Lai pasaule apzinas: Latvija ir Eiropa

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē Saeimā 1998. gada 3.jūnijā

Latvijas sabiedrības attīstība un tās atbilstība Rietumu demokrātiskās sabiedrības kritērijiem ir komplekss process, ko nevar reducēt tikai uz nepilsoņu naturalizācijas problēmu. Tas ietver sabiedrības sociālo un nacionālo integritāti, tās pašorganizēšanās spēju, kultūras un izglītības līmeni, arī demogrāfisko situāciju. Sabiedrības demokratizācijas un kultūras līmeņa paaugstināšanās, es ticu, dos iespēju rast jaunu skatījumu uz mūsu pašreizējām problēmām, īstenot jaunus risinājumus arī sabiedrības integrācijas problēmām.

Pilsonības institūta mērķis ir būt par sabiedrības un valsts mugurkaulu. Tas var izpildīt šo funkciju, ja pats ir iekšēji stabils. Sasteigti risinājumi šajā jautājumā tikai pārceltu pašreizējās sabiedrības integrācijas problēmas pilsonības institūta iekšienē, destabilizētu un paralizētu šo sabiedrības stabilizējošo faktoru.

Tādēļ, sekojot Eiropas un starptautisko institūciju ieteikumiem, Latvijas valsts ar savām jaunākajām likumdošanas iniciatīvām piešķir nepilsoņiem visplašākās iespējas integrēties Latvijas pilsoņu kopumā. Pilnveidotā naturalizācijas kārtība ir pietiekami stimulējoša un tajā pašā laikā demokrātiska, neaizskarot personiskās izvēles tiesības.

Sekojot Rietumu demokrātijas principiem, pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts ir vienpusēji apņēmusies ar iekšpolitiskiem līdzekļiem, naturalizācijas gaitā risināt šo pēc būtības starptautisko Latvijas okupācijas seku likvidēšanas problēmu — nepilsoņu jautājumu.

Es ceru, ka Eiropas sabiedrība izpratīs un novērtēs Latvijas valsts politiku nepilsoņu integrācijas jomā.

Latvijas spēja integrēties un darboties Eiropas Savienībā ir atkarīga arī no valsts pārvaldes sistēmas efektivitātes, no tās kapacitātes un attiecībām ar sabiedrību.

Pārvaldes aparāta struktūras pielāgošana darbībai Eiropas Savienībā tiks saskaņota ar valsts pārvaldes sistēmas reformu. Latvija turpinās valsts pārvaldes aparāta darbības efektivizēšanu, nododot privātajam sektoram tās funkcijas, ko tas var veikt labāk, nenonākot pretrunā ar valsts interesēm.

Šāda politika valsts pārvaldes jomā saskan ar mūsu budžeta politiku. Tuvāko piecu gadu laikā paredzēts samazināt nodokļu slogu iekšzemes kopproduktā no 42 līdz 36 procentiem. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam samazināt valsts pārvaldes kapacitāti, it īpaši Eiropas integrācijas virzienos, kur darbs jāpadara efektīvāks.

Lai īstenotu šo politiku, galvenā svira šāda pārvaldes mehānisma izveidē ir kvalificētu un motivētu ierēdņu sistēmas radīšana. Šī ir viena no tām jomām, kur Eiropas Savienības tehniskajai palīdzībai un tās efektīvai izmantošanai no Latvijas puses ir īpaši liela loma.

Mēs vienlīdz aktīvi turpināsim darboties arī citos integrācijas virzienos, īpaši tādās jomās kā Latvijas robežu nostiprināšana, cīņa pret starptautisko noziedzību un kontrabandu. Arī sociālās jomas likumdošanas un institūciju atbilstības nodrošināšana Eiropas Savienības prasībām ir joma, kurā mēs nedrīkstam atslābināt savu virzību.

Eiropas integrācijas procesa gaitā Latvijā jau tuvākajā laikā papildus tiešajiem integrācijas uzdevumiem lielāka uzmanība jāpievērš vēl diviem jautājumiem.

Pirmkārt, šī procesa tehniskajai pusei. Ļoti konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar integrācijas procesa izmaksām un to segšanas avotiem. Mums jāatrod integrācijas ekonomiskākais variants. Tas prasa arī attiecīgi koordinēt integrācijas pasākumus, likumdošanas saskaņošanas darbību un citus pasākumus, nosakot to prioritāti, novēršot dublēšanu. Lai likums vai normatīvs nebūtu jāmaina vairākas reizes.

Otrkārt, sabiedrība ir jāsagatavo integrācijai Eiropas Savienībā. Nevis teorētiskā un vispārējā līmenī, bet konkrēti un praktiski. Sabiedrības izpratne par Eiropas integrācijas procesa praktisko pusi ir nepieciešamība un reizē arī stimuls sabiedrības aktīvākam un apzinātam atbalstam šajā procesā.

Jo runa ir par katra iedzīvotāja nākotni. Par iespējām un arī prasībām, dzīvojot un strādājot Eiropas Savienībā. Nedrīkst pieļaut ka Eiropas integrācijas process Latvijā tiktu vērtēts kā no augšas uzspiestu uzdevumu kopums, bet kā indivīda, tautas, sabiedrības saskaņotas pašizpausmes forma. Kā Latvijas eiropeiskās identitātes apliecinājums un garantija mūsu valsts stabilai attīstībai XXI gadsimtā.

Preses konferencē

Vakar, 3.jūnijā, tikko bija beigusies Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas otrā sēde, turpat, Saeimas namā, notika preses konference. Tajā piedalījās abi komitejas līdzpriekšsēdētāji — Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka no Vācijas un Latvijas Saeimas pastāvīgās delegācijas vadītājs Andris Ameriks (attēlā).

Vispirms divu dienu kopsēdē paveikto rezumēja un novērtēja Andris Ameriks :

— Pirms desmit minūtēm beidzās apvienotās parlamentārās komitejas sēde. Šīs divas dienas — gan vakardiena, gan šodiena — pagāja ļoti intensīvos dialogos. Mūsu Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti apmainījās domām par pašlaik Latvijā norisinošos reformu gaitu, īpaši pievēršoties tādiem tematiem kā politiskā situācija Latvijā, attiecības ar kaimiņvalstīm, naturalizācijas process. Sēdes darba galarezultāts, protams, ir ar balsu vairākumu pieņemtās rekomendācijas uz trīs lappusēm ( skat. zemāk ). Bija dažādi viedokļi, vairāki iesniegtie labojumi netika pieņemti. Rekomendācijās akceptēti tie ieteikumu, kuri pievērš gan valdības, gan Eiropas institūciju, gan kaimiņvalstu uzmanību tiem jautājumiem, kas ir ļoti būtiski.

Īpaši gribētu uzsvērt to, ka šajās rekomendācijās ir teikts, ka komiteja apsveic 1998.gada 30.martā uzsākto ES paplašināšanas procesu un oficiālo sarunu atklāšanu šā gada 31.martā. Turklāt komiteja atzīst Latvijas sasniegto progresu, to darbu, ko Latvija ir paveikusi laikā kopš komitejas iepriekšējās sēdes, kas notika pirms pusgada. Līdz ar to apvienotā parlamentārā komiteja aicina Eiropas Komisiju savā nākamajā pārskatā atspoguļot Latvijas sasniegto progresu jautājumu sakārtošanu, kas Latvijai izvirzīti kā uzdevums.

Manuprāt, ļoti svarīgs mūsu kopējā dokumentā ir jautājums par kaimiņattiecībām. Šajā gadījumā ļoti būtiski ir pieņemtie labojumi, papildinot atsevišķus punktus, proti, aicinot Krieviju vistuvākajā laikā noslēgt ar Latviju sagatavotos starptautiskos līgumus, tajā skaitā arī, es uzsveru, robežlīgumu. Tas ir ļoti būtiski, ka šajā ziņā Eiropas Parlamenta deputāti un Latvijas Saeimas deputāti ir vienprātīgi. Svarīgi arī tas, ka dokumenta beigās apvienotā parlamentārā komiteja aicina Krievijas valdību un Baltkrievijas valdību pielikt pūles, lai panāktu vienošanos ar Latvijas valdību par nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšanu. Faktiski tie varbūt ir šī reģiona vietēja rakstura jautājumi, bet tajā pašā laikā ir ļoti būtiski, ka mēs saņemam atbalstu arī no Eiropas Parlamenta deputātiem.

Tātad ir atzīts Latvijas progress reformu procesā — gan ekonomikas, gan sociālās sfēras, gan tiesību sistēmas sakārtošanā. Bet vienlaikus saņemam arī atbalstu mūsu kaimiņattiecību noregulēšanā.

Es gribu ļoti pateikties komitejas līdzpriekšsēdētājam Gomolkas kungam, kas vada Eiropas Parlamenta deputātu grupu, — par izpratni un atbalstu, ko izjutām šajās divās dienās komitejas sēdē.

Bez šaubām, turpmāk ļoti daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kāda būs mūsu politiskā griba mūsu parlamentā, pieņemot tos labojumus Pilsonības likumā, kurus kā nosacījumus izvirza Eiropas drošības un sadarbības organizācija. Arī šāds punkts ir iekļauts rekomendācijās. Komiteja aicina pilnībā ievērot EDSO rekomendācijas. Tāpat komiteja aicina Latvijas Saeimu veikt soļus, kas saistīti ar nāvessoda atcelšanu.

Pēc tam runāja Alfreds Gomolka :

— Šajās pieņemtajās rekomendācijās ir ietverti daži visai delikāti un grūti jautājumi. Piemēram, attiecības ar kaimiņvalstīm, pilsonības jautājums. Protams, es saprotu, ka šie jautājumi lielā mērā ir emocionāli piesātināti. Būtiski ir tas, ka ļoti daudzi Latvijā dzīvojošie nav pilsoņi, tomēr Saeimai ir grūtības, šos jautājumus risinot. Bet tie ir jārisina. Ir jāpieliek visas pūles abām pusēm — gan Eiropas Savienībai, gan Latvijai — lai, raugoties nākotnē, rastu atrisinājumu. Jāpanāk pieņemami kompromisi, jo mēs saprotam, ka šie jautājumi ir sāpīgi un smagi. Tas laiku pa laikam pavīdēja mūsu diskusijā.

Es ļoti pateicos visiem sēdes dalībniekiem par ļoti konstruktīvo un atklāto atmosfēru šo diskusiju laikā. Mums patiešām izdevās labi paveikt kopīgo darbu. Ja esat kopā ar draugiem, varat izteikt savu viedokli brīvi un atklāti. Domāju, ka mēs esam kļuvuši draugi un tādi arī paliksim.

Mēs esam ļoti pateicīgi arī par izdevību kontaktēties ar visiem tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar atsevišķām reformu procesa lietām. Mēs tikāmies ar Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Šorīt mums bija diskusija ar tā saukto krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvjiem. Interesantus iespaidus guvām arī citās jomās. Patiešām esmu ļoti pateicīgs saviem Latvijas partneriem par sekmīgu mūsu kopsēdes sarīkošanu.

Tagad esmu gatavs atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

— Cik lielā mērā un cik ilgā laikā Latvijas valdībai un Saeimai, jūsuprāt, vajadzētu īstenot EDSO ieteikumus pilsonības jautājumos?

— Rekomendācijas tekstā ierakstītais ir vispārēja rakstura ieteikums. Mēs neko no jauna neiesakām, tikai aicinām ievērot EDSO rekomendācijas. Bet to izpildes laiks ir atkarīgs no jums. Protams, jautājuma atrisināšanas process būtu paātrināms, ievērojot ES valstu vadītāju Kopenhāgenas sanāksmē paustos kritērijus. Protams, jo drīzāk tiks izpildītas EDSO prasības, jo skaidrāka būs Latvijas perspektīva tikt uzņemtai Eiropas Savienībā. Šīs lietas ir savstarpēji saistītas.

— Kādas varētu būt sekas tam, ja Latvijas parlaments pilnībā neievēros EDSO rekomendācijas, izdarot grozījumus Pilsonības likumā?

— Esmu jau uzsvēris šīs iespējamās sekas un esmu teicis: ja tiktu ievērota tikai daļa no EDSO rekomendācijām vai parādītos kaut kas pretējs EDSO rekomendācijām, tas, protams, ļoti lielā mērā ietekmētu sarunas par tuvināšanos Eiropas Savienībai. Es personīgi domāju, ka tad intensīvajam darbam, kas Latvijā noris ar lielu atbildību, nebūs nekādas nozīmes, ja rekomendācijas nepieņems. Un tas gluži vienkārši būs jānožēlo. Mani kolēģi Latvijas parlamentā ir aicinājuši pieņemt lēmumus, skatoties ar nākotnes perspektīvu, nevis lai kavētu sarunu par tuvināšanos ar ES gaitu.

— Precizējiet, lūdzu, kurās jomās Latvija pēdējā laikā ir progresējusi?

— Pirmkārt, ja runā par progresu un sasniegumiem, tas, protams, ir ļoti uzmundrinoši. Progress attiecināms uz jūsu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Šodien Krasta kungs jau runāja par panākumiem un perspektīvām privatizācijas procesā. Mēs, protams, saredzam piemērus arī citās jomās, kas apliecina jūsu progresu. Tiesa, ir vēl daudzi uzdevumi, kas būs jāveic. Piemēram, ja runājam par ekonomiku, ir jābūt pārliecībai, ka šo reformu politiku pašos pamatos atbalsta no visām pusēm, ka paveras labas iespējas gan mazajiem, gan vidējiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Tagad redzam ļoti lielu dažādību jūsu ekonomikā. Bet arī Eiropas Savienībai jādod savs ieguldījums tās attīstībā. Jāpanāk, lai ekonomika būtu līdzsvarotāka. Mēs šodien runājām par ciešāku sadarbību tieši Baltijas reģionā. Ir vēl vairākas jomas, kur būtu daudz kas darāms. Es ceru, ka rīt, 4.jūnijā, pieņemtie Saeimas lēmumi pilsonības jautājumā palīdzēs izveidot daudz konstruktīvākas un perspektīvākas attiecības ar Krievijas Federāciju.

Ja rekomendācijas, ko mēs šajās divās dienās izstrādājām, tiks ņemtas vērā, jūs gūsit, ja tā var sacīt, politiskus punktus, ko ievēros arī Maskavas valdība. Labu kaimiņattiecību veidošana nav tikai vienpusēja rīcība. Ja lielā kaimiņvalsts nāktu pretī mazajai kaimiņvalstij, tas būtu pozitīvs signāls.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Neoficiāls tulkojums

apvienotās parlamentārās komitejas

otrās sanāksmes

rekomendācijas

Rīgā 1998.gada 3.jūnijā

Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotā parlamentārā komiteja, kuru vada Andris Ameriks un Alfreds Gomolka, savu otro sanāksmi rīkoja 1998.gada 2. un 3.jūnijā Rīgā.

Latvijas valdības, Eiropas Komisijas un ES Padomes prezidējošās valsts pārstāvji apmainījās ar viedokļiem par Briselē 1998.gada 24.februārī notikušās Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes pirmās sanāksmes rezultātiem, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanu; ar Eiropas Konferenci; ES un Latvijas partnerību iestāšanās gaitā; Latvijas Nacionālo programmu ES likumu kopuma pieņemšanai (NPAA); paplašināšanas procesa uzsākšanu 1998.gada 30.martā, kā arī ar ES likumu kopuma izpēti.

Sanāksmē tika izskatīti arī citi jautājumi:

— politiskā situācija Latvijā;

— attiecības ar kaimiņvalstīm;

— Latvijas ekonomiskie procesi:

— privatizācija,

— pensiju sistēma;

— naturalizācijas procesi Latvijā;

— narkotiku un organizētās noziedzības apkarošana;

— sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

1) Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotā parlamentārā komiteja apsveic ziņojumu, kuru 1997.gada 4.decembrī pieņēmis Eiropas Parlaments par dokumentu "Rīcības programma 2000 — par spēcīgāku un plašāku Eiropu", kurā Eiropas Parlaments atzīmē: "...visām kandidātvalstīm ir tiesības piedalīties paplašināšanas procesā no paša sākuma, lai gan jāsaprot, ka sarunu ilgums var būt dažāds atkarībā no katras valsts spējas pieņemt ES likumu kopumu un panākt pilnīgu to kritēriju ievērošanu, kas noteikti ES valstu vadītāju Kopenhāgenas sanāksmē."

2) Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotā parlamentārā komiteja pauž gandarījumu par Luksemburgas sanāksmē 1997.gada 12. un 13.decembrī pieņemto lēmumu iedibināt globālu, progresējošu un integrējošu Eiropas Savienības paplašināšanas procesu.

3) Komiteja arī atzīmē 1998.gada 12.martā notikušās Eiropas Konferences pirmās sanāksmes nozīmi, norādot, ka šī Konference ir visas Eiropas forums, kurā Eiropas valstis kopīgi apspriež tās interesējošos jautājumus.

4) Komiteja apsveic 1998.gada 30.martā uzsākto paplašināšanas procesu un oficiālo sarunu atklāšanu 1998.gada 31.martā. Tā uzsver, ka šai paplašināšanai ir "visaptveroša, integrējoša un nepārtraukta procesa" nozīme (ES prezidējošās valsts secinājumi, kas pieņemti ES valstu vadītāju Luksemburgas sanāksmē) un ka tā atbalsta Latvijas centienus turpināt gatavošanos uzņemšanai Eiropas Savienībā, jo katras valsts sasniegumi tiks vērtēti atsevišķi. Šajā sakarā Komiteja ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas Komisija 1998.gada novembrī publicēs pārskatu par katras kandidātvalsts sasniegumiem, un aicina Eiropas Komisiju piemērot tādus pašus kritērijs, kādi tika piemēroti Eiropas valstu vadītāju sanāksmē Luksemburgā, kad Čehijas Republika, Igaunija, Polija, Slovēnija un Ungārija tika uzaicinātas uzsākt pievienošanās sarunas 1998.gadā. Komiteja atzīst Latvijas sasniegto progresu un aicina Komisiju savā nākamajā pārskatā to atspoguļot.

5) Komiteja ar "gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Savienības "acquis communautaire" caurlūkošanas procedūra ir sākusies 1998.gada 27.aprīlī. Šis pasākums padziļinās Latvijas un ES abpusējo izpratni par abām likumdošanas sistēmām un sagatavos abas puses turpmākajām oficiālajām sarunām.

6) Eiropas Savienības un Latvijas Republikas apvienotā parlamentārā komiteja apsveic Saeimai iesniegtos Latvijas valdības priekšlikumus izdarīt grozījumus Pilsonības likumā, lai atceltu vecuma logu sistēmu attiecībā uz cilvēkiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību, kā arī lai piešķirtu Latvijas pilsonību bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta (ja viņu vecāki to lūdz). Komiteja aicina valdību un Saeimu pilnībā ievērot EDSO rekomendācijas, komiteja aicina Saeimu apstiprināt valdības priekšlikumus, tādā veidā palīdzot Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Apvienotā parlamentārā komiteja atbalsta Latvijas valdības pūles uzlabot valodas mācīšanu latviski nerunājošiem iedzīvotājiem un aicina turpināt un paplašināt darbu šajā virzienā.

7) Komiteja ar gandarījumu atzīmē Latvijas valdības lēmumu parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sesto protokolu. Tā aicina Saeimu iespējami drīz ratificēt šo dokumentu. Apvienotā parlamentārā komiteja arī apsveic Latvijas prezidenta atteikumu parakstīt Saeimas pieņemto jauno Krimināllikumu un aicina Saeimu vēlreiz izskatīt lēmumu par nāvessoda saglabāšanu Latvijas likumā.

8) Apvienotā parlamentārā komiteja uzsver Eiropas Savienības un Latvijas partnerības nozīmi priekšdarbos, kas tiek veikti, Latvijai sagatavojoties kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šajā sakarā komiteja aicina Latvijas valdību, Saeimu un pārējās iesaistītās institūcijas turpināt darbu, kura mērķis ir pildīt pievienošanās partnerībā noteiktos prioritāros uzdevumus, īpaši tos, kas attiecas uz Latvijas likumu saskaņošanu ar Eiropas Savienības likumu kopumu. Tā uzsver, ka ir svarīgi tos likumus, kuri skar iekšējo tirgu, saskaņot ar Eiropas Savienības attiecīgajiem likumiem, jo šī sfēra ir pati galvenā Eiropas Savienībā. Komiteja arī uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas institucionālās un administratīvās spējas, lai sekmīgi sagatavotu un ieviestu šos likumus, īpaši lai paātrinātu efektīvas valsts administratīvās sistēmas reformas. Komiteja aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis atbalstīt Latvijas centienus šajā jomā.

9) Apvienotā parlamentārā komiteja apsveic tos panākumus, kas gūti privatizācijas gaitā un pauž cerību, ka privatizācija tiks pabeigta saskaņā ar valdības prognozēm.

10) Komiteja uzsver labu kaimiņattiecību nozīmi un šajā sakarā atbalsta Latvijas valdības pūliņus uzlabot attiecības ar Krieviju, īpaši mēģinājumus risināt normālu dialogu ar Krievijas visu līmeņu amatpersonām, un aicina Krieviju nepiemērot draudīgus izteikumus un ekonomisko boikotu pret Latviju, kā arī aicina Krieviju vistuvākajā laikā noslēgt ar Latviju sagatavotos starptautiskos līgumus, to skaitā robežlīgumu.

11) Apvienotā parlamentārā komiteja uzsver, ka vitāli svarīgi ir aktivizēt cīņu ar tādām problēmām kā organizētā noziedzība, narkotikas un narkotiku tirdzniecība, korupcija un citas nelikumīgas darbības, un aicina Latvijas valdību pastiprināt darbu šajā sfērā. Komiteja apsveic Baltijas jūras valstu padomes ietvaros izvirzītās iniciatīvas sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā. Turklāt Komiteja apsveic pirmsiestājas paktu par organizētās noziedzības apkarošanu, ko 1998.gada 28.maijā Briselē pieņēma ES un kandidātvalstis.

12) Apvienotā parlamentārā komiteja aicina Krievijas valdību un Baltkrievijas valdību pielikt pūles, lai panāktu vienošanos ar Latvijas valdību par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Cilvēkiem, kuri to vēlas, ir jānodrošina repatriācijas iespējas.