedrībām Baltijā — "Grindeks" — ir vērā ņemama autoritāte. Japānā tikai šogad atvēra Latvijas informācijas centru, bet "Grindeks" produkcija tur pazīstama jau sen un veido 70 procentu no visa Latvijas eksporta uz Japānu. Kā kvalitatīvu zāļu ražotājs "Grindeks" iekļāvies pasaules farmācijas apritē. Ar uzņēmuma darbību jau trīs gadu desmitus saistīts Valdis Jākobsons.

Šodien, 4. jūnijā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas goda doktoram, Latvijas Farmaceitu biedrības goda biedram, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim un vēl daudzu titulu īpašniekam Valdim Jākobsonam ir apaļa jubileja. "Latvijas Vēstnesis" sirsnīgi sveic jubilāru viņa pirmajā sešdesmitgadē!

— Cik dalībnieku pašlaik ir Latvijas zāļu tirgū?

— Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir aptuveni 600 aptieku. Taču es uzskatu, ka to gan ir divas reizes vairāk. Jo mūsu valstī ir ieviesusies mode dibināt aptieku filiāles un dažādus punktus. Tātad — pieskaitot arī tos, pavisam ir 1200 vietu, kur pārdod zāles. (Pirmskara Latvijā bija aptuveni 500 aptieku, padomju laikos aptuveni tikpat.) Turklāt Latvijā pašlaik ir gandrīz simts lieltirgotāju un ap piecpadsmit zāļu ražotājfirmu. Vēl ir daudz ārzemju zāļu ražotājfirmu pārstāvniecību. Latvijas zāļu tirgu pārstāv ļoti daudz dažādu organizāciju, un, protams, katrai no tām ir savas intereses.

— Kāds ir zāļu apgrozījums Latvijas tirgū?

— Pēc dažādu autoru vērtējuma un aprēķiniem, šī apgrozība ir par 60 – 70 miljoniem latu gadā. Lielākais apgrozījums notiek caur aptiekām, arī caur 156 mūsu valstī esošajām slimnīcām. Tie ir aizvadītā gada rādītāji.

— Vai zāļu tirgus Latvijā ir pietiekami sakārtots? Kādam tam vajadzētu būt?

— Šo jautājumu var skatīt no dažādiem aspektiem. Salīdzinot ar zāļu tirgu Eiropā, droši varu teikt, ka Latvijā zāļu tirgus ir visai nesakārtots. Jo mūsu valstī diemžēl nav ļoti daudzu noteikumu, kuri reglamentētu tā darbību. Protams, ir likums par farmaceitisko darbību, kurš nosaka galveno līniju, kādam jābūt zāļu tirgum. Taču visapkārt šim likumam ir ļoti daudz baltu laukumu, kas neļauj zāļu tirgu sakārtot atbilstoši Eiropas līmenim. Kaut vai runājot par lielo aptieku skaitu. Nav jau nekādu noteikumu, kas aptieku skaitu regulētu! Vecie padomju laiku likumi ir piemirsti, jaunu vēl nav. Kas īsti ir aptieka? Kā pārbaudīt aptieku, un kādām prasībām tai jāatbilst? Šis jautājums lielā mērā atstāts ierēdņu un dažādu inspekciju patvaļai. Tā ir problēmas farmaceitiskā puse. Bet ir jau vēl arī ekonomiskā. Un šajā, lūk, Latvija bieži vadās pēc principa: lai tirgus dalībnieki savā starpā paši izplēšas. Tā esot konkurence. Kas izturēs, tas izdzīvos. Pasaulē farmaceitiskajā tirgū tādas metodes netiek lietotas.

Konkurencei, nenoliedzami, ir jābūt. Taču Eiropā šis zāļu tirgus ir sakārtots. Tur tiek reglamentēts aptieku skaits, medikamentu cenu jautājums un prasības aptiekām. Vācijā, piemēram, visās aptiekās zālēm ir vienādas cenas, par citādām tās pārdot nedrīkst. Austrijā savukārt ir noteikts, cik tālu drīkst atrasties viena aptieka no otras. Domājot par veselības aprūpes pilnveidošanu un par veselības apdrošināšanu, mums ir jāsakārto arī šie jautājumi. Visas minētās problēmas, vienalga, lielākas vai mazākas, veido vienu veselumu un ir principiāli svarīgas. Protams, ja Latviju salīdzina ar citām pēcsociālisma valstīm, nevar teikt, ka ar zāļu tirgus sakārtotību esam sliktākajā stāvoklī. Daudz ir izdarīts, taču darāmā vēl krietni vairāk. Un galu galā mums nav sevi jāsalīdzina ar valstīm, kur zāļu tirgus atrodas sliktākā stāvoklī. Mēs taču vēlamies iet uz Eiropas Savienību!

Zāļu tirgus jautājumus risina galvenokārt valsts institūcijas, bet tās netiks galā, ja nepiedalīsies arī sabiedriskās organizācijas. Un šiem jautājumiem būs veltītas arī ikgadējās Aptiekāru dienas, kas notiks 12. un 13. jūnijā Rīgā.

— Vai mūsu valsts zāļu ražotāji konkurencē ar citvalstu firmām ir pietiekami labvēlīgā situācijā un aizsargāti?

— Redziet, es nekad neesmu sacījis, ka Latvijas zāļu ražotājiem mūsu tirgū būtu jādod kādas priekšrocības. Ja vietējiem ražotājiem tiks dotas īpašas priekšrocības un nodrošināta īpaša aizsargātība, tad tas vairs nebūs brīvais tirgus. Protams, vietējiem ražotājiem ir ļoti svarīgi, lai tirgus būtu pietiekami sakārtots. Kaut vai tāds piemērs: ļoti daudzas zāles, kuras ražo Latvijā, tiek ievestas no austrumu bloka valstīm. Es negribētu sacīt, ka mūsu farmācijas dienests atļauj ievest valstī nekvalitatīvas zāles, lai gan viens otrs no medikamentiem nav sevišķi efektīvs. Svarīgi ir, lai Latvijā atļautu ievest tikai šeit reģistrētas zāles. Latvijas zāļu ražotājiem tas daudzos gadījumos būtu izdevīgi. Un ne tikai viņiem. Arī Rietumu ražotājiem, kuri pilda visus ar zāļu reģistrāciju saistītos noteikumus. Neapšaubāmi, Latvijas zāļu ražotājiem attiecībā uz apmaksājamo zāļu sarakstiem vajadzētu lielāku prioritāti. Gandrīz lielākajā daļā valstu šajos sarakstos parasti dominē vietējo ražotāju zāles. Bet mēs taču esam tik lieli demokrāti, ka uzskatām to par nevajadzīgu! Ar vietējo ražotāju jau ir saistītas daudzas valstī esošās problēmas. Nedrīkst aizmirst, ka vietējais ražotājs ir jāatbalsta, tādēļ, risinot problēmas valstī, jādomā arī par viņu. No vietējā ražotāja taču nāk nodokļi! Vieniem tas dod darba vietas, citiem — algas pielikumu. Pieaug Latvijas zāļu tirgus, kas būtībā vēl nav sasniedzis savu maksimumu, jo mūsu valstī ir ļoti neliels zāļu apgrozījums, kas ir apmēram tikai 30 procentu no tā zāļu patēriņa, ko lieto Rietumeiropā. Un viens no pamatiemesliem ir tas, ka valsts budžets nav pietiekami liels. Veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi ir visai niecīgi. Cilvēkiem zāļu iegādei trūkst naudas, ir vāji attīstīta veselības apdrošināšanas sistēma. Līdz ar to zāļu tirgū apgrozījums ir mazs. Taču valsts budžetu var papildināt tikai vietējie ražotāji. Protams, ne tikai zāļu ražotāji. Papildinoties budžetam, pieaugtu arī zāļu tirgus.

Ar vietējiem ražotājiem ir saistīta arī sociālās apdrošināšanas sistēma. Jo vietējais ražotājs tomēr ir vairāk iespaidojams. Mēs daudz ko neņemam vērā, aizmirstot, ka paši varētu sev ļoti palīdzēt.

Pašreizējais likums nosaka, ka līdz 1999. gada 1. janvārim jāpārtrauc Latvijā ievest zāles, kuras nav mūsu valstī reģistrētas. Bet valsts institūciju koridoros jau tiek spriests, kā šo likumu mainīt un kā pagarināt nereģistrēto zāļu ievešanas termiņu. Es saprotu, ka Latvijā vēl nav piereģistrēts diezgan daudz zāļu. Jo katrā normālā civilizētā valstī ir jābūt aptuveni 5000 reģistrētām zālēm. Mums to pašlaik ir nedaudz vairāk par pusi no šī skaitļa. Vienā gadā šis darbs nav paveicams, un to arī nevajag sasteigt. Bet ir jāizstrādā zāļu reģistra politika, par kuru Labklājības ministrijā runāja jau sen. Un runāja arī ar sabiedriskajām organizācijām. Diemžēl pašlaik sabiedriskās organizācijas tiek ignorētas. Man nav saprotama pastāvošā zāļu reģistrācijas politika. Ja, piemēram, Latvijā ir piereģistrēts vairāku dažādu firmu ražots aspirīns, tai skaitā arī vietējo ražotāju, (tas pats attiecas arī uz dažām citām zālēm), tad kādēļ gan būtu jāreģistrē vēl nākošās firmas analogais medikaments? Nereģistrējiet! Uzņemieties, augsti godātie valsts ierēdņi, šo atbildību! Pasakiet, ka mums jau ir desmit citu firmu līdzīgas zāles un vairāk mums nav vajadzīgs. Mēs reģistrēsim tās zāles, kas mums ir vajadzīgas, pirmās nepieciešamības zāles. Taču nē! Neviens šos vārdus nevēlas sacīt, un mēs dzīvojam brīnišķīgā zāļu tirgus haosā. Ierēdņiem acīmredzot tas patīk, jo tā viņi var izjust savu varu un nozīmīgumu. Ko gribu, to atļauju, ko negribu — to neatļauju! Protams, man tagad var pārmest un teikt, ka "Grindeks" zāles tiek piereģistrētas ātrāk, tādēļ nevajag izteikt savas pamācības. Taču mani interesē ne tikai mūsu zāļu piereģistrēšana, bet gan visa šī tirgus sakārtotība. Jo galu galā tirgus domāts nevis zāļu ražotājiem, bet patērētājiem.

— Vai starp zāļu ražotājiem pastāv konkurence?

— Mēs vēl neesam aizmirsuši, ka nesenā pagātnē visi bijām kādreizējās PSRS uzņēmumi ar katram no mums Maskavas strikti noteiktu nomenklatūru. Nedomāju, ka zāļu ražošanā mēs šeit, Latvijā, sevišķi viens ar otru konkurētu. Negribu teikt, ka konkurences nav nemaz, taču tā nav īpaši jūtama. Konkurence pastāvēs vienmēr, jo jebkuru ražotājfirmu iespaidos īpašnieki. Un, pat ja Latvijā veidosies kādas lielākas kompānijas, tās tik un tā integrēsies kādos ārzemju koncernos, līdz ar to šī konkurence radīsies.

Svētdien caur Līvāniem braucu uz Daugavpili. Un iedomājieties: tādā salīdzinoši nelielā pilsētā kā Līvāni no viena ielas gala līdz otram es saskaitīju piecas aptiekas un uzzināju, ka cenas tajās ir ar lielu atšķirību. Tas taču ir smieklīgi! Kaut gan nē — par to gribas raudāt. Bet trakākais ir tas, ka šodien visas aptiekas dzīvo uz kredīta, kuru izsniedz lieltirgotāji zāļu veidā. Un tie savukārt dzīvo uz ražotājfirmu izsniegtā kredīta. Zāļu tirgū Latvijā pašlaik ir daudz problēmu. Savstarpējie parādi, nepamatotais aptieku skaita pieaugums, pieprasījuma lēnā palielināšanās neveido sabalansētu tirgu. Zāļu tirgus ir pārāk nopietna lieta: tā neveiksmes nedrīkst atstāt iespaidu uz savu patērētāju — slimo cilvēku. Tādēļ nedrīkst rotaļāties, atverot vienu aptieku aiz otras. Galu galā ne vācieši, ne austrieši, kas gadiem ar šiem jautājumiem ir nodarbojušies, nav muļķi. Viņi savās valstīs ir ieviesuši kārtību. Starp citu, par brīvo tirgu viņi runā pat vairāk nekā mēs, bet viņi to arī realizē.

— Kāda, jūsuprāt, ir "Grindeks" vieta Latvijas zāļu tirgū?

— Viss manis iepriekš sacītais ir attiecināms arī uz mūsu uzņēmumu. Nereģistrētās zāles, nesakārtotais tirgus, nesakārtotās attiecības ar lielražotājiem un lieltirgotājiem — šie jautājumi attiecas arī uz "Grindeks". Aptuveni pieci procenti no Latvijas zāļu tirgus pieder mums. Taču mēs gribam līdz 2001. gadam sasniegt septiņus astoņus vai varbūt pat desmit procentus. Mūsu mērķis ir šo savu vietu tirgū paplašināt, tādēļ ļoti daudz pie šī jautājuma strādājam. "Grindeks" palielina savu zāļu nomenklatūru, paplašina uzņēmuma ārstu dienestu, kas ir atbildīgs, lai informācija par mūsu ražotajām zālēm sasniegtu gan ārstus un aptiekārus, gan arī potenciālos zāļu lietotājus. Centīsimies nepamatoti nepacelt medikamentu cenas. Lai gan cenu pieaugums nav izslēgts (arī vietējiem ražojumiem), jo, ja mēs gribam ražot savas zāles kvalitatīvi un nogādāt tās patērētājiem labā iepakojumā un laikā, tad tas nav izdarāms par velti. Bez tam Latvijas ražotājiem nākas maksāt arvien dārgāk par elektroenerģiju, par telefonu un citiem pakalpojumiem. Visi šie faktori veicina cenu celšanos. Arī "Grindeks" produkcijai. Mūsu ražotās zāles ir efektīvas, kvalitatīvas, labā iepakojumā un… tādējādi kļūst arī dārgākas. Bet tas ir visnotaļ pamatots cenu pacēlums. "Grindeks" politika nav ļoti lētu zāļu ražošana. Zālēm ir jābūt efektīvām — tas ir galvenais.