Lauku attīstības programma — nacionāla līmeņa projekts

Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ANATOLIJS GORBUNOVS:

Mēs šodien izvērtējām Latvijas Lauku attīstības programmu, kas tika sagatavota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, sadarbojoties ar Zemkopības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Labklājības un Kultūras ministrijām, Pasaules bankas Lauku attīstības projekta vadības vienības pārstāvjiem, zinātniekiem, pašvaldībām un citām Latvijas lauku attīstībā ieinteresētam institūcijām, ir akceptēta Ministru kabinetā un iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Pasaules banka ir augsti novērtējusi vairāku ministriju saskaņotu rīcību lauku attīstības politikas definēšanā, un sagatavotā Lauku attīstības programma jau kalpo kā pamats sarunām ar Pasaules banku par 25 milj.ASV dolāru lielas kredītlīnijas atvēršanu uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas laukos jeb tā sauktajam lauku attīstības projektam.

Bet, pirms izvērtējam šo dokumentu, mums, domāju, jāvienojas par jēdzienu "lauki". Tas tiek lietots plaši — gan sadzīvē, gan politikā, gan arī literatūrā, bet jāatzīst, ka šis jēdziens tiek saprasts visai dažādi. Bieži tas tiek lietots pat kā sinonīms citam plaši lietotam jēdzienam — proti, lauksaimniecība.

Tādēļ gribu uzsvērt, ka Latvijas Lauku attīstības programmas izstrādātāju izpratnē lauki ir plašāks — integrāls jēdziens, kas ietver sevī dabas un cilvēka radītos priekšnoteikumus saimnieciskajai darbībai, kā arī pašus cilvēkus: lauki tā ir dzīves vide, kas glabā tautas attīstībai būtiskas dabas un kultūras vērtības. Turklāt lauki daudzējādā veidā nosaka arī valsts vizuālo veidolu vai vismaz veido priekšstatus par to.

Lauku problēmu vispusīga analīze ir pētnieciska rakstura uzdevums, un, iespējams, šodien mēs dzirdēsim nozīmīgus vērtējumus un iegūsim jaunas zināšanas, kas būs vērtīgas un izmantojamas, lai turpinātu Latvijas Lauku attīstības programmas izstrādes darbu.

Interese Latvijā par lauku attīstību ir bijusi vienmēr, taču īpaši tā palielinājusies pēdējos gados un nereti tieši lauksaimniecības attīstības problēmu kontekstā.

Vienlaikus jāatzīst, ka lauku attīstība ir aktuāls jautājums lielākajā daļā pasaules valstu. Piemēram, Eiropā pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami attīstījušies un izmainījušies priekšstati par lauku un lauksaimniecības attīstības savstarpējām attiecībām, par kopīgo un atšķirīgo to starpā. Pēdējos gados uzsvars tiek likts tieši uz lauku attīstību, par ko liecina Eiropas Savienības konceptuālie dokumenti. Turklāt jāuzsver, ka laba lauku attīstības politika var kļūt par priekšnoteikumu arī lauksaimniecības attīstībai, kurai jābūt līdzsvarotai, ilgtspējīgai, saskaņotai ar vides aizsardzības prasībām.

Tāds vispārējos metos ir fons, kas ietekmēja Latvijas Lauku attīstības programmas izstrādi.

Gribētu atzīmēt dažas būtiskas Latvijas Lauku attīstības programmas iezīmes.

Vispirms, programma nepretendē uz visaptverošu lauku attīstības problēmu analīzi un to risinājumu meklējumiem. Latvijas Lauku attīstības programmā mēģināts nosaukt un sistematizēt pastāvošās lauku attīstības problēmas, ar tām saistītos mērķus un nepieciešamās rīcības. Turklāt šajā dokumentā ir saglabāts katras institūcijas individuālais skatījums uz lauku attīstības problēmām un pat vairāk — noteikta ministriju atbildība un tiešā loma lauku attīstības problēmu risināšanā. Tas ir pirmais ministriju horizontālās sadarbības mēģinājums, orientējoties uz vienu objektu un mērķi.

Otrkārt, Latvijas Lauku attīstības programma ir nacionālā līmeņa izstrāde, tādēļ tā var būt grūtāk izmantojama citos pārvaldes līmeņos — reģionālā un vietējā. Taču arī katrs cilvēks, kas iepazīsies ar programmu, gūs skaidrību par valdības nodomiem lauku attīstības veicināšanā. Cilvēkiem ir jāizjūt un jāzina valsts atbalsta politika lauku uzņēmējam, lauku ceļam, ambulancei, skolai, kultūras iestādei, pašvaldībai kā tādai. Latvijas Lauku attīstības programma parāda, kas būtu jāatbalsta laukos un kā to izdarīt. Vairākas ministrijas jau ir nosaukušas izstrādājamās mērķprogrammas vai uzsākušas pie tām darbu. Piemēram, Satiksmes ministrija ir precīzi norādījusi, kā iegūt līdzekļus lauku ceļu attīstībai un kā tos sadalīt. Mūsu ministrija to pašu ir veikusi attiecībā uz lauku tūrismu. Zemkopības ministrija — attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu un mežiem. Un Ekonomikas ministrija — uz uzņēmējdarbības atbalstīšanu.

Bet kas ir īpaši svarīgi — lai jau nākamgad izjustu Lauku attīstības programmas darbību laukos, ir jāpieņem politisks lēmums, cik naudas no valsts budžeta tiks atvēlēts šīs programmas īstenošanai. Manuprāt, apakšprogrammu finansējums kopumā nedrīkstētu būt mazāks par 20 miljoniem latu.

Trešā programmas iezīme — tā savā būtībā ir rīcības programma un tādēļ tai nepieciešama tālāka izstrāde, precizēšana, detalizācija, vadības sistēmas izveidošana. Turklāt turpmākajai darbībai jānotiek ne tikai nacionālajā līmenī minēto konkrēto mērķprogrammu rīcības programmu veidā, bet vienlaikus arī reģionālajā un vietējā līmenī. Te nepieciešamas speciālās reģionālās un lokālās programmas, kas domātas kādu īpašu situāciju vai problēmu atrisināšanai.

Ceturtkārt, kā jau tas izriet no iepriekš teiktā, Lauku attīstības programma ir atvērta. Tā balstās uz situāciju un tās izpratni 1998. gada sākumā un tādēļ ir periodiski koriģējama, papildināma.

No reģionālās attīstības viedokļa būtiski uzsvērt, ka lauku attīstības problēmas vienmēr ir saistītas ar teritoriju un reģionu īpatnībām, to attīstības iespējām un arī ierobežojumiem. Tāpēc, piektkārt, lauku attīstības plānošana vienmēr ir vispārējās attīstības plānošanas organiska sastāvdaļa. Var teikt, ka lauki šajā gadījumā kalpo par prizmu, caur kuru labāk saskatāmas katras vietas vai reģiona īpatnējās problēmas. Tās savukārt risināmas pagasta vai rajona attīstības plānos un teritoriju plānojumos. Ar to es gribu uzsvērt pašvaldību lielo lomu attīstības, tajā skaitā lauku attīstības, plānošanā.

Lauku attīstības funkcija nav ierakstīta Pašvaldību likumā. Bet tajās mazpilsētās un pagastos, kur veidojas un ir izveidojušās, piemēram, vietējās iniciatīvas grupas Pasaules bankas Lauku attīstības projekta ietvaros, nonāks arī nauda un būs arī attīstība.

Nedaudz par situāciju attīstības plānu izstrādē. Pašreiz ir radīti juridiski un finansiāli priekšnoteikumi plānošanas darbu aktivizēšanai gan pagastos, gan pilsētās un rajonos. MK ir apstiprinājis gan Attīstības plānošanas likumu, gan Nacionālā plānojuma koncepciju, ko ļoti gaidīja tieši pašvaldības, tāpat ir pieņemti jauni teritoriālplānošanas noteikumi. Tas viss ļaus noteikt kompetences sadalījumu un atbildību plānošanā, arī ierobežojumus un nosacījumus. Jau vairākus gadus plānošanai vietējā līmenī tiek piešķirtas mērķdotācijas. Izstrādāti arī atsevišķi metodiski materiāli, notikuši semināri, kas devuši iespēju apmainīties pieredzē.

Un tieši pirmie attīstības plānošanas mēģinājumi liecina, ka ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību plānošanas kvalitātei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzsākusi apkopot pašvaldību līdzšinējo pieredzi, un pirmie metodiskie materiāli visdrīzākajā laikā (domāju jau šogad) nonāks pašvaldību rīcībā. Īpaši noderīga šī pieredze būs tām pašvaldībām, kuras tikko gatavojas sākt attīstības plānošanas darbus, ļaus tām rīkoties efektīvāk un izvairīties no kļūdām.

Piemēram, pagastu un rajonu attīstības plānos līdz šim pārāk maz uzmanības veltīts zemes izmantošanas stratēģiskiem jautājumiem, apdzīvojuma un ceļu tīkla attīstības iespēju analīzei, vides aizsardzībai plašākā nozīmē, tajā skaitā lauku ainavu un vienota dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un izmantošanai.

Turklāt gribētu īpaši uzsvērt, ka šī darba veikšanai mums nav pieejams nebeidzams laika limits. Ir jārīkojas, protams, pārdomāti un mērķtiecīgi, bet kavēties vai vilcināties nedrīkst, jo attīstības plāni ir būtisks priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā.

Un visbeidzot vēl par vienu mazāk skartu attīstības plānošanas aspektu. Jāatzīst, ka šis tāpat kā citi sabiedrības attīstības procesi valstī nav pieteikami efektīvi strukturēts. Ir noformējies nacionālais līmenis, kurā top koncepcijas, izstrādātas politikas, pieņemti lēmumi. Šie lēmumi un dokumenti lielā mērā attiecas uz apakšējo līmeni, proti, uz iniciatīvas pilniem cilvēkiem, kuriem ir idejas un vēlēšanas aktīvi rīkoties, lai uzlabotu savu dzīves līmeni. Tomēr jāsecina, ka pa vidu šiem abiem līmeņiem notiek process, kuru zināmā mērā varētu salīdzināt ar Brauna kustību. Saikne starp abiem līmeņiem vēl ir neskaidra, starplīmeņi nav pietiekami skaidri atpazīstami (institucionalizēti).

Tieši no attīstības procesu viedokļa ir svarīgi apzināties, ka bez nacionālā līmeņa pastāv arī reģionālais un vietējais līmenis, savukārt konkrētam cilvēkam vissvarīgākais ir tieši vietējais līmenis, jo te rit viņa dzīve, šeit ir viņa bērni, nākotnes cerības un pagātnes atmiņas. Šo un citu apstākļu dēļ viņš personiski vislabāk var iesaistīties attīstības procesos vietējā līmenī, jo tā ir viņam pazīstamā vide. Ar to es gribu teikt, ka katrai konkrētajai vietai raksturīgās īpatnības, katra cilvēka personīgās intereses, iespējas un iniciatīvas ir galvenais priekšnoteikums lauku dažādošanai, jaunu darbavietu radīšanai un drošības sajūtai, kas, es nešaubos, mums katram ir ļoti svarīga.

Paldies par uzmanību!

Citi konferences materiāli — 5.lpp.

Runa "Rezultāts panākams, tikai sastrādājoties visos līmeņos" LLU un LLMZA akadēmiskajā konferencē "Lauku attīstības programmas vērtējums" Jelgavā 1998. gada 29. maijā.