Par Latvijas un Eiropas valsts vides politiku

Piektdien, 9. martā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika preses konference, kurā masu mediju pārstāvji tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vides aizsardzības ministru un nevalstisko organizāciju pārstāvju apspriedes rezultātiem un citiem aktuāliem jautājumiem.

Sanāksme notika Briselē 6. martā, un mūsu valsti tajā pārstāvēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs un VARAM Eiropas integrācijas nodaļas vadītājs, valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis. Sanāksmē piedalījās vienpadsmit ES kandidātvalstu ministri. Tikšanās laikā tika apspriests ES vides politikas Sestās rīcības programmas projekts. Programma izstrādāta laikam no 2001. līdz 2010. gadam. Tā aptver ļoti plašu jautājumu loku — sākot no gaisa un ūdeņu aizsardzības un beidzot ar transporta jautājumiem un infrastruktūras attīstību kopumā.

Latvijas delegācija apliecināja vēlmi un gatavību nekavējoties iesaistīties ES vides aizsardzības programmās, projektos un darbībās. Valdība jau ir akceptējusi Latvijas līdzdalību neatliekamo vides aizsardzības pasākumu daļējas finansēšanas programmā LIFE, kā arī Eiropas Vides aģentūrā. Latvija aktīvi piedalās arī Seviļas procesā, kas saistīts ar labāko pieejamo paņēmienu izmantošanu tautsaimniecībā, un vēlētos kļūt vēl par vairāku institūciju dalībvalsti.

Sarunu laikā apspriests jautājums par to, kā samērot dažādās ES direktīvas ar nacionālo likumdošanu. V. Makarovs uzsvēra arī precīza laika grafika un finansu aprēķinu nepieciešamību, lai nebūtu jāsastopas ar atrunām, ka izvirzītie uzdevumi nav izpildīti naudas trūkuma dēļ.

V. Makarovs norādīja, ka Sestā rīcības programma vides aizsardzībā varētu kalpot Latvijas vides aizsardzības plāna atjaunošanai un finansējuma nodrošināšanai.

E. Cilinskis iepazīstināja ar jaunākajām atziņām, kas gūtas Briselē konsultācijās par Latvijas sarunu pozīciju sadaļā "Vides aizsardzība". Konsultācijas sniedza Vides ģenerāldirektorāta labākie nozaru eksperti.

Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka Eiropas Savienībā katrai kandidātvalstij ir individuāla pieeja, nostāja ir vienota: ir izlemts, kuru direktīvu ieviešanai piešķirt pārejas periodus un cik ilgi tie varētu būt. Ir arī noteiktas direktīvas, kuru ieviešanai pārejas periodus nedos, un neviens sarunu vedējs šo lēmumu nespēs grozīt.

Konsultācijās E. Cilinskis guvis atziņu, ka, gatavojot sarunu pozīciju, vairākos gadījumos tiek pārvērtēta ES direktīvu prasību nopietnība. Ja vien direktīva ir iestrādāta likumā un izstrādāta ilgstoša ieviešanas programma, tad ES to jau uzskatīs par ieviestu. Tātad uz direktīvu ieviešanu ES ļoti rūpīgi skatās no juridiskā viedokļa, mazāku vērību veltot reālam vides kvalitātes uzlabojumam.

E. Cilinskis ziņoja, ka pārejas periodus Latvija noteikti dabūs, lai ieviestu direktīvas par degvielas kvalitātes prasībām naftas bāzēm un termināliem, par dzeramo ūdeni un pilsētu notekūdeņiem.

Mazāk optimistiski ES skatījusies uz Latvijas piedāvātā pārejas perioda ilgumu atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, diezin vai būs iespējams vienoties par pārejas periodu līdz 2015. gadam par izlietoto iepakojumu.

Nevienā jomā ES nedos pārejas periodus monitoringam. Piemēram, precīza informācija par pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti, par piesārņojuma līmeni Latvijas peldvietās interesē ne vien ES vides aizsardzības ekspertus, bet arī tūristus.

Nebūs iespējams iegūt pārejas periodu jautājumā par lielo rūpniecisko avāriju riska samazināšanu. Netiks doti pārejas periodi arī dabas aizsardzībā. Latvijā ir jāievieš divas — sugu un biotopu — direktīvas. Līdz iestāšanās brīdim ir jāapzina un jāiesniedz ES Latvijas biotopu saraksts. E. Cilinskis norādīja, ka Latvijai problēmas varētu rasties, ieviešot direktīvu par putniem nozīmīgām vietām. Starptautiskā organizācija "Bird Life International" Latvijā ir apzinājusi sešdesmit vienu putniem nozīmīgu vietu, bet tikai sešpadsmit no tām ir noteikts pietiekams aizsardzības statuss, divdesmit vietām ir noteikta daļēja aizsardzība.

V. Makarovs minēja, ka dabas aizsardzības jautājumu atrisināšanā nozīmīgu atbalstu varam gūt, līdzdarbojoties programmā LIFE. Ja Latvija iesniegs ļoti kvalitatīvi sagatavotus projektus, kā grantu būs iespējams saņemt līdz 75 % no nepieciešamā finansējuma.

VARAM ir iesniegusi Integrācijas padomē papildinājumus sarunu pozīcijā par vides aizsardzību. Valdības sēdē tie varētu tikt izskatīti nākamajā otrdienā vai arī nedēļu vēlāk.

E. Cilinskis uzskata, ka teorētiski sarunu sadaļu "Vides aizsardzība" ir iespējams slēgt jau Zviedrijas prezidentūras laikā, tomēr vairāk viņš sliecas domāt, ka tas notiks nākamajā pusgadā, Beļģijas prezidentūras laikā.

V. Makarovs informēja, ka ir pabeidzis sarunas ar vides aizsardzības speciālistiem, zinātniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un kokrūpniekiem par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā. Sarunu dalībnieki kopumā ir noskaņoti pozitīvi. Vides aizsardzības kluba vadība gan neatbalstīs projektu tikām, kamēr nebūs pilnīgi pārliecināta, ka celulozes rūpnīca ilgtermiņā negatīvi neietekmēs Daugavu – ainavu un dzīvo radību, kas mīt upē. Kokrūpnieki saka pārliecinošu jā projektam, jo Latvija šobrīd eksportē četrus miljonus kubikmetru papīrmalkas gadā. Kokrūpnieki vēlas, lai tiktu izmantotas mūsu valsts mežrūpnieciskā sektora piedāvātās iespējas, tostarp novirzīta daļa līdz šim eksportētās papīrmalkas celulozes ražošanai un izlietota arī mazvērtīgā koksne, kas patlaban tiek atstāta mežos.

Sarunu partneri iebilst pret to, ka materiāli par celulozes rūpnīcas iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi ir konfidenciāli. Tikai tādēļ diskusija par šo jautājumu valdībā bija konfidenciāla, arī pētījums, kas tika veikts par valsts līdzekļiem, nav publiski pieejams, lai gan ES direktīva nosaka: jebkurai informācijai, kas saistīta ar vides aizsardzību, ir jābūt pieejamai ikvienam interesentam.

V. Makarovs ziņoja, ka pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas lūguma viņš ir iekļauts delegācijas, kas no 14. līdz 16. martam uzturēsies oficiālā valsts vizītē Lietuvā, sastāvā. Vizītes laikā notiks oficiāla saruna par Būtiņģes naftas terminālu.

Kā zināms, 6. martā Būtiņģes naftas terminālā notika avārija – vētras laikā uzpildot tankkuģi, jūrā noplūda naftas produkti. Divas stundas un desmit minūtes pēc nelaimes gadījuma Lietuvas vides aizsardzības speciālisti par to ziņoja Latvijas kolēģiem. Diemžēl bez saskaņošanas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām jūrā tika kaisīta īpaša viela, kas veicinājusi naftas produktu nogrimšanu.

V. Makarovs uzsvēra, ka Latvijas pusei nav pretenziju pret kaimiņvalsts vides aizsardzības speciālistiem. Problēmas radušās uzņēmuma īpašnieka negodīgas rīcības dēļ, jo viņš neliedz uzņēmumu ekspluatēt arī tad, ja vēja stiprums pārsniedz tehniskajos parametros uzrādīto pieļaujamo normu. Laikam īpašnieks jau piemirsis 1998. gadā līdzīgos laikapstākļos Būtiņģes terminālā notikušo avāriju. Par šādu aizmāršību būs jāmaksā — Latvijai jācenšas maksimāli drīz saņemt kompensāciju, kas segtu radušos izdevumus, uzskata V. Makarovs.

9. martā Lietuvas vēstniecībai Rīgā tika iesniegta nota, kurā lūgts ziņot par iespējamiem avārijas cēloņiem, kā arī veikt pasākumus, lai turpmāk šādi negadījumi nenotiktu.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore