Kad cerībā uz nākotni tauta paudusi savu gribu

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 12. martā

Foto: A.F.I.

— Kā vērtējat šīs pašvaldību vēlēšanas, salīdzinot tās ar iepriekšējām, kas notika 1997. gada martā?

— Šīs vēlēšanas ir bijušas, ja tā var teikt, kolorītākas. Acīmredzamāki ir bijuši gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti.

Laikam jau esam kļuvuši rūpīgāki un uzmanīgāki. Jo dažkārt pārkāpumi, ko iepriekšējās vēlēšanās it kā nepamanījām, šoreiz tūdaļ tika fiksēti, bet arī, cik vien iespējams, drīzāk novērsti.

Vakar, pašvaldību vēlēšanu dienā, mums bija ļoti daudz telefonisku signālu. Konstatējām, ka mums ir vismaz trīs veidu problēmas.

Viena vēlēšanu likuma nopietnu pārkāpumu grupa uzskatāma par īpaši nozīmīgu. Piemēram, vienā no Jūrmalas pilsētas vēlēšanu iecirkņiem pazuda vēlētāju saraksts un tad tas pēc trīs stundām piepeši atradās. Kāds pilsonis savukārt bija nobalsojis, neuzrādot Zemesgrāmatas aktu. Ir izrādījies, ka bijuši arī tādi vēlēšanu iecirkņi, kur parādījusies kāda lieka aploksne, salīdzinot to skaitu ar balsotāju reģistrācijas saraktu. Ir zināms, ka, piemēram, viens novērotājs no Labklājības partijas, nebūdams pilsonis, tomēr nobalsojis vienā no Rīgas vēlēšanu iecirkņiem.

Tāpēc es tuvākajā laikā rūpīgi raudzīšos, lai ikviens kaut vai šķietami maznozīmīgs incidents tiktu nopietni un līdz galam izmeklēts. Noteikti katrā gadījumā tiks veikta dienesta izmeklēšana. Mūsu nolūks un galvenais mērķis ir nepieļaut jebkādus starpgadījumus vai pārpratumus nākamajās vēlēšanās.

Otra pretenziju grupa saistāma ar vēlētāju neapmierinātību ar likuma prasībām. Piemēram, tika pausts viedoklis, ka vajadzētu pārtraukt radio un televīzijas politiskās reklāmas jau dienu pirms vēlēšanām. Radās arī problēmas, kas vērojamas attiecībā uz dzīvokļu privatizāciju, kur dažādi likumi dažkārt nav precīzi saskaņoti. Bet tā jau ir likumdevēju kompetence.

Treškārt, pagājušo reizi, pirms 1998. gada rudens Saeimas vēlēšanām, mēs saņēmām pārmetumus, ka Centrālā vēlēšanu komisija esot pārlieku daudz atvēlējusi naudas bukletiem par deputātu kandidātu sarakstiem, arī ziņām par viņiem un partiju programmām. Toreiz patiešām lielākā daļa iespiesto materiālu iegūla bibliotēku plauktos vai pat nonāca makulatūras savāktuvēs. Savukārt šoreiz ļoti daudzi pilsoņi vēlējās dabūt pirmsvēlēšanu materiālus, lai tos pēcāk mājās rūpīgi izstudētu. Tātad šādas visai pretrunīgas tendences mums turpmāk nāksies izvirzīt priekšplānā un nopietni apspriest Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Šajās vēlēšanās, protams, bija arī nepamatotas pretenzijas. Bet tā jau vienmēr ir bijis un laikam arī vienmēr būs.

Gandarījumu rada tas, ka šoreiz 62 procenti valsts balsstiesīgo iedzīvotāju devās pie vēlēšanu urnām. Tātad laikam gan Latvijas pilsoņi nav galīgi vīlušies savas valsts līdzšinējā un tagadējā attīstībā, bet, protams, dzīvo cerībā uz turpmāku uzplaukumu ikvienā pilsētā, novadā vai pagastā.

Manuprāt, labi ir arī tas, ka ar nelieliem izņēmumiem šoreiz gandrīz visur Latvijas Pašvaldībās pilsoņiem bija dota iespēja izvēlēties starp dažādiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Tieši šajās vēlēšanās pirmoreiz visi ar vēlēšanām saistāmie dokumenti un skaitļojumi nāca un tālāk izplatījās ar datortehnikas starpniecību. Tas tiešām ir kvalitatīvi jauns lēciens mūsu valsts vēlēšanu sistēmas attīstībā. Līdz ar to man jāizsaka patiešām liela pateicība visiem, kas gan Rīgā, gan visur citur Latvijā ik brīdi gādāja par to, lai 2001. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti tiktu sagatavoti precīzi un laikā.

Šīs vēlēšanas nu ir sekmīgi notikušas, gaidīsim nākamās.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors