Dānijas Karalistē

Šodien, 5.jūnijā, valsts svētki — Konstitūcijas diena

"Mēs varētu jūs balstīt vēl vairāk"

— Jā, mēs dzīvojam labi. Taču visās valstīs ir problēmas — katrai valstij savas, specifiskas problēmas — gan ekonomiskās, gan sociālās. Mums Dānijā arī tādas ir. Ir zināma grupa cilvēku, kas dzīvo ārpus normālas sabiedrības — bezdarbinieki. Tie ir arī cilvēki, kas pārtiek no dažāda veida sociālajiem pabalstiem. Un arī daudzi citi dāņi uzskata, ka viņu dzīve tomēr ir grūta.

Protams, salīdzinot vienas un tās pašas profesijas vai sociālās grupas cilvēku stāvokli abās mūsu valstīs, vēl ir liela starpība par labu Dānijai. Taču viss ir relatīvi.

Tomēr man nācās ļoti grūti skaidrot saviem latviešu draugiem, kāpēc dāņiem bija vajadzīgs šis streiks un kāda tam bija nozīme. Tā bija tāda komiska situācija. Īpaši man, kas jau tik ilgi esmu dzīvojis Latvijā un tik daudz jums, latviešiem, stāstījis par Dāniju un tās sasniegumiem. Un nu man pēkšņi jāskaidro, kāpēc dāņiem ienācis prātā streikot. Taču tā nu tas demokrātiskā sabiedrībā var notikt: līgums starp arodbiedrībām un darba devējiem ir beidzies, arodbiedrības un strādnieki var teikt: nu ko, rezultāts tomēr nebija gana labs, mēs streikosim. Un tā viņi pirmo reizi kopš 30 gadiem nolēma lietot šo strādnieku seno ieroci cīņā par savām interesēm. Taču kopumā tas varbūt nemaz nenāca par sliktu — lai sabiedrība redz, ka ir arī šāda iespēja.

— Jā, tā taču bija arī ļoti uzskatāma demokrātijas izpausme un demokrātijas skola.

— Es atceros, pirms vairākiem gadiem, kad es sāku strādāt Latvijā, pie jums streikoja skolotāji.

— Viņiem bija ļoti mazas algas. Tagad gan skolotāju situācija ir labāka, taču algas, protams, joprojām ir tālu no tā, kādām tām vajadzētu būt.

— Jā, taču kopumā jūsu valsts tomēr šajos gados ir ļoti daudz sasniegusi, un jūsu situācija visu laiku uzlabojas.

— Vēstnieka kungs, jūs jau būtībā sākāt atbildēt uz manu nākamo jautājumu. Tas ir — kāds jums ir iespaids par Latvijas dzīvi un attīstību?

— Mēs sarunājamies brīnišķīgā, saulainā dienā, un tādā laikā grūti nebūt optimistam. Taču es gribu atgādināt, ka esmu Latviju apmeklējis jau kopš daudziem gadiem, vēl tad, kad neuzturējos šeit pastāvīgi.

— Kopš mūsu atmodas laika. Liekas, jūs pirmo reizi Latvijā bijāt 1989. gadā ar kādu Dānijas palīdzības projektu.

— Jā. Un es redzu, ka jūsu valsts šajos gados ir ārkārtīgi daudz sasniegusi.

Taču Latvijas politiskajai sistēmai, manuprāt, pašlaik būtu ļoti svarīgi, lai jūsu politiķi sevi paceltu mazliet augstāk par pašreizējo priekšvēlēšanu noskaņu, priekšvēlēšanu apsvērumiem un skatītu problēmas plašākā kontekstā. Lai atrisinātu šos ļoti, ļoti jutīgos uzdevumus, kas saistīti ar Pilsonības likuma grozījumiem. Tas dotu iespēju mums, visiem jūsu draugiem, sniegt Latvijai daudz, daudz lielāku palīdzību. Mēs, jūsu draugi, to ļoti skaidri un nepārprotami izjūtam. Palīdzēt Latvijai tās virzībā uz NATO un Eiropas Savienību. Arī palīdzēt jūsu attiecībās ar Krieviju. Bet mums būtu nesalīdzināmi vieglāk sniegt jums stingru un efektīvu palīdzību — ja vien tiktu ievērotas šīs Eiropas institūciju rekomendācijas. Tas ikvienam no mums dotu daudz spēcīgākus argumentus, lai daudz efektīvāk palīdzētu jums harmoniski attīstīt savu valsti.

Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs esat guvuši milzīgus panākumus, arī ja salīdzina ar Eiropas Komisijas pērnā gada vērtējumu. Es personīgi esmu absolūti pārliecināts, ka pēc nākamā Eiropas Komisijas viedokļa paziņošanas Latvija tiks uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos ES. Un es esmu pārliecināts, ka turpmākajos desmit gados Latvija tik strauji attīstīsies, ka tad jums pašiem, līdzīgi kā tagad man, būs ļoti grūti skaidrot saviem krievu kaimiņiem, kāpēc latvieši sadomājuši streikot, jo Latvijā taču būs tik augsts dzīves standarts.

— Domāju, tās mums būs patīkamas grūtības. Taču pagaidām mums nākas skaidrot citas lietas. Mums bieži vien nākas skaidrot ārvalstīm arī, ka 2 reiz 2 ir 4 un ka balts ir balts, nevis melns vai kāda cita krāsa. Taču ko jūs domājat par šī pavasara attiecību sarežģīšanos starp Latviju un Krieviju? Sarežģījumiem, kas diemžēl vēl nebūt nav beigušies.

— Mēs jau no paša sākuma esam uzsvēruši, ka Krievijas reakcija ir bijusi pārspīlēta gan par 3. marta piketu, gan visu turpmāko notikumu sēriju. Krievija visos šajos notikumos ir reaģējusi pārspīlēti asi, tā iespaidojot jau sen starp Latviju un Krieviju sākto procesu — diskusijas par krievu minoritātes stāvokli u.c. Protams, negodīgais Krievijas spiediens pret Latviju šo procesu, šīs diskusijas neatvieglo. Krievija darītu daudz labāk, ja oficiālā valdības līmenī sūtītu saviem Latvijā dzīvojošajiem tautiešiem ļoti smalkus, ne vieglus signālus krievu minoritātei Latvijā: dārgie krievi Latvijā! Latvija, cerams, būs stipra un plaukstoša valsts. Mēs domājam, ka jums derētu kļūt par Latvijas pilsoņiem. Ja jūs vēlaties palikt Latvijā, tad kāpēc lai jūs nepacenstos kļūt par Latvijas pilsoņiem?!

Šobrīd daudzi Latvijā dzīvojošie krievi vēl nav izšķīrušies par šādu soli. Tad kāpēc gan lai Krievijas valdība viņus neiespaidotu jeb neiedrošinātu uz šādu soli?! Tas tikai sekmētu normālu kaimiņvalstu attiecības starp Latviju un Krieviju un kalpotu abu valstu interesēm. Un es domāju, ka abu valstu — gan Latvijas, gan Krievijas — nacionālajām interesēm būtu nozīmīga pārliecinātība par normālām kaimiņvalstu attiecībām.

Jā, pašlaik jūsu attiecībās ir sarežģījumi. Taču es domāju, ka tie tiks pārvarēti. Un ka abas puses pieliks pūles, lai tās pārvarētu.

— Kādas, jūsu ieskatā, ir Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības?

— Tās attīstās patiešām ļoti sekmīgi. Mēs priecātos, ja vēl straujāka būtu investīciju plūsma, turklāt abos virzienos — gan no Dānijas uz Latviju, gan no Latvijas uz Dāniju. Taču starp mūsu valstīm tagad ir tik daudz ekonomisku aktivitāšu, ka mēs šeit, vēstniecībā, būtībā redzam tikai šī aisberga virsūdens daļu. Ja kādreiz, pirms vairākiem gadiem, ekonomikas sadarbības process bija daudz sarežģītāks un gandrīz vai visas lietas gāja caur vēstniecību, tagad šis process ir vienkāršots un kļuvis daudz racionālāks. Un es gribētu domāt, ka tuvākajos desmit gados attiecības ar visām Baltijas valstīm būs tikpat vienkāršas kā tagad starp Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Es ceru un ticu, ka Baltijas valstis tuvākajos gados kļūs par tik dinamisku reģionu, ka manā valstī diplomāti enerģiski cīnīsies, lai tiktu par Dānijas vēstnieku Latvijā. Šajā tik ļoti pievilcīgajā un biznesam atvērtajā valstī!

— Teicams noslēgums mūsu intervijai! Paldies jums, vēstnieka kungs!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors