ATSAUCĒ IETVERT:
Vai mans mājoklis ir mana pils Cik turīgi jūtamies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.1998., Nr. 163/164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48511
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
PROBLĒMAS
Vai mans mājoklis ir mana pils
Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"
No visām Latvijas mājsaimniecībām apmēram ceturtdaļa jau dzīvo pašiem piederošos mājokļos, bet laukos — vairāk nekā puse. Laukos mājokļi ir lielāki nekā pilsētās, toties labiekārtotība augstāka pilsētās. Pilsētās mājokļu jautājums ir sarežģītāks. Latviešu ģimeņu mājokļi pilsētās nedaudz lielāki nekā krievu, bet to labiekārtotības līmenis — zemāks. Jaunajām ģimenēm Latvijā mājokļi ir mazāki nekā vecajām ģimenēm un īpaši vieniniekiem, taču to labiekārtotības līmenis — augstāks.
Pilsētniekiem un lauciniekiem
LR Centrālās statistikas pārvaldes reprezentatīvais mājsaimniecību budžetu pētījums sniedz izvērstu informāciju par Latvijas mājsaimniecību mājokļu piederību, veidu, platību un labiekārtotību.
Turpinoties mājokļu privatizācijai, 1997. gada aptaujas laikā 26,7% Latvijas mājsaimniecību jau dzīvoja pašiem piederošā mājoklī. Laukos šis procents — 59,5 — ievērojami pārsniedz pusi, un to lielākoties var izskaidrot ar vēsturiskām un apbūves īpatnībām, mazāk — ar atšķirīgiem privatizācijas tempiem. Pilsētās pašiem piederošā mājoklī 1997. gadā dzīvoja tikai 13,8% mājsaimniecību.
Pilsētās gandrīz 80% mājsaimniecību joprojām dzīvoja īrētos dzīvokļos. Īrēts dzīvoklis ir pilsētās izplatītākā mājokļu piederības forma. Īrētos dzīvokļos dzīvoja 80,3% pilsētu iedzīvotāju — nedaudz vairāk nekā mājsaimniecību.
Ņemot vērā privatizācijas iespējas un sagaidāmās atšķirības īres līgumos un īres maksā, būtu ļoti svarīgi noteikt, kāda daļa īrnieku (pēc tautību, demogrāfiskām un sociālām grupām) dzīvo pašvaldībām un kāda — privātpersonām piederošos īrētos dzīvokļos. Diemžēl iegūt tādus datus par 1997. gadu būs sarežģīti un varbūt neiespējami. Var domāt, ka šis ir viens no jautājumiem, kura izpēti bloķē pašcenzūra.
Citas mājokļu īpašuma formas Latvijā ir izplatītas daudz retāk. 4,4% no lauku un 6,2% no pilsētu mājsaimniecībām dzīvoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai piederošos īpašumos, bet mazāk nekā 1% — citas piederības mājā (1. tabula).
1. tabula
Mājsaimniecību apdzīvoto mājokļu piederība 1997. gadā
| Mājsaimniecību īpatsvars, kas dzīvo (%) | |||||
| pašiem | dzīvokļu | īrētā | citas | kopā | |
| piederošā | kooperatīva | dzīvoklī | piederības | ||
| mājoklī | īpašumā | mājā | |||
| Visas Latvijas mājsaimniecības | 26,7 | 5,7 | 67,4 | 0,2 | 100 |
| Pilsētu mājsaimniecības | 13,8 | 6,2 | 79,9 | 0,1 | 100 |
| Lauku mājsaimniecības | 59,5 | 4,4 | 35,4 | 0,7 | 100 |
| Latviešu mājsaimniecības pilsētās | 19,8 | 5,2 | 74,9 | 0,1 | 100 |
| Krievu mājsaimniecības pilsētās | 7,2 | 6,5 | 86,2 | 0,1 | 100 |
| Pilsētu mājsaimniecības, kuras veido: | |||||
| — precēts pāris ar bērniem | 11,2 | 6,3 | 82,4 | 0,1 | 100 |
| — precēts pāris ar bērniem un citiem | |||||
| mājsaimniecības locekļiem | 15,8 | 6,9 | 77,3 | – | 100 |
| — māte ar bērniem | 5,7 | 2,9 | 91,3 | – | 100 |
| — pensijas vecuma vieninieks | 16,5 | 5,9 | 77,5 | 0,1 | 100 |
Turpinājums — 8.lpp.
Cik turīgi jūtamies
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja par ģimeņu materiālās labklājības izmaiņām liecina par iezīmējušos optimistisko tendenci savas ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumā, lai gan kopumā vērtējums joprojām ir negatīvs. Iepriekšējā gada aprīlī pozitīvo atbilžu skaits uz jautājumu par ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņām bija 10,9%, bet šā gada aprīlī — 15,5%. Tomēr ģimenes savu pašreizējo materiālo stāvokli raksturo visai negatīvi. Pēc šīs aptaujas datiem, 10,1% respondentu atzīst, ka naudas ir pietiekami, kas ir vairāk nekā 1997.gada aprīlī (6%). Taču joprojām lielākā daļa aptaujāto ģimeņu (85%) atzīmē, ka izjūt nopietnas materiālās grūtības un to īpatsvars samazinās lēni (1997.gada aprīlī — 89%), bet 18% (20%) ģimeņu ir nonākušas parādos. Nedaudz pozitīvāk nekā iepriekš ģimenes vērtē valsts ekonomiskā stāvokļa izmaiņas pēdējā gada laikā.
Ģimenes materiālais stāvoklis
(respondentu viedoklis, %)
| 1997.g.aprīlis | 1998.g. aprīlis | |
| Ģimenes materiālais stāvoklis, salīdzinot ar to, | ||
| kāds tas bija pirms 12 mēnešiem: | ||
| ievērojami uzlabojies | 1,1 | 1,6 |
| nedaudz uzlabojies | 9,8 | 13,9 |
| nav mainījies | 35,1 | 41,2 |
| nedaudz pasliktinājies | 28,0 | 23,4 |
| ievērojami pasliktinājies | 23,8 | 18,0 |
| grūti pateikt | 2,5 | 1,9 |
Ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņu prognozes
(respondentu viedoklis, %)
| 1997.g.aprīlis | 1998.g. aprīlis | |
| Ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanas iespēju vērtējums: | ||
| ievērojami uzlabosies | 0,4 | 1,1 |
| nedaudz uzlabosies | 8,3 | 13,8 |
| nemainīsies | 36,9 | 40,8 |
| nedaudz pasliktināsies | 15,8 | 13,1 |
| ievērojami pasliktināsies | 10,2 | 6,0 |
| grūti pateikt | 28,4 | 25,2 |
Valsts ekonomiskās situācijas vērtējums
(respondentu viedoklis, %)
| Pēdējos 12 mēnešos | Nākamos 12 mēnešos | |||
| 1997.g. | 1998.g. | 1997.g. | 1998.g. | |
| aprīlis | aprīlis | aprīlis | aprīlis | |
| ievērojami uzlabojās (–ies) | 0,2 | 0,5 | 0,0 | 0,5 |
| nedaudz uzlabojās (–ies) | 6,6 | 12,3 | 13,1 | 12,7 |
| nav mainījusies (nemainīsies) | 21,9 | 20,9 | 27,2 | 21,8 |
| nedaudz pasliktinājās (–ies) | 30,1 | 30,8 | 18,0 | 19,3 |
| ievērojami pasliktinājās (–ies) | 23,2 | 14,4 | 12,1 | 8,2 |
| grūti pateikt | 18,0 | 21,0 | 29,6 | 37,5 |
Dzīves līmeņa un mājsaimniecību budžetu statistikas daļa