Dānijas Karalistē

Šodien, 5.jūnijā, valsts svētki — Konstitūcijas diena

"Mēs varētu jūs balstīt vēl vairāk"

Mihaels Mecs Merks ( Michael Metz Morck ), Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Ko šie svētki nozīmē jūsu tautai, un kā dāņi to atzīmē?

— Es teiktu, ka šī diena mums nozīmē daudz un tajā pašā laikā arī ne īpaši daudz. Katrā ziņā mūsu svētkus nevar salīdzināt ar Latvijas Republikas valsts svētkiem, kas ir ļoti, ļoti svinīga un emocionāla diena. Mēs savus valsts svētkus esam atzīmējuši jau tik ilgi, veselus 150 gadus! Līdz ar to šie svētki dāņu prātos jau ieguvuši stabilas kontinuitātes nokrāsu un asociējas ar valsts stabilas attīstības nepārtrauktību. Šie svētki atgādina, ka desmitiem gadu mūsu valstij ir izdevies atrast pareizo pozīciju arī dramatiskajos vēsturiskajos procesos. Kā zināms, Dānijai izdevās palikt ārpus Pirmā pasaules kara. Mēs gan tikām iesaistīti Otrajā pasaules karā, taču mūsu valsts netika izpostīta. Un tā nu mēs savus svētkus jau vairāk nekā 100 gadus svinam valstī, kurā nav smagu problēmu.

— Un tomēr valsts svētki ir diena, kad var pavērtēt savu attīstību, savus sasniegumus un eventuāli arī savas problēmas.

— Jā, mums ir arī problēmas. Tās ir uzplaukuma radītas problēmas. Piemēram, mūsu ekonomikā vērojama "pārkaršanas" tendence. Pieaug spiediens uz nacionālo valūtu, spiediens inflācijas virzienā. Pašlaik Dānijā noris karstas debates par priekšlikumiem mūsu fiskālās politikas nostiprināšanai. Daudzi dāņi nav apmierināti ar to, ka valdība paaugstina netiešos nodokļus par autodegvielu, ka padārdzinās mājokļi... Tiek veikti arī citi pasākumi privātā patēriņa samazināšanai. Dāņi tiek aicināti samazināt patēriņu un savilkt ciešāk jostas. Jo patēriņa eksplozīvs pieaugums ir radījis jau minēto ekonomikas "pārkaršanas" tendenci. Tā nu šajos valsts svētkos daudzi dāņi vairāk varbūt domās par savām praktiskajām problēmām.

Ārpolitikā mums kopš daudziem gadiem ir bijis ļoti dramatisks laiks, un beidzot referendums parādīja mūsu tautas atbalstu Eiropas Savienības politikai. Un es ceru, ka šis atbalsts atspoguļosies arī politiķu runās valsts svētku sakarā. Taču kopumā jāteic, ka mūsu ārpolitiskā situācija šobrīd ir ļoti laba un arī ekonomiskā situācija.

Bet ir arī lietas, par ko mums vairāk jādomā. Par ģimenes vērtībām, par lielākām rūpēm citam par citu. Par lielāku savstarpējo uzticību citam pret citu un ticību savai valstij. Kad reiz atgriezīšos mājās, es vairāk pievērsīšos jauniešu attieksmei pret savu zemi. Esmu pārliecināts, ka mūsu jaunā paaudze kopumā tomēr ir ļoti tālu no izpratnes, cik ārkārtīgi strauji ir augusi mūsu sabiedrības labklājība, cik strauji paaudzis sabiedrības devums tieši viņiem. Es esmu pārliecināts, ka nākamajos desmit gados mums vajadzēs daudz vairāk strādāt ar savu jaunatni, lai padziļinātu viņu piederības jūtas savai valstij un tās sabiedrībai. Tā ir tāda vispārpazīstama parādība — sabiedrībā, ilgstoši un jūtami augot labklājībai, var devalvēties morālās vērtības.

— Runājot par šīm problēmām, daudzi latvieši pavisam nesen bija ļoti pārsteigti, lasot, ka jūsu valstī sācies ģenerālais streiks. Un daudzi vaicāja cits citam: kā tad viņiem vēl trūkst?! Dāņi taču dzīvo tik labi!