Dzīvojamo māju privatizācija un apsaimniekošana

Smagnējais dzīvojamo māju privatizācijas process šogad ievirzījies arī trešajā, noslēguma, posmā, kad jaunajiem īpašniekiem privatizētās mājas jāsāk patstāvīgi apsaimniekot. Tagad neskaidrības un sarežģījumi izgaismojas arvien dziļāk, savukārt to risinājumi jārod iespējami īsā laikā, jo, kā liecina arī iedzīvotāju aptauja, tieši neskaidrības un nedrošība par privatizēto māju apsaimniekošanu lielā mērā bremzē dzīvokļu īrnieku vēlmi kļūt par īpašniekiem.

Kā nozīmīgs solis šo neskaidrību pārvarēšanā bija iecerēta konference "Dzīvojamo namu apsaimniekošana Latvijā un Dānijā", ko 3. jūnijā Rīgā, Kongresu nama mazajā zālē rīkoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Rīgas Dome sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Dānijas Mājokļu un būvniecības ministriju un Dānijas firmu "EBO Consult Ltd". Konferences dalībnieku kuplajā pulkā bija pašvaldību un dzīvojamo māju privatizācijas komisiju pārstāvji no visas Latvijas, arī namu apsaimniekotājstruktūru speciālisti.

Par pasākuma nozīmību liecina tas, ka tā atklāšanā ievadvārdus, kas vienlaikus bija arī mājokļu politikas analīze un novērtējums, teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs; atzinīgus vārdus par Latvijas un Dānijas sadarbību un mūsu valsts pieredzi sarežģītajā mājokļu privatizācijas procesā sacīja Dānijas vēstnieks Mihaels Mecs Merks. Savukārt Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Juris Rītiņš izteica viedokli, ka dzīvojamo māju privatizācija ir ļoti svarīgs un visnotaļ atbalstāms process, kas skar plašu iedzīvotāju loku.

Konferences darba gaitā klātesošajiem tika sniegta daudzpusīga informācija. Par mājokļu fondu Latvijā, tā apsaimniekošanas formām un problēmām priekšlasījumu kopā ar uzskatāmu analītisko materiālu sniedza VARAM Būvniecības departamenta vecākā referente Anita Liepa. Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanu un tās tiesiskajiem aspektiem stāstīja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs Indulis Krauze. Privatizācijas procesu Rīgā no Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas skatupunkta izgaismoja Jānis Rupkus. Te jāpiebilst, ka šī informācija jo daudziem klātesošajiem bija zināma. Šajā nozīmīgajā pasākumā pietrūka tieši šābrīža aktualitāšu vērtējuma no Rīgas Domes puses. Kā zināms, Rīgā dzīvojamo māju privatizācija virzās ļoti lēni — pašlaik privatizācijai piedāvāti tikai 5,39 procenti no visiem dzīvokļiem, bet Rīgas Domē jau ilgāku laiku netiek izlemts par 400 sagatavoto māju nodošanu privatizācijai. Ne bez sarežģījumiem norit arī privatizēto dzīvojamo māju nodošana dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām utt.

Toties Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks Jānis Aveniņš sniedza plašu izklāstu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas pieredzi Dānijā. Par Dānijas firmas "COWI Consult" pieredzi datorprogrammu izstrādē un pielietošanā ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanai un namu apsaimniekošanas tāmes izveidošanai stāstīja šīs firmas speciāliste Birgita Dirvinga Karlsone, savukārt "EBO Consult Ltd" speciālists Jorns Heks informēja par hipotekāro ķīlu zīmju kreditēšanas sistēmas izmantošanu dzīvojamo māju uzturēšanā Dānijā.

Konferences trešajā daļā klausītāji varēja uzzināt arī noderīgu praktisku pieredzi. Par darba organizēšanu namu apsaimniekošanas uzņēmumā stāstīja pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" direktors Zigurds Blūzmanis, bet par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Augstskola" namu apsaimniekošanu — šīs sabiedrības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere.

Par šīs konferences materiāliem sīkāk — nākamajā "Privātīpašuma" izlaidumā.

Mudīte Luksa, "LV"