Atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus

Aija Bauere, bezpeļņas organizācijas valsts SIA "Reģionu attīstība" izpilddirektore, — "Latvijas Vēstnesim"

Aija Bauere

Pagājušā gada 22. maijā tika pieņemts likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Saskaņā ar šo likumu tika nodibināta Saeimas apstiprināta Reģionālās attīstības padome, kuras uzdevums — valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācija, valsts un reģionu interešu saskaņošana; tika izveidots arī Reģionālais fonds, lai veicinātu īpaši atbalstāmo reģionu straujāku ekonomisko attīstību un līdzvērtīgu sociāli ekonomisko apstākļu izveidošanu visā valsts teritorijā.

Šā gada 23. aprīlī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība "Reģionu attīstība". Tā ir Reģionālās attīstības padomes izpildinstitūcija, kuras dibinātāja ir valsts, bet valsts kapitāla daļas turētāja — Ekonomikas ministrija, kuras pilnvarnieks ir ekonomikas ministrs. Šī sabiedrība ir Reģionālā fonda līdzekļu reālā pārvaldītāja un dalītāja.

— Nu jau pagājis vairāk nekā mēnesis kopš Jurģu dienas, kad oficiāli uzsākām savu darbību. Esam atvēruši savus banku kontus, bet 25. maijā Ministru kabineta komitejā tika akceptēts pēdējā dokumenta no visas paketes, kas nepieciešama Reģionālā fonda darbības nodrošināšanai — noteikumu "Reģionālā fonda līdzekļu pieprasīšanas, piešķiršanas un izlietojuma kontroles kārtība" projekts. Šie noteikumi būtībā apvieno daudzus nosacījumus, kas jau formulēti citos dokumentos, taču šeit jau vienkopus precīzi noteikti datumi, termiņi — kad jāiesniedz fonda līdzekļu pieprasījumi, kā notiek kontrole, kas to īsteno utt. Domājams, ka vienā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm šis dokuments tiks apstiprināts.

— Vai tagad varam teikt, ka Reģionālais fonds beidzot atvērts īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldībām un vidējiem un mazajiem uzņēmējiem?

— Var droši apgalvot, ka Reģionālais fonds sācis reāli darboties un uzsākta arī Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanas programmas praktiskā īstenošana. Pašlaik beidzam izstrādāt mūsu organizācijas iekšējo dokumentāciju, instrukcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu iesniegto projektu kvalitāti un precīzu apriti. Jāteic, ka tā ir diezgan sarežģīta, jo Reģionālā fonda līdzekļus mēs tā vienkārši vis nesadalām. Projektus vispirms saņem Ekonomikas ministrijas Reģionālās ekonomikas politikas nodaļa, kur tie tiek analizēti un izvērtēti; pēc tam projekti nonāk Reģionālā fonda konsultatīvajā komisijā un no turienes — SIA "Reģiona attīstība".

— Vai tas nav pārāk garš un birokrātisks ceļš?

— Tā jābūt, jo naudas līdzekļu tomēr ir ļoti maz. Mums jāizvēlas labākie projekti, kam īpaši atbalstāmo reģionu attīstībā ir iespējami spēcīgāka ietekme. Valstī diemžēl ir diezgan daudz bēdīgas pieredzes, kad līdzekļi piešķirti bez pietiekama pamatojuma un pazuduši kā smiltīs. Tie tomēr ir valsts līdzekļi, mūsu visu kopējā nauda, kuru jācenšas ieguldīt vislabākajā un drošākajā veidā.

— Cik daudz naudas ir Reģionālā fonda rīcībā?

— Pašreiz fonda budžets ir 403 tūkstoši latu, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

— Tā ir atlikusī daļa no pagājušajā gadā piešķirtā un īpaši atbalstāmo reģionu vajadzībām neizmantotā 1 miljona latu?

— Jā, tad Reģionālā fonda darbība vēl nebija uzsākta, un mūsu valsts finansiāli spaidīgajos apstākļos naudu taču nevar atstāt bez saimnieka, vai ne? Taču mēs paredzam, ka fonda līdzekļu apjoms šogad ievērojami palielināsies, saņemot papildu finansējumu gan no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, gan valsts budžeta grozījumu gadījumā saņemot papildu finansējumu, lai varētu atbalstīt vismaz daļu no iesniegtajiem projektiem. Lielākoties tie ir uzņēmējdarbības projekti, kuriem var ticēt un kurus atbalstītu, dzēšot kredītprocentus. Šeit galvenokārt jārunā par zemniekiem, kuriem bankas izsniedz aizdevumus ar ļoti augstām likmēm — pat 21 un 24 procentiem; ja zemnieks atdod kredītu un vēl piekto daļu summas procentos, tad viņam savu saimniecību ļoti grūti tālāk attīstīt. Tas ir pat neiespējami.

— Tātad šobrīd jūsu rīcībā ir 403 tūkstoši latu. Tas patiešām nav daudz. Kā tos izlietosit?

— Reģionālā fonda līdzekļu izlietojuma programma tika apstiprināta Reģionālās attīstības padomes 27. aprīļa sēdē (skat. zīm.). Naudas patiešām ir ļoti maz, un tālab apmēram 60 procentu no līdzekļiem tiks izlietoti kredītu procentu dzēšanai, un tikai vienā gadījumā tie nonāks uzņēmuma statūtkapitālā. Tas būs mūsu mēģinājums rīkoties līdzīgi citiem atbalsta fondiem, kas veido akciju sabiedrības, ar saviem līdzekļiem piedaloties statūtkapitāla veidošanā un palīdzot nostādīt uzņēmumu "uz kājām" vai arī to modernizēt. Samērā daudz līdzekļu, gandrīz 12 procentu, tiks izlietoti īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību darbinieku un uzņēmēju ekonomiskās izglītības pasākumiem, jo viņi diemžēl vēl arvien neprot finansiāli pamatoti analizēt savu biznesu, izstrādāt plānus, aprēķināt naudas līdzekļu izlietošanu. Pirmām kārtām pašvaldībai jāprot izstrādāt savu attīstības plānu. Piemēram, nesapņot par tūrisma biznesu, ja attiecīgajā teritorijā absolūti neizveidota infrastruktūra. Un tieši tādēļ fonda izlietošanas programmā ir sadaļa par reģiona infrastruktūras attīstības kopfinansēšanu — līdzekļu piešķiršana nelielu infrastruktūras objektu, piemēram, sakaru tīkla vai ceļu sakārtošanai, kas pašvaldībām vienām pašām šobrīd nav pa spēkam.

— Vai šobrīd reāli jau tiek atbalstīti kādi projekti?

— Pašlaik notiek līgumu gatavošana pirmo 5 projektu atbalstam, kurus apstiprinājusi Reģionālās attīstības padome. Tas ir ieguldījums Balvu maizes kombināta statūtkapitālā, kredīta procentu dzēšana SIA "Anda Optec" Līvānos un zemnieku saimniecībai "Zemīši" Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, kā arī Kalnciema vidusskolai un Dundagas pagasta padomei — izglītības pasākumiem. Jāpiebilst, ka apsekojam katru objektu, kuram tiek piešķirti līdzekļi. Pagājušajā nedēļā apmeklējām Balvu maizes kombinātu, esam bijuši "Zemīšos". Šai saimniecībai tiks dzēsti kredītprocenti aizdevumam, kas ņemts kokzāģētavas modernizācijai un darbības paplašināšanai. Šai zemnieku saimniecībai, kas apstrādā kokmateriālus eksportam, neklājas viegli — kredīta procentu likme augsta, ir problēmas arī ar ceļiem produkcijas transportēšanai, taču pozitīvi, ka blakus ir dzelzceļš. Ja mēs nepalīdzētu, liekas, "Zemīšu" saimniekam Jānim Uļģim klātos ļoti grūti.

— Jā, viņš savā rūpīgi izstrādātajā projektā cita starpā piemin, ka gadījumā, ja šis projekts netiktu īstenots, ap 2000. gadu uzņēmuma darbība apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ varētu apstāties...

— Mazam uzņēmējam ir grūti atmaksāt aizdevumu un vēl arī segt procentus... "Zemīšu" gadījumā jāteic, ka uzņēmējam tik pamatīgu biznesa plānu palīdzējusi sagatavot Sēlpils pagasta pašvaldība; tās darbinieki viņam palīdz arī grāmatvedības lietu kārtošanā. Mēs ļoti ceram, ka tieši Reģionālā fonda atbalsts ļaus "Zemīšiem" attīstīties un stingri nostāties uz kājām. Bijām arī Līvānos, SIA "Anda Optec", kur ražo kvarca optiskās šķiedras. Tas ir moderns uzņēmums, kuru vada patiešām entuziasti, ieinteresēti sava uzņēmuma tālākā izaugsmē, produkcijas eksporta apjoma paplašināšanā.

Šonedēļ apmeklējām Kalnciema vidusskolu, kur paredzēts veidot biznesa klasi jeb mazā biznesa skolu, un Dundagas pagasta padomi, kura izteikusi vēlēšanos izveidot uzņēmējdarbības atbalsta centra mācību kursus.

— Kā jūs turpmāk zināsiet, vai mācības patiešām notiek un tās ir pietiekami kvalitatīvas?

— Mēs ar saviem sadarbības partneriem slēdzam līgumus un atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem to izpildi katru mēnesi pārbaudām.

— Vai Reģionālā fonda palīdzības saņemšanai gatavi vēl arī citi projekti?

— Ekonomikas ministrijā izskatīti nākamie piecdesmit projekti, kuri nonāks starpministriju komisijā, kas teiks galīgo vārdu. Un pēc tam mēs varēsim sākt reāli atbalstīt šos projektus. Viens ir skaidrs — nekāda vasaras atpūta neiznāks, īstenais darbs tikai uzņems gaitu. Gribētos, lai cilvēki tiešām jūt, ka valsts rūpējas par īpaši atbalstāmajiem reģioniem.

— Cilvēki dažkārt diezgan aizdomīgi raugās uz šādu palīdzības fondu darbību, jo uzskata, ka milzīgu daļu līdzekļu patērē tur strādājošo ierēdņu uzturēšana. Cik darbinieku ir "Reģionu attīstībā"?

— Esam 3 štata darbinieki (neviens gan nav ierēdnis) un divi ārštata padomnieki — konsultanti juridiskajos un ekonomiskajos jautājumos. Darba ir ļoti daudz, bet pagaidām mēs tiekam galā.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto:Māris Kaparkalējs, "LV"