Domājot par uzņēmēju izglītošanu

Alvis Harijs Kramiņš, — Ekonomikas ministrijas Reģionālās ekonomiskās politikas nodaļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Alvis Harijs Kramiņš

Šobrīd Ministru kabinets apstiprinājis īpaši atbalstāmā reģiona statusu 93 pašvaldībām, tajā skaitā 5 Latgales rajoniem un 88 pagastiem, un pilsētām pārējā Latvijas teritorijā. Te jāatzīmē, ka īpaši atbalstāmā reģiona statuss piešķirts visai Rēzeknes rajona teritorijai, izņemot Griškānu un Vērēmu pagasta teritorijas, un Rēzeknes pilsētu. Šo teritoriju pašvaldībām un uzņēmējiem būs jāsagatavo un jūlijā jāiesniedz Ekonomikas ministrijai projektu pieteikumi finansēšanai no Reģionālā fonda 1999. gadā. Laikam ritot, arvien lielāks kļūst to pašvaldību un uzņēmēju skaits, kas ieguvuši tiesības uz šā fonda atbalstu. Un tomēr — vai pietiekami liela ir pašvaldību un uzņēmēju atsaucība, zināšanas un vēlēšanās izmantot gan Reģionālā fonda, gan pārējo uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju palīdzību?

— Šobrīd sakārtota visa nepieciešamā normatīvo dokumentu bāze, lai Reģionālais fonds varētu sākt reāli darboties. Kopš februāra darbu uzsākusi arī Reģionālās ekonomiskās politikas nodaļa. Mums ir divi speciālisti, no kuriem viens pēta arī Eiropas Savienības pieredzi reģionālās ekonomikas jomā, apkopo informāciju par Eiropas strukturālajiem fondiem un izstrādā pasākumus, kas veicami, lai sagatavotos Latvijas piekļūšanai šo strukturālo fondu atbalsta izmantošanā, bet otrs nodarbojas tieši ar reģionālās ekonomiskās politikas jautājumu izstrādāšana projektiem.

— Vai ir izredzes izmantot šādu starptautisku atbalstu mazā un vidējā biznesa attīstīšanai Latvijā?

— Jā, tāds brīdis var itin drīz pienākt, un ir jābūt gataviem projektiem, lai fondu palīdzību varētu izmantot. Tas ir gluži tāpat kā ar atbalsta pasākumiem pašvaldībām, uzņēmējiem īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros — mēs varam palīdzēt tikai tad, ja esam saņēmuši ekonomiski pamatotu projektu. Kad februāra beigās atklājās diezgan bēdīgā aina, ka ne pašvaldībām, ne uzņēmējiem nav pietiekamu zināšanu ekonomiskās attīstības projektu un biznesa plānu veidošanā, Reģionālās attīstības padome mums ieteica uzsākt mācības šajā jomā. 21. maijā pirmoreiz divu dienu semināru pašvaldību darbiniekiem un uzņēmējiem noorganizējām Līvbērzē. To apmeklēja ne tikai vietējie, bet arī Auru un Valgundes pagasta ļaudis. Šeit kopā ar Rīgas Uzņēmējdarbības atbalsta centra speciālistiem stāstījām gan par teritorijas attīstības plānu izstrādi, gan par biznesa plānu izveidošanas pamatnostādnēm un prasībām. Interesentu bija pat vairāk, nekā bija plānots, un viņi ļoti vērīgi piedalījās semināra darbā. Toties pēc nedēļas Ludzā mūs vēlējās uzklausīt tikai seši pašvaldību darbinieki. Varbūt varam vainot sevi par nepietiekami plašu pasākuma izziņošanu, taču tā notika tāpat kā Kurzemes pusē, kur, kā jau teicu, atsaucība bija gluži citāda. Ludzas seminārā nebija neviena uzņēmēja. Šeit dzirdējām, ka cilvēkiem neesot 10 latu semināra dalības maksai. (Valsts no savas puses apmaksā 22 latus, bet klausītājam pašam — 10 latu). 4. jūnijā šā iemesla dēļ mācības nevarēja notikt Jūrkalnē; tālab no tām atteicās arī rucavieši... Tas ir iemesls nopietnām pārdomām. Kaut gan negribētos mācības rīkot pil-nīgi bez maksas, jo tad, kā rāda pieredze, arī cilvēku attieksme ir stipri nenopietnāka.

— Ja cilvēkiem nav 10 latu biznesa mācībām, tas nozīmē arī to, ka viņiem nav starta kapitāla jelkādas uzņēmējdarbības uzsākšanai, un cerēt uz biznesa vides attīstību bez palīdzības no malas, šķiet, ir veltīgi...

— Uzskatu, ka šī informācija ir pietiekami nopietna, lai par to runātu nākamajā Reģionālās attīstības padomes sēdē un lemtu, kā turpmāk rīkoties. Bijām domājuši, ka šādos divu dienu semināros no jūnija līdz augustam varēsim apmācīt vēl vismaz 30 grupas, tagad rodas šaubas, vai tas izdosies. Otrdien Ludzā notika vēl viens seminārs, kurā gaidījām apmēram trīsdesmit cilvēku.

— Un tomēr, par spīti daudzu pašvaldību nezināšanai un uzņēmēju neizglītotībai, cik projektu no īpaši atbalstāmajiem reģioniem pašlaik tiek izskatīti jūsu nodaļā?

— Šobrīd strādājam ar 216 projektiem. Tuvākajā laikā Reģionālā fonda konsultatīvajā komisijā varētu tikt izskatīti apmēram 50 projektu, un apmēram mēneša laikā tie jau nonāks fonda izpildinstitūcijā "Reģionālā attīstība"; no tiem 43 gadījumos no fonda līdzekļiem dažādos apmēros tiks subsidēti kredītprocenti. Patiešām jāizsaka atzinība uzņēmējiem, kuri ir ar mieru veikt smago un sarežģīto ceļu kredīta iegūšanai.

— Būtībā iznāk, ka šie uzņēmēji saņem it kā bezprocentu aizdevumu vai arī aizdevumu ar ļoti zemu likmi...

— Mēs subsidēšanas apjomu izvērtējam ļoti rūpīgi. Vidēji paredzēts dzēst 75 procentus no kredīta likmes, taču, ja kādā pagastā vai pilsētā bezdarba līmenis pārsniedz 20 procentus vai arī vidējais ienākuma nodokļa līmenis uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 25 latiem, tad no Reģionālā fonda līdzekļiem tiek subsidēti vismaz 95 procenti kredīta likmes.

— Kādi nosacījumi jāizpilda uzņēmējam, lai kredīta likmju subsidēšana netiktu pārtraukta?

— Ja kredīta ņēmējs aizdevuma pamatsummu bankai atdod noteiktajos termiņos un arī procentus sedz regulāri, tad Reģionālais fonds viņam palīdz. Taču, ja uzņēmējs neizpilda pamatsaistības, tad fonds pārtrauc palīdzēt. Šādas saistības tiek ierakstītas uzņēmēja un Reģionālā fonda sadarbības līgumā.

— Taču Latvijas uzņēmēji var izmantot ne tikai Reģionālā fonda, bet arī daudzu citu uzņēmējdarbības atbalsta struktūru palīdzību. Dažas no tām tautā ir populāras, bet par citām plašākas informācijas vēl arvien trūkst. Un, ja runājam atklāti, tikai šopavasar šāda informācija Ekonomikas ministrijā tika apkopota. Tātad — cik atbalsta struktūru Latvijā šobrīd darbojas?

— Jā, bieži vien uzņēmējs zina taku tikai uz vienām — uz bankas durvīm. Taču — bez mūsu Reģionālā fonda ir vēl 18 struktūras ( tik daudz esam apzinājuši), kurās gan pašvaldības, gan uzņēmēji var saņemt dažāda veida finansiālu palīdzību. Piemēram, ja pašvaldība vēlas sakārtot kādu no savām infrastruktūrām, tā Ekonomikas ministrijā Pašvaldību kreditēšanas fondā var saņemt kredītu ar apmēram 9 procentu likmi gadā, bet Reģionālais fonds savukārt palīdz, subsidējot šo procentu nomaksu. Ja pašvaldībai, pieņemsim, atliek dzēst divus procentus, tas taču vairs nieks vien ir. Bet darbu iespējams padarīt — atjaunot vai izbūvēt komunikācijas, salabot ceļus, lai investors vairs nebaidītos šajā pagastā ieguldīt līdzekļus un uzsākt savu biznesu. Ir taču vēl Vides investīciju fonds un daudzi jo daudzi citi.

— Tātad, atgriežoties pie mūsu sarunas sākuma, kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi šobrīd?

— Iepriekšējās valdības laikā tika izstrādāta Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma, kas tiek īstenota, arī pateicoties šiem atbalsta centriem un Reģionālā fonda darbībai. Pagājušajā gadā fonds vēl nespēja reāli apgūt valdības piešķirtos līdzekļus, tagad tas notiek. Domāju, ka fondam tiks piešķirti vēl papildu līdzekļi. Visbēdīgākais būtu, ja pašvaldībām un uzņēmējiem pietrūktu ideju, enerģijas un zināšanu, lai izstrādātu kvalitatīvus projektus un izmantotu piedāvāto palīdzību. Piemēram, Preiļu rajona pašvaldība iesniegusi attīstības programmu, kurā uzrādīts vairāk nekā nekā 70 pasākumu. Taču pagājis pusgads, un no visa uzskaitītā reāli esam saņēmuši tikai 4 projektus. Kur ir pārējie? Acīmredzot tiem vai nu nav bijis pietiekama pamatojuma, vai arī uzņēmēji ir pārāk kūtri, lai idejas izstrādātu līdz biznesa plāna kvalitātei. Šādā gadījumā Reģionālais fonds pie vislabākās gribas palīdzēt nevarēs.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"