— telefonsarunā ar Vācijas kancleru

Pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas piektdien, 5. jūnijā, notika Valsts prezidenta telefonsaruna ar Vācijas Federatīvās Republikas kancleru Helmūtu Kolu. Valsts prezidents pastāstīja H.Kolam par iekšpolitisko situāciju Latvijā, atzīmējot, ka ar sabiedrības integrāciju saistītie jautājumi un nepieciešamās izmaiņas Pilsonības likumā virzās normāli, atrodas izskatīšanā Saeimā un 4. jūnijā parlamenta sēdē sekmīgi pieņemts otrais lasījums.

H.Kols, atzinīgi izsakoties par otro lasījumu, interesējās, cik ilgs laiks šajā jautājumā būtu nepieciešams līdz Saeimas trešajam lasījumam. G.Ulmanis teica, ka šīs Saeimas sesijas laikā trešajam lasījumam ir jānotiek.

G.Ulmanis uzsvēra integrāciju Eiropas Savienībā (ES) kā Latvijas prioritāti, raksturojot 4. jūnija lēmumu Saeimā kā nozīmīgu ES kontekstā. Valsts prezidents minēja, ka bezvīzu režīma ieviešana attiecībā pret Latviju būtu pozitīvs signāls no Vācijas puses.

Sarunas nobeigumā G.Ulmanis un H.Kols īsumā pieminēja Latvijas un Vācijas divpusējo sadarbību, kas attīstās ļoti strauji un dinamiski. G.Ulmanis sacīja, ka izjūt draudzīgās Vācijas atbalstu un ka tas ir ļoti vēlams.

Pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas piektdien, 5. jūnijā, notika Valsts prezidenta telefonsaruna ar Somijas prezidentu Marti Ahtisāri.

Latvijas un Somijas prezidenti pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas pievienošanās gaitu Eiropas Savienībai, kā arī 4. jūnija svarīgajiem balsojumiem Saeimā par grozījumiem Pilsonības likumā. G.Ulmanis informēja Somijas prezidentu par Saeimas balsojumu būtību un pauda pārliecību, ka līdz Saeimas brīvdienām izmaiņas Pilsonības likumā trešajā, galīgajā lasījumā atbilstoši EDSO rekomendācijām tiks pieņemtas.

Somijas prezidents apsveica Latvijas prezidentu ar Saeimas lēmumu Pilsonības likuma sakarā. M.Ahtisāri nosauca Saeimas balsojumu par lielu sasniegumu un pieminēja Valsts prezidenta ieguldījumu šāda rezultāta sasniegšanā. Somija ļoti atzinīgi vērtē izmaiņas Latvijas Pilsonības likumā un uzskata, ka to saturs saskan ar EDSO rekomendācijām šajā jautājumā. M.Ahtisāri uzsvēra, ka 4. jūnijā pieņemtajiem Saeimas lēmumiem ir ļoti liela nozīme gan Latvijas un Eiropas Savienības, gan Latvijas un Krievijas attiecību tālākajā veidošanā. Somijas prezidents sacīja, ka, panākot šo svarīgo lēmumu, Latvija ir radījusi iespēju gūt pilnīgu partnervalstu atbalstu. M.Ahtisāri solīja par šo ievērojamo panākumu Latvijas ceļā uz integrētas sabiedrības veidošanu drīzumā informēt kolēģus Eiropas Savienībā, kad tie pulcēsies sanāksmē Kardifā.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka EDSO rekomendācijas ir jāpilda, bet nevar būt ne runas par kādu papildu prasību izvirzīšanu Latvijai. Somijas prezidents šim viedoklim pilnībā piekrita.

Sarunas nobeigumā M.Ahtisāri pateicās G.Ulmanim par uzaicinājumu un apstiprināja gatavību šī gada 1. augustā apmeklēt lībiešu svētkus Mazirbē, lai pamatīgāk iepazītos ar šīs tautas kultūru un dzīvi Latvijā.

Saruna noritēja draudzīgā un sirsnīgā gaisotnē, liecinot par abu valstu savstarpējo attiecību pašreizējo stāvokli. Situācijā, kad Latvijas vārds starptautiskajā arēnā visai bieži minēts negatīvā nozīmē, sevišķu nozīmi ir ieguvusi nepieciešamība pēc aktīvas Latvijas augstāko amatpersonu un ārlietu resora darbības, sniedzot objektīvu informāciju par procesiem Latvijā tuvākajām partnervalstīm un starptautiskajai sabiedrībai kopumā. Ir svarīgi, ka Saeimā un valdībā pieņemtie lēmumi, kas nosaka Latvijas nākotni, tiek uztverti Latvijas valstij labvēlīgā gaismā ne tikai pašu mājās, bet arī ārvalstīs.

Piektdien, 5.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Čehijas ārlietu ministru Jaroslavu Šediviju.

Čehijas ārlietu resora vadītājs nodeva Čehijas prezidenta sveicienus un Vāclava Havela vārdā uzaicināja Latvijas prezidentu nākamā gada sākumā apmeklēt Prāgu. G.Ulmanis pateicās par Čehijas prezidenta uzaicinājumu viesoties viņa zemē.

Sarunā tika pārrunāti 4.jūnijā Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā. Valsts prezidents pauda stingru pārliecību, ka līdz Saeimas brīvdienām grozījumi tiks pieņemti. Pēc G.Ulmaņa domām, nav jādramatizē fakts, ka grozījumi netika izdarīti steidzamības kārtā.

J.Šedivijs uzsvēra, ka Čehijas galvenie ārpolitiskie mērķi ir iekļaušanās NATO un Eiropas Savienībā. Runājot par abu valstu sadarbību, viņš atzīmēja, ka Čehija ir ieinteresēta intensificēt divpusējās attiecības ar Latviju. Sarunas dalībnieki atzina, ka abām valstīm jāattīsta ekonomiskā sadarbība. Čehijas ārlietu ministrs informēja G.Ulmani par sarunu rezultātiem starp Latvijas pārstāvjiem un Čehijas uzņēmēju delegāciju.

Pārrunātas arī abu valstu attiecības ar kaimiņvalstīm un Krieviju.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis sestdien, 6.jūnijā, apmeklēja bērnu un invalīdu sporta spēles Jelgavas rajona Ozolniekos.

Pasākums, kurš tika atklāts jau septīto reizi, pulcēja ap 400 dalībnieku no Latvijas, kā arī viesus no Lietuvas. Īpaši tika sveikti 16 uzņēmīgi sportisti, kas pirms nedēļas aizsāka maratonu Tukumā, bet pēc 260 kilometru veikšanas finišēja Ozolnieku stadionā. Maratonbrauciens noritēja akcijas "Mēs ratiņkrēslos pa Latvijas ceļiem" ietvaros.

G.Ulmanis, atklājot sporta spēles, augstu novērtēja sacensību dalībnieku uzņēmību, stipro gribu, izturību un sportisko noskaņojumu, piebilstot, ka, nu jau vairākus gadus piedaloties šajā pasākumā, ir patīkami redzēt arvien jaunus dalībniekus. Sacensībās bērni un pieaugušie varēja pierādīt savu meistarību dažādās sporta disciplīnās — sprintā, bumbas grūšanā un citos pārbaudījumos, kurus atspoguļoja vietējās preses pārstāvji. Bet spēļu noslēgumā konkurentiem bija iespēja kļūt par labiem draugiem loterijā un diskotēkā.

Valsts prezidents izteica cerību, ka invalīdu sporta spēles kļūs par visas Latvijas svētkiem un pulcēs vēl vairāk sportistu no ārvalstīm, pierādot, ka Latvija šādu pasākumu rīkošanā neatpaliek no citām Eiropas valstīm.

Ozolnieku pagasts cer atrast līdzekļus, lai Ozolnieku stadionu nākotnē pārvērstu par invalīdu sporta centru.