Stenogramma 4. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 4.jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim iesniegumus par priekšlikumiem izmainīt darba kārtību. Juridiskā komisija ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Darba kārtības 51. un 52.jautājumu, tas ir, likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", izskatīt kā vienu darba kārtības jautājumu un iekļaut to ceturtajā sadaļā kā pirmo jautājumu. Ceturtā sadaļa ir 20. un 21.maija sēdē iekļautie neizskatītie, sākot ar 14. Tātad pirms 14. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kuri ierosina darba kārtības 41.punktu — likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" izskatīšanu pirmajā lasījumā kā ceturtās sadaļas darba kārtības jautājumu izskatīt pirms darba kārtības 14.punkta — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Vai kādam ir iebildumi? Arī nav. Tātad 41.darba kārtības jautājumu izskatīsim tūlīt pēc 52. Paldies! Jā, 41.darba kārtības jautājumu pēc 52.

Pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 68.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" — izskatīt pēc ceturtās sadaļas darba kārtības 14.punkta. Tātad pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"". 68. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu"". (No zāles: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 16, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts. 68. izskatām pēc 14.

Vēl pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 7.,8., 9., 10. un 1l.punktu, tie ir lēmuma projekti "Par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļu apstiprināšanu"" izskatīt pēc astotās sadaļas darba kārtības 72.punkta. Tātad pārlikt to uz darba kārtības beigām, un 72.punkts ir likumprojekts "Likums par valsts kultūras institūcijām".

Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 16, atturas — 19. Šis priekšlikums nav pieņemts. Šīs izmaiņas darba kārtībā izdarītas netiks.

Vēl, godātie kolēģi, ir desmit deputātu priekšlikums. Tagad, lūdzu, klausieties uzmanīgi! 68.darba kārtības jautājumu — "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"", 69. — "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam otrajam lasījumam""", 71. — "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums, 67. — "Grozījumi likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu"", pirmais lasījums, 34. — "Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm"", 35. — "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta zālēm"", 46. — "Komercķīlu likums", 52. — "Grozījumi Pilsonības likumā", 56. — "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi".

Godātie kolēģi, 68., par kuru mēs jau esam lēmuši, to mēs izskatīsim pēc 14., un par 51. , tas ir, piedodiet, par 52., arī mēs esam lēmuši, ka izskatīsim pirms 14. Tātad tomēr ir desmit deputātu priekšlikums: viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņus, deviņus likumprojektus izskatīt tūlīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Lūdzu kas vēlas runāt par šiem jautājumiem? Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Vēlas runāt. Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Lūgums ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas tomēr budžetu nolikt kā vienu no pirmajiem darba kārtības jautājumiem. Tas ir saistīts ar to, ka mēs esam lūguši arī steidzamību un gribam, lai tas tiktu pieņemts līdz vasaras brīvdienām. Otra lieta ir tā, ka Roberts Zīle šodien aizstāj premjerministru Guntaru Krastu un viņa ierašanās šeit, sēdē, ir iespējama tikai no rīta. Vēlāk viņš būs aizņemts. Es lūdzu! (No zāles: "Ir jau nobalsots.")

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, deputātam Balodim ir tiesības runāt šajā jautājumā par. Viņš to ir izdarījis. Tā mēs esam agrāk lēmuši, vai viņš to ir ņēmis vērā vai nav, tā ir viņa problēma. Viņš ir izteicis savu viedokli. Vai kāds vēlas runāt pret? Juris Kaksītis. Lūdzu!

J. Kaksītis

(DPS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Nākot runāt, es paņēmu līdzi balsojumu, kas izdarīts 9.03.26. Šis balsojums ir izdarīts par dokumentu, par kuru tikko runāja Baloža kungs. Tas ir iebalsots šodien, šīsdienas sēdē. Darba kārtībā tas ir iebalsots starp 14. un 15. jautājumu. Kāds pamats šobrīd runāt vēlreiz un taisīt atkal nākošo balsojumu? Prezdijam bija nodoti divi priekšlikums. Ir nobalsots par vienu un to pašu jautājumu. Par šo jautājumu ir nobalsots pirmais priekšlikums, un šis likumprojekts ir izskatāms darba kārtībā pēc 14.jautājuma. 14.jautājums ir faktiski otrais jautājums. 3.jautājums sadaļā "Neizskatītie likumprojekti". Prezidija ziņojumos ir trīs likumprojekti. Divi tiesneši un četri Valsts kontroles kontrolieru izskatīšanas jautājumi, pie tam es zinu, ka varbūt nemaz neizskatīsim šos jautājumus, ir iesniegts dokuments. Kur ir problēmas? Mēs jau pēc kādas stundas ķersimies pie šā likumprojekta izskatīšanas. Es runāju arī no Kārtības ruļļa viedokļa, ka tādā veidā mēs pārkāpjam, jo ir bijis tikko šajā sēdē balsojums par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 28, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Godātie kolēģi, sākam izskatīt akceptēto darba kārtību. Pirmā sadaļa "Prezidija ziņojumi". Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"". Prezidijs ierosina šo iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Paldies! Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidija ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes 1992.gada 18.jūnija lēmuma "Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Nacionālās drošības likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par to nevēlas, bet pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

 

Nākamais — Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmuma projekts "Par vienotas sociālo pabalstu sistēmas izveidošanu Latvijā". Lēmuma projektu iesniegusi deputātu grupa. Par vēlas runāt deputāte Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere

(TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad šis lēmuma projekts ir radies tādēļ, ka mēs pašreiz intensīvi it kā sakārtojam likumdošanu. Varbūt pat nevarētu teikt "it kā", jo tas arī notiek. Daudzos sociālajos likumos notiek šī likumu saskaņošana un piemērošana Eiropas Savienības normām. Taču kas attiecas uz sociālajiem pabalstiem, kas ir, nu man jāsaka, laikam puse no mūsu valsts iedzīvotājiem, kas gaida šos sociālos pabalstus un vēlas saņemt, tomēr šeit nav absolūti nekādas sakārtotības, un te pirmā un galvenā kārtā grēko Ministru kabineta dažādie noteikumi.

Vienkārši informācijai gribu teikt, ka nesen kādā intervijā labklājības ministrs Makarova kungs atzina, ka mūsu valstī trūcīgo skaits ir no 20% — 65%. Cienījamie kolēģi, ko tas nozīmē? Tas nozīmē laikam to, ka Ministru kabinets nezina, jo šo svārstību amplitūda ir 45%. Tas ir galīgi nepieļaujami. Arī tas būtu viens no iemesliem, kādēļ šie Ministru kabineta noteikumi būtu sakārtojami. Tātad mēs visi zinām, ka tika pieņemti nupat 374. Ministru kabineta noteikumi, kuri noteica, ka ar 1998.gada 1.janvāri minimālā mēneša alga ir 42 lati mēnesī. Taču tajā pašā laikā mums ir Ministru kabineta noteikumi nr. 89, kas diemžēl ir pieņemti vēl 1994.gadā, un šajos Ministru kabineta noteikumos tiek runāts par īpatnējām summām ar īpatnējiem nosaukumiem. Tas ir krīzes iztikas minimums — 38 lati un drusciņ vairāk, un iztikas minimuma pārtikas daļa — 22 lati. Kāpēc ir šādi termini? Kāpēc ir krīzes iztikas minimums, kāpēc ir iztikas minimuma pārtikas daļa? Lai to saprastu, mēs skatāmies tālāk pārējos Ministru kabineta noteikumus, teiksim, Ministru kabineta noteikumi nr. 75, kuri nosaka trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstus un arī kā tiek novērtēts trūcīgo ģimeņu materiālais stāvoklis. Punkts 12.3. nosaka: ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniegs 75 procentus no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma mēnesī uz katru ģimenes locekli.

Tālāk. Vēl mums ir Ministru kabineta ieteikumi nr. 1, kas arī ir 1993. gadā pieņemti, kuri arī nosaka to, ka ģimenē uz katru ģimenes locekli jāpaliek ne mazāk par 75% no iztikas minimuma pārtikas daļai. Jautājums — kāpēc, ja 75% tikai no iztikas minimuma pārtikas daļai, cienījamie kolēģi, lūdzu ieklausieties.

Un tālāk es gribētu jūs mazliet iepazīstināt, kas tad notiek šo Ministru kabineta noteikumu darbības rezultātā. Pirmkārt, notiek sekojošais, ka ne jau visi mazturīgie, kas tiešām ir mazturīgi, var pretendēt uz trūcīgo iedzīvotāju statusu, jo, piemēram, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 38 latus vai, teiksim, pensionāriem — 50 lati viņiem kaut kur iznāk, tad dzīvokļa pabalstu viņiem vienkārši neviena pašvaldība piešķirt nevar. Apskatīsim vienu piemēru. Ģimene, māte — bērnudārza audzinātāja, tēvs....

Sēdes vadītājs.

Kušneres kundze, piecas minūtes ir pagājušas.

J.Kušnere.

Jā, paldies, es lūgtu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par vienas minūtes uzstāšanās laika pagarināšanu deputātei Kušnerei. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 10, atturas — 12. Pieņemts. Lūdzu!

J.Kušnere.

Paldies! Tātad šis piemērs. Vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli tomēr ir zemi, bet tie ir augstāki nekā, protams, bezdarbniekiem un mazliet pārsniedz 38 latus. Tālāk. No ārstēšanās izmaksām atbrīvo gadījumos, ja pašvaldība izsniedz izziņu par atbilstību trūcīgā iedzīvotāja statusam. Taču arī šeit diemžēl pašvaldība šādu izziņu nevar izsniegt... tikai tiem, kuriem ir ne vairāk kā 28 lati. Un vēl viena kategorija. Vecie ļaudis, kas dzīvo privātmājās. Ja cilvēkam pieder īpašums, kura vērtība pārsniedz 3000 latu, arī pabalsts nepienākas.

Cienījamie kolēģi! Eiropā krīzes iztikas minimumu... tādu normu, tādu nosaukumu nemaz nepazīst. Ir tikai iztikas minimums un ir minimālā alga. Es aicinātu jūs pieņemt šo Saeimas lēmuma projektu, kad uzdod Ministru kabinetam sakārtot visus noteikumus, kas attiecas uz sociālo pabalstu piešķiršanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai kāds vēlas runāt pret? Vai kādam ir iebildumi pret priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputāti ierosina balsot. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — iekļaut priekšlikumu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 8, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — iekļaut to nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 6, atturas — 27. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais otrās sadaļas darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par D.Kalniņas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Nākamais dokuments ir...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es lūdzu nedaudz koncentrēties!...

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Dokuments ir nr. 4314. Tieslietu ministra priekšlikums — apstiprināt tiesneses Daigas Kalniņas pilnvaras Madonas rajona tiesā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, jo pirmie divi darba gadi tuvākajās dienās beigsies. Juridiskā komisija ir šo kandidatūru uzklausījusi un arī iesaka Saeimai atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 46... Piedodiet, nav kvoruma... reģistrējušies 87 deputāti, nebalso 39. Godātie kolēģi! Mēs paši sev kavējam laiku.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 8. Daiga Kalniņa apstiprināta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments ir nr. 4315. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumus par vairāku tiesnešu apstiprināšanu tālāk bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Abas kandidatūras tiek atbalstītas, un Juridiskā komisija aicina balsot par pirmo. Tātad apstiprināt Jevgēniju Jaungelži par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 7. Jevgēnija Jaungelža apstiprināta par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Un nākamais... uz tādas pašas motivācijas pamata tieslietu ministrs lūdz apstiprināt Līgu Ieleju par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Arī Juridiskā nodaļa atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Līga Ieleja apstiprināta par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par M.Lērumas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatām jautājumu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļu apstiprināšanu. Strādājam ar dokumentu nr. 4330. Kā pirmo izskatām lēmuma projektu "Par Ritas Bērziņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Godātie kolēģi... es atkārtoti lūdzu zālē ievērot klusumu! Tas attiecas uz visiem deputātiem, arī uz deputātu Andreju Nagli... Uz visiem. Operators nedzird, ne ko runā no tribīnes, ne ko runā no Prezidija. Un nav iespējams vadīt procesu. Es lūdzu savas personīgās vai kādas citas lietas kārtot ārpus plenārsēžu zāles. Man gandrīz jāizsaka nožēla, ka tik daudz deputātu piedalās, ka nav iespējams strādāt. Es lūdzu ievērot klusumu!

Tātad balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Bērziņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 10. Rita Bērziņa atkārtoti apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers.

Kā nākošo izskatām jautājumu — lēmuma projekts "Par Bonifācija Breidaka atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskā komisija atbalstīja iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 7. Bonifācijs Breidaks atkārtoti apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers.

Kā nākošo izskatām lēmuma projektu "Par Māras Lērumas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskā komisija atbalstīja lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 6. Māra Lēruma atkārtoti apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers.

Kā nākošo izskatām lēmuma projektu "Par Intas Kalniņas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Juridiskās komisijas atzinums pozitīvs.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Un lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 8. Inta Kalniņa apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

I.Bišers.

Un pēdējais lēmuma projekts "Par Aijas Zutiņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Juridiskās komisijas atzinums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 7. Aija Zutiņa apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

 

Nākamais — Saeimas deputātu pieprasījumi.

Steidzams Saeimas deputātu Valdmaņa, Kļaviņa, Kostandas, Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Kušneres, Mauliņa, Liepas, Ločmeļa, Rubina pieprasījums Ministru prezidentram Guntaram Krastam, iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, lai valdība regulāri ziņotu par Latvijas Republikas pilsoņa un "Helsinki–86" priekšsēža H.Lāmas meklēšanas gaitu . Par šo jautājumu vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome, tās pakalpiņi un tauta! Heino Lāma 1987. gadā pie Brīvības pieminekļa sāka Latvijas 3. atmodu. Lāmam tika dota iespēja braukt prom un saņemt pensiju citās zemēs, un, redzēdams grūtos laikus Latvijā, viņš atgriezās. Un atkal sāka politisku cīņu. Tā kā daudzi jūs šeit, Saeimā, viņš būtu varējis pārdot savu politisko ietekmi, savu tīro stāju kādam, kas varētu to izmantot, lai tautu grautu, bet Lāma cīnījās pats ar saviem tuviem draugiem. Viņš pēdējo reizi uzstājās par leģionāru tīrību, uzrunāja grūtos momentos, kad citi apmētāja ar sapuvušiem burkāniem un tomātiem, viņš uzrunāja tautu pie pieminekļa un skaidroja par leģionāriem. Skaidroja, ka viņi cīnījās par Latvijas brīvību, ka veseli štābi, it īpaši ģenerāļa Kureļa štābs, tika apcietināts ģenerālis Kurelis, pazuda, viņa tuvākie virsnieki tika nošauti. 250 no viņu pakļautiem tika izsūtīti. Tie no mums, kas pazina Lāmu, saprata, cik dziļi viņš saprata Latvijas vēsturi, Latvijas tautas ilgas, un tad viņš pazuda.

Agrākos laikos, kad kāds civildisidents Polijā vai Latvijā, vai Krievijā tika represēts, pacēlās pasaules līmeņa brīdis. Pasaule prasīja, kas un kuri ir atbildīgi, bet jautājums nav par pasauli šodien, jautājums ir par mūsu valdību, ka tā it kā negrib zināt, kas un kuri ir atbildīgi. Jo tieši šodien, kad Latvijas vēsturē maina, ka varoņi ir devītā maija uzvarētāji, ka fašisti ir latviešu leģionāri, ka Latvijas neatkarība ir jānodod Eiropas Savienībai, ka par latvieti ir jāpataisa tāds, kas nav asimilējies mūsu tautā, ka par sadarbību ar Eiropas Parlamentu mēs varam mainīt balsu skaitu pēc gribas tā, lai Birznieces kundzes un Inkēna kunga un Amerika kunga griba valdīt. Ka mēs varam latviešu Saeimas un Eiropas Savienības parlamentārās satikšanās nolikumus lasīt, ka mēs gribam, ka Latvijā valda visos līmeņos patvaļība, ka tauta tiek izzagta no saviem mantojumiem. Heino Lāma bija atnācis cīnīties, un neviens viņam muti aizbāzt nespēja, un ko darīja, viņš laikam šodien ir viena ezera dūņās, policija noliedza, ka tāds ezers ir, lai gan kartē tas ir. Cilvēki apgalvo, bet tanī ezerā nav tikai viens līķis, bet vairāki, bet mēs neiesim meklēt. Mēs pat neiesim pieprasīt, it īpaši tēvzemieši negribēja pat dot savu parakstu, lai šitam pieprasījumam, lai to minimālo godu mēs parādītu šitam cilvēkam, ka mūsu valsts, mūsu tauta drusku rūpējas, ka mēs viens otram ziņosim, kas ir noticis, kas nav izdarīts. (No zāles deputāts J.Sinka: "Kāpēc tu apvaino tēvzemiešus?") Tikai stāstu patiesību, ja tas ir apvainojums tev, Sinkas kungs, tad tas ir patiesība. Jūs esat viltus nacionāļi, jūs pat savus neaizstāvat. Pierādiet mani par meli un balsojiet par.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis

. Cienīsim Heino Lāmas atmiņu un meklēsim viņa līķi.

Sēdes vadītājs

. Iesniedzēji ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Izlemsim vispirms šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 15, atturas — 27. Pieprasījums par steidzamu atzīts nav, parastajā kārtībā to nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu Valdmaņa, Gannusas, Kaksīša, Kuprijanovas, Dinēviča, Jurkāna, Bāna, Bišera, Nagobada, Amerika pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam un finansu ministram Robertam Zīlem par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.pantā noteikto garantiju piemērošanu. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Modris Lujāns — par vai pret — viņš pateiks pats. Par. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, noteikti mums šodien jāsaīsina šīs diskusijas, it sevišķi, ja mēs sāksim diskusiju par Pilsonības likumu. Es domāju, ka visām partijām ir jautājums skaidrs, un nav ko gari debatēt. Un vienreiz parādīsim, kā cienījamais Hruščova kungs teica — man otras tupeles līdzi nav, ko padauzīt pa tribīni, tai Eiropas Savienībai tās īsto vietu, bez garām diskusijām ar īsiem darbiem. Un tādēļ noteikt šajā sēdē, mums ir noteikti vajadzīgas piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi, lai pēc tam ļaunie avīžnieki, ārvalstu diplomāti nepareizi nesaprastu Latvijas nostāju. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pret runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Paldies! Pieprasa Ozoliņa kungs balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu par debašu laika samazināšanu — piecas minūtes pirmo reizi, divas minūtes otro reizi visu šīsdienas sēdes laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 13, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts.

Vēl, godātie kolēģi, ir sešu deputātu priekšlikums — izdarīt izmaiņas darba kārtībā, kuri lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" un darba kārtības 69.punktu — lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam" izskatīt pēc 13.darba kārtības jautājuma. Mēs, godātie kolēģi, jau esam nolēmuši, ka 68., tātad priekšlikumu par budžetu, izskatīsim pēc 14 jautājuma. 69.ierosina izskatīt pēc 13. un arī 68.pārcelt mazliet augstāk, izskatīt to tūlīt pēc šī pieprasījuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 26, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad, godātie kolēģi, to mēs izskatīsim pēc 41.darba kārtības jautājuma, par kuru mēs jau esam vienojušies, ka to izskatīsim kā 13.jautājumu. Tādēļ pēc 41.jautājuma mēs izskatīsim 68. un 69.darba kārtības jautājumu.

Vēl, godātie kolēģi, ierosina izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā — pārcelt 28.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" — kā pirmo ceturtajā sadaļā. Kā pirmo, tas vairs nav iespējams, jo ceturtajā sadaļā mēs jau esam iebalsojuši piecus likumprojektus, mēs šo priekšlikumu varam vienīgi, ja deputāti tam piekritīs, izskatīt pēc 69., tas ir "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai pieprasa balsojumu? Arī neprasa. Esam vienojušies. Izskatīsim 28.darba kārtības jautājumu pēc jau iepriekš nolemtajiem.

 

Godātie kolēģi, tātad saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 51.un 52.darba kārtības jautājumu likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā". Godātie kolēģi, mēs ar jums vienojāmies, ka 51.un 52. pēc deputātu un komisijas pieprasījuma izskatīsim tūlīt pēc 13. vai pirms 14., tas ir, pašlaik. Godātie kolēģi, 68.darba kārtības jautājumu mēs nolēmām izskatīt pēc 14. 14. ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"", bet tagad, otrreiz balsojot par šo priekšlikumu par budžetu, mēs to pacēlām uz augšu, bet jau iepriekš mēs bijām vienojušies, ka Pilsonības likumu izskatīsim pirms tam. Tātad 51.un 52.darba kārtības jautājumu pēc deputātu pieprasījuma saskaņā ar Saeimas piekrišanu, Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4193b. Kā zināms, Saeimas komisijām ir nodoti trīs likumprojekti "Grozījumi Pilsonības likumā". Pirmais, ko izskatīja Saeima pirms divām nedēļām un atzina par steidzamu, tas ir šis dokuments ar visplašākajiem grozījumiem pēc pantu un pantu apakšpunktu skaita. Otrām kārtām, komisijām nodeva Ministru kabineta iesniegto dokumentu nr.4099, kas skar tikai grozījumus 14.pantā, kuri pēc būtības ir identiski daļai no grozījumiem dokumentā nr.4111, arī to Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi un atzinusi par steidzamu. Bez tam Saeimas komisijām ir nodots dokuments nr.4209 — Ministru kabineta piedāvātie likuma grozījumi, faktiski jauns priekšlikums, likuma 3.pantā kā 31. pants par bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada augusta, šo likumprojektu Saeima pirmajā lasījumā vēl nav izskatījusi. Komisijas sēdē bija neliela diskusija par visu triju projektu apvienošanu, kurā tika motivēts ar to, kad Kārtības rullis pieļauj vienā likumā dažādos laikos iesniedzamu grozījumu apvienošanu vienā dokumentā. Viedoklis pret bija pamatots ar to, ka ir nobalsota jau steidzamība diviem iepriekš minētajiem projektiem, un, tā kā dokuments nr.4209, kas tomēr atšķirās pēc sava grozījumu rakstura no iepriekšējos divos dokumentos izdarītā, nav izskatīts pat pirmajā lasījumā, pievienojot to pie iepriekšējiem dokumentiem, faktiski to var izskatīt tikai vienā lasījumā. Komisija balsoja un ar balsu vairākumu ir atzinusi, ka visi trīs likumprojekti ir apvienojami vienā un dokuments nr.4209 un nr.4099 izskatāms kā atsevišķs priekšlikums, tātad šajā pamatdokumentu sastāvā.

Pārejot pie priekšlikumiem, kas ir tekstā, mēs tātad redzam, ka tabulā pats pirmais priekšlikums ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, — papildināt likuma terminu uzskatījumu ar priekšlikumu "nepilsonis", persona...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, godātais Grīnblata kungs! Jūs komisijas vārdā ziņojat savus apsvērumus par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, tad, kad jūs beigsiet ziņojumu, tad mēs balsosim 11 deputātu priekšlikumu par steidzamības atcelšanu.

M.Grīnblats.

Tādā gadījumā es nepāreju pie pirmā priekšlikuma, bet taisu pauzi.

Sēdes vadītājs.

Izlemsim jautājumu par steidzamības atcelšanu, ko ierosina 11 deputāti.

Un pēc tam runāsim tālāk — vai mēs izskatām to otrajā, galīgajā lasījumā, vai tikai otrajā lasījumā. Tātad, godātie kolēģi, jums ir dokuments, kurā ir izteikts priekšlikums — atsaukt steidzamību šim likumprojektam, par kuru mēs vienojāmies pagājušajā Saeimas sēdē. Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma komisija savā sēdē pieņēma lēmumu aicināt Saeimu noņemt steidzamību izskatāmajiem likumprojektiem "Grozījumi Pilsonības likumā". Kāpēc? Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija diemžēl tanī brīdī nezināja galveno argumentu, kas būtu izvirzāms šodienas sēdē. Tas ir tas, ka šo likumprojektu deputāti ieraudzīja šorīt no rīta, ienākot zālē. Un, manuprāt, neviens pat līdz galam galīgo variantu, kas šodien būtu jāpieņem otrajā lasījumā, nav redzējis. Un es varu galvot, ka arī nav līdz galam izlasījis.

Otra lieta. Galvenais konceptuālais jautājums par to, vai Latvijā dzimušajiem bērniem pēc 1991.gada ir automātiski piešķirama pilsonība, Saeimā netiek konceptuāli izskatīts. Tas, man liekas, ir svarīgākais un noteiktākais, ko vajadzēja atrisināt pirms tam. Jo tas ir koncepcijas jautājums, nevis atsevišķu gadu vai atsevišķu robežu noteikšana.

Un tālāk jau es jums gribu norādīt, ka arī šinī izstrādātajā likumprojektā ir tik daudz pretrunu, ka tas šodien nav pieņemams. Un tās nav novēršamas ar dažiem deputātu balsojumiem. Es jums norādīšu tikai uz atsevišķām. Pirmais. Es lūgtu Bišera kungam mazliet paklausīties, nevis visu laiku komentēt no vietas. Pirmais, kas ir, jautājumi, ar kuriem ir sastapušies deputāti, apspriezdamies ar Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem, kā arī ar mūsu Imigrācijas pārvaldes darbiniekiem. Jautājums par eksāmenu formu gados veciem cilvēkiem. To nedrīkst atstāt tādā veidā, kā tas ir ierakstīts likumā. Tam ir jābūt noteiktam strikti, ka tas nav rakstveida eksāmens, ka tas ir mutvārdu eksāmens, un tam ir jābūt šeit, nevis atstājot Ministru kabineta rīcībā.

Tālāk. Ieraksts "par īpašiem nopelniem". Likumprojektā ir atstāta iepriekšējā redakcija, kas neatbilst tai realitātei, kādus dokumentus izskata komisija, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem. Tas arī ir jāsakārto uz trešo lasījumu.

Tālāk. Prasības, kas tiek izvirzītas pret bērniem. Un kāpēc es runāju, kāpēc šis jautājums ir jāizskata konceptuāli? Likumprojektā, tanī redakcijā, ko ir iesniegusi valdība un atbalstījusi Juridiskā komisija, prasības tiek izvirzītas kā pret nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret bērnu vecākiem. Kas šeit ir primārs — bērni un viņu nodzīvotais laiks Latvijā vai nākamā prasība pret vecākiem. Šeit ir konceptuāli jāizšķiras, kas kurā vietā ir liekams pirmajā vietā.

Tālāk jautājums, kas nav atrisināts šajā likumprojektā un ar ko arvien biežāk un biežāk sastopas Naturalizācijas pārvaldes cilvēki, kā arī Latvijā dzīvojošie cilvēki. Bērni, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, bet kuri nav bāreņi, bet ļoti bieži viņi tā arī neuzzina, kas ir viņu vecāki. Šis gadījums likumprojektā nav atrunāts, un Pilsonības likuma izpildes komisija ir vairākkārt griezusies gan Ministru kabinetā, gan pie valdības, ka šie jautājumi ir jāatrisina.

Un tālāk vēl viens jautājums. Pretruna likuma 21.pantā ar likuma šī projekta 3.1 pantu. Jautājums "Specskolas un vispārizglītojošās skolas". Ja vienā pantā ir teikts, ka tas, ka latviešu valodas prasmi nosaka pamatizglītība latviešu valodā, tad otrā ir runāts par vispārizglītojošo skolu un uzskaitītas pēc tam arī arodskolas un citas skolas.

Bet tagad, izskatot Izglītības likumu, mēs zinām, ka eksistē speciālā izglītība un arī speciālās skolas, kuras nav 3.1.pantā ieskaitītas pie tām skolām, kas apliecina cilvēkam latviešu valodas zināšanas.

Un tā es varētu turpināt uzskaitīt pretenzijas pret šo likumprojektu un vēl vienu, ko diemžēl Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā, bet kas ir arī ņemts vērā citur pasaulē un kas atvieglinātu mūsu valsts budžetu. Jautājums, kurā brīdī var sākt naturalizāciju? Tas ir 15 gadu vecums, jo, kā ir pierādījusi prakse, Latvijas valstī, lai cilvēks no naturalizācijas brīža līdz pases saņemšanai izietu visu procesu, ir nepieciešams no astoņiem mēnešiem līdz gadam. Un tāpēc arī bija priekšlikums par 15 gadiem vai piecpadsmit ar pusi gadiem, lai sāktu cilvēks šo procesu laicīgi un lai neradītu liekas pretenzijas.

Un vēl viens moments, ko es gribētu teikt jau visiem šeit zālē steidzamības piekritējiem. Augsti godātie kolēģi! Kur ir jūsu grozījumi budžetā? Kur ir jūsu koncepcija, kā tad tiks realizēta šī masveida pilsoņu reģistrācija, jo, ja tas notiek tā, kā šobrīd, pie tāda Naturalizācijas pārvaldes darbības izkārtojuma, pie tāda imigrācijas...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

I.Kreituse

. Es lūdzu vēl 20 sekundes.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu 20 sekundes bez balsošanas.

I.Kreituse.

Ja tas notiek tādā veidā, kā ar nepilsoņu pasēm, tad mēs Eiropas acīs vairāk sevi pazemosim, nekā kaut ko iegūsim. Tāpēc es lūdzu kolēģus, lai nebūtu vēlreiz jātaisa vaļā Pilsonības likums, atcelt steidzamību, vēl divas, trīs nedēļas pastrādāt un pieņemt to ārkārtas sēdē jūlija sākumā. (No zāles:"Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt Juris Kaksītis. (Starpsauciens no zāles: "Āmurgalvas!")

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Arī tie, kuri nosauca Juridisko komisiju par āmurgalvām, kā to dara Ābiķa kungs, bet tā ir laikam viņa problēma. Es runāšu ne tikai kā deputāts, bet es runāšu arī Juridiskās komisijas vārdā, kura saņem šo epitetu.

Es gribu teikt, ja apgalvo iepriekšējie runātāji, ka neviens nav lasījis, tad tas noteikti nav taisnība. Jo katrā ziņā izlasīt bija iespējams un arī piedalīties komisijas sēdē bija iespējams. (No zāles: "Pa kuru laiku?") Komisijas sēdē tie deputāti, kuriem bija interese par šo likumprojektu, tie piedalījās. Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju nodrošināt iespēju runāt, lai zālē būtu klusums.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es to cenšos vairākkārt darīt. Pagaidām bez sekmēm. Lai arī cik kuram nepatīk kāda cilvēka uzstāšanās, jādod ir vārds viņam. Lūdzu, turpiniet!

J.Kaksītis.

Tātad komisija neatbalsta Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. Un šī problēma nav tikai tādēļ, ka valdības iesniegtais likumprojekts, kur parasti valdība visnotaļ atbalsta, šoreiz nez kādēļ tas ir pretēji, ir stipri līdzīgs tam priekšlikumam, kurš šajā likumprojektā ir iesniegts no deputātu grupas — divu deputātu. Faktiski starpība ir tikai vienā mazā jautājumā. Tas ir, nav piektās daļas, kas runā par kārtību. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es domāju, ka šo jautājumu par steidzamību varētu neizlemt šobrīd tūlīt — par steidzamības noņemšanu. Jo galu galā, ja nu iznāks tā, kā prognozē Kreituses kundze, tad komisija var arī lemt jautājumu, vai deputātu grupas var iesniegt priekšlikumus par atgriešanu komisijai pilnveidošanai, ja sabalso kaut kādas pretrunīgas normas.

Tās, par kurām runāja Kreituses kundze, un par budžetu, tad budžeta grozījumi vēl stāv priekšā. Un visu to ir iespējams izdarīt — iesniegt priekšlikumus budžeta grozījumos, pirms tas nav pieņemts pirmajā lasījumā, pat nav iespējams. Tā ka visu to ir iespējams izdarīt. Es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt steidzamības noņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 11 deputātu priekšlikumu par steidzamības atcelšanu apspriežamajam likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 36, atturas — 5. Likumprojekta steidzamība ir atcelta. Apspriežam likumprojeku otrajā lasījumā. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pirmā priekšlikumu grupa attiecas uz likuma terminiem. Pirmais ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu ar "nepilsonis". Juridiskajā komisijā bija samērā gara diskusija, vai šāds termins likumā ir vajadzīgs. Jo likumā par bijušās PSRS pilsoņa statusu — tas Latvijas likumdošanā ir ieviests. Taču es aicinātu visus deputātus pirmām kārtām pievērst uzmanību tabulā tālāk izvietotajam priekšlikumam nr.5, kur šie paši deputāti iesaka papildināt likuma 2.panta 1.punktu ar 1.4.apakšpunktu — kā personu grupas, kuras tiek fiksētas par Latvijas pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Šeit tieši šis nepilsoņu jautājums ir minēts. Tātad deputātiem, kuri atbalstītu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu pie 2.panta, būtu loģiski atbalstīt un skatīties kontekstā šī likuma papildināšanā ar nepilsoni arī pie likuma terminiem. Tādējādi pirms balsošanas es iesaku pievērst uzmanību abiem. Komisija gan to nav atbalstījusi, kaut arī komisijā domas dalījās, un daļa deputātu bija par to, ka šāds papildinājums būtu loģisks.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies! Uzsākam debates. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Mēs visi zinām, ka Latvija bija okupēta un ka pēc 1949.gada Ženēvas konvencijas, ja okupants ieveda civilu personu okupētā teritorijā, tad viņš to dara nelikumīgi. Un tāpēc nepilsoņu jautājumā pirmajā vietā ir Krievijas problēma.

1949.gada ANO konvencija saka, ka bēgļu gadījumos, ja nasta kādai individuālai tautai ir par smagu, tad tā problēma kļūst starptautiska. Un starptautisks risinājums ir jāmeklē. Šo pantu mūsu valdība ir pilnīgi piemirsusi. Bet tad 1954.gadā ANO izdeva vēl vienu konvenciju, pie kuras mēs esam pierakstījušies, par bezpilsoņiem. Un, tā kā mums ir bezpilsoņi mūsu valstī, tad it kā mēs esam saistīti ar 1954.gada ANO konvenciju par bezpilsoņiem. Tā konvencija pieprasa, ka daudzās lietās bezpilsoņiem, ka bezpilsonim ir tās pašas tiesības kā pilsonim. Bet daudz, daudz vairākās lietās bezpilsonim vajadzētu būt tiesībām gandrīz tikpat stiprām kā ārzemniekam. Un šeit ir mūsu problēmas kodols. Mūsu bezpilsoņi. Viņu tiesības nav tikai pilsoņu tiesības, līdzīgas visās dimensijās, bet viņiem vēl ir priekšrocības. Viņi var braukt uz jaunām neatkarīgām valstīm bez vīzas. Viņiem nav jādien militārajā dienestā.

Un tad es jums prasu — kāpēc? Kāpēc lai tas nepilsonis censtos naturalizēties? Kāpēc lai viņš cenšas iemācīties latviešu valodu? Viņam ir visas tiesības, tikai ne tiesības balsot. Un viņam ir jāatdod citas tiesības, un viņam ir jāuzņemas kādas neērtības, lai sevi pārveidotu par latvieti. Un tur ir tā ķeza. Mūsu nepilsoņi nav ar mieru iemācīties valodu, nav ar mieru stāties rindā, lai dabūtu to pavalstniecību, nav ar mieru mēģināt asimilēties latviešu tautā, pat ja mēs būtu ar mieru. Mēs it kā maldinām sevi un pasauli, ka, ja mēs attaisītu logu, ka tas nelojālais (un daži no viņiem ir lojāli), bet ka tas nelojālais bezpilsonis gribētu kļūt par pilsoni. Bet mēs varam lepoties, ka mēs kā latviešu tauta neapbižojam nekādā veidā mūsu nepilsoņus šodien. Pat ja mēs viņiem nedodam automātiski pavalstniecību. Bet viens no pamatnoteikumiem 1954.gada konvencijā ir, ka tam nepilsonim ir jādod identifikācijas papīrs un ir jādod dokuments, ar kuru viņš var ceļot starptautiski. Tā it kā būtu mūsu bezpilsoņu pase. Šī lieta mums ir jādara zem 1954.gada konvencijas. Mēs to darām, un mēs ar to, es domāju, negribētu iekrist. Līdz šim latviešu tautai ir tikai pieci plusi, cik labvēlīgi mēs izturamies pret mūsu bezpilsonības iedzīvotājiem. Turpināsim tajā pašā garā, bet nedosim vēlāk viņiem iespēju tapt par pilsoņiem, ja viņi nav pilnīgi naturalizējušies, ja viņi neprot valodu, ja viņi nezina mūsu vēsturi, ja viņi nav lojāli mūsu tautai. Bet dokuments, ka viņi tādi ir, lai viņi varētu ceļot, mums viņiem ir jādod. Šis pants ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es tomēr negribētu piekrist Grīnblata kungam, ka šeit lieta ir tik vienkārša, ka mēs atstājam likuma pantā tikai vienu terminu — bezvalstnieks. Man gan žēl, ka to nedzird ne Kaksīša kungs, ne Grīnblata kungs, viņiem ir pilnīgi vienalga, ko es šobrīd runāju, lai gan viņi šeit stāda priekšā likumprojektu. Es gribētu, lai jūs dzirdat, ko es saku. Es jums gribētu atkārtot vēlreiz, ka nav jēgas atstāt likumprojektā tikai vienu terminu — bezvalstnieks, jo jums ir atstāts sestajā sadaļā termins — bezvalstnieks. Ja parādās terminoloģiskais skaidrojums, tad ir jābūt visu terminu skaidrojumam. Jābūt arī skaidrojumam, kas ir nepilsonis un kas ir tas, kuru mēs saucam par ārvalstnieku. Nevar būt tikai viens skaidrojums. Tas mums parāda to, ka šajā likumprojektā nav viss līdz galam izdarīts, jo svarīgākais šeit ir dot šo raksturojumu "nepilsonis", lai parādītu šo ārkārtējo situāciju, kāda ir Latvijā. Mēs lietojam vārdu "nepilsonis". Skaidrojumu nedodam. Lietojam vārdu "bezvalstnieks", dodam terminu skaidrojumu. Tā, manuprāt, ir pretruna, kas ir jānovērš. Man būtu lūgums, Bišera kungs, ja jums nepatīk, ko es runāju, nāciet tribīnē un runājiet šeit, nevis visu laiku no vietas bļaustāties, pat nepiecēlies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es pievienojos Kreituses kundzes domām, jo jūs jau redzat, ka Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi arī viena cita iemesla dēļ, tādēļ ka šajā likumprojektā nekur neparādās šis jēdziens. Nav likumprojektā šī jēdziena, ko komisija būtu atbalstījusi. Ja jūs rūpīgi izskatīsiet šo likumu, tad komisija nevienā pantā nav atbalstījusi šo jēdzienu. Līdz ar to arī šis pirmais priekšlikums no komisijas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Kaksīša kungs, apskatieties 2.priekšlikumu, kur bija uzrakstīts — izslēgt likumprojekta 1.pantu. Komisija nav atbalstījusi izslēgšanu. Līdz ar to paliek iepriekšējā likuma redakcija, "bezvalstnieks" paliek iekšā kā termins. Bet, ja ir viens termina skaidrojums, tad jābūt visiem terminu skaidrojumiem, nevar būt izrauts ārā viens termins no visiem citiem. Mēs par to strīdamies Izglītības likumā un citos. Iznāk tā, ko es gribu, to es skaidroju, ko es negribu, to es neskaidroju.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un ieviest likumā terminu "nepilsonis". Mēs varam šo redakciju vēl precizēt tālāk uz trešo lasījumu, ja tas būs vajadzīgs, bet šādam terminam likumā ir jābūt. Šādam terminam ir jābūt iekšā mūsu tiesību sistēmā. Tas ir tāpēc, lai mēs akcentētu to, kādā situācijā mēs Latvijā šobrīd esam, un lai mēs akcentētu to, ka mums ir šis 50 gadu okupācijas mantojums, ka mums ir šie cilvēki, kas ir uz Latviju šajā laikā atbraukuši. Tas ir bijis process, kurš ir noticis, un neatkarīgi no tā, kādu mēs redzam perspektīvu, pastāv šis jautājums par to, kā mēs esam nonākuši tajā situācijā, kur mēs esam šobrīd. Patiesībā mēs perspektīvu arī varam veidot tālāk, tikai balstoties godīgi uz to, uz tiem procesiem, uz to procesu novērtējumu, kas mums Latvijā šeit ir bijuši. Latvija ir bijusi okupēta valsts, tāpēc, ņemot vērā to, ka šīs okupācijas laikā ir notikuši procesi, kas būtiski apdraud pat latviešu tautas pastāvēšanas iespējas, mums ir jāakcentē šis mūsu šodienas situācijas ārkārtējums.

Arī tālākos risinājumos, kurus mēs pieņemtu tāpēc, lai Latvijā tomēr veicinātu mieru un saticību starp dažādu tautību un dažādu grupu cilvēkiem, tas mums ir noteikti jādara. Mums šie visi lēmumi ir jābalsta ar skaidru apziņu attiecībā pret to, kas šeit, Latvijā, ir noticis. Tad, ja būs šī skaidrā apziņa, tad tādā gadījumā galvu nevarēs celt arī dažādi nacionālboļševiki, kas šeit parādās un pat atklātos publiskos pasākumos Rīgā atļaujas valkāt okupācijas varas simboliku. Diemžēl šādi procesi notiek, un arī pastāv iespēja veikt dažādas citas provokācijas. Mums ir jābūt skaidram, kāds ir tas mūsu juridiskais pamats, ka patiesībā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību principiem šo cilvēku iebraukšana šeit ir bijusi nelikumīga, ka tas, ka mēs viņus nesūtām šobrīd visus prom, es zinu, ka mēs nevaram to izdarīt, ne arī šo jautājumu vispār mēs varam mēģināt likt darba kārtībā, tas ir pilnīgi skaidrs, bet tas, ka šeit pastāv šīs juridiskās konsekvences, ka šī iebraukšana ir bijusi nelikumīga, tas ir fakts, un tas ir jāapzinās gan mums pašiem un arī tiem cilvēkiem, kas šeit ir iebraukuši, kaut arī liela daļa no viņiem ir lielā mērā upuri. Bet šo patiesības atjaunošanu, nākotnes valsts celtniecību mēs nevaram veikt, kaut kā noslēpjot vai kaut kādā veidā tendenciozi, caur neprecīzu terminoloģiju pasniedzot vienu vai otru faktu. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad jautājums ir par to, vai šajā likumprojekta sākumā ieviest terminu skaidrojumus. Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vienu skaidrojumu jau šādi ieteica, un arī Juridiskā komisija to ir atbalstījusi. Tas ir — bezvalstnieka definīcija. Šajā gadījumā Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — skaidrot terminu "nepilsonis" — ir nepieciešams vienā gadījumā, ja tiek atbalstīts šo pašu deputātu iesniegtais priekšlikums ar nr.5, kur tiek runāts par to, kādā kārtībā nepilsoņi var iegūt pilsonību. Tāpēc, no šā viedokļa skatoties, vajadzētu atbalstīt abus šos terminus. Tātad priekšlikumu nr.1 un veco redakciju, kādu iesniegusi "Tēvzemei un Brīvībai", un neatbalstīt 2., 3. un 4.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Godājamie kolēģi! Šis ir likums, kas regulē zināmas noteiktas attiecības un satur zināmus terminus. Šajā likumā, ja jūs izlasītu šā likuma tekstu, varbūt Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājai derētu zināt, ka nav doti jebkuri likuma terminu skaidrojumi, kas kaut kur ir sastopami, bet tikai to terminu skaidrojumi, kas sastopami šajā likumā. Līdz šim šajā likumā šāda termina "nepilsonis" nav, tāpēc arī nav dots skaidrojums.

Ja mēs kaut kur, kaut kad šīsdienas laikā iebalsosim šādu terminu, tad es katrā ziņā atbalstīšu trešajā lasījumā šāda termina ieviešanu, bet kamēr tā šajā likumā nav, tad acīmredzot to ieviest nav pamata. Tas ir dots citā likumā, šobrīd tas ir visiem pazīstamajā likumā "Par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav citas pilsonības".

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šo Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu vajadzētu atbalstīt, jo mēs tieši izdalītu šo cilvēku kategoriju, kuriem ir tiesības uz savas tēvzemes pilsonību, bet kuri no savas tēvzemes ir atteikušies, nelikumīgi šeit atrodas un par varas makti grib dabūt šo pilsonību — Latvijas pilsonību. Es domāju, ka šādas kategorijas cilvēkus ir jāizdala, un lai mēs zinātu, kas viņi īsti ir. Tādēļ ka par bezpavalstnieku var uzskatīt arī kādu bēgli jeb tiešām īstu bezpavalstnieku, kuram nav kur likties. Šai cilvēku kategorijai jebkuru brīdi ir atvērtas robežas atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Tādēļ es ieteiktu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es domāju, ka noteikti vajadzētu papildināt likumā dotos terminus un uzskaitījumu un, neapšaubāmi, ka vajadzētu definēt, kas ir nepilsonis, kas ir bezvalstnieks. Es domāju, ka varētu būt pat trešā kategorija — ārvalstnieki. Acīmredzot nav kārtīgi Juridiskā komisija pastrādājusi, un tas jautājums pašlaik ir neskaidrs. Es ierosinu pat visus trīs minētos argumentus vai terminus iekļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es vispirms izsaku sirsnīgu paldies tiem, kas balsoja par steidzamības atcelšanu, jo te nu mēs uzskatāmi redzam, ka, iespējams, pat trijos lasījumos mēs netiksim skaidrībā, ja tiks iebalsots tekstā termins "nepilsonis", tad vajadzēs skaidrojumu, kas ir nepilsonis. Jo nepilsonis būtībā ir tas pats bezvalstnieks tikai ar īpašu izcelšanās kārtību. Viņš ir bijušais PSRS pilsonis. Šī steigšanās, es gribu vēlreiz uzsvērt, būtu ienesusi mums lielas jukas un lielu kaunu varbūt visas pasaules mērogā, jo žurnālisti jau nu noteikti steigtos izmantot mūsu kļūdas, lai rādītu, kā tā mazā tautiņa Baltijas jūras krastā atkal ķēmojas pakaļ katram vējam, kas pūš. Paldies vēlreiz tiem, kas atsauca steidzamību, un zināmā mērā mana ironija tiem, kas baidījās un neatsauca.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Pilnīga taisnība ir visiem tiem, kas saka, ka likuma sākumā ir jābūt izsmeļošam likumā lietoto terminu uzskaitījumam. Bet, cienījamie kolēģi, tikai to terminu, kuri ir likuma tekstā. Termins "nepilsonis" nav spēkā esošajā Pilsonības likuma tekstā sastopams. Tieši tāpat, kā tas nav sastopams neviena cita Latvijas Republikā spēkā esošā likuma tekstā. Likumā "Par bijušās PSRS pilsoņa statusu" ir termins "nepilsoņa pase", tāpēc mums vajadzētu runāt, ja mēs vispār par to runājam, par personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevis par nepilsoņiem. Nepilsoņi — ir ļoti plaši iegājies sadzīvisks termins, kura šobrīd likumā nav, tāpēc nav jēgas to likt terminos.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Bartaševičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja jūs domājat, ka mēs ar jaunu terminu "bezvalstnieks" atrisināsim nepilsoņu problēmas, tas tā nebūs, jo termins "bezvalstnieks" lietojams likumā tikai divas reizes un vietā, kur runa iet par naturalizāciju ārpus kārtas. Un pēc jaunās redakcijas bezvalstnieks ir persona, kurai nav tiesību uz citas valsts pilsonību būtībā. Un iznāk tā, ka Latvijā vispār nebūs bezvalstnieku, jo katrs mūsu bezvalstnieks, katram mūsu bezvalstniekam ir tiesības uz Krievijas pilsonību vai Baltkrievijas pilsonību atkarībā no tā, kur viņš ir dzimis, bet tomēr viņš paliks par bezvalstnieku un grib kļūt par Latvijas pilsoni. No tā mums ir jāiziet, un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai termins "bezvalstnieks" būtu tulkojams likuma vecajā, pastāvošajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Iniciatīva ir vienmēr atbalstāma, un patīkami, ka Tautas partija sākusi aktīvi strādāt Latvijas Republikas Saeimā. Es piedāvātu Tautas partijai padomāt uz trešo lasījumu un nokonsultēties ar Šķēli, Valdmani un pārējiem kolēģiem, un vēl divi jauni termini, kas noteikti būtu vajadzīgi šajā likumprojektā, tas ir, okupants un kolaboracionists. Jo citādāk ir nepilnīgs termina skaidrojums. Mums tā kā ir Okupācijas deklarācija... Lagzdiņa kungs un Ābiķa kungs, lūdzu uzmanīgi... kā juristi... tā ir laba doma — okupants un kolaboracionists, un līdz ar to likums būtu daudz pilnvērtīgāks, labāk saprotams Eiropai un arī visām pārējām valstīm. Lūdzu tā ka par šo nopietno domu padomāt, un, Valdmaņa kungs, sadarbojieties ar kolēģiem no Tautas partijas! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP/LZP). Augsti godātie deputāti! Nu te mēs redzam, cik liela putra un nejēdzība vēl visās šajās sakarībās un nesakarībās ir, un tas ir pierādījums, ka steigā strēbt šo negatavo putru... Jo jau pie pirmā vārda, pie pirmā termina jau mums ir šīs neskaidrības. Bet man, kādēļ es atnācu, man aizvien vairāk griež ausīs šis jaunais nosaukums "nepilsonis", "nepilsoņa pase". Redziet, ir cilvēks, necilvēks, zvērs, nezvērs... Nu es teikšu, kā vienmēr, būšu atklāts... lai cik dažam arī šķistu, cik krievi ir slikti, bet nu tādēļ... Nu te jau pašā tajā dokumentā iekšā skan apsaukāšanās. Un nu man, runājot ar viņiem, ir teikuši tādi lojāli krievi, ka.... nu kas jums visvairāk kā nepilsoņiem ir visgrūtāk ... Nu tas ir kauns par šo pasi, ka par to brīnās ārzemēs, kas tas tāds par dokumentu? Nu kur varēja izdomāt šādu te negācijas vārdu! Vai nu tā ir galīga nespēja... nu es nezinu, es neizsekoju tam brīdim, es nezinu, kurš bija autors, un vai tā ir vienkārši nezināšana vai tāda citāda jau ļaunprātība. Tā nesīs tik daudz ļaunuma... vēl arī šis moments, un ir jādomā cits nosaukums. Vai tas varētu būt... ir pilsoņi, pavalstnieki, ir nu labi... bezvalstnieki... tas arī nav īstais, vai iedzīvotāji... vai arī, ja citā ziņā šis termins "iedzīvotājs" neder, tad varbūt "apdzīvotāji" vai.... jeb kādā svešvārdā... Nu man varbūt ir neērti, ka es jums te nepasaku pilnīgi konkrēti priekšlikumu, bet pašā sākumā jādomā... tātad arī šī steidzamība... tātad uz trešo... mums ir vēl otrais lasījums, ir jāmēģina izdomāt normāls, cilvēcīgs nosaukums jau pašā pamatā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Mani vakar satrieca tas nekaunīgais spiediens, ko izdarīja Eiropas Padomes komisija uz Latvijas delegāciju mūsu kopīgajā apvienotajā sēdē, kad runāja Eiropas parlamenta, Eiropas Savienības deputāti un mūsu komsijas deputāti. Ka Andersona kungs no Eiroparlamenta un komisijas loceklis piedraudēja, ja mēs nobalsosim pret 6. pantu, kur bija EDSO, van der Stūla rekomendāciju obligāta izpilde un šī likuma pieņemšana, par ko mēs šodien runājam, tad Eirosavienības delegācija aiziet no šīs apvienotās komisijas. Nu man atgādināja tādus draudus, kā kādreiz mums draudēja lielā kaimiņvalsts, bija ļoti neomulīgi, un gandrīz vai vajadzēja aiziet, bet tad izrādījās, ka ir aizgājuši daži no mūsu delegācijas locekļiem, un balsojumu ar Inkēna kunga palīdzību un Birznieces kundzes atbalstu izdevās pieņemt, un šodien mēs esam... pildām šīs EDSO un Eiropas Savienības parlamentāriešu rekomendācijas. Es domāju, ka Ābiķa un Lagzdiņa kungs ... projekts ir ļoti labs, ka vajag kaut kādu apzīmējumu šiem cilvēkiem, kas ir palikuši bez dzimtenes, jo tā dzimtene ir sabrukusi, un varbūt viņiem vajadzētu dot nosaukumu "sovjeti" vai kādu citu nosaukumu. Šodien vajadzētu diskutēt par to, jo šiem cilvēkiem tiešām nav dzimtenes, jo tā dzimtene bija komunistiskās ideoloģijas un briesmīgo vardarbību simbols, kas notika pret visām tautām, un nevajag saistīt šo nepilsoņus vai sovjetus ar vārdu "krievs".

Krievi ir tikpat daudz nelaimīgi cietuši un varbūt vēl vairāk cietuši no komunistu ideoloģijas nekā latvieši, bet diemžēl Rietumi arī to nesaprot, jo ļoti veiksmīgā politiķu propaganda, kas notiek pašreiz Krievijā un kas plaši izplatās ārzemēs... pārējās valstīs pasaulē, tā spēlē lomu. Turklāt mēs arī paši esam vainīgi, jo paļaujamies uz provokācijām. Es domāju, ka provokācijas būs, ir, un ļoti uzmanīgi ir jāreaģē uz katru šādu provokāciju. Es nezinu, vai vakardienas sēde arī bija provokācija jeb nebija...

Uzskatu, ka mums tiešām ir jāizanalizē Molotova—Ribentropa pakta sekas... (no zāles sauc, ka jārunā par priekšlikumu)... Par priekšlikumu es runāju pavisam mierīgi, es runāju par sovjetiem, es nerunāju par nepilsoņiem. Es uzskatu, ka nepilsonis... ka nevar būt šāds nosaukums. Tie ir ideoloģijas, komunistiskās ideoloģijas upuri, kuriem bija fanātiska ticība Marksa, Ļeņina, Staļina tēliem, jo šodien vēl Kremļa paspārnē un Maskavas centrā atrodas Ļeņina mūmija, kā jūs zināt. Šeit ir jārunā par Jaltas līgumu, kur ir Čērčila, Rūzvelta un Staļina paraksts, mums ir jārunā arī par tālākajiem mūsu valsts likteņiem, jo es jūtu, ka pašreiz mūs atkal spiež Krievijas ķetnās. Es uzskatu, ka nepilsonis ... man nav pieņemams šāds nosaukums sovjetiem, kas ir cilvēki, kurus vajadzētu saprast, tie ir cilvēki, kas ir zaudējuši savu ideoloģisko pamatu savai tālākajai izpratnei par dzimteni, par valsti, par lojalitāti, par valodu un par tiem cilvēkiem, kuru vidū viņi varētu dzīvot un kuru vidū viņi dzīvo. Tikai savstarpēja cieņa, saprašanās uz šo manis iepriekš minēto vēsturisko notikumu fona bez spiediena, nekaunīga, rupja spiediena no Krievijas, bez spiediena no Eiropas Savienības, es domāju, ka mēs tiksim galā, būsim lepni, saglabāsim pašcieņu un tiešām izrunāsim ar visiem, runāsim ar pasauli, bet neklusēsim. Mēs nedrīkstam būt gļēvi šinī brīdī, kad izšķiras mūsu valsts liktenis un nākotne. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un cienījamais Eniņa kungs, kuru es cienu, cienu jūsu cilvēcību, bet nevajag pārcensties. Mēs esam tik daudz pārcietuši no šiem nepilsoņiem. Vai tad kāds ir aizmirsis to? Es to neesmu aizmirsis. Protams, ne no visiem. Es uzreiz to pasvītroju. Šo nepilsoņu vidū ļoti daudzi ir noziedznieki, kuri dzīvo Latvijā. Es vēlreiz jums atkārtoju. Un to nedrīkst aizmirst.

Es saprotu, ka Bartaševiča kungs gribētu, ja likumā ierakstītu ne tikai nepilsoņu vietā uzreiz "pilsonis" un visiem 700 000 iedzīvotāju iedotu pilsonību, bet arī pierakstītu "priviliģētais Padomju savienības... bijušās Padomju savienības pilsonis". Kuri joprojām šodien bauda privilēģijas. Es atkārtoju — bauda. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēter, kādas privilēģijas!") Ja ir vajadzīgs, es nolikšu priekšā jums simtiem dokumentu, simtiem vēstuļu. Piemēram, no Dobeles man raksta Skaidrīte Plinte un runā par šīm privilēģijām šodien aizvien, par šiem nepilsoņiem. Kas tad viņi ir, ja viņi nav nepilsoņi? Interesanti... Tāpēc, cienījamie kolēģi, nu nepārcentīsimies savā lokanībā, savā izdabāšanā... neaizmirsīsim šos 50 gadus un nenoliksim viņus tur, kur nepienākas to darīt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo terminu "nepilsonis", jo likumprojektā šis termins ir. Kā jau Seiles kundze atgādināja, 5. priekšlikumā. Ko tad mēs, atgriezīsimies atpakaļ un sāksim pārbalsot, tad, kad būs nobalsots šis 5. priekšlikums, kurš ir ļoti loģisks, un es domāju, ka izvērtēsiet jūs, deputāti, un atbalstīsiet šo priekšlikumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojumi Ērikam Zundam.

Ē.Zunda

(DPS). Godātie kolēģi! Daru zināmu, ka balsojumā par steidzamības atcelšanu Likumā par pilsonību es balsoju pret. Acīmredzot tehnisku iemeslu dēļ iekārta nav fiksējusi manu balsojumu, tāpēc izdrukās parādās, ka es nepiedalījos balsojumā. (No zāles: "Paldies Dievam!")

Sēdes vadītājs.

Jurim Sinkam vārds paziņojumam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies! Dāmas un kungi! Ārlietu komisijas sēde pulksten 12.30 Ārlietu komisijas telpās. Un 15.00 — Dzeltenajā zālē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilgai Kreitusei ...

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es atgādinu, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija... nevis piešķiršanas komisija, Bišera kungs... komisijas sēde, kā mēs vienojāmies divas nedēļas atpakaļ jau, 12.30 Sarkanajā zālē, un, tā kā zālē ir arī Krastiņa kungs šobrīd, es ceru, ka mēs tiksimies ar iekšlietu ministru, tā kā mums bija norunāts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu deputātus reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Māris Grīnblats, Andris Tomašūns, Edvīns Inkēns, Dainis Turlais, Gunta Gannusa, Andris Saulītis, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Dārgie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Turpinām debates. Debatēs runās Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Klausītāji šeit zālē un radioklausītāji! Gribētu piekrist iepriekšējiem runātājiem, kas aizrādīja, ka nav vajadzīgi definēti termini, kas nav paredzēti tālāk likumā. Pietiekoši ir pateikts par šo punktu. Bet es gribētu labot nepareizo atreferējumu, ko deputāts Ozoliņa kungs deva par vakardienas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komisijas sēdi, tā nebija Eiropas Padome, tā bija ar Eiropas Parlamenta deputātiem, un varbūt uz dienas beigām vakar viņiem bija grūtāk izsekot notikumus vai nenoklausījās līdz galam, bet es gribētu, lai klausītāji nedomā, ka bija, kā viņš atreferēja. Andersona kungs, Eiropas Padomes deputāts no Sociāldemokrātu partijas Zviedrijā, nedraudēja, ka Eiropas Parlamenta deputāti aizies, viņš paskaidroja, kad balsojums Eiropas Parlamenta delegācijas priekšā un Latvijas Republikas Saeimas delegācijas priekšā bija, lai vispār pieņemtu kādu rindkopu par visilgāk diskutēto jautājumu vakar — pilsonību. Un es gribētu aizrādīt, ka, man liekas, nekādu EDSO rekomendāciju vienpersonisko uzspiešanu nebija, jo laikam ir tādi dokumenti kā Saeimas valdību veidojošo frakciju vienošanos protokols, kur valdību veidojošās frakcijas vienojās, ka tiek atbalstīti grozījumi Pilsonības likumā, grozījumos ietverot arī ar EDSO rekomendācijām saskaņotu risinājumu par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Un tur ir paraksts arī no Ministru prezidenta, frakcijas vadītāja Jāņa Straumes, no "Latvijas ceļa" — Kristiānas Lībanes, Zemnieku savienības un kristīgo demokrātu frakcijas — Dilbas kunga un Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas vārdā Krastiņa kunga, kur Ministru prezidents Krasts ir parakstījis. Tātad man liekas, ka mums ir, vismaz tām frakcijām, kas ir šajā esošā valdībā, būtu jāievēro viņu solījumi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! "Latvijas ceļa" pārstāvji jau šeit var nākt un gudri stāstīt šo savu skaidrojumu par to, ko Eiropa patiesībā domā un ko tā nedomā, un var viņi mēģināt vai gribēt vismaz justies kā tas virzošais un vadošais spēks, un laikam ne jau par velti bija tā, ka pēc šī balsojuma par steidzamības noņemšanu tūlīt Panteļējeva kungs aizskrēja atskaitīties ārvalstu vēstniekiem par darīto darbu. Tāpat arī tur sekoja Čevera kungs pēc brītiņa, bet kāpēc šie kungi negāja uz Latvijas radio un negāja tautai atskaitīties par šo savu labi paveikto darbu? Mans tāds ļoti vienkāršs jautājums šajā reizē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padomes pakalpiņi un tauta! Vakar bija Latvijas un Eiropas parlamentārās komisijas otrā kopējā sēde, ir plaši izpausts, ka tika pieņemts lēmums kā par nāvessodu, tā par Latvijas Pilsonības likumu, bet tāds lēmums vakar netika pieņemts. Tā ir blēdība, ko daži no mūsu puses izveidoja, bet Kārtības rullis par Eiropas un latviešu parlamentārās komisijas sēdēm saka, ka vairākumam no katras delegācijas ir jāatbalsta rezolūcija, lai tā būtu spēkā. Eiropas Savienība ir uzlikusi ultimātu pirmiem sešiem pantiem, nebija ar mieru atkāpties, latviešu pusei bija jābalso, latviešu delegācijā ir 12, balsojums "par" bija četri, ne septiņi, bet četri. Nu šie tagad strīdas, ka nu, jā, nu ko nu, zini, nepareizi uzrakstīti tie vārdiņi, bet bija domāts, ka vairākumu no tiem, kas balso. Bet mēs ļoti labi saprotam, ka četras balsis no astoņām nav vairākums. Un Latvijā tādā gadījumā tas lēmums nav pieņemts. It kā mums būtu jābalso vēl vienu reizi. Nu abiem referentiem, kas skaitīja balsis, bija šitie rezultāti, četri, trīs, viens. Tad, kad es pacēlu iebildumu, mani noraidīja. Uzrakstīju iebildumu un paziņoja, ka netika pieņemts šitāds lēmums. Viņi uztraucās...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

...un tad latvieši parādīja savu godaprātu. Latviešu skaitītājs Amerika padevumā paskaidroja, ka balsojums nebija vairs četri, trīs, viens, bet bija pieci, trīs. Gods Latvijai, krāpnieki no Eiropas latviešu kopējās parlamentārās sēdes, neviens lēmums par šito Pilsonības likumu nav bijis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Divi deputāti grib ieviest jauno terminu — nepilsoņi. Ar to grib parādīt, ka gandrīz 700 tūkstoši cilvēku nebūs vairs bezvalstnieki. Bezvalstnieki — kā tas ir pateikts pašreiz likumā, jo bezvalstnieks ir tas cilvēks, kuram nav nevienas valsts pavalstniecības. Un, ja mēs ievedīsim to skaidrojumu — nepilsonis, tad jūs laikam gribat parādīt visām citām valstīm, ka mums vairs tās problēmas neeksistē. Mums nav problēmu ar bezvalstniekiem. Tas jums neiznāks, jo es gribu visus aicināt nepieņemt šo jauno terminu šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, gan tie, kas bija šeit šajā telpā, tā gan tad izskatījās savādāk tad, kad tika pieņemts šis Pilsonības likums, gan tie, kas šeit nebija. Man šodien rodas sajūta, ka es dzīvoju jau otro dzīvi, es dzirdu atkal tās pašas runas no daudziem tiem pašiem kolēģiem tikai jau par citu, par izmaiņām tajā Pilsonības likumā. Apkārt šeit stāvēja ļoti daudz cilvēku, un es atceros, ka tur mēs tikām lamāti ar Andreju Panteļējevu pēdējiem vārdiem. Likums netika pieņemts, netika pieņemts jeb tika pieņemts tai sauktajā stingrajā variantā, un tad Valsts prezidents Ulmaņa kungs atsūtīja to atpakaļ, lai tas tiktu labots, un tad... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Runā par lietu!") Nomierinieties, Ābiķa kungs, es jūs netraucēšu runāt! Un tad pēc tam šis likumprojekts tika pieņemts tāds, kāds tas ir šobrīd, un tad to pacēla par karogu tie, kas šobrīd bļaustās zālē un neļauj man runāt, tajā skaitā cienījamais Ābiķa kungs. Tātad es gribu teikt vienu, diskutējot gan šo jautājumu, un es atbalstu Juridiskās komisijas variantu, gan visus pārējos jautājumus, es aicinātu ņemt vērā vienu, ja mēs šobrīd nepieņemam normālu Juridiskajā komisijā izstrādātu variantu arī šajā konkrētajā gadījumā, mēs vienkārši nodarām pāri Latvijas tēlam, jo agri vai vēlu, kā es šeit stāvu, ja ne šis parlaments, tad nākošais pieņems visus šos labojumus, jo cita ceļa nav. Ir cits ceļš, tā ir Latvijas pilnīga izolācija un iznīcināšana kā valsts.

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātie Valsts prezident un Saeimas priekšsēdētāja kungi! Cienījamie deputāti! Teikšu uzreiz, es būtu par simtprocentīgu pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, simtprocentīgi bez izņēmuma būtu, ja vien būtu garantijas mūsu tautas izdzīvošanai un mūsu Latvijas Republikas valstiskās neatkarības nodrošināšanai šodien desmit un divdesmit gadus uz priekšu. Ja tas tā būtu, bet vai tas tā ir? Vai gudri kungi, sākot ar Eiropas Savienību, ar van der Stūlu priekšgalā, ar mūsu valsts ārlietu ministru Birkava kungu, ar Valsts prezidentu, kas ir paudis savu viedokli, lai mēs pieņemtu šos Pilsonības likuma grozījumus, ja viņi būtu mums devuši šīs rekomendācijas, kā izdzīvot tautai, kurai gandrīz puse nav pilsoņu un nav latviešu, pamatiedzīvotāju? Kā izdzīvot tautai, kurai galvaspilsētā divas trešdaļas, ja ne vairāk, nav pamatiedzīvotāju. Kā izdzīvot šādai tautai, nu, lai vismaz pasaka, kur Eiropā ir tāda valsts ar šādu situāciju? Un tad lai pasaka, kā šī valsts, atrodoties konkrētos ģeopolitiskajos apstākļos, varētu nodrošināt savu valstisko neatkarību arī turpmāk? Diemžēl es šādus skaidrojumus neesmu dzirdējis. Tad nu varbūt, ka šodien ārlietu ministra kungs mums paskaidros šo te situāciju, kā nodrošināt mūsu tautas izdzīvošanu? Turklāt vēl apstākļos, kad latviešu tauta pašreiz izmirst. Ir pagasti, kur mums viens piedzimst un desmit nomirst, un šī attiecība ir vēl bēdīgāka. Ir, protams, arī nulle pret nulli, bet šī attiecība ir vēl bēdīgāka.

Lūk, un kā šādos apstākļos, un it īpaši arī fiziski un garīgi neveseli piedzimst šie bērni. Lūk, kā šādos apstākļos mums nodrošināt savas valstiskās neatkarības pastāvēšanu, varbūt to paskaidros attiecīgie kungi, kas par to iestājas? Šie kungi pašreiz vadās pēc tā saucamā piekāpšanās principa, pēc taktisko jautājumu pakļaušanas stratēģijai. Tautā to sauc vienkārši par luncināšanos un neko vairāk, un šāda luncināšanās taktika var novest tikai pie tā, ja vienā vietā esam piekāpušies, tad tūlīt tiks uzstādītas prasības, un turklāt vēl stingrākas, lai atkal panāktu kaut kādu piekāpšanos. Un galu galā par ko tad ir prasība? Par to, lai sešpadsmit gadus šeit dzimis un nodzīvojis cilvēks mācētu latviešu valodu. Tas būtu brīnums, ja sešpadsmit gadus šeit nodzīvojis, turklāt vēl dzimis šeit, nemācētu šo latviešu valodu. Trīs, piecu mēnešu laikā to var iemācīties un tas nav nekāds šķērslis, tas nav nekāds arguments, ko varētu šeit pievest kā pret, tas ir vienkārši apbrīnojami. Runājot par šo punktu, būt vai nebūt nepilsoņu skaidrojumam šajā likumā, skaidrs, ka būt, mēs neko jaunu neievedīsim, tikai paskaidrosim, un tas būs korekti, jo mums ir tāds jēdziens kā nepilsoņu pase, tātad šis fakts ir iestrādāts un iegājis mūsu likumdošanā personības apliecinājumam. Šeit šis likums, kas attiecas uz pilsonību, arī dod skaidrojumu, kas ir kas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man tiešām gribētos sevišķi vērsties pie "Tēvzemei un Brīvībai" un atgādināt, ka bezvalstnieka jēdziens šajā likumā, šajā definīcijā parādījās tieši pēc Jirgena kunga un Grīnblata kunga darba grupas dalībnieku iniciatīvas un mēs to pieņēmām, jo tas samērā precīzi atbilst tiešām pretaparteīda konvencijas definīcijai. Un šajā sakarā mēs vismaz sagrupējam lietas tā, lai mēs neradītu te kaut kādus starpjēdzienus, par kuriem pēc tam starptautiski mēs paši īsti nevaram paskaidrot, kas tie ir un kādas tiesību normas uz šiem cilvēkiem var tikt pielietotas. Ar jēdziena "nepilsoņi" radīšanu mēs radām diezgan īpatnēju situāciju. Jo to uzreiz uztvers kā kaut ko Latvijai piederīgu, jo tie nebūs bezvalstnieki tādā nozīmē, kā to saprot starptautiskās konvencijas, tie nebūs ārvalstnieki, bet šeit likumā tie būs nepilsoņi. Mēs līdz ar to būsim viņus radījuši kā kaut ko Latvijai piederīgu, un līdz ar to jūs viņus... (Starpsauciens: "Mums jau nav likuma!") "Tēvzeme", mums nav likums. Nekur likumā mums nepilsoņu jēdziens nav definēts. Līdz ar to veiksmīgā kārtā "Tēvzemei un Brīvībai" un mēs visi kopā gandrīz vai viņus būsim naturalizējuši automātiski Latvijas teritorijā.

Es ieteiktu pieturēties tomēr pie sākotnējā, darba grupā saskaņotā varianta, kur strādāja visu frakciju pārstāvji, arī "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji. Es tomēr nevaru nepieskarties, Čerāna kungs diemžēl aizmuka prom, bet attiecībā par vēstniekiem. Es neesmu nekad slēpis savus uzskatus radio, un es esmu pietiekoši bieži tos paudis. Arī nekad neesmu slēpis to, ka, manuprāt, nav nekas nosodāms — pārrunāt ar vēstniekiem, kuri ir ieradušies šeit un grib zināt tādu vai citu partiju viedokļus tādā vai citā jautājumā. Arī jūs, Čerāna kungs, varējāt to darīt, un viņi ar ļoti lielu interesi būtu uzklausījuši jūsu partijas viedokli. Jeb acīmredzot viņiem pēc jūsu partijas viedokļa jādodas uz Vāciju un jāatrod vai nu arestētais, vai nearestētais Zīgerista kungs, es nezinu, kur viņš tagad atrodas, jo acīmredzot jūs atskaitāties tikai vienam vēstniekam, tas ir Zīgeristam, kurš gan pēdējā laikā te nav manīts. Bet es gribu teikt, ka tajā brīdī, kad Latvijai vajadzēs starptautisko palīdzību, un tā ir mūsu vienīgā armija, mums nav ne tanki, ne raķetes, ne lidmašīnas. Bet tad, kad mums vajadzēs starptautisko palīdzību, tad diez vai mēs varēsim palaisties uz Zīgerista kungu. Acīmredzot vienīgais, uz ko mēs varēsim palaisties, tas ir uz tām valstīm, ar kuru vēstniekiem es šeit starpbrīdī atļāvos runāt un par ko jūs tik ļoti apbižojāties, Čerāna kungs.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par tiem 700 tūkstošiem, par kuriem dažādos toņos raud gan nelatvieši, viens otrs pret latviešiem nelabvēlīgi noskaņotais, gan viens otrs tāds latvietis, kuram mugurkaula vietā ir kaut kas cits izveidojies, un neviens negrib paskaidrot reālos skaitļus.

Pirmkārt, nav 700 tūkstoši, ir par dažiem desmitiem tūkstošu mazāk nepilsoņu. Un kāpēc neviens nerunā, ka no viņiem 150 tūkstošiem šodien ir tiesības kļūt par pilsoņiem? Bet viņi šīs tiesības apzināti neizmanto. Tā ir nogaidīšanas taktika, vēsā mierā, cerības uz visādiem atvieglojumiem, spiedieniem. Paskatieties, kāda ažiotāža ir sacēlusies. Kas bija šodien laikrakstos, kas par drausmīgi asarainiem aicinājumiem. Kur mums ir jāsteidzas? Uz kurieni? Un šeit visi runājošie, kurš no jums runā par to, kas ir vajadzīgs latviešu tautai? Latviešu, es uzsveru. Kas ir vajadzīgs latviešu tautai? (No zāles deputāts A.Golubovs: "Latvijas tautai.") Viens idiots nupat iebļāvās. Tādi mums te daži sēž. Un tādi sēdēs diezgan ilgi. Nu ko var darīt, ja cilvēkam nav kaut kas kārtībā.

Tātad mēs klanāmies Vīzentāla centra priekšā. Es nezinu, kādu centru priekšā, cienītie augstākā, zemākā līmeņa politiķi. Kāpēc jūs neviens nerunājat par centru, kas pētītu to nodarīto latviešiem? Kāpēc? Kāpēc jūs klanāties līdz riebumam reizēm? Un latvietis ir tas, kam ir jāaizstāvas šodien. Latvietis ir tas, kam ir jāaizstāvas. Nevis Latvijas pilsonis. Viens otrs Latvijas pilsonis neprot latviešu valodu.

Un tāpēc kāpēc jūs brīnāties, ja vismaz daži, paldies Dievam, latvieši politiķi mēģina arī likumos panākt aizstāvību tieši latviešiem? Kāpēc jūs par to brīnāties? Nākat te runāt: "Ziniet, mums tur tādi vēstnieki un šitādi vēstnieki, un starptautiskais atbalsts..." Nevienas valsts politiķis nav briesmīgi iemīlējis Latviju. Nevajag te miglu pūst. Katras valsts politiķis cīnās par savas valsts interesēm un tikai par savas valsts interesēm. Un starptautiskajās attiecībās mums vienkārši ir jābūt viltīgiem un jāprot sevi aizstāvēt. Un nevis atvērt muti un nokārtu žokli klausīties, un izplatīt te visādus paziņojumus. Tas ir teicis to, un tas ir teicis šito. Un ko jūs pats gribat teikt? Un kāpēc jūs brīnāties, ka mums ir pieņemams šis jēdziens "nepilsonis"? Par ko jūs brīnāties?

Bija kādreiz tāda PSRS, bija arī tādi, kas sevi uzskatīja par šīs PSRS pilsoņiem brīvprātīgi. Un bija tādi, kam šo pilsonību uzspieda ar to sarkanādaino pasi klāt. Bet šodien ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka šeit ir pilsoņi un ir nepilsoņi, kuriem ir viņu apliecinošs dokuments kabatā. Ja mēs uzskatām, ka tādu nav, tad nav arī šādas pases. Tad likvidēsim šīs pases, par kurām mēs cīnījāmies ilgu laiku un priecājāmies, ka viena valsts atzina, otra un trešā. Nu mums vairs neko nevajag. Nu mums tikai jāklausās visāda veida ieteikumi: ja jūs neizdarīsiet tā, tad mēs darīsim tā. Kuri tie darītāji tā ir analizējuši mūsu vēsturi? Kad mēs viņiem stāstām par to, ko latvieši ir izcietuši 20.gadsimtā, tāda līdzcietīga klusēšana ar vieglu smīnu... Nu stāstiet vien par sevi, stāstiet, bet, vienalga, jūs darīsiet to, ko mēs jums liksim. Es nezinu, ja mēs būsim tik prātīgi arī tad, kad mēs noņēmām šo steidzamību, un, nedod Dievs, ka kāds mums liks atkal ātri pieņemt šo likumu. Tādam cilvēkam arī viss nav kārtībā ar šo mugurkaula veidojumu. Mums ir jāizvērtē viss. Viss un ļoti uzmanīgi. Un tāpēc arī šāds jēdziens kā "nepilsonis" ir jāatstāj.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par aizskarošiem izteicieniem attiecībā uz saviem kolēģiem. Aleksandrs Pētersons, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Pētersons

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezident! Godātie politiķi! Iepriekšējie runātāji jau izteikuši savas domas un ļoti daudz no tā, ko es gribēju teikt. Bet es tikai gribēju jums atgādināt, ka tās Latvijas brīvības cīņas, kuras sākās 1918.gadā un pirms 1918.gada, un turpinājās 1940.gadā, un turpinājās visus padomju okupācijas gadus, turpinās arī šodien. Arī šodien, kad mēs esam neatkarīga, tiesiska valsts. Un šinī sakarībā es jums gribētu atgādināt ne tikai tos vārdus, ko pateica mans kolēģis Juris Dobelis un ko godātais Liepas kungs pateica, un ko pateica Leopolds Ozoliņš, un ko pateica Jānis Mauliņš un Valdmanis, es jums gribu atgādināt to, ka tauta mūs vērtē. Un ka tautas balss ir Dieva balss. Un ka mēs tiekam vērtēti kā politiķi ar plusa zīmi vai mīnusa zīmi, kuri šeit cīnās Saeimā par savas tautas izdzīvošanu, par savas tautas neatkarību, par savas tautas pastāvēšanu, par savu valodu un kultūru. Es negribu sīkāk iedziļināties. Mēs šeit esam politiķi, kuri lemjam par Latvijas likteni. Un šis iepriekšējais balsojums par steidzamību jau daļēji parādīja, kas ir kas. Mēs nedrīkstam sastrēbt karstu putru un momentā apliecināt visu to, ko mums piespiež EDSO, ko mums piespiež tie politiķi, kas ir mūsu Saeimā, kuri grib par katru cenu sekot viņu priekšzīmei un piespiest mums pieņemt tos likumus, kuri tautai un valstij nav labvēlīgi.

Kaut arī tiek demagoģiski izskaidrots no mūsu politiķu puses, un šeit es gribu "uzslavēt" "Latvijas ceļu" pēdiņās, ar kuru mums cīņa jau 5.Saeimā bija neatlaidīga un stingra. Bet es domāju, ka šī situācija nāk mums par labu, un mēs saprotam, kas ir kas. Un arī tauta saprot, kas ir kas, un sevišķi pēc šodienas balsojuma lielai daļai būs skaidrs, par ko katrs ir nobalsojis un ko katrs domā, un kāda ir tā sirdsapziņas liesma, kas katram deg kā politiķim mūsu sirdīs. Es piekrītu visiem tiem, kuri runāja par to, lai Latvijas tēls tiktu pasniegts pasaulei ar latviešu tautas gribu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Te laikam nevar iztikt bez vispārējām politiskām uzrunām. Tikai es atgādināšu, ka Dobeļa kungs apgalvoja, ka katras valsts vadītājs rūpējas vienīgi par savas valsts interesēm. Man gribas iebilst. Es neredzu, Dobeļa kungs, ka Latvijā vadītāji rūpētos vienīgi par Latvijas interesēm. Es te redzu, ka rūpējas par daudzu citu valstu interesēm un pakļaujas citu valstu norādījumiem. To mēs skaidri redzam. Tas ir viens.

Arī šinī konkrētajā labojumā. Taisnībai, ka "nepilsonis" ir jēdziens, kas būtu jādefinē, jo tas galu galā ir daudzos likumos, es nezinu, kurš teica, ka nav citos likumos. Blēņas! Likumi ir pilni ar to jēdzienu "nepilsonis". Citi likumi. Bet šis jēdziens tiešām nav starptautisko tiesību atzīta kategorija vai nosaukums. Nevajadzētu ievest tādu tiešām jocīgu nosaukumu, par ko visa pasaule brīnās. Kāpēc nevarēja skaidri uzrakstīts "bezpavalstnieks, kas bijis PSRS pilsonis". Un tā viņš varēja pastāvēt. Jo likumā ir tikai ļoti skaidri jāpasaka, kādā veidā šis jēdziens "bezpavalstnieks" tiek sašaurināts. Sašaurināts ar vienu vienīgu faktu, ka viņš — bezvalstnieks, sašaurinās ar vienu faktu, ka viņš ir bijis PSRS pilsonis.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka varbūt pat būs vajadzīgs atgriezt vēlreiz uz trešo lasījumu. Ir noteikti vajadzīgs. Šinī gadījumā es aizstāvu Lagzdiņa priekšlikumu, ka nepilsonis — kurš varbūt tiešām jālabo būtu, lai mēs tiešām būtu sabiedrībā atzīti un starptautiski atzīti cilvēki.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

J.Mauliņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es vispirms gribētu jūs informēt, kādā veidā tika izstrādāti deputāta Ābiķa un deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Tātad šie priekšlikumi tika izstrādāti sadarbībā ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes priekšnieku Intu Zītaru. Mēs strādājām četras stundas un šos priekšlikumus sagatavojām. Tātad šie astoņi priekšlikumi ir sadarbībā ar šīm atbildīgajām amatpersonām. Par terminu "nepilsonis". Šeit daži deputāti — Aleksandrs Golubovs, Andrejs Panteļējevs no "Latvijas ceļa" — teica tādu domu, ka šis termins ir jauns, ka šis termins ir pazemojošs, ka šis termins nav mūsu likumdošanā ieviests. Es gribētu informēt, ka jau kopš 1992.gada 1.jūlija ir spēkā likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Šis likums ir pieņemts Augstākās padomes laikā, četrkārt šis likums ir grozīts kā 5., tā 6.Saeimas laikā. Pēdējo reizi grozījumi ir izdarīti šajā likumā 1996.gada 18.decembrī.

Tātad jau šīs Saeimas laikā un šā likuma ievaddaļā, kur ir likumā lietotie termini, ir šāds termins — nepilsonis ir persona, kurai saskaņā ar likumu par to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi. Ņemot vērā Eiženijas Aldermanes un Inta Zītara ieteikumu, Dzintars Ābiķis un Jānis Lagzdiņš ierosināja šo terminu ieviest arī šajā likumā, kas ir tradicionāls termins mūsu valstī, kuru mēs lietojam ļoti daudzos likumos, kā to uzsvēra deputāts Mauliņš un citi kolēģi.

Kādēļ mēs to ierosinājām? Tādēļ, godātie kolēģi, ka kā 2.pantā, tā 3.pantā, kuru ierosināja "Latvijas ceļš", rodas samocīta redakcija. Tur ir apmēram tādā veidā definēti šie cilvēki, kam ir tiesības iegūt pilsonību pēc 1991.gada 21.augusta. Tātad tie ir nepilngadīgie, kuru vecāki likumīgi dzīvo Latvijas Republikā un nav nevienas citas valsts pilsoņi. Un vēl tālākajās daļās ir divas modifikācijas dotas. Mēs ierosinām dot juridiski korekti precīzu šo iedzīvotāju definīciju tā, kā mēs esam ieviesuši citos likumos, neradīt anarhiju mūsu likumos, un es aicinu atbalstīt šo deputātu Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es pašreiz gribētu oponēt Panteļējeva kungam. Panteļējeva kungs, ja mēs atstājam tikai "bezpavalstnieki" jēdzienu, tad ar laiku tas pārvērtīsies par aparteīda jēdzienu. Tas nebūs Latvijas valstij sevišķi labvēlīgi, tie ir ļoti lieli "zemūdens akmeņi" šajā jautājumā. Ja jūs sakāt, ka nepilsoņu jēdziens būtu kaut kādā veidā saistīts ar Latvijas valsti, jā, protams, kā ļaundabīgs audzējs uz latviešu nacionālās miesas. Tas mums visiem, man liekas, ir jāsaprot, un tas ir jāskaidro.

Ja Indulis Bērziņš te mēģināja pateikt, cik liels nopelns ir jums un "Latvijas ceļam" šā Pilsonības likuma pieņemšanā, tad es jums gribu atgādināt, ka jūsu uzdevums ar Birkavu priekšgalā būtu tomēr tiem eiroparlamentāriešiem atgādināt viņu pašu 1993.gada Rezolūciju par Baltijas valstu okupāciju un kolonizāciju. Es domāju, ka tad arī viņiem kļūtu skaidra tā situācijā, kādā mēs pašreiz esam. Es vēlreiz aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Deputāti latvieši un arī tie, kas klausās mūs! Es aicinu pamosties. Es aicinu pamosties no šī miega, kurā esam iežūžoti pēc neatkarības atgūšanas. Vai Krievija un tās izrīcības pēdējā laikā jūs neatmodina? Vai šie nepilsoņi — jaunos barkasoviešus ieskaitot, kuri ārdās Rīgā un Latvijā, jūs nepamodinās? Ja nepamodinās, tad nepamodinās nekad. Lūk, šie nepilsoņi 16.martā apmētāja latviešu karavīrus ar sapuvušiem burkāniem pie Brīvības pieminekļa. Vai to mēs aizmirsīsim?

Bērziņa kungs! Sakars ir tāds, ka jūs teicāt, ka mēs tagad gribam labot šo Pilsonības likumu. Jūs bijāt tie, kuri 5.Saeimā pieņēmāt šo likumu. LNNK, es toreiz biju LNNK partijas biedrs, tagad — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pēc apvienošanās, mums bija pavisam cits — stingrāks likums, to jūs noraidījāt un pieņēmāt šo likumu, pret kuru...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs!

P.Tabūns.

... faktiski esmu pret arī šodien.

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece

(LC). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi un klausītāji! Gribu precizēt, ko Lagzdiņa kungs ir atreferējis. Es nemāku pateikt, ar kuriem cilvēkiem viņš ir izstrādājis šo priekšlikumu, bet es zinu, ka otrdien Juridiskās komisijas sēdē Aldermanes kundze piedalījās, Zītara kungs piedalījās. Aldermanes kundze, atbildot uz manu tiešo jautājumu par viņas uzskatiem par 6.priekšlikumu, tas ir, valdības iesniegto variantu par bezvalstnieku bērnu pilsonību, atbildēja skaidri un nepārprotami, ka viņa to atbalsta. Es nevaru teikt, ka viņa atbalstīja Ābiķa kunga un Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Valsts prezident! Prezidij! Deputāti! Es domāju, ka šis termins noderētu arī ārlietās, jo, kā rāda pieredze, tiekoties ar eiroparlamenta deputātiem gan pirms pusgada, gan arī vakar un aizvakar, šiem deputātiem un arī citiem ārzemju politiķiem nav pilnībā skaidrības par to situāciju, kas ir izveidojusies Latvijā pēc okupācijas. Šī izskaidrošana, ko mēs centāmies darīt, nerada normālu un dzīvu atbalsi, jo mums trūkst vienota termina. Viņi piesaista šos cilvēkus, nosaucot tos par minoritātēm, reakcija, ka apspiež minoritātes, ir skaidra. Jebkurš Eiropas politiķis atbilstoši arī reaģē gadījumos, kad tiek runāts par minoritāšu apspiešanu.

Bet, ja mēs skatāmies Minoritāšu hartu, tad šīs hartas izpratnē ir teikts, ka tie, kas ieradušies vienkārši ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ un nav etniski šeit ilgstoši dzīvojuši, viņi nav minoritāte, viņi ir ekonomiskie migranti, kā ir teikts Minoritāšu hartā. Tagad, ja mēs viņus definēsim Latvijas likumdošanā par nepilsoņiem, tad mums būs vieglāk runāt ar Eiropu un vieglāk izskaidrot pārējām tautām, lai nerastos šie pārpratumi, jo man rodas sajūta, ka ārlietu politika pēdējā laikā ir sapinusies diplomātijas un politiskajos melos. Kā izskanēja vakardienas tikšanās ar eiroparlamentu, izrādās, ka ārlietu ministrs atzīst, ka ir bijis tikai Krievijas spiediens. Bet mums, deputātiem, Latvijas iekšienē skaidroja, ka jāpiekāpjas Pilsonības likumā tāpēc, ka ir Rietumu spiediens. Tātad te nav īstas izpratnes cilvēkiem, ko mūsu ārlietu resors runā iekšzemē un ko ārzemēs. Es domāju, tas ļoti labi palīdzētu, ja būtu šāds termins. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš — otro reizi.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka visi runā nevis par priekšlikumu, bet par visu ko. Es gribu paskaidrot cienījamiem koalīcijas partneriem "Tēvzemei un Brīvībai", ja kāds šeit ir sapinies, stāstot katram savu, tas ir cienījamais Krasta kungs, kurš mums apgalvo vienu, pēc tam vēstniekam saka citu, viņš stāsta, ka Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas nostāja ir viena. Šodien mēs saņemam oficiālu dokumentu no Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības, ka šī nostāja ir cita. Tātad, kas attiecas uz pārējo ārpolitiku, tad tā ir pilnīgi skaidra.

Mēs, "Latvijas ceļš", atbalstām Krasta kunga un valdības iesniegto variantu. Tāpēc atbalstām, lai Krasta kungs paliktu un turpinātu būt premjers šajā valdībā. Es paskaidroju Kreitusa kungam un pārējiem, kuri te apgalvoja, ka "Latvijas ceļš" viņu grib gāzt. Tā tas nav! Mēs atbalstām tieši Krasta kunga variantu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nupat Bērziņa kungs kaismīgi aicināja runāt par lietu, bet pats par to nerunāja. Krasta kunga variants nekādi neattiecas uz šo pirmo priekšlikumu, tātad tomēr... To pašu es gribu atgādināt Birznieces kundzei, kura riksīšiem vien pati uzskrēja tribīnē, sāka runāt par Aldermanes kundzes piekrišanu, bet izrādās, ka tas attiecas uz 6. priekšlikumu. Mēs patlaban runājam par pirmo priekšlikumu. Cienītie kolēģi, skaidri un gaiši vajag pateikt, vai mēs atbalstām šo terminu "nepilsonis" vai neatbalstām.

Es saprotu, ka šodien visu laiku būs mēģinājumi jaukt prātus, mēģinājumi ieviest neskaidrības, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Jau pats fakts, ka visi priekšlikumi tika sabāzti vienā dokumentā, liecina par to cilvēku vēlmi visu te sajaukt, lai būtu lieka neskaidrība. Tagad par katru cenu ar šo sajaukto dokumentu mūs gribēs pārliecināt pieņemt ļoti ātri, ļoti veikli, lai pēc tam katrs tur varētu sameklēt pieņemtajā likumprojektā visu, kas viņam ienāk prāta. Tā kā lūdzu, es pilnīgi piekrītu, runāsim par lietu katrs, runāsim par konkrēto priekšlikumu.

Es atkārtoju: par priekšlikumu — atstāt terminu "nepilsonis". Es aicinu balsot par, jo tas ir saistīts ar dokumentiem, nepilsoņu pasēm, kuras ir atzinušas ļoti daudzas valstis, ieskaitot Krieviju, lūk, un nemēģināt grozīt lietas un runāt šeit pavisam par kaut ko citu! Aicinu balsot par šo Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikuma atbalstīšanu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Savā laikā, kā saka, vēsture atkārtojas pēc kādiem 50 gadiem vai 60 gadiem. No Reihstāga tribīnes viens ūsains vīrs, histēriski raustoties, teica, ka tā ir Vācijas iekšējā lieta, vai uztaisīt kristāla nakti vai netaisīt. Bieži vien tad arī atsevišķi ārvalstu vēstnieki, kuri sēdēja Reihstāgā un atsevišķu frakciju pārstāvji skrēja un teica, tas ūsainis, tas jau viss ir normāli! Šodien mēs saskaramies... Un man gribētos iniciēt, es īsti visu laiku nevaru saprast, vai tā ir Tautas partijas iniciatīva, bārdainā vadoņa iniciatīva vai cilvēku pašdarbība? Un, ja tā ir vadoņa iniciatīva, tad es piedāvātu ierīkot pirmo nepilsoņu geto Baltezerā, lai vismaz audzina īrisus. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ko tu murmulē!")

Nevajag satraukties! Jūs, Ābiķa kungs, esat Tautas partijas pārstāvis un šeit pārstāvat šodien Tautas partiju kopā ar Lagzdiņu. Cerams, ka kristīgais tautas pārstāvis Vītola kungs arī pārmetīs tiem nepilsoņiem kādu krustu pāri. Tādēļ, cienījamie kolēģi, tā jau tas viss lēnām sākas. Pa priekšu ar jokiem, pa priekšu mēs uztaisām pasīti, pēc tam nākošo, pēc tam būs kāds geto, pēc tam sadalīsim latviešus, kā jau šodien šeit no tribīnes aicina — lojālajos un nelojālajos. Vienīgais paliek cienījamais PSRS tautas deputāts Leopolds Ozoliņa kungs, jūs arī tur esat kaut kas tāds īpatnējs. Vienīgais paliek varbūt lūgt no muzeja, ziniet, ir tādi cirkuļi, ar kuriem var mērīt galvaskausus, vai tu atbilsti īstajam latviešu tēlam vai neatbilsti. Tādēļ es vēlreiz saku. Šinī gadījumā man ir ļoti žēl, ka visas tās partijas, kas ir tik aktīvi deklarējušas Eiropas Savienību, es nezinu, ko grib panākt? Man šodien jau sāk likties, ka koalīcijas partneri laikam grib gāzt valdību. Tas ir vienīgais rezultāts, ko es redzu no šīsdienas darbības. Bet man ir kauns! Es saprotu, ka kopsummā cietīs latviešu tauta. Latvijas tauta...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

M.Lujāns.

Cerams, ka PSRS deputāts kaut ko parādīs.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātā "Tēvzemei un Brīvībai"! Es atkārtoju, ka "Latvijas ceļš" visādā ziņā atbalsta "Tēvzemei un Brīvībai" premjera Krasta priekšlikumu, un premjers Krasts neko tādu kā deputāts Lagzdiņš un Ābiķis mums nav piedāvājis. Mēs, teiksim, kā valdošās koalīcijas pārstāvji ar lielu cieņu izturamies pret visu, ko mums ieteicis "Tēvzemei un Brīvībai" premjers Krasts. Es pilnīgi norobežojos no tiem cilvēkiem, kas tur ārā pie Saeimas teica, ka premjers Krasts ar "Tēvzemes" rokām esot nodevis latviešu tautu un vēl daudzas citas lietas. Mēs no šīs kategorijas norobežojamies un visādā ziņā atbalstām premjera Krasta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti atvainojos, ka esmu spiests otro reizi kāpt tribīnē, bet acīmredzot daži deputāti nav dzirdējuši manu informāciju, ko es izteicu, iepriekšējo reizi uzstājoties debatēs. Nepilsoņu statusu mūsu likumdošanā neievieš ne deputāts Jānis Lagzdiņš, ne deputāts Ābiķis, ne kāds cits, bet šo terminu mūsu likumos un konkrēti Likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā 6. Saeimas laikā 1996. gada 18. decembrī, pieņemot grozījumus trešajā lasījumā, ieviesa Māra Gaiļa valdība un neviens cits. Tātad šeit nav runa par kaut ko jaunu, bet par mūsu likumdošanā nostiprinātu terminu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijam nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinātu nenodarboties šeit no tribīnes, cienījamie kolēģi, ar demagoģiju! Gan es, gan, es domāju, arī mans kolēģis Jānis Lagzdiņš, mēs atbalstām grozījumus Pilsonības likumā. Mēs atbalstām un mēs atbalstām šī likuma koncepciju. Bet diemžēl mēs neatbalstām šī likuma izstrādāšanas gaitu, ka likums varētu tikt nobalsots nesakārtots. Un nevajag no tribīnes melot, kā jau mans kolēģis Lagzdiņš teica, ka šāds termins "nepilsonis" neeksistē... termins "nepilsonis" eksistē likumdošanā no 1992. gada. Un neviens šo terminu nav atcēlis. Protams, var arī... man arī nepatīk šīs vārds "nepilsonis", jo tas nelabi fonētiski skan. Protams, mēs varam likumā rakstīt visu to garo penteri par bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības un tā tālāk... Mēs piedāvājam ieviest, kā jau tas ir citos likumos, arī šajā likumā šo vārdu "nepilsonis", jo, ja nobalso mūsu nākamo priekšlikumu, ko arī mēs ar deputātu Lagzdiņu esam iesnieguši, tad arī likuma tekstā šis vārds "nepilsonis" būs. Es aicinu nenodarboties ar demagoģiju un ar meliem, cienījamie kolēģi, ka šāda termina mūsu likumdošanā nav. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Prezidij, godātie deputāti! Debates par šo punktu tiešām aptver ļoti plašu jautājumu loku, kas nemaz neattiecas uz šo konkrēto priekšlikumu. Es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka terminu skaita papildināšanu ar jēdzienu "nepilsonis" abi iesniedzēji pamatoja ar to, ka pirmām kārtām tāds likumā jau pastāv, otrām kārtām pievēršot uzmnību arī likuma tālākajā tekstā... tātad likuma grozījumu tālākajā tekstā ar vienu no priekšlikumiem, kas ar to ir ciešā saistībā. Tie deputāti Juridiskajā komisijā, kas atbalstīja Lagzdiņa un Ābiķa kunga tālāko priekšlikumu, atbalstīja arī šo terminu papildināšanu, komisijas vairākums to gan neatbalstīja, bet jāizsķiras ir Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu ar numuru viens — papildināt likumā doto terminu uzskaitījumu ar šādu terminu... tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 21, atturas — 16. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Pārejam pie priekšlikumiem nākošajā, otrajā lapaspusē. Šeit pirmajā lasījumā ir ievietots termins "bezvalstnieks" jaunā vairāk, paplašinātā redakcijā. Attiecībā uz šo priekšlikumu ir trīs priekšlikumi ar negatīvu raksturu. Tātad deputāta Bartaševiča priekšlikums pilnībā izslēgt terminu "bezvalstnieks" jaunajā redakcijā, savukārt deputāta Golubova priekšlikums un nedaudz atšķirīgs deputāta Dozorceva un Lujāna priekšlikums attiecas uz to, ka jēdzienu "bezvalstnieks" izteikt mazliet sašaurinātā veidā. Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekta grozījumos pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ir vairāk pilnīga un labāk izsaka šo jēdzienu, tādēļ noraidīja visus trīs priekšlikumus — otro, trešo un ceturto.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Šīs plenārsēdes sākumā Saeimas vairākums, paldies Dievam, nobalsoja par steidzamības atcelšanu. Es gribētu informēt, kādēļ es balsoju par steidzamības atcelšanu. Tādēļ, ka otrajam lasījumam, pēdējam lasījumam, Juridiskās komisijas sagatavotais projekts satur ārkārtīgas iekšējas pretrunas un pretrunas ar citiem likumiem, un no šā brīža es informēšu par tām pretrunām, kādas satur piedāvātais likumprojekts.

Tātad, kā jau es informēju, ir spēkā Likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos Latvijas Republikā. Šajā likumā ir dots šāds bezvalstnieka termina definējums: bezvalstnieks (apatrīds) — persona bez pilsonības un pavalstniecības. Tagad pavērojiet Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju bezvalstnieka definējumā! Tā krasi atšķiras no citos likumos esošās. Ja mēs ieviesīsim šādu normu, tas radīs neskaidrības un radīs lielas problēmas šī ļoti svarīgā Pilsonības likuma izpildē, un tādēļ, godātie kolēģi, es arī uzsveru, es balsoju par steidzamības noņemšanu, lai sakārtotu šo projektu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija tātad ir noraidījusi otro, trešo un ceturto priekšlikumu. Tātad, ja neviens nepieprasa balsot, to var noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par katru priekšlikumu. Deputāta Bartaševiča priekšlikums — svītrot likumprojekta 1. pantu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam šo priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 53, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Pants netiek svītrots.

Nākamais — deputāta Golubova priekšlikums. Izteikt terminu "bezvalstnieks" šādā redakcijā... Vēlas runāt priekšlikuma autors — deputāts Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kas ir piedāvāts pirmajā lasījumā? Ir piedāvāts, ka bezvalstnieks — tas ir persona, kurai nav tiesību uz kaut kādu pilsonību... saskaņā ar likumiem. Ja nu tā ir, un mēs jau pieņēmām šoreiz otrajā lasījumā terminu "nepilsonis", tad mums "bezvalstnieku" vairs nav. Jo katram no šiem pilsoņiem ir tiesības uz kaut kādu pilsonību. Bet viņi grib tieši Latvijas pilsonību, nevis kaut kādu. Viņi šeit dzīvo. Viņi grib šeit dzīvot. Strādā Latvijas labā. Un tāpēc es lūdzu pieņemt manu priekšlikumu, ka bezvalstnieks ir persona, kurai nav nevienas valstiskas piederības jeb ....nu labi, paldies.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai".

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu neatbalstīt deputāta Golubova priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Golubova kungs, jūs visus... jūs esiet ieciklojušies tā, ka, runājot par bezpavalstniekiem, jūs domājat bijušos PSRS pilsoņus. Un tā ir tā nelaime. Mums vēl atrodas citas personas, kuras nekad nav bijušas saistītas ar PSRS un kuriem nav pilsonības. Un tas attiecas tieši uz šiem.

Golubova kungs, redziet, visa šī masa, kas neiekļūst tanī nepilsoņu sarakstā, kuri būs ieradušies varbūt pēc 1993. gada un tā tālāk, jūs vienu būtisku lietu aizmirstiet, ka viņi, šie bezpavalstnieki, kaut rītdien var kļūt par Krievijas pilsoņiem, ja viņi to grib. Un es ieteiktu jums aicināt viņiem to darīt. Jo tad Latvijas valstis par jebkuru kriminālnodarījumu Krievijas pilsoņus varēs izsūtīt no šejienes un izraidīt no Latvijas valsts. Nu, izmantojiet, lūdzu, šo iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Biedrs Vidiņš tieši izņēma no manas mutes šos vārdus laukā, ka mēs kārtējo reizi mēģinām mālēt acis, un šinī gadījumā tiem cienījamajiem vēstniekiem. Šeit ir tā otrā frāze, kas ir ļoti aizraujoša. Jo patiešām arī Vidiņa kungs zina, un viņš ir apmeklējis Krieviju, ka Krievija ir izteikusi to, ka šiem cilvēkiem ir tiesības pretendēt.... nu saņemt Krievijas pavalstniecību. Un līdz ar to, kā mēs ieliekam šo frāzi iekšā, tad arī rodas uzreiz Imigrācijas departamentā mīļš, mazs jautājums — bet kādēļ tu viņu neņem? Kādēļ tev vajag Latvijas pilsonību? Vai kādēļ tev vajag kaut kādu statusu Latvijā? Un šeit ir tas, ko kārtējo reizi ar mūsu rokām mēģina "Tēvzeme" izdarīt.

Un tādēļ es šinī gadījumā aicinātu atbalstīt cienījamā Golubova kunga iniciatīvu, it sevišķi tā kā jau ir izgājusi Lagzdiņa kunga iniciatīva par nepilsoņa statusu, tad mums ir jāsadala zem nepilsoņa statusa šie cilvēki, un nevajag viņus atkal iebāzt vēlreiz un otrreiz maisā, jo tad tas būtu... nu mēs nepiemānīsim vairs nevienu, mēs esam parādījuši, kas mēs esam tik un tā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tiešām teiktu paldies Dievam, ja mēs varētu skaidri un gaiši parādīt, kas mēs esam tajos jautājumos, kas skar būtisko mūsu valstī. Pilnīgi pareizi. Un tiešām šeit jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar nepilsoni vai ar bezvalstnieku, nezin kāpēc mākslīgi mēģina saistīt tikai un vienīgi ar bijušās PSRS tur pilsoņiem vai kas viņi tur skaitījās... Tā ir tāda īpaša tieksme — sajaukt šeit kārtis, tāpat kā šāda īpaša tieksme ir visu laiku pa visām vietām ieviest šo jēdzienu Latvijā, ka Latvijā esot, lūk, divu galveno grupējumu pārstāvji — latvieši un krievvalodīgie. Tas būtu ļoti izdevīgi Krievijai, un tas būtu ļoti izdevīgi Krievijas impērisko domāšanu atbalstošajiem. Lūdzu, izlasiet, par ko šeit ir runa! Šeit ir runa par gadījuma cilvēkiem, kas šeit visādā veidā ir iekļuvuši, protams, nelikumīgā ceļā, un tagad pa visām vietām mēģinās izmantot kaut kādas savas tiesības. Lūk, par ko šeit ir runa! Un tieši tāpēc jau nevar atbalstīt šādu priekšlikumu, kas aicina atteikties no teksta vai tiesībām uz šādu piederību saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Nedrīkst no šāda teksta atteikties. Tad mēs tiešām radīsim jūkli. Iznāks, ka mēs jebkuram šeit nelikumīgi iekļuvušam pa jebkurām durvīm saglabājam šīs tiesības kaut kādā veidā kļūt šeit Latvijā pat par Latvijas Republikas pilsoni. Šis priekšlikums ir ļoti bīstams un gan jau vēl tādi daži būs vairāk vai mazāk atklāti un rafinētāki vai mazāk rafinēti. Jā, šeit ir jārunā skaidra valoda. Mums ir jāaizstāv pašiem sevi, aiz mums ir šie latviešu cilvēki, nu, protams, aiz tiem, kas tiešām grib viņu intereses aizstāvēt.... un tāpēc, rūpīgi skatoties jebkuru burtu, jebkuru vārdu šādā likumā, par to ir jādomā. Lūk... žēl, ļoti žēl, ka te ir daži latviski runājoši, varbūt pat pasē skaitās latvieši, kuri vienkārši par to nedomā, kuriem tiešām ir pavisam citas intrigu intereses. Bet šinī gadījumā es gan ceru, ka lielais vairums Saeimas deputātu neatbalstīs šo trešo priekšlikumu, aicinu balsot pret to.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šeit ir gadījums, ka mums ir jātiek skaidrībā, kas ir bezpavalstnieks, kas ir bezvalstnieks un kas ir nepilsonis. Un jārada normāla sistēma, ja mēs par bezvalstnieku uzskatām jebkuru personu, kurai nav tiesības uz pilsonību, tad tas ir plašāks jēdziens, ja tai nav tiesību Latvijā uz pilsonību, ja likums attiecas tikai uz Latviju. Tad tas ir plašāks jēdziens nekā bezpavalstnieks jeb bezvalstnieks, uz kuru attiecas, piemēram, Krievijas, Ukrainas un citu likumi, viņiem, bijušiem padomju pilsoņiem, ir tiesības saņemt šo pilsonību, bet tas vairs nav Latvijas likumdošanā. Tātad jāieved pilnīga skaidrība, un šeit ir jāsaka, ka dīvainā kārtā Golubova priekšlikumā ir kaut kāda loģika. Ja jau šis jēdziens ir plašāks, tad ir nepilsonis vai bezpavalstnieks, kuram ir bijušas PSRS pilsoņa tiesības, tas ir šaurāks jēdziens, un es lūgtu juristiem likt galvas kopā un uz otro lasījumu iesniegt tiešām priekšlikumus, jo es arī nejūtos tik stiprs, lai šos te izanalizētu, bet šie jēdzieni, ja reiz ir ievesti visās vietās, kur tie tiek lietoti, jābūt lietotiem vienādi arī citos likumos, ja šis ir starptautisks jēdziens, starptautisko tiesību jēdziens. Un šeit mums tiešām jānostrādā labi, un šis ir vēlreiz viens iemesls, kāpēc vajadzēja noņemt steidzamību un izskatīt vismaz trijos lasījumos šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs atbalstītu Golubova kunga priekšlikumu, tādā gadījumā Latvija kļūtu par sūkli, kura uzņemtu visas tās personas no Eiropas, Āzijas, Amerikas, kurām šajās valstīs nav iespējams iegūt pilsonību. Un tad visās valstīs dzīvojošie cilvēki, kuram nebūtu pilsonība, dzītos uz šo mazo zemi pie mūsu Baltijas jūras, lai šeit viņi kļūtu par bezvalstniekiem un pēc tam vēlāk iegūtu arī tiesības iegūt pilsonību. Tāpēc nevar svītrot šos vārdus, kuri nosaka, ka bezvalstnieks ir persona, kura nav nevienas valsts pilsonis un kurai nav tiesības uz šādu piederību saskaņā ar spēkā esošiem likumiem.

Cienīsim savus likumus, un, ja mēs šādu izmaiņu pieņemsim, kā piedāvā Golubova kungs, Eiropa mums to nepiedos, tad jau mēs Eiropā neieiesim ar visu šo milzīgo nepilsoņu masu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es pabeigšu atbildēt Bērziņa kungam. Tieši Bērziņa kunga un viņa kolēģu mīkstās muguras dēļ 5.Saeimā, kad viņi bija 36 deputāti, uzspieda šo Pilsonības likumu, uzspieda. Mums toreiz, es biju LNNK cilvēks, es atgādinu, nebija pieņemams šis likums. Es uzskatu arī šodien, ka šim likumam būtu jābūt vēl stingrākam, bet diemžēl Bērziņa kunga un viņa kolēģu, Golubova un viņam līdzīgo, spiediena rezultātā jūs spiežat padarīt šo likumu pēc iespējas mīkstāku, lai tur sanāk visi šie 700 tūkstoši pilsonībā un lai Latviju pārvērš par Krievijas piedēkli, labākā gadījumā. Spiediena rezultātā! Un tieši, Bērziņa kungs, jūs bijāt 5.Saeimā Ārlietu komisijas vadītājs. Jūsu sliktā darba dēļ un jūsu kolēģu sliktā darba dēļ ārlietu lietas netika skaidrotas pasaulei. Es atkārtoju, netika skaidrots pasaulei, kas ir noticis Latvijā šajos 50 okupācijas gados, netika skaidrots. Un, godīgi sakot, īsti skaidrots netiek vēl šobaltdien. Es ļoti labi atceros, Bērziņa kungs, ka jūs jau Augstākās padomes laikā protestējāt visādā veidā, mēģinājāt iestāstīt deputātiem arī 5.Saeimā, kad mēs nācām ar priekšlikumu LNNK deputāti, lai atzītu faktu par Latvijas okupāciju, jūs to negribējāt, jūs darījāt visu, lai tas nenotiktu, bet, ja tas būtu noticis un ja jūs ar visu sirdi un dvēseli būtu skaidrojis pasaulei, tad šodien mēs nebūtu nonākuši pie šī likuma grozījumiem. Es atkārtoju vēlreiz, nebūtu nonākuši, jo pasaule saprastu un pasaules spiediens šodien, Eiropas spiediens, nebūtu tāds, kāds tas ir šodien. Grozījumi notiek tikai tāpēc, ka netika darīts. Nepārmetiet te Krasta kungam, Krasta kungs Ministru prezidenta amatā ir tikai dažus mēnešus, drusciņ vairāk par pusgadu, bet, kad bija "Latvijas ceļa" premjeri, jūs ļoti labi zināt, tāpēc, Bērziņa kungs, nemēģiniet maldināt, deputāti to ļoti labi zina, bet nemēģiniet maldināt latviešu tautas prātus un stāstīt kaut kādas blēņas! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Grīga kungs pārdomājis. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātais Tabūna kungs! Jūs atkal neesat īsti izlasījis, par ko mēs šoreiz runājam, mēs savā starpā ar jums nestrīdamies, un mēs esam ir vienisprātis ar jūsu premjera Krasta kunga viedokli, mēs visādā ziņā atbalstām "Tēvzemei un Brīvībai" premjerministra Krasta kunga viedokli, kurš ir nolēmis tagad pēc... "Latvijas ceļa" Ministra prezidenti to nedarīja, Krasts tagad vēlas izdarīt izmaiņas Pilsonības likumā. Un mēs esam pret jebkādām citām normām, kas neatbilst Krasta kunga iesniegtam priekšlikumam. Es ar lielu cieņu izturos pret jums, Tabūna kungs, un, ja jūs tā apvainojiet mūsu "Ceļa" biedrus kā Bērziņa kungu, tas man nav saprotams. Es tā domāju, no kā tas... tā tauta tā runā, ka "Tēvzemei un Brīvībai" ir inspirēta no kādām organizācijām, no krievu laika izdotām kategorijām norobežojos, bet kaut kā tā tas vienmēr ir iznācis, ka vai nu tur ģenerāļus vajag apcietināt, vai nu tur kādus krievu šitos te večukus iztramdīt, un tad vienmēr kaut kā parādās ne tie cilvēki uz laukuma, bet gan vieni un tie paši, un vienmēr kaut kā nostartē, dara to tā, lai pēc tam Krasta kungs izdarītu šīs izmaiņas. Nu viņš izdara. Mēs kā lojāli partneri jums esam gatavi pilnībā punkts pa punktam atbalstīt visus "Tēvzemei un Brīvībai" premjera Krasta kunga priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Var saprast, ka šis jautājums uzreiz kļūst politisks, tikko kā kāds iznāk te uz tribīnes, bet jautājums ir juridisks. Mēs varam nosaukt bezpavalstniekus, kas ietver visus, kam nav pavalstniecības, bez valsts piederības, kuri sadalās sīkāk, un viens no šiem sadalītajiem ir nepilsoņi, kurus puslīdz pieņemamā vārdā ir apzīmējuši, man liekas, nepieņemams vārds, vajadzēja lietot tādus vārdus, kas pasaules praksē ir pieņemti, un viens no tiem vārdiem būtu "okupācijas laikā ienākušie kolonisti", tad man būtu skaidrāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Prezident! Birznieces kundze, es tiešām biju satraukts vakar, un šodien es esmu tikpat daudz satraukts, jo es redzu, ka Latviju turpina pārdot un šoreiz starptautiskā līmenī. Un vienkārši veido šeit Krievijas ietekmes sfēru, nonicinot Latvijas pilsonību, nonicinot Latvijas valsti. Un es atkal domāju, varbūt es esmu kaut kur vainīgs, man par kaut ko būtu jāatvainojas, un varbūt es esmu vainīgs tāpēc, ka mūsu tauta ir mocīta, spīdzināta un izsūtīta. Varbūt es esmu vainīgs, ka es Lujāna kungu nenosaucu par klaju provokatoru, jo, Lujāna kungs, es jums tomēr atbildēšu, ka bija dažādi PSRS deputāti un Leopolds Ozoliņš nebija tas PSRS deputāts, kas pacēla kongresu kājās, godinot komunistu upurus Tbilisi, tas bija Tolpežņikovs, bet Leopolds Ozoliņš parakstīja dokumentu, kas prasīja PSRS atzīt Latvijas neatkarību. Leopolds Ozoliņš bija tas, kas aizbrauca un tikās ar Landsberģi kopā ar Tolpežņikovu un Dandzberga kungu. Tā, Lujāna kungs, vai ne. Tomēr, runājot par tēmu, un tā ir tēma, jo Golubova un Lujāna kungu priekšlikumi ir klaji provokatoriski. Un vienmēr izraisa manī šaubas, ja ne vairāk, es domāju, ka mums jāatceras, ka 116 tūkstoši vēlētāju vēlējās, lai Pilsonības likums būtu vēl stingrāks. Diemžēl atceroties, tā bija ziema, tas bija zīmogs, un līdz ar to pietrūka tikai 5 tūkstoši parakstu, lai būtu visas tautas nobalsošana. To vajadzētu, vajadzētu visas tautas nobalsošanu, lai tauta izsaka savu attieksmi, jo pašreiz — vai tauta nesaprot sava spēka, katrs pilsonis neizjūt iespēju atstāt iespaidu uz parlamentu, tātad arī uz valdību, uz prezidentu, bet šeit pie Saeimas praktiski mēs neredzam tautas attieksmi, ko varētu izteikt katru ceturtdienu no 8 līdz 9, ir daži cilvēki, varētu teikt, fanātiķi, kas tic Latvijas neatkarībai un tic Latvijas idejai kā pilsoniskai, neatkarīgai un brīvai valstij. Es gribētu uzsvērti atgādināt, ka tā komunistiskā ideoloģija tiešām ir izvērtējama un ka mūsu cienījamais Prezidija priekšsēdētājs Čepāņa kungs, kopā ar mani braucot uz PSRS kongresu, man atzinās, ka ir ārkārtīgi smags šis lūzums, saprastu, cik maldīga un cik briesmīga ir bijusi šī komunistu pārliecība. Un toreiz es pateicos Čepāņa kungam, paspiedu viņam roku, un mēs gājām tālāk, mēģinot toreiz aizstāvēt Latvijas intereses...

Sēdes vadītājs.

Paldies, Ozoliņa kungs, bet mēs citu jautājumu apspriežam tagad.

L.Ozoliņš.

Mēs apspriežam jautājumu par Golubova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tad, lūdzu, runājiet par to! Es neesmu šo priekšlikumu izteicis.

L.Ozoliņš.

Es runāju par to, ka Golubova priekšlikums nāk no tās vecās ideoloģijas, kuras pārstāvis jūs bijāt ilgu laiku.

Sēdes vadītājs.

Kopā ar jums Kremlī.

L.Ozoliņš.

Es šeit gribu parādīt bildi, ja tā integrācija notiktu tādā veidā, kā tā notika Norvēģijā, kur zulusa bērniņš ir bērna ratiņos ar Norvēģijas karogu, nevis tā, kā tas Vērmaņdārzā, staigā ar citiem karogiem un citām zīmēm, tad varētu piekrist Pilsonības likuma grozījumiem, bet es domāju, ka tas pagaidām nav iespējams. Un tāpēc es aicinu arī starptautisko sabiedrību, lai notiktu tā, kā Eiropas Parlamenta sēdē vakar, ka 1949.gada Ženēvas konvenciju parakstījušas daudzas ANO valstis, kas paredz okupācijas karaspēka un civilpersonu aiziešanu no okupētās teritorijas, kā tas ir jādara, kam tas ir jādara, par šo lietu nerunā, to neizskata, un starptautiskās organizācijas it kā to nedzird, bet te tiešām jāizsaka pārmetums mūsu Ārlietu ministrijai un tās vadībai. Manuprāt, ka Golubova kunga priekšlikums ir noraidāms, es balsošu pret, un ja tiešām būtu iespējama šāda integrācija, kā es redzēju Oslo, tad man arī nebūtu iebildumu, pašreiz tas nav iespējams, pirms nav izvērtētas komunistiskās ideoloģijas un PSRS okupācijas sekas Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome!

Bijušā Padomju savienība gribēja Latviju rusificēt. Un trimdas latvieši, arī vietējie latvieši cīnījās pret to un panāca, ka tas notika samērā lēnā gaitā. Bet tad tie ierēdņi, kuri bija kļuvuši ar ietekmi okupācijas laikā, kļuva par suverēnās Latvijas valsts vadoņiem un šodien legalizēs Latvijas rusifikāciju. Nav jārunā, kurš veda cik tālu. "Latvijas ceļš" aizveda 90% no distances. Bet "Tēvzemei un Brīvībai" aizvedīs līdz zārkam. Kamēr vēl bija kaut kādas pretenzijas, ka būs kaut kas civilizēts, ka būs kaut kādas kvotas, ka būs kaut kāda naturalizācija, ka būs kaut kāda vajadzība tam cilvēkam just lojalitāti, iemācīties valodu, tad Latvijas tautai vēl bija nākotne.

Neviena civilizēta valsts nedara to, ko mums šodien prasa darīt. Pēc Otrā pasaules kara "dīpīši" tika pieņemti vairākās valstīs. Bet ja tu nemācēji to valodu, ja tev nebija viņas tradīcijas, ja tu nezināji viņas vēsturi, tevi pat neielaida tanī zemē bez kontrakta. Lielāko daļu no latviešiem, kas aizbrauca uz Kanādu, brauca ar vienu vai divu gadu kontraktu. Tu varēji būt ārsts vai advokāts Latvijā, bet tur tu biji mājas kalps. Kamēr tu iemācījies valodu, līdz kamēr tu iemācījies domāt kā vietējie, līdz kamēr bija tā lielā svētku diena, kad tu aizgāji, nodevi zvērestu Kanādas valdībai, atbildēji jautājumus, pierādīji, ka tu māki valodu. Bet mēs tagad ņemsim nepārbaudītus cilvēkus, un mēs viņus ņemsim pēc tam, kad mēs esam jau sadusmojuši un atstūmuši lielu daļu no tiem, kas nav latvieši Latvijā. Mums tagad ir divkopienu valsts, un ar šito, ko šodien mēs darīsim, mums tiek lūgts pieņemt cilvēkus pavalstniecībā bez pārbaudīšanas viņu lojalitātei, bez viņa valodas pārbaudīšanas, bez viņa izpratnes pārbaudīšanai par mūsu vēsturi, kas ir ļoti svarīgs jautājums.

To, ka mūsu vēsture nav skaidra, paldies Mārim Grīnblata kungam. Tikai daļa no latviešiem, kas tika sūtīta uz Sibīriju, bija nevainīgi. Un tā tālāk. Viss ir sagatavots, lai mūsu latviešu zemē būtu divkopienu valsts. Un saprotiet, ka tā viena kopiena, kurai ir 300 miljoni blakus zemē radi, kuriem ar laiku būs brīv šeit braukt, ka šitā lielā 300 miljonu plus kopiena mūsu mazo pusotra miljona vienkārši atšķaidīs un ieslaucīs jūrā. Ekonomiski tas jau ir paveikts, un latviešu tautai šodien stāv priekšā lemšanas diena. Nav tur ko vainot vienu vai otru. Nav nekāda atšķirība, manuprāt, starp visiem četriem lielajiem spēkiem. Jo viņi visi, kas ir Sadarbības apdomē, ved uz to pašu ceļu. Latviešu tautai šo oktobri būs kaut ko citu jādara. Būs jāatmazgā šitie ļaunie spēki. Un tam ir jāsākas ar to, ka mēs uz 4.augustu izveidosim "Pilsoņi — 98" kongresu. Visai tautai ir jāpiedalās, un tad mēs komunistu laiku kalpus, Latvijas rusificētājus un pārdevējus aizsūtīsim prom uz viņu mīļo komunistu pasauli.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Es tā īsti nesaprotu, par ko mēs šodien strīdamies. Es jau tagad šobrīd nesapratu, kas ko atbalsta. Un vairākkārt tiek pieminēts "Latvijas ceļš". Šajā gadījumā es gribētu pateikt, ka attiecībā uz otro, trešo un ceturto priekšlikumu "Latvijas ceļam" ir kategorisks balsojums pret. "Latvijas ceļš", kā jau te mans kolēģis Pēteris Apinis pateica, atbalsta tikai tos priekšlikumus, ko ir iesniedzis Ministru prezidents.

Ja runā par mani personīgi, tad man bija grūti to atbalstīt. Un tikai šodien, izlasot presi, kur Ministru prezidents motivē to, kāpēc viņš nevar ierasties, bet aicina sadarbības partnerus, aicina koalīcijas partnerus atbalstīt Ministru kabineta iesniegto variantu, jāteic, ka es ar grūtu sirdi atbalstīšu. Bet šajos jautājumos mums nav ko strīdēties. Te ir pilnīgi skaidri — trešais, ceturtais. Vai, Tabūna kungs, jūs domājat otrādi, ka jāatbalsta Golubova kungs? Es nesaprotu. Nē, es nesaprotu (No zāles deputāts P.Tabūns: "Slikti, ka nesaproti!"), jo mēs tik ilgi runājam par skaidriem jēdzieniem.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pievienojos kā opozicionārs pozīcijas deputātam Leiškalna kungam. Es domāju, ka daudzi nav sapratuši, par ko vispār šobrīd notiek diskusija. (No zāles: "Izskaidro!") Tāpēc, ka mūsu valstī likumdošanā pastāv, patiešām teorētiski pastāv trīs jēdzieni. Pilsoņi, nepilsoņi, un ir likumi par to statusu. Tur mēs saprotam bijušos PSRS pilsoņus ar tām saucamajām sarkanajām pasēm, un mums ir parādījies jauns jēdziens, pie tā ir jāstrādā. Jāstrādā ir valdībai, kas līdz šim laikam par to atklāti nav diskutējusi un visu laiku ir jaukusi šos divus jēdzienus — ir bezvalstnieki. Un likumdošanā mums vispār bezvalstnieka statuss nav atrunāts. Piemēram, Kanādas pilsonis ierodas Latvijā, sāk dzīvot šeit un atsakās... Lagzdiņa kungs, nejauciet prātu ne tikai man, bet arī tautai. Un atsakās no savas Kanādas pilsonības. Viņš var pretendēt uz bezvalstnieka statusu.

Viņš nekādā gadījumā nevarēs pretendēt uz nepilsoņa statusu, jo nepilsoņa statuss runā par bijušajiem PSRS pilsoņiem. Bet, ja runā ļoti godīgi, tad es patiešām apbrīnoju šo divkosību, kādā dzīvo daļa Saeimas deputāti. Un ne tikai Saeimas deputāti, bet arī augstas amatpersonas. No vienas puses, stāstot vienu, no otras puses, stāstot otru. Un pašās beigās piņķerējas pašu izteiktajās domās, parādot, ka galvā ir tukšums.

Es runāju par to, ka ilgi un dikti Krasta kungs kāpis šinī tribīnē un pārliecināja visus, ka mēs esam visi ļoti vienoti un mums jāpagriež muguras pret seju. Mugura, es atvainojos, muguru pret Krieviju. Jūs varat smieties vai ne, bet šobrīd TB ir pazaudējusi vispār orientāciju. Ir zaudējusi tādu orientāciju, ka nesaprot pat, kur ir Krievija, kur ir Eiropa. Jūs pat esat zaudējuši orientāciju, kas ir Krasts. Tas ir jūsu partijas biedrs un izvirzītais premjers vai citas partijas pārstāvis? Krasta kungs ilgi un dikti orientēja pozīciju, lai atbalstītu viņa izvirzītos, es uzsveru, radikālos priekšlikumus, radikālos priekšlikumus pilsoņu loka palielināšanai. Šodien izrādās, ka jūs nostājaties pret savu partijas izvirzīto premjeru. Jūs varat panākt pretējo variantu un stāties šeit tribīnē, pateikt, ka jūsu partijas biedrs Krasts ir nodevis TB idejas. Bet tad jautājums — ar kādām tiesībām šodien, kā daudzi citi šeit, sāk kritizēt savus koalīcijas partnerus? Ar ko jūs esat šodien koalīcijā? Ar "Līdztiesības" pārstāvjiem? Tikko kolēģi no "Latvijas ceļa" pateica, par ko jūs īstenībā esat. Es jums piedāvāju drusku nomierināties un iet soli pa solim šī likuma izskatīšanā, un nejaukt šos jēdzienus "bezvalstnieks", "nepilsonis" un "pilsonis". Jo pretējā variantā daudziem republikas pilsoņiem vispār pazudīs orientācija, kas notiek Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pāriet pie jautājuma izskatīšanas pēc būtības, es tomēr ierosinātu Prezidijam pārtraukuma laikā izskatīt iespēju, un varbūt parlaments varētu nobalsot un pēc tam atslēgt radio translāciju. Tad, iespējams, mūsu deputāti sāks orientēties gan laikā, gan telpā, un mēs diezgan raiti sāksim risināt šos likumprojekta jautājumus.

Nākošais — pāriet pie lietas būtības. Tā nav, ka mums neviens likums līdz šim nav reglamentējis, kas tāds bezvalstnieks ir. Un šis termins eksistē jau spēkā esošajā redakcijā. Un, manuprāt, tas ir pietiekoši korekts. Ka bezvalstnieks, tā ir persona bez pilsonības, iekavās — pavalstniecības.

Runājot par Golubova kunga priekšlikumu. Tas nav pieņemams ne jau kaut kādu ideoloģisku apsvērumu dēļ vai kādu citu apsvērumu dēļ. Bet viena cita apsvēruma dēļ. Tāpēc, ka viņa piedāvātais definējums neiztur nekādu kritiku. Bezvalstnieks — persona, kurai nav nevienas valsts valstiskās piederības. Es gribētu zināt, kādā veidā var noteikt valsts valstisko piederību, izņemot pilsonību? Kāds ir tas kritērijs? Acīmredzot tāda kritērija nav, un tādā gadījumā es aicinu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu un atbalstīt Dozorceva un Lujāna kunga priekšlikumus, kuri ir autentiski spēkā esošajai redakcijai.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Prezidijs nevar lemt par translācijas pārtraukšanu, jo to nosaka likums. Prezidijs, neskatoties uz savu raibo politisko sastāvu, ir strikti par likumu ievērošanu. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tie, kas runā par to, ka te, lūk, esot kaut kāds tukšums galvā vai kaut kas cits un neesot jārunā. Skaidri un gaiši ir jāsaprot, ka nedrīkst pieļaut, ka šeit ir cilvēki — bezvalstnieki, kas šeit ir iekļuvuši nelikumīgi un tagad grib pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonību. Viss.

Bet nedaudz par orientāciju, ko mūsu apvienība, kā apgalvo Čevera kungs, esot zaudējusi. Nē, Čevera kungs, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" orientāciju nav vis zaudējusi. Viņa ļoti skaidri ir izvēlējusies savu orientāciju. Diemžēl šī orientācija, protams, atšķiras no jūsu orientācijas, jūs jau sen esat izvēlējies orientāciju. Visu laiku jūs skatāties uz to pusi, kur saule lec, nu, varbūt jums arī saules stari ir veselīgi. Par to jau nav runa. Protams, paldies, Čevera kungs, ka jūs esat tik jauks un aicināt valdību veidojošās frakcijas būt laipniem vienam pret otru. Mēs būsim laipni arī pret opozīcijā esošajiem. Kāpēc gan ne? Bet tikai ne pret tādiem, kas grib nodot latviešu tautas intereses. Tos mēs sauksim par neliešiem, un no šiem saviem vārdiem mēs neatkāpsimies arī šeit tribīnē. Pagaidām tas nav domāts par jums, Čevera kungs, šinī gadījumā. Paskatīsimies, kā jūs rīkosities, un tad mēs varēsim par to spriest. Bet jebkurā gadījumā jūs te kāpjat tribīnē, aicināt visus runāt par lietu, un tā vietā, lai pats runātu par lietu, sākat te spriest par premjeru Krastu un par attiecībām starp valdošajām frakcijām. Ja jau jūs te nākat tik nopietns, un jūs tiešām esat nopietns un jauks cilvēks, Čevera kungs, es to nevaru noliegt, bet tad nāciet un pats arī runājiet par lietu. Aicinu jūs, Čevera kungs, atbalstīt mūsu priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Māris Grīnblats, Andris Tomašūns, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Dainis Turlais, Edgars Bāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Andrejs Naglis, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Rubina kungs, pietiktu ar diviem, jūs veselas trīs paspējāt, kad tik maz deputātu, tad var labi redzēt. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es lūdzu visus atgriezties sēžu zālē! Lūdzu, godātie kolēģi, visus atgriezties sēžu zālē! Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Varam turpināt. Nākamais runās Pēteris Tabūns — otro reizi. Lūdzu! Tabūna kungs, lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Paldies! Cienījamie kolēģi! Es vēlos pateikt tikai ne visai garu repliku. Īpaši Čevera kunga un vēl arī dažu citu kungu, Apiņa kunga sacītā sakarā: daudzi ļoti gribētu dezorientēt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Es atkārtojos un pasaku jau kuro reizi. Neizdosies!

Čevera kungs runāja par šo orientāciju, lai gan pats... Te jau Dobeļa kungs diezgan tēlaini teica, ka viņš ir pazaudējis šo orientāciju. Diemžēl viņa nav zālē un nevar tieši uzrunāt viņu, jo Čevera kungs ir aizorientējies tiktāl, orientēdamies uz Austrumiem, ka aizbrauc kaut kur pavisam uz citu pusi. Uz Kanāriju salām kaut kādām un pazuda no savu partijas biedru redzesloka.

Vēl ir pārsteidzoši. Jūs dzirdējāt no vairākiem deputātiem, ka visi tik pēkšņi sākuši mīlēt premjeru Krasta kungu. Aizstāv ar putām uz lūpām to, ko ierosinājis Krasta kungs. Un saka, ka tā ir viņa vistiešākā pārliecība. Bet, deputāti! Jums ir lemšanas tiesības, un mums, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem, ir lemšanas tiesības — nevis Krasta kungam. Domājiet paši!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

P.Tabūns.

Man ir divas minūtes tikai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Tabūna kungs! Vēlreiz atgādināšu, par ko mēs balsojam. Par deputāta Golubova priekšlikumu. "Latvijas ceļam" ir frakcijas balsojums pret. Tā ka par šo nevajadzētu aģitēt. Ja mēs runājam par Guntaru Krastu, tad tiešām es atbalstu ar grūtu sirdi. Ja mēs runājam par jūsu pieminēto 5.Saeimas balsojumu, tad bija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK divas atsevišķas organizācijas, pie kam LNNK bija tā, kas pieprasīja slēgto balsojumu un izdarīja to aizsegā. Pieprasiet vēlreiz, izdarīsim aizsegā vēlreiz! Ar grūtu sirdi es šobrīd atbalstu Ministru kabineta un Krasta kunga parakstītos priekšlikumus, saprotot, ka šai sabiedrībai tas ir vajadzīgs, šai valstij tas ir vajadzīgs un ka Guntara Krasta kontakti ar starptautiskajām amatpersonām un sabiedriskajām organizācijām un personām ir daudz biežāki par manējiem. Es varu atrasties vēl, nu kā pateikt uz ātru roku, tādā mietpilsoniskā domāšanas līmenī, bet Guntars Krasts, kas vada šo valsti, kas ir atbildīgs par šo valsti, izpildvaras līmenī, nu ir ļoti svarīgi. Tā ir tēma. Par to uzdod jautājumu. Tabūna kungs, es jūs atbalstīšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Grīnblata kungs, vēlaties ko teikt? Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Atgādinu, ka diskusija īstenībā bija par priekšlikumu nr.3 — deputāta Golubova priekšlikums. Pirmajā lasījumā pieņemto bezvalstnieku definīciju mainīt. Juridiskā komisija uzskatīja, ka šai bezvalstnieku definīcijai jābūt pēc iespējas izsmeļošai, tādēļ iesaku atbalstīt pirmā lasījuma redakciju un noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Golubova priekšlikumu — izteikt terminu "bezvalstnieki" šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 54, atturas — 12. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums ir 4. priekšlikums. Deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums apmēram ar līdzīgu raksturu, kurš arī ir noraidīts. Juridiskās komisijas priekšlikums ir līdzīgs tajā ziņā, ka ieteikts mainīt pirmajā lasījumā pieņemto bezvalstnieku redakciju uz vienkāršāku redakciju. Juridiskā komisija līdzīgu iemeslu dēļ atzina, ka šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Nav gluži tā, ka tas ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Lūdzu iepazīties ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un jau pašreiz spēkā esošo redakciju. Pašreiz spēkā esošā redakcija ir daudz precīzāka un pilnīgāk atspoguļo lietas būtību. Es aicinu tomēr izskatīt šo priekšlikumu un par to balsot!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Grīnblata kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

M.Grīnblats.

Komisija šajā jautājumā, godātie deputāti, neko vairāk piebilst nevēlas. Atgādinu, ka nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. priekšlikumu — deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikumu — izteikt terminu "bezvalstnieki" šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 51, atturas — 11. Nav pieņemts.

M. Grīnblats

(TB/LNNK). Nākamais priekšlikums tātad ir likumprojekta 3.lappusē. Priekšlikums nr. 5. Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — papildināt likuma 2.panta 1.punktu ar jaunu 1.4. apakšpunktu. Juridiskā komisija samērā ilgi un gari apsprieda šo priekšlikumu, saskatot šeit arī zināmus argumentus par. Abi iesniedzēji argumentē ar to, ka, viņuprāt, nav pamatoti jaukt tādas lietas kā reģistrācija jeb pilsonības automātiska piešķiršana un naturalizācija jeb pilsonības iegūšana. Abi iesniedzēji saskatīja zināmu šo jēdzienu sajaukumu vairākos priekšlikumos, pēc skaita 3.1. Tajā skaitā arī gan valdības, gan deputātu iesniegto, un uzskatīja, ka būtu saprātīgāk to nepilsoņu bērnu problēmu, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, risināt nevis īpašā atsevišķā pantā, bet 2.pantā, kas nosaka piederību Latvijas pilsonībai. Šī piederība būtībā ir reģistrācijas kārtībā, kas zināmā mērā arī ņem vērā tos priekšlikumus, kurus izteikušas dažādas Eiropas organizācijas attiecībā uz likuma grozīšanu.

Šeit, protams, radās vesela virkne jautājumu attiecībā uz to, kā šeit redzams, ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā, jo tas būtībā ne ar kādu konkrētu likumu nav definēts. Droši vien šeit būtu vajadzīgi precizējumi, ka varbūt tas ir saistījums ar Izglītības likumā noteikto apjomu vai Ministru kabineta noteikto apjomu. Tomēr, pavērojot 2.panta pirmo daļu, kas ir Latvijas pilsoņi, kur tātad ir minēti pilsoņi, kas bija uz 1940.gadu, latvieši un līvi, kuriem šīs pilsonības nav, sievietes, kas zaudēja pilsonību 1919.gada Pavalstniecības likuma īpatnību dēļ, jo bija laulājušās ar citvalstniekiem, kā arī personas, kuras ir apguvušas pilnu mācību valodas kursu latviešu valodā, tad šajā priekšlikumā ir zināma loģika, jo tā skar tieši tos pēc 1991.gada dzimušos nepilsoņu bērnus, kuri nav beiguši Latvijas skolu, bet ir beiguši citu skolu. Jo tik tiešām nav jau tik būtiski, kādu skolu beidz, bet galvenā problēma ir tā, vai persona, kura var iegūt Latvijas pilsonība, bija integrējusies, iekļāvusies latviešu sabiedrībā vai nav. Šis priekšlikums zināmā mērā tādu argumentāciju dod.

Juridiskā komisija ilgi skatīja arī dažādus uzlabošanas variantus šim priekšlikumam, tomēr, balsojot šo priekšlikumu, atbalstīja Juridiskās komisijas mazākums, bet Juridiskās komisijas vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Tāda ir situācija attiecībā uz priekšlikumu nr. 5.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jūs gribu aicināt, tā kā likums tiek izskatīts trijos lasījumos, atbalstīt Ābiķa un Lagzdiņa iesniegto priekšlikumu, lai gan vienlaicīgi man jāsaka, ka arī šajā priekšlikumā ir labojamas lietas. Kaut vai tā, ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā. Tā ir neizmērojama lieta, un arī paši iesniedzēji, manuprāt, to saprot, ka šeit ir veicams šajā priekšlikumā redakcionāls labojums, kur mēs varētu noteikt, ka tās ir mācības latviešu valodā vai arī nokārtojuši eksāmenu pamatskolas līmenī, pamatizglītības līmenī latviešu valodā, kāds tiek izvirzīts. Nav svarīgi, kādā valodā cilvēks ir apguvis izglītību, jo tikpat labi vecāki var izvēlēties un sūtīt viņu japāņu skolā. Kāpēc es aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo es gribu norādīt uz vairākām pretrunām, kas ir tajā galīgajā variantā, ko mums šobrīd komisija piedāvā.

Redziet, cienījamie kolēģi, varbūt mazāk ir saskaršanās bijusi ar šo jautājumu, bet, manuprāt, ierakstīt, ka vienam no vecākiem ir tiesības izšķirt bērna pilsonības jautājumu, ja laulība ir šķirta, ir pretrunā ar likumiem, kas nosaka citas vecāku tiesības, jo, ja tēvs grib citas valsts pavalstniecību vai pilsonību, kurā viņš ir, kāpēc mātei ir prioritāte pilsonības izvēlē nepilngadīgam bērnam? Es saprotu citas atrunas. Ja ir vecāku tiesības noņemtas, ja ir meklēšanā vai citur.

Bet pierakstīt vienkārši — gadījumā, ja laulība ir šķirta, manuprāt, lieta nonāks vienkārši tiesā, kur jautās: "Kāpēc vienam ir tiesības un otram nav, ja nav panākta abpusēja vienošanās?" Tas ir iekšā jau 5.lappusē, kad ir galīgā redakcija dota šim pantam komisijas atbalstītajā variantā. Tur ir iekšā šis punkts.

Tālāk nākamais. Ko nozīmē ieraksts likumā, apliecinājums par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu. Par to ir komisija atbalstījusi tālāk priekšlikumā. Cienījamā Marjašas kundze! Tie ir savstarpēji saistāmi priekšlikumi. Tie nav skatāmi atsevišķi. Ja mēs noraidām Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, tad mēs ķeramies pie komisijas priekšlikuma. Ja mēs pieņemam Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, tad mums ir jāskatās uz to redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi. Kā tas saiet kopā. Tie nav vienkārši atraujami priekšlikumi. Tāpēc es pievēršu jūsu uzmanību tam.

Piemēram šis teksts: "Solīja apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu." Ko nozīmē apliecinājums, ka palīdzēs apgūt latviešu valodu, ja māte un tēvs paši nerunā latviešu valodā, jo viņiem šī prasība nav izvirzīta? Pirmais, kas būs, ka māte prasīs naudu, lai bērnu sūtītu kursos. Kas šo naudu dos? Tādā veidā un šādā formā ierakstīts teksts, manuprāt, ir nepārdomāts un prasa vai nu komisijas teksta krietnu labojumu un vēlreiz izskatīšanu no juridiskā viedokļa arī par bērna tiesībām un abu vecāku tiesībām neatkarīgi no viņu laulību attiecībām, vai arī man ir priekšlikums — atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, tad komisijas priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es saskatu šajā priekšlikumā, ko iesnieguši Ābiķa kungs un Lagzdiņa kungs, patiesas rūpes par nepilsoņu integrāciju latviešu sabiedrībā, tādēļ es gribētu arī šeit Sociālistiskās partijas pārstāvjus un viņiem līdzīgos, Tautas saskaņas partiju, tomēr iedziļināties šinī jautājumā un atbalstīt, lai tā integrācija un prasības pēc pilsonības būtu tiešām patiesas, tad to, man liekas, nevar neatbalstīt, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribētu teikt, ka, apsverot šo projektu Juridiskajā komisijā, deputāta Lagzdiņa un deputāta Ābiķa priekšlikumus, sākotnēji tas guva diezgan lielu interesi, jo tas ir juridiski korekti izstrādāts, vismaz šeit ir skaidrs, kādā kārtībā šo pilsonību iegūst, ka tā ir reģistrācijas kārtība, nevis naturalizācijas kārtība.

Tomēr, šajā komisijā izskatot, mēs konstatējām vairākus trūkumus, kāpēc komisija to nevarēja atbalstīt. Pirmais ir tas, ka šeit ierosina, ka trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā. Mēs nezinām šodien, vai tiks pieņemts tāds Izglītības likums vispār, kas to prasīs un vai valsts būs gatava to nodrošināt. Un tādā gadījumā mēs varēsim uzlikt tādas prasības, ko nevar nodrošināt. Galvenais jau ir, lai cilvēks būtu apguvis latviešu valodu. Kādā veidā — vai viņš ir skolā apguvis, ģimenē vai pagalmā apguvis — galu galā tas ir vienalga, viņam ir jāapgūst latviešu valoda nepieciešamajā līmenī.

Bet pats galvenais, kāpēc mēs tomēr izšķīrāmies, bija Ārlietu ministrijas iebildumi pret to, ka šeit viņi ir attiecinājuši šo momentu tikai uz nepilsoņiem. Bet šis ir tas gadījums, kur pastāv divi starptautiski līgumi, kas ir augstāki par mūsu iekšējo, parasto likumdošanu, kas paredz attiecināt šādu pilsonības iegūšanu ne tikai uz to kategoriju "nepilsoņi", bet arī uz bezvalstniekiem, jo Bērnu tiesību konvencija un arī Konvencija par aparteīda likvidēšanu ir noteikusi, ka, ja piedzimst kādas valsts teritorijā bērns, kurš nevar saņemt nevienas citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāpiešķir attiecīgās valsts pilsonība. Tāpēc mēs nevaram ierobežot.... Protams, kā mēs jau te noskaidrojām, tādu personu, kas ir nepilsoņi, Latvijā šobrīd ir daudz, bet tādu, kas ir bezvalstnieki un nav vienlaicīgi nepilsoņi, ir ārkārtīgi nedaudz, tā ka tas neko izmainīt nespētu. Bet, ja mēs to izslēgsim, tad mēs tūlīt nostāsimies pret starptautiskajām konvencijām, un tad būs arī neatbilstība tām rekomendācijām, ko mums ir devusi Eiropas Padome.

Tāpēc komisija nolēma, ka tā neuzlabos neko, un pieņēma atbalstu nevis komisijas... te sauc par komisijas priekšlikumu, komisija pati nekādu priekšlikumu nav izstrādājusi un devusi, komisija ir vienīgi atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto redakciju, un tas, ko komisija ir atbalstījusi, kā jūs redzat, tas ir likumprojekts... vārds vārdā tāds likumprojekts, ko ir iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es esmu drusciņ izbrīnīts par komisijas... par šo tehnisko sakārtojumu. Tātad es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam. Ja netiek pieņemts 6. priekšlikums, tad 5. priekšlikums ir ļoti labs ar nedaudziem uzlabojumiem uz nākošo lasījumu. Bet, ja mēs skatāmies to pašu, teiksim, 5. lapaspusi, tad tur ir teikts, ka valodu regulē 19. un 20. pants noteiktajā kārtībā, un šajā 19. un 20. pantā arī jau ir Lagzdiņa kunga priekšlikumi. Ja runā par šo pantu, tad es domāju, ka daudz svarīgāks ir rezultāts. Nav svarīgi, manuprāt, kādā veidā cilvēks šīs valodas zināšanas iegūst. Piemēram, es domāju, ka daudz svarīgāk ir Izglītības likumā ieviest, lai Valodas likumā... vienotu eksāmenu sistēmu. Vienotas prasības. Tas ir tā, kā Minsteres ģimnāzijā. Jūs varat mācīties latviski, bet, ja jūs nevarat vācu valodā nokārtot pēc vienotas sistēmas tur eksāmenu, jūs nevarat dabūt tiesības studēt Vācijas augstskolās. Tātad svarīgs ir rezultāts.

Šeit ir likts uzsvars: ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas ir apguvuši latviešu valodā. Es domāju, ka te ir drusciņ nepareizs ceļš. Mums ir jāpanāk obligāti šeit izmaiņas mūsu Izglītības likumā, jāpanāk tas, ka šajā likumā ir attiecīgi ierakstīts, ka 50%, tur var strīdēties, mācības notiek, un nevis fizkultūrā un dziedāšanā, bet galvenajos priekšmetos notiek valsts valodā, bet tagad mēs liekam uz procesu uzsvaru un kaut ko kautrīgi tur piebilstam, ka mēs varētu arī nokārtot. Lai gan 19. un 20. pants regulē. Tāpēc es pagaidām... man nav skaidrs, kāpēc komisija ir šādā veidā salikusi. Ja netika pielikts 6. pants, tad mēs varētu .... ja netiktu pieņemts 6. priekšlikums, tad mēs par šo balsotu. Bet tagad principiāla balsošana būs 6. pantā, jo šie nepilsoņu bērni faktiski dalās divās daļās. Ja mēs šo starptautisko konvenciju atzīstam un balsojam par to, ka tie bērni, kuru vecāki pieprasa, tātad cik tur.... 20 vai vairāk tūkstošu... ja viņiem ir tiesības iegūt jeb būt par pilsoņiem, tad tālāk jau tur ir teikts, ka tie, kuru vecāki nepieprasa, ka viņi risina šīs procedūras tālāk, teiksim, un tur ir atkal citi panti uzskaitīti. Šeit ir runāts vispār par nepilsoņiem un nav sadalīts.

Es domāju, ka mums tomēr būtu jābalso acīmredzot 6. priekšlikumā, un tur ir... kā te teica daži... tieši šis konceptuālais un principiālais jautājums. Un, ja mēs runājam tātad par šo 6. priekšlikumu, tieši par tiem bērniem, nepilsoņu bērniem, kuru vecāki pieprasa šo pilsonību, tad es gribētu pateikt tikai varbūt divas vai trīs lietas. Tad tomēr manā izpratnē daudz svarīgāks ir šis ģeopolitiskais faktors, jo šī prasība ir visās Eiropas Savienības valstīs diemžēl. Un Somijā, kur manto pilsonību no vecākiem, diemžēl pieņēma to pašu labojumu, ka šajā gadījumā, ja nepilsoņi bērna vecāki pieprasa, tad viņi piešķir šo pilsonību. Es varu saprast, ka var nepatikt Eiropas Savienība, bet es saprotu.... un es piekrītu arī tiem, ko teica te "Tēvzemes".... Man patika tā ideja, mēs varam tiešām pieņemt nulles variantu, un mēs nebūsim izpildījuši Krievijas prasības, jo,kamēr mēs nepateiksim, ka mēs atsakāmies no NATO, mēs neizpildīsim nevienu prasību.

Tāpēc es domāju, ka mēs varam pieiet otrādi. Ja mēs nevaram uzlabot attiecības ar Krieviju, tad kāpēc nedarīt visu, lai uzlabotu attiecības ar mūsu sabiedrotajiem? Bet es nepiekrītu vienai lietai, ka neviens par mums nerūpējas. Es iesaku visiem apskatīties Centrāleiropas ekonomikas apskatu šeit lejā, bibliotēkā, te ir Holbruka raksts, un te ir precīzi pateikts: Amerikas Savienotajām Valstīm jādara viss, lai palīdzētu trim Baltijas valstīm kļūt par NATO dalībvalstīm. Te vairs neiet runa par partnerattiecībām, te ir Klintona citāts, ka Amerikai jāpalīdz pārvarēt šī pēdējā līnija. Tāpēc es šeit skatu šo lietu no ģeopolitiskā viedokļa. Vai 27 000 bērnu kaut kādā veidā palīdz vai aizkavē, teiksim, mūsu procesu uz NATO?

Un es negribu piekrist tiem, kas teica un lamāja savā laikā LNNK, un Tabūna kungs pilnīgi pareizi pateica, tikai viņš vienu lietu aizmirsa pateikt, ka LNNK lamāja, ka mēs esot arī atbalstījuši nulles variantu, kas sagraus Latvijas pilsonību tajā laikā. Šeit ir oficiālie dati. 7000 ir naturalizējušies. Te ir 16. marts...es dabūju no Naturalizācijas pārvaldes.

Un pēdējais. Ja pašreiz no 148 000 nepilsoņu, kam ir tiesības, ir tikai tūkstotis... martā bija 1960 iesniegumi, tad starp šiem iesniegumiem tā saucamo okupantu jeb impērijas pārstāvju, kā te mīl izteikties, bija mazāk par 40%, un šajā pašā statistikā no Naturalizācijas pārvaldes ir teikts, ka lietuviešiem pilsonība ir tikai 34%, igauņiem — tikai 49,2%, ukraiņiem — tikai 7%. Tad kāda problēma ir šeit sākt ar balsojumu par šo 6. punktu, izšķirt tīri politiski šo jautājumu? Vai tad šie igauņi, lietuvieši un visi pārējie, kuru vecāki grib, lai viņi kļūtu pilsoņi, un kuru skaits ir kaut kur 27 000, un kuri varbūt pat puse nepieprasīs, vai mēs pieņemam vai nepieņemam to, jo neiet runa par tiem 700 000.

Un pēdējais jautājums. Vai septiņus gadus pēc neatkarības mums ir vēl jāpalielina nepilsoņu skaits vai visus šos lietuviešus, ukraiņus, poļus ir jāpataisa par pilsoņiem latviešu skolās? Es redzu pilnīgi pretēju ceļu, ka, ja mēs pieņemsim šo 6. labojumu, tad neviens nevarēs mums norādīt, ka mūsu Valodas likums vai Izglītības likums nav pietiekami stingrs. Nu tad mēs varam pieņemt šo. Mums taču ir tagad tas Valodas likums. Pieņemam tās prasības un netaisām pārejas periodu. Jo mēs liekuļojam. Mēs taisām ļoti vieglu Valodas likumu un ļoti vieglu Izglītības likumu un visu laiku atsaucamies, ka mēs darām pāri un tā tālāk. Tāpēc es tomēr domāju, ka mums vajadzēja sākt, bet jau komisija šādā veidā ir ielikusi, un mēs tagad kaut vai nobalsojam par Lagzdiņa priekšlikumu, tad tik un tā 6. ir konceptuāls balsojums. 5. nevarētu atcelt 6. Un galvenais būs debates un balsojums par šo 6. priekšlikumu. Tāpēc īsti es neredzu jēgu pašreiz atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo 6. priekšlikumā tas viss ir ielikts daudz plašāk. Ja mēs 6. noraidām, tad jā. Bet tad ir citas problēmas, par ko mēs runāsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau runāju Bērziņa kunga teikto... nu es teikšu tā.... palabojot. Ka bija laiks argumentēt juridiski, izsvērti pārliecināt un pierādīt, pētot to pašu Eiropas valstu likumdošanu, likumus, salīdzināt tos ar tiem, kādus veidojam mēs un kādi mums tie šobrīd ir, un pateikt, kāds tad ir šobrīdējais mūsu likums par pilsonību. Un daudzi no jums teiks, tie, kuri zina šos likumus, ka Eiropas valstu likumi ir neticami stingrāki par Latvijas šobrīdējo Pilsonības likumu. Lūk, kāpēc mēs to aizmirstam? Respektējot un klausot tos, kuri pašlaik mums diktē noteikumus. Atgādināšu, ka, piemēram, Francijā nav nācis pat prātā, ka franču advokāts, farmaceits varētu būt nepilsonis. Neatvērs viņš ne kafejnīcu, ne alkohola tirgotavu, bet pie mums tas viss jau ir atļauts. Un, lūk, daru uzmanīgus jūs, cienījamie deputāti. Daudzās Rietumu valstīs pilsonību var atteikt ar šādu argumentu, ieklausieties, lūdzu: jā, kad atnāk pie viņa nepilsonis attiecīgajā iestādē un saka, ka viņš grib iegūt šīs valsts pilsonību, tad tiek runāts tā — jā, labi, jūs protat valsts valodu, zināt arī vēsturi, arī himnu un tā tālāk... bet jūs neesat pietiekami asimilējies... ieklausieties šajā vārdā — asimilējies. Protams, ja mēs uzstādīsim šādu latiņu šādā augstumā, tad šeit no Golubova kunga un līdzīgiem, Dozorceva, skanēs ārprāta kliedzieni. Mēs šādu latiņu neesam uzstādījuši, bet tā pati Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valstis šādu latiņu ir uzstādījušas. Lūk, tas nav būtiski? Tātad atsaka pilsonību tāpēc, ka prot pat valodu un visu pārējo, ko es nosaucu, bet nav asimilējies.

Es gribu pateikt vēlreiz un vēlreiz atgādināt jums, ka valsts var noteikt visstingrākās prasības, un tai ir jānosaka, ja tā grib būt neatkarīga, patstāvīga valsts un cienīt sevi. Un cienīt deputātiem pašiem sevi. Jo iekļūšana pilsonībā nav iekļūšana filatēlistu biedrībā. To vienreiz par visām reizēm vajadzētu saprast. Jo iekļūšana pilsonībā 700 000 nozīmē valsts drošības apdraudēšanu. Es to saku ar visu atbildības sajūtu. Pavisam cita lieta būtu, ja te 10—20 vai 30 tūkstoši būtu. Mēs viņiem automātiski iedotu šo pilsonību tā, kā to izdarīja mūsu kaimiņi lietuvieši. Viņi neņem Lietuvas pilsonību, bet brauc mājās uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un tā tālāk. Jo viņiem nav ko tur darīt, viņiem nav šīs vides, šīs labvēlīgās vides un privilēģiju. Neradīsim tādas mēs. Tad es gribētu pajautāt tiem, kuri tik ļoti sakās pārzinām ārpolitiku un Latvijas ārpolitiku aizstāv, kādi tad ir Eiropas standarti? Vai jūs, Bērziņa kungs, diemžēl viņš nav šobrīd Prezidijā, Panteļējeva kungs, man liekas, ka jūs arī zināt un vēl daudzi citi kungi, kādi tad ir Eiropas standarti. Tur ir šī piekāpība. Paldies! Žēl, ka man pietrūka laika.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Šeit jau iepriekšējie runātāji Ilmārs Bišers un pārējie, kas pieskārās šim priekšlikumam pēc būtības, jau atspoguļoja pozitīvās un negatīvās puses kā 5., tā 6.priekšlikuma, tātad es vairs neatkārtošu argumentus, bet tā kā runa šeit ir par mūsu valsts iedzīvotājiem, kuriem nav pilsonības, es gribētu tomēr jūs informēt par to statistisko informāciju, kas ir manā un Ābiķa rīcībā, kas ir saņemta pēdējās dienās no Iedzīvotāju reģistra un kas rāda, cik daudz ir šo bērnu, par kuriem mēs šodien runājam.

Jo dažkārt dažādās publikācijās un arī no šīs tribīnes ir nosaukti dažādi skaitļi, un tie ir ļoti pretrunīgi un neprecīzi, tādēļ es gribētu informēt par to, par cik lielu skaitu bērnu šobrīd iet runa, un mēs lemjam, apspriežot 5.un 6.priekšlikumu. Tātad pēdējos astoņos gados, tātad pēc 1991.gada, vidēji 70% no Iedzīvotāju reģistrā ik gadus reģistrētajiem konkrētā gadā dzimušajiem bērniem ir latviešu tautība — 70%, kaut gan latvieši mūsu valstī ir pēc Iedzīvotāju reģistra datiem — 57,28%. Latviešu mātēm dzimst vidēji mūsu valstī ik gadus, pēdējos piecus gadus, 63,5% bērnu. Savukārt Iedzīvotāju reģistrā latviešu tautības bērni, kas reģistrēti pēdējos astoņos gados, ir 70%, tātad no tiem atlikušiem 30%, kas pieder pie citas tautības, Latvijas Republikas pilsoņi ir vairāk nekā puse, piemēram, no 1991.gadā dzimušajiem nelatviešu tautības bērniem 51,5% bija Latvijas Republikas pilsoņi, savukārt 1996.gadā jau ievērojami vairāk — 62,5% no nelatviešu ģimenēs dzimušajiem bērniem bija Latvijas Republikas pilsoņi, un šī tendence saglabājas no gada gadā, ka — jo jaunāka paaudze, jo vairāk nelatviešu ģimenēs ir pilsoņu. Jautājums ir par to, cik procentuāli no visiem ik gadus Latvijā dzimušajiem bērniem ir tādi, par ko mēs runājam 5.un 6.pantā? Tātad 1991.gadā no visiem dzimušajiem tikai 14,9% ir tādi bērni, kuriem nav latviešu tautības un kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības. Savukārt 1996.un 1997.gadā šādu bērnu ir tikai 11,5%, tātad, godātie kolēģi, šī informācija jums ir sniegta tādēļ, lai jūs apmēram nojaustu, par cik lielu skaitu bērnu iet runa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Šodien tomēr būs kaut kāda sēru diena mūsu tautai. Mums ir priekšā divi, abi ne visai labi priekšlikumi, kā mēs naturalizēsim tos, kas ir dzimuši Latvijā no nelatviešiem. 5.priekšlikums saka, ka viņiem būs liela daļa savu pamatizglītību jāņem latviešu valodā un jānoliek kaut kāds eksāmens. 6.priekšlikums saka, ka viņu vecāki apsolās censties iemācīt bērniem latviešu valodu un audzināt bērnā cieņu un uzticību Latvijas Republikai. Viens prasa, lai būtu ļoti, ļoti minimāls darbs padarīts, tas bērns ir gājis un pamatizglītību dabūjis vismaz trešo daļu latviešu valodā, un otrs, vecāki sola, ka gādās par valsts valodas apgūšanu un audzinās bērnā cieņu un uzticību Latvijas Republikai. Tur nav bērna paša izvēle, tur nav bērna zvērests mūsu valstij, tur nav nekāds svinīgs sasniegums, ka šis cilvēks ir beidzot kaut ko sasniedzis, un šitanī zemē, kur solījumi nekad makā nekrīt, es nezinu, vai tas vecāku varbūt pat svinīgais solījums, bet tas ir rakstīts uz kaut kāda papīra, ka bērnam mācīs latviešu valodu un cienīt Latvijas tautu. Abos priekšlikumos daudz kā trūkst. Pirmkārt, mums jāatmin, ka atbildība par šitiem cilvēkiem ir tiem, kas ieveda civilos cilvēkus okupētā zonā, ka otrā atbildība, ja Krievija nespēj šito lielu nastu nest, ir Apvienotām Nācijām, un ka mūsu atbildība, kamēr citi sāk pildīt savas atbildības, ir ar šitiem iedzīvotājiem cilvēciski rīkoties daudzās sfērās, tāpat kā ar mūsu pilsoņiem citur, tāpat kā rīkoties ar ārvalstniekiem, bet mums ir jādod viņiem iespēja naturalizēties. Bet šeit es neredzu, ka tas bērns, kas ir gājis latviešu skolā jeb ņēmis krievu skolā vienu trešo daļu no saviem kursiem latviešu valodā, ka viņš ir iemācījies mīlēt latviešu tautu, ka viņam latviešu dziesmas ir svētas un mūsu dainas, tas nav tur paredzēts. Un tas sveštautiešu solījums, ka viņš mācīs jeb dos savam bērnam iespēju mācīties latviešu valodu un cienīt latviešu tautu, tā arī ir ļoti, ļoti sekla lieta. Tu vari dot iespēju tavam bērnam mācīties latviešu valodu ar to, ka tu viņu iepazīstini ar kādu latviešu valodas skolotāju, tu viņam vari mācīt, ka viņam jāciena visas tautas, kā es to mācu saviem dēliem, un visas reliģijas, un to savu solījumu pildīs. Šī būs sēru diena tautai kā vienai, tā otrai, jo šeit nav tas, ko mēs gribētu redzēt cilvēku naturalizācijā. Es apsveiktu ik katru, kas gribētu kļūt par latviešu pilsoni, kam patiešām Latvija būtu dārga, mīļa, kas būtu ar mieru mirt un nolikt savu galvu, bet tas šeit nav prasīts. Abi priekšlikumi...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Abi priekšlikumi... Es lūdzu minūti, ja man traucē. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs

. Tā, vai ir iebildumi, vienu minūti. Ir iebildumi. Tātad, Valdmaņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Nobalsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, ka pagarināt debašu laiku pie frakcijām nepiederošajam deputātam Gundaram Valdmanim par vienu minūti? Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 23, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies, Valdmaņa kungs! Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums varbūt pēc redakcijas pašreiz nav noslīpēts, bet tas ļoti iederas šī likuma rakstā vai, kā saka senlatvieši, musturā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam tiešām nonākuši skaidrībā, ka mums ir bezvalstnieki, nepilsoņi un pilsoņi. Un tātad ir bezvalstnieki, tas atbilst Eiropas un ārzemju Rietumu izpratnē, ka uz viņiem attiecas bērnu konvencijas un ka tieši bezvalstnieku bērniem mums Latvijā ir jāpiešķir šī pilsonība no dzimšanas brīža. Un tagad mums ir nepilsoņi, nepilsoņi ir tie, kas palikuši pēc PSRS okupācijas, bet šai iedzīvotāju daļai ir tiesības saņemt PSRS mantinieces Krievijas pilsonību vai citu NVS valstu pilsonību, un mēs arī šajā likumā tālāk paredzam un esam piekrituši atcelt naturalizācijas logus, tātad mēs piedāvājam arī izvēli, demokrātiski piedāvājam izvēli naturalizēties Latvijā, ja viņi to vēlas. Un, kā mēs zinām pēc šī likuma, tad tiem vecākiem, kas ir Latvijas pilsoņi, bērns ir automātiski Latvijas pilsonis, tātad šeit nav pretrunu un loģiski, ja cilvēks, kas nevar izvēlēties, bet viņam ir tiesības uz šo izvēli, tad šim bērnam, uz šo bērnu neattiecas šīs starptautiskās konvencijas, un tātad viņš mācās skolā, un, ja viņš ir tik tālu izmācījies, ka spēj saprast un izdarīt savu izvēli, tad viņš noliek attiecīgo eksāmenu un kļūst par Latvijas pilsoni. Tātad šeit mēs esam skaidri definējuši, un es iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai atbildētu Kiršteinam. Ne tik daudz Kiršteinam, bet tiem radioklausītājiem, kas klausās. Kiršteina kungs, jūs mazliet dezinformējāt ne tikai deputātus, bet arī radioklausītājus. Principā jūs teicāt sekojošo, ja mēs pieņemsim 6.priekšlikumu šim Pilsonības likumam, tad mums būs iespējas pieņemt stingrāku Valodas likumu. 6.priekšlikums ir automātiski pilsonības piešķiršana visiem šeit dzimušajiem bērniem pēc 1991.gada pēc vecāku pieprasījuma. Es uzskatu, ka tas ir absolūti tas pats, kādā veidā mēs maskējamies. Bet, Kiršteina kungs, mūsu komisija ir tikusies ar Jespersenu, van der Stūlu un tamlīdzīgi, viņi nekaunīgi un ciniski lien iekšā tanī pašā Valodas likumā, un viņi tur tādas prasības stāda, kā tagad Pilsonības likumā. Man nav tādas garantijas, ka viņi neturpinās darboties pret latviešu tautas interesēm. Un ziniet, jūs pareizi pateicāt, Krievija apmierināsies tikai tad, kad mēs aiziesim... kad mums nebūs tendence iestāties NATO. To jūs ļoti labi pateicāt, bet jūs nepateicāt sekojošo, ka Krievija būs apmierināta tikai tad, kad viņi varēs mūs iekļaut ar šo nepilsoņu palīdzību, kuri kļūs par Latvijas pilsoņiem, NVS sastāvā. Tas ir otrais punkts. Es aicinu vēlreiz atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa šajā zālē grib vienu un to pašu. Mēs gribam, lai tie cilvēki, kas kļūst par Latvijas pilsoņiem, būtu spējīgi būt par Latvijas pilsoņiem, tas ir, zināt valodu, rīkoties atbilstīgi kā Latvijas pilsoņi, un lai par Latvijas pilsoņiem nekļūtu tie, kas nezina latviešu valodu, neciena šo zemi un nav šīs zemes patrioti.

Šeit nevar būt nekādu divu domu. Jautājums ir tikai par vienu — kādā veidā mēs to panākam? Ja mēs panākam to šinī piedāvātajā vairantā, arī tā to var panākt, tādā gadījumā mēs izpelnāmies, labi, mums tas patīk vai ne, bet starptautisko institūciju nosodījumu. Un tas ir viennozīmīgi, to jūs varat izlasīt šinīs vēstulēs, ko mums sūtīja Lielbritānijas kā prezidējošās valsts vadītājs, un citos dokumentos. Mēs izpelnāmies nosodījumu, praktiski nesasniedzot neko. Nesasniedzot pašu galveno — mūsu Rietumu sabiedroto atbalstu mūsu attiecībās ar Krieviju. Ja mēs to darām ar citiem likumiem, mēs varam panākt šo rezultātu. Piemēram, ar Izglītības likumu. Starp citu, kolēģi, es gribu atbildēt Tabūna kungam. Pēc katras reizes... mēs nevilktu šeit abi laiku. Netraucēsim pārējiem strādāt! Pēc katras reizes, kad jūs atnāksiet un apvainosiet šeit "Latvijas ceļu" vai mani mīkstā mugurkaulā un nepareizi pieņemtā iepriekšējā likumā, es atnākšu un atgādināšu, ka šī piekāpšanās bērnu jautājumā nāk no jūsu premjera Krasta, un viņš to ir iesniedzis. "Latvijas ceļš" nedara neko citu, kā atbalsta premjeru Krastu. Izbeigsim šo dueli! Ļausim cilvēkiem normāli strādāt!

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz aicinu, ka šo jautājumu vajag risināt, bet to vajag risināt ar tiem likumiem un ar tiem normatīvajiem aktiem, kas saistās ar izglītību, nevis šinī likumā. Te skan runas par to, ka staigā pa Rīgu apkārt cilvēki, kur nav skaidrs, piemēram, melnās drēbēs, nav skaidrs, vai tur ir nacistiskās vai komunistiskās zīmotnes. Cienījamie tie radioklausītāji, kas to nezina.

Runa šeit nav šinī likumā, piešķirot bērniem pilsonību, par tiem, runa ir par tiem, kas ir dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta. Tādu ir 21 000. Runa ir par šiem bērniem. Un ne par vienu citu. Un tālāk. Jā, viņi pašlaik mācās pirmajā skolas klasē. Un mūsu uzdevums, Izglītības ministrijas uzdevums, ir panākt, lai šie bērni skolā iemācās latviešu valodu. Un to vajag darīt vienkārši ar citādām metodēm. Idejai jau piekrīt lielākā daļa. Piekrīt arī "Latvijas ceļš".

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aivars Guntis Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Es gribētu vērst uzmanību detalizētāk uz 5. un 6.pantu. Es piekrītu tam, ko teica Bišera kungs, ka 5.labojumā tiešām mēs varētu runāt par to, kā to vajadzētu pilnveidot, un vai vienai trešdaļai programmām ir jābūt latviešu valodā skolās, un attiecībā uz Ārlietu ministrijas iebildumiem varētu parunāt. Līdz ar to mēs varētu nākamajā, trešajā, lasījumā šo te priekšlikumu — Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu — palabot. Bet es nekādā gadījumā negribētu piekrist tam, kas būtībā šeit notiek. Šeit notiek tāda lēta deputātu mānīšana no tribīnes, sakot, ka 6.priekšlikums ir tāds pats, un tas esot atbalstīts. Tātad šis Ministru kabineta priekšlikums. Es tagad gribētu lūgt visus deputātus uzmanīgi apskatīties šo 6.priekšlikumu un paskatīties tā pirmo sadaļu. Tā attiecas uz tiem bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, ir jaunāki par 16 gadiem, un tur ir konkrēti divos apakšpunktos rakstīts, kas viņiem jādara. Un tālāk pāršķirsim nākamo lapaspusi, paskatīsimies 5.lapaspusē tajā pašā Ministru kabineta priekšlikumā, un tur mēs redzam 4.apakšpunktu, kurā ir rakstīts pavisam kas cits. Tur ir rakstīts par tiem bērniem, kas ir sasnieguši 16 gadu vecumu un dažādu apstākļu dēļ šo pilsonību nav ieguvuši. Un tālāk 2.apakšpunktā ir uzskaitīts, kas viņiem 19. un 20.panta noteiktā kārtībā ir jādara. Ka viņiem ir jāatnes dokuments, kas apliecina viņa valodas zināšanas, un tā tālāk, divos variantos.

Bet netaisīsim, Bišera kungs, šeit lētu deputātu mānīšanu, to deputātu mānīšanu, kas šos divus priekšlikumus nav izlasījuši līdz galam. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu šeit nobalsot par Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu, pēc tam mēs trešajā lasījumā varētu to palabot. Mēs būtu iebalsojuši iekšā to, ko mēs būtībā visi gribam, tikai nezinām, kā īstenot. Es domāju, ka būtībā visi šeit grib to, lai tie cilvēki, kas šeit, tie jaunieši, kas šeit integrēsies, teiksim, kuri kļūs par vēlētspējīgiem tikai 2009.gadā, mēs visi gribam, lai viņi zinātu latviešu valodu. Un, ja mēs iebalsojam tādu prasību, kā ir deputāta Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumā, tad mēs varam tālāk likumsakarīgi virzīties uz šīs prasības īstenošanu. Mēs varam skatīties, kā Eiropa mums palīdz šo prasību īstenot, kā viņi mums palīdz ar naudu dažādas mācību programmas īstenot, un es domāju, ka tad mēs varētu arī Igaunijas priekšlikumu skatīties, kā Latvijā steidzami izveidot, piemēram, sabiedrības integrācijas valsts ministra posteni. Un šajā postenī šīs sabiedrības integrācijas valsts ministrs varētu rūpēties par to, lai šie jaunieši, kuri kļūst par vēlētspējīgiem 2009.gadā, lai šeit valstī varētu visāda veida programmas tikt izstrādātas. Es domāju mācību programmas. Un lai mums Eiropas Savienība nāk palīgā šīs mācību programmas apmaksāt un lai mēs varētu šos bērnus sistemātiski apmācīt, ne tikai sausi apmācīt, palīdzēt viņiem braukt varbūt uz Eiropu, piedalīties dažādās mācību programmās, bet tajās visur būtu iekšā latviešu valoda. Tā ka es vēlreiz lūgtu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu un neklausīties šeit uz to, ko vismaz Bišera kunga un Bērziņa kunga interpretācijā es te dzirdu. Es dzirdu tādu lētu mānīšanos un baidīšanu ar kaut kādu Eiropas institūciju nosodījumu.

Mums ir zolīdi soli pa solim jāsakārto šis likums, jāieraksta iekšā tas, kas atbilstoši dažādām prasībām ir darīts, un es domāju, šeit ir, Bērziņa kungs, nevietā atsaukties uz Blēra kunga piemēru. Blēra kungs pašreiz ir prezidējošās valsts vadītājs. Un tāpēc viņš šādas vēstules sūta. Bet es jums varētu pastāstīt, kāda bija leiboristu programma Anglijā, kad viņi vinnēja vēlēšanās.

Un cik šī programma bija ļoti pretēja tai programmai un pārējām programmām, kas akli zemojās Eiropas Savienības prasību priekšā, un kā Blēra kungs iestājās par to, ka jābūt darba vietām Anglijā saviem pilsoņiem un saviem cilvēkiem, un kā viņš runāja arī pretī vienotai Eiropas monetārajai politikai. Tā ka šeit nevajadzētu atsaukties tikai uz kaut kādu vienu, izrautu piemēru, bet vajadzētu skatīties arī, kā kurš premjers aizstāv savu valsti. Es lūgtu ļoti nopietni nobalsot par 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, tādēļ lūdzu uzmanību! Manas domas ir tādas, ka šis jautājums labāk ir apskatīts Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumā. Bet Ministru kabineta priekšlikumā nav domāts par latviešu valodas apgūšanu. Un tas ir vistrakākais. Ja es domāju, ka var piešķirt pilsonību tikai tiem, kuri tiešām latviešu valodu māk, un galvenokārt tajā pēdējā daļā, vispārīgi jāsaka, ka diezgan liels absurds Ministru kabineta priekšlikumā teikts. Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par pilsonības piešķiršanu bērnam, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, un tā tālāk. Līdz ar to iznāk, ka neprasām apgūt latviešu valodu, un es uzskatu, ka tieši šie visi septiņi gadi ir valdības un Izglītības ministrijas, arī Saeimas atbildība par to, ka latviešu valoda nebija apgūta. Tādēļ es aicinu balsot par Ābiķa priekšlikumu un nevarētu pieļaut to, ka piešķir pilsonību tādiem, kuri nav iemācījušies un negrib iemācīties latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Prezidijā ir saņemts 21 deputāta priekšlikums: "Ierosinām pārtraukt debates par izskatāmo priekšlikumu." Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu viens var runāt par, viens — pret. Vai kāds vēlas? Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidija locekļi! Pieskaitāmie un nepieskaitāmie! Sadarbības padome! Tautas pārstāvji! Pieskaitāmie un nepieskaitāmie! Šiten ir viens smags pamatjautājums, par ko visa mūsu sabiedrība uztraucas. Mums nav vēl visi priekšlikumu autori noklausīti. Mums nav vēl paskaidrojis mūsu tautas vadonis, tautas sargs, kāpēc mums vajadzētu darīt to, ko viņš ir lūdzis mums darīt. Taču droši tas nebūs tāpēc, ka mēs gribētu vienkārši pakļauties kādiem Eiropas draugiem vai kādiem citiem draugiem. Es gaidu, kad mūsu tautas vadonis nāks un paskaidros to labumu, kas mūsu tautai būs no tā, ka būs tādi, kas nav izteikuši lojalitāti mūsu tautai. Būs automātiski pilsoņi. Jeb no otrā priekšlikuma, ka varbūt būs daudzi iedzīvotāji Latvijā, kuri neizvēlēsies būt par pilsoņiem un netiks asimilēti. Lai visu šito gudro putru, ko mūsu prezidents mums ir ielicis iekšā, lai viņš mums paskaidro. Es domāju, ka mēs debates nedrīkstētu slēgt, kamēr mūsu Valsts prezidents, kas šeit sēž, it kā sargā mūsu tautu, ir mūs uzrunājis šitanī jautājumā. Viņš to lietu ir atsūtījis atpakaļ, viņš to putru ir savārījis, viņš ir bijis gandrīz visu laiku valdībā, kamēr šī rusifikācijas programma, kuru mēs negribam pieņemt, tiek mums uzspiesta. Lai viņš paskaidro, kāpēc šis mūsu tautai viens vai otrs variants vai jebkurš variants būtu mūsu tautai labs. Tad vēsturnieki varētu lasīt un saprast to lielo gudrību. Jo tā ir pilnīgi pāri par manu galvu. Man it kā pēc pārbaudēm ir diezgan labas prāta spējas, bet šite te viens no mums ir nepieskaitāms.

Prezidenta kungs! Apgaismojiet mūs! Kāpēc latviešu tautu vajadzētu atšķaidīt? Kāpēc latviešu tautai vajadzētu vienu vai otru variantu? Vienā variantā, kur naturalizācijas procesi nav pat īsti iesākti. Un otrs variants, kur vecāki var atteikties dot tam bērnam to pavalstniecību, lai paliek kā divkopienu valsts. Un nav itin nekādas garantijas, ka tas cilvēks būs asimilēts šā kā tā. Es domāju, mēs esam velna izvēles priekšā. Bet lai prezidenta kungs, kas mums ir atļāvis lemt par šito pa jaunu, lai viņš apgaismo, jeb šeit ir tikai kaut kāds Sadarbības padomes foršs gājiens. Atbrauc kaut kāds van der Stūls, kuram nevajadzētu atļaut iebraukt mūsu zemē, un mēs klanāmies viņa priekšā. Vakar Eiropas Savienība nespēja dabūt savu balsojumu. Bija jākrāpj balsu skaitījumā un arī interpretācija nebija nekādā veidā, ka vairākums no 12 ir 4 un vairākums no 8 ir 4. Nav nekādā veidā, ka ar Eiropas likumu var noteikt, kā latviešu delegācijas vairākums tiek skaitīts. Krāpnieki atbrauc šeit, mums uzspiež kaut ko jeb it kā uzspiež, un prezidenta kungs atbalsta. Bet tur laikam ir kaut kāda dziļa stratēģija, un, Prezidenta kungs, es jums lūgtu atklāt to stratēģiju, pirms mēs slēdzam debates vai runātāju sarakstu. Tauta, es domāju, gribētu dzirdēt. Nāciet un paskaidrojiet tautai jūs, lielais tautas varonis! Paskaidrojiet mums lūdzu! Ko jūs tur sēžat un smaidāt? Tauta ir sprukās, un jūs esat bez vārda. Jūs taču mākat runāt. Nāciet un paskaidrojiet tautai, kādu labumu gūs no viena vai otra varianta, un varbūt mēs jūs uzklausīsim, Gunta Ulmaņa mantotājs, Kārļa Ulmaņa kaut kas! Alfreda Valdmaņa dēls jūs lūdz pie tribīnes paskaidrot, kas jūsu tautai ir labs šitanīs sprukās, kur jūs mūs esat iedzinis, un kāpēc nevajadzētu būt tautas referendumam šitanī jautājumā? Būs 3.oktobrī. Un, Ulmaņa kungs, ja jūs mums nepaskaidrosiet gaišumu un gudrību, diez vai jūs būsiet prezidents daudz ilgāk. Lūdzu jūs uz tribīni, pirms mēs balsojam. Paskaidrojiet tautai to gudrību un labumu, ko tauta gūs! Lūdzu, laipni lūdzu, paskaidrojiet mums!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Piecas minūtes ir pagājušas. Kristiāna Lībane — frakcija "Latvijas ceļš", runās par.

K.Lībane

(LC). Pirmkārt, cienījamais Valdmaņa kungs! Ja jūs vēl neesat to ievērojis, tad visas pazīmes liecina par to, ka tam, kas šobrīd notiek šajā zālē, nav ar Sadarbības padomi ne mazākā sakara.

Otrkārt. Visas pazīmes liecina par to, ka visprātīgākais, kas ir varēts pateikt par šo priekšlikumu, par konkrēto apspriežamo priekšlikumu, jau ir pateikts. Tāpēc priekšlikuma iesniedzējs Jānis Lagzdiņš un vēl 19 citi deputāti ir ierosinājuši pārtraukt debates, pāriet pie darbiem un izteikt savu attieksmi balsojot. Es aicinu ar vislielāko respektu izturēties pret priekšlikumu iesniedzēju vēlmi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21 deputāta ierosinājumu — pārtraukt debates par izskatāmo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 30, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates! (Aplausi.) Debatēs nākamajam vārds Gundaram Valdmanim — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Esam jums pateicos par to, ka jūs man piekritāt, ka vajadzētu noklausīties vismaz Valsts prezidenta kungu šajā jautājumā, jo tas tomēr ir svarīgs jautājums, viņš ir gribējis, lai mēs laužam savas galvas, viņš taču ir tik...Viņam ir tur pāris simts padomdevēju, visus šaha gājienus ir droši izdomājis, apgaismos mums, kā mēs glābsim tautu ar šo atšķaidīšanas procesu.

Prezidenta kungs, lūdzu, nāciet tribīnē un paskaidrojiet mums to gudrību, kura man iet garām. Ziniet, es aizietu mājās tik priecīgs, ja es varētu zināt, kuru pogu spiest, un justies, ka esam darījuši pareizu lietu. Es beigās saprotu, ka tas nāk no gribas tautai palīdzēt, ka tas nāk no gribas, lai mums būtu suverēna valsts, lai citi mums nediktētu, ka mēs paši lemtu savus likumus un visu citu labumu, ko mēs gribam, lai mums nodrošina. Prezidenta kungs, lūdzu, neapbēdiniet mani! Neapbēdiniet tautu! Viņi visi gribētu dzirdēt. Lūdzu, prezidenta kungs! Lūdzu, lūdzu, neviļiet mani! Es gribu ticēt Ulmaņa vārdam, ka Ulmanis mums paskaidros pat sliktā stundā, kā Kārlis Ulmanis darīja, kāds liktenis tautai stāv priekšā. Prezidenta kungs, lūdzu, nāciet uz tribīni un apgaismojiet mani, manus kolēģus un tautu!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Divas minūtes ir pagājušas. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu runāt par šā likuma uzbūvi, un, vērtējot no šā gada viedokļa, es gribu jums paskaidrot, ka 5.priekšlikums, kuru iesniedzis Lagzdiņš un Ābiķis, ļoti loģiski iekļaujas 2.panta redakcijā. Iepriekšējie apakšpunkti šajā pantā runā par bērniem, kuri ir atrasti Latvijas teritorijā, kuru vecāki nav zināmi, un par bērniem, kuriem nav vecāku vai viņi dzīvo bērnunamos un internātskolās. Viņi visi automātiski ir Latvijas pilsoņi jau pēc spēkā esošās likuma redakcijas.

Gluži dabiski, ka turpinājumā šeit ir skatāms Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, kur tiek pieņemts, ka tie bērni, kuri pēc neatkarības atgūšanas ir dzimuši Latvijā, kļūst automātiski par pilsoņiem ar vienu nosacījumu: ja viņi prot latviešu valodu. Tāpēc es atbalstu šo Lagzdiņa un Ābiķa izstrādāto priekšlikumu un uzskatu, ka veltīgas ir šīs runas par nākošo — 6.priekšlikumu, kuru iesniegusi valdība. Šis priekšlikums ir klajā pretrunā ar to starpfrakciju vienošanos, kuru izstrādāja darba grupa, un šī starpfrakciju vienošanās ir iestrādāta pirmā lasījuma redakcijā. Tajā arī ir prasītas valodas zināšanas, bet valdības priekšlikums — 6. priekšlikums — no šī viedokļa atbalstāms nav. Tātad aicinu visus balsot par Lagzdiņa priekšlikumu, jo nav loģiski iestrādāt likumā jaunu kaut kādu 3.1. pantu, ja tas pēc visas savas uzbūves iekļaujas 2.pantā.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Godājamais prezidenta kungs! Es gribu tikai atbildēt šeit tam, ko teica Vidiņa kungs. Mana atbilde ir tāda: nav no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pašreiz prasības — nemācīt vēsturi, ģeogrāfiju, latviešu valodu nelatviešu skolās, kā arī nav prasību aizliegt kārtot eksāmenus valsts valodā nelatviešu skolās.

Es šo priekšlikumu esmu iesniedzis Valodas likumā. Neviens no mums to neprasa. Te ir arī tā garantija, un ir apliecināts, ka nebūs. Mēs faktiski strīdamies par vienu lietu. Mēs strīdamies par to, vai ir jāievēro Eiropas Savienības attiecīgā konvencija par nepilsoņu bērnu tiesībām, un šī konvencija attiecas uz smieklīgi mazu skaitu. Tas, ko teica Lagzdiņa kungs par procentiem, es jums pateikšu absolūtajos skaitļos. No 1991.gada līdz šim brīdim ir mazāk par 22 000 cilvēku, ja 1991.gadā bija 4894 nepilsoņi dzimuši Latvijā un 209 ārpusē, tad 1996.gadā 2236 bērni ir piedzimuši. Vai tad tiešām pēc 18 gadiem viņi nepratīs latviešu valodu? Tāpēc ir jautājums... Un otrs skaitlis uz šo brīdi. 148 000 bija tiesības būt pilsoņiem, un ir tikai 7364 kļuvuši. Tas ir 4,98%. Vai tad tiešām no šiem 22 000 visiem vecāki atskries un prasīs. Varbūt 10%, varbūt 20% atnāks?

Atbilde arī Kreitusa kungam. Es neteicu — tikai. Es teicu, ka 6.pants manā izpratnē ir divreiz plašāks, jo tas ietver divas daļas. Atbilstoši konvencijai, tos bērnus, kuru vecāki pieprasa, lai viņu bērni būtu pilsoņi, un otru daļu, kuri nepieprasa. Tātad viņi pēc 16 gadiem, nokārtojot attiecīgu Valodas likumu, arī kļūs par šiem pilsoņiem. Un pēdējais. Lai nāk visi tie gudrinieki, kuri šeit atsaucās, un paskaidro, ja mēs nepieņemsim šo Eiropas Savienības konvenciju...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

A.Kiršteins

. Nobremzēs mūsu drošību vai nenobremzēs. Rubiks arī saka: nafig vajag, man nepatīk Eiropas Savienība, tad nāciet un paskaidrojiet, vai paātrina vai nepaātrina. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Celmiņš

(DPS). Augsti godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību vienai frāzei šajā deputātu Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumā, par kuru vēl līdz šim mēs neesam runājuši. Šeit ir ierakstīts: "Nepilsoņi, kuri apguvuši pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošajās skolās." Tas ir ārkārtīgi svarīgs moments, par kuru es gribu runāt un tam pievērst uzmanību. Ja līdz šim mēs runājām tikai par valodu un par to, ka ir nepieciešams apgūt un zināt latviešu valodu, tad es gribu izvirzīt kā nepieciešanu nosacījumu "pabeigtu pamatizglītību Latvijas vispārizglītojošajās skolās". Tieši Latvijas skolās, nevis citu valstu skolās, kas ir ārkārtīgi svarīgs moments.

Mums ir ļoti daudz šobrīd bērnu, kuri klaiņo pa ielām, kuri nemācās, kuri ubago, kuri dzīvo ārpus ģimenes, kuri uzturas dažādos pamestos graustos. Ļoti liela daļa no tiem ir nepilsoņu ģimeņu bērni. Vai tiešām mēs esam gatavi šiem bērniem dot pilsonību tādā gadījumā, ja viņi zina latviešu valodu? Bet ja viņi nav pabeiguši pamata izglītību un ieguvuši šo izglītību šeit, Latvijā? Tādēļ es būtu par to, ka mēs nobalsotu par šo abu deputātu priekšlikumu, bet, gatavojoties trešajam lasījumam, šo priekšlikumu izmainītu tādā redakcijā, lai būtu skaidri un gaiši saprotami pateikts, kas nav arī nevienā citā pantā, ka šī prasība ir pamatizglītības ieguve. Mūs sapratīs visi, un nebaidīsimies no tā, ka mūs nesapratīs Eiropas Savienība, ja mēs prasīsim no bērniem, lai viņi iegūst pamatizglītību. Mūsu valsts likumdošana nosaka, ka pamatizglītība mums ir obligāta mūsu valstī. Tātad šiem bērniem šo izglītību mēs varam prasīt.

Tanī pašā laikā nopietni ir jāpadomā par to, ka ir jāpalielina pamatizglītībā stundu skaits latviešu valodā, ir jāsagatavo jauni pedagogi, kas spētu valsts valodu iemācīt, ka šim nolūkam jāparedz nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi, gan arī jāpiesaista starptautisko organizāciju līdzekļi. Man gribētos redzēt to, ka deputāti, kuri šobrīd šeit uzstājas un aktīvi atbalsta valsts valodas zināšanu nepieciešamību mūsu pilsoņu kandidātiem vai pretendentiem, ka šie deputāti tikpat aktīvi atbalstītu līdzekļu piešķiršanu izglītībai, kad mēs runāsim par šiem jautājumiem. Protams, visiem ir jāsaprot tas, ka bez papildu līdzekļiem šis uzdevums vai šis mērķis mums praktiski nav īstenojams. Tādēļ uzsveru vēlreiz. Prasība — obligāta pamatizglītība, un, gatavojoties trešajam lasījumam, mēs šo priekšlikumu varētu izmainīt.

Es arī nepiekrītu tai tēzei, ka šeit ir nepieciešams vienu trešo daļu priekšmetu mācīties latviešu valodā, jo šis priekšmetu skaits latviešu valodā mums būs process. Šobrīd tie ir trīs priekšmeti, vēlāk tie būs varbūt viena trešdaļa, varbūt vēlāk kāda puse, tādēļ nevaram nofiksēt kādu vienu konkrētu situāciju. Arī šis moments būtu maināms.

Un vēl bez tam ir jāiestrādā arī nepieciešamība paredzēt, ka pilsonību var iegūt arī tie bērni, kas ir beiguši speciālās skolas. Arī šis moments neparādās nevienā no likumdošanas aktiem, bet tā būtu normāla prasība attiecībā uz tiem bērniem, kuri nevar apgūt pamatprogrammu. Tātad tiem dotu iespēju pretendēt uz pilsonību arī ar speciālās skolas izglītību. Es domāju, ka tā būtu pati par sevi saprotama lieta. Protams, ja ir apgūta valsts valoda. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es īsi pateikšu par motivāciju, iepazīstināšu jūs ar motivāciju, kāpēc mēs iesniedzām šāda rakstura priekšlikumu. Starp citu, es piekrītu arī Bišera kungam par aizrādījumu, ka šeit vajadzētu, ja šādu normu atbalsta, to attiecināt arī ne tikai uz nepilsoņiem, bet arī uz bezvalstniekiem.

Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām šo priekšlikumu atsevišķu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mūsuprāt vai manuprāt, Latvijā vajadzētu pieturēties pie principa, ka pilsonības iegūšanu vajag vienmēr saistīt ar valodas jautājumu, proti, nebūtu pareizi, ja pilsonībā uzņemtu cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu, jo teorētiski šāda iespēja pastāv, nepieņemot šo grozījumu, jo mūsu prasība, kā jau te pareizi atzīmēja Celmiņa kungs, lai šie jaunie cilvēki būtu beiguši vai, pareizāk sakot, mācījušies Latvijas skolā. Ja šo mūsu priekšlikumu nepieņem, tad ir iespējams variants, ka, pastāvot brīvam darba spēka tirgum, bērns kopā ar vecākiem aizbrauc strādāt uz kādu citu valsti, uzturas tur ilgstoši, bet pēc likuma viņš, atgriežoties 16 gadu vecumā, saņem pilsonību un varbūt nezina ne vārda latviski. Mums jau šobrīd ir vairāk nekā 100 000 pilsoņu, es atkārtoju, pilsoņi, kuri latviešu valodu neprot.

Bet varbūt ņemot vērā to, un Lagzdiņa kungs jau šeit teica, ka šo pretendentu loks nav skaitliski sevišķi liels un ka varbūt arī mēs šo priekšlikumu nebūtu iesnieguši, ja nebūtu viens "ja". Cienījamais Indulis Bērziņa kungs šeit no tribīnes skaisti runāja par to, ka šīs normas, tamlīdzīgas normas par stingrām valodas prasībām būtu jāiestrādā Valodas un Izglītības likumā. Diemžēl es esmu radis rēķināties nevis ar to, ko deputāti runā, jo runāt un solīt var daudz, bet es parasti rēķinos ar to, kā deputāti balso, jo īstenībā balsojums parāda attieksmi pret vienu vai otru problēmu. Ne jau skaistas runas. Un diemžēl tad, kad mēs diskutējām par Valodas likumu un kad tika balsots par normu, kas paredz, ka ar 2005. gadu vidusskolās vismaz puse mācību priekšmetu būtu jāmāca latviešu valodā, šeit es domāju skolas, kurās mācības pamatā notiek mazākumtautības valodā, tad diemžēl, neskatoties uz to, ka šī piedāvātā ideja absolūti saskan ar Hāgas rekomendācijām, kuras ir izstrādājusi Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kas tiešām pat paģēr, lai mazākumtautību iedzīvotāji, kuri dzīvo attiecīgajā valstī, lai viņi labāk integrētos sabiedrībā, lai vidusskolās, it īpaši vidusskolās, liela daļa vai pat visa mācību priekšmetu daļa tiktu mācīta valsts valodā, lai šie cilvēki pēc tam darba tirgū netiktu diskriminēti, lai viņi būtu reāli integrējušies, un, kā vēlreiz es atkārtoju, šīs normas ideja sakrita ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajām rekomendācijām, tad diemžēl ne Panteļējeva kungs, kurš ir partijas vadītājs, ne Lībanes kundze, kura vada frakciju, šo normu neatbalstīja, bet balsoja pret. (Starpsauciens: "Nodēvēji!") Ja nebūtu bijis šis balsojums pret, varbūt tiešām mēs ar Lagzdiņa kungu šo priekšlikumu nebūtu iestrādājuši, jo tiešām mēs gribam, lai Valodas likums, Izglītības likums iestrādātu likumos šīs te integrācijas prasības. Diemžēl šeit vārdi no tribīnes nesaskan ar darbiem. Tas mani apbēdina.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Jūsu debatēm paredzētais laiks pagājis.

Dz.Ābiķis.

Tie arī bija galvenie argumenti, cienījamie kolēģi, ko es jums gribēju pateikt par šo priekšlikumu. Es atzīstu, ka varbūt redakcija, it īpaši otrā daļa, nav veiksmīga, un paldies Dievam, ka mēs nobalsojām, ka likums tiks izskatīts trijos lasījumos un būs iespējams šos visus viedokļus vēl saskaņot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es droši vien neuzdrošinātos aizkavēt jūsu dārgo laiku ar lietām, par kurām jau ir runāts. Ja ne tas, ka vienmēr, kad es esmu runājusi ar saviem vēlētājiem, ar Latvijas iedzīvotājiem, ar jebkuru cilvēku, viena lieta vienmēr ir bijusi pati galvenā šajās sarunās. Ļaudis man ir teikuši — balsojiet ko balsodami, dariet ko darīdami, bet nepieļaujiet, ka par Latvijas pilsoņiem kļūst ļaudis, kuri nezina latviešu valodu. Tāpēc es īpaši aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu!

Gribētu arī atbildēt tiem dažiem kolēģiem, kuri šeit pieminēja premjera Krasta vārdu. Manuprāt, ir gluži aplami Ministru kabineta priekšlikumus saistīt ar viena Ministru kabineta vadītāja Krasta vārdu, jo ir taču vesels Kabinets, ir visi ministri, un reizēm ir tā, ka mēs it kā pavisam aizmirstam to, ka šai Latvijas valstij ir savs parlaments, savi deputāti, tautas pārstāvji, kuriem vienīgajiem šajā valstī tauta ir uzticējusi izlemt pašus svarīgākos, pašus nozīmīgākos jautājumus.

Un tāpēc, kad mēs pieminam dažādas neapšaubāmi svarīgas, nopietnas, būtiskas gan ārzemju, gan pašmāju personības, neaizmirsīsim, ka viss izvēles smagums un arī atbildības smagums gulstas uz katru no mums. Uz katru no mums, deputātiem.

Runājot par šo priekšlikumu, daudz kas jau ir pateikts, es tikai piebildīšu to, ka, manuprāt, liela daļa deputātu dzīvo it kā savā pasaulē un īsti nezina, kas notiek. Deputāti dzīvo savās mājās, deputātu mājās, savās deputātu īpaši norobežotās vietās, un tad jāteic, ka varbūt tiešām jūs nemaz nezināt, kā tas ir, ka šajās te strādnieku mājās, kurās dzīvo viens otrs latvietis un daudz, daudz krievu tautības cilvēku, kā tas ir. Vai jūs domājat, ka šie mazie bērni, no savām mājām nākuši, māk runāt latviski? Viņi jau... kaut arī mācās 4. un 5. klasē, viņi ne vārda latviski nerunā. Un arī ģimene viņus uz to nemudina. Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, īpaši ir tiešām, kā arī to Celmiņa kungs pieminēja, jāmaina un jāpārkārto izglītības sistēma. Ir jādara viss, lai šajās skolās ietu strādāt lojāli latviešu valodas skolotāji. Pat vēl vairāk. Kādā deputātu pieņemšanā pie manis bija atnācis kāds students, kurš teica, ka viņš ir ar mieru... viņš un viņa draugi, nacionāli noskaņoti studenti, ir gatavi kā misijā doties uz krievu skolām un mācīt šos bērnus ne tikai valodu, bet mācīt arī to, kas ir svarīgi katram Latvijas pilsonim — Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju un Latvijas pašu būtību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu un jau iepriekš domāt par to, kā mēs pārkārtosim, kā mēs uzlabosim Latvijas izglītības sistēmu tādējādi, lai tiešām katrs krievu bērns iemācītos latviešu valodu un kļūtu par lojālu Latvijas pilsoni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums, kas pilnībā saskan ar valdības apņemšanos paplašināt šo te pilsoņu loku, atviegloti iegūt pilsonību Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem. Protams, šis priekšlikums saskan arī ar Latvijas interesēm par to, ka šiem bērniem ir jāzina latviešu valoda, proti, viņiem ir jābūt beigušiem latviešu valodas skolu un tā tālāk. Tas nekas, ka šo priekšlikumu nav uzrakstījis Guntars Krasts, tas nekas, ka šo priekšlikumu ir uzrakstījis deputāts Lagzdiņš un deputāts Ābiķis. Bet šeit mēs dzirdējām vairākkārt tādus kā papagaiļus, kuri nepārtraukti nāk tirbīnē un saka: mēs atbalstām tikai Krastu, un mēs atbalstām tikai Krastu. Bet šis priekšlikums pēc savas būtības pilnībā saskan ar šo te nostāju. Man šī diskusija atgādina tādu aitu baru. Zinātnieki iztaisīja vienu tādu eksperimentu, ka skrien aitu bars, pa priekšu skrien auns, un novelk striķi, un tad, kad tas auns pārlec pāri, tad to striķi aizvāc projām, un visas aitas lec tieši tādā pašā veidā, kā sākumā pārlēca auns.

Un tamdēļ situācija ir tāda, ka te vajadzētu skatīties šo te priekšlikumu pēc lietas būtības un nevis tikai to, kas ir sagatavojis un kas ir iesniedzis, un es aicinātu neiestāties, neiecirsties šādā veidā, tā kā tas ir izskanējis, un atbalstīt šo te deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti un visi, kas šodien klausās! Es gribētu aicināt visus uz izpratni, kas šodien varētu būt arī ļoti grūta. Un šāda izpratne, kura mums būtu jāpanāk, ne tikai šeit savā starpā starp politiķiem, bet kura būtu jāpanāk arī visā sabiedrībā attiecībā uz to, kāda mums ir perspektīva. Un tomēr ir jābalstās uz to pamatvērtību, ka mums ir nepieciešams saglabāt Latvijas neatkarību, nodrošināt šeit cilvēka cienīgus dzīves apstākļus visiem, kas šeit dzīvo, un nodrošināt latviešu tautas nākotni. Ir skaidrs, ka ar Pilsonības likuma diskusijām mēs neatrisināsim visus jautājumus, un ļoti būtiski ir jārisina jautājumi arī par mūsu lauku vides tālāko perspektīvu un tās nepakļaušanu vardarbīgai administratīvi teritoriālai reformai, kas šķiet, ka būs viens no šodienas lielākajiem ļaunumiem. Bet mums ir arī sava pilnīgi konkrēta nostāja jāpasaka šeit Pilsonības likuma sakarā un tā cilvēku loka sakarā, ar kuriem mēs būtu gatavi kopā lemt un veidot Latvijas nākotni.

Un es gribētu no savas puses piedāvāt šādu iespēju praktiski visiem tiem cilvēkiem, kas šeit ir atbraukuši kā komunistiskā režīma upuri līdzdarboties Latvijas celtniecībā. Zināmas atrunas varētu būt par tiem cilvēkiem, kas ir braukuši okupēt un kolonizēt Latviju, bet par tiem, kas šeit ir atbraukuši bez apziņas, ka viņi šeit nāk Latviju pakļaut, ar šiem cilvēkiem es būtu gatavs sadarboties. Un kāda ir šī sadarbība? Ir ļoti būtiski šajā sadarbībā saprast to, ka Latvija, tā ir vienīgā vieta pasaulē, kurā latviešu tauta var pilnvērtīgi attīstīties un kopt savu valodu un kultūru. Mēs esam gatavi to darīt ar toleranci pret citām tautām, bet mēs gribam arī šo citu tautu toleranci pret mūsu tautu un pret šīm mūsu tautas taisnīgajām prasībām. Un tāpēc šajā brīdī ir nepieciešams saglabāt to prasību, ka Latvijas pilsonību var iegūt tikai tie cilvēki, kas zina latviešu valodu. Tad tā ir prasība, un šī prasība varētu... es ļoti ceru, ka šo prasību varētu pieņemt arī citi cilvēki, kas dzīvo šeit Latvijā un kas uz šo pilsonību gribētu pretendēt.

Cita lieta ir tā, ka mums ir valdībai jāveido arī īpašs sabiedrības integrācijas fonds, no kura varētu palīdzēt cilvēkiem iemācīties šo latviešu valodu. Es domāju, ka mums ir līdz tam jānonāk, un mums ir jāiet šo solīti pretī. Un šis sabiedrības integrācijas process... tas ir jāpārvērš par realitāti.

Bet šajā brīdī, kamēr mēs neredzam tos konkrētos mehānismus, teiksim, kādā veidā šīs latviešu valodas zināšanas tiks nodrošinātas, tad šajā brīdī pieņemt tādu lēmumu, kas piešķirtu pilsonību automātiski visiem Latvijā dzimušiem bērniem arī bez šīs valodas zināšanas prasības, tas šķistu vismaz mazliet pāragri. Šāds lēmums... tas varētu būt pieņemams, bet tam ir jābūt vispārējas sabiedrības integrācijas procesa kontekstā, un vēl ir jāatceras, arī ir ļoti svarīgi šobrīd, ka šīs mūsu diskusijas par pilsonības jautājumu, tās tomēr ļoti lielā mērā notiek ārvalstu spiediena ietekmē, un tās ir tās pašas Krievijas ekonomiskās sankcijas, kurām diemžēl tik viegli kapitulēja Latvijas valdība ar Guntaru Krastu priekšgalā, un es aicinātu mūsu Saeimā tomēr parādīt kaut kādu mugurkaulu un pateikt, ka, lūk, šīs ir mūsu prasības, kaut vai simboliski pietiekami. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pqgājušas. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs pieteikušies vēl deviņi cilvēki par šo jautājumu. Tagad vārds paziņojumam Annai Seilei par komisijas sēdi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēde tūlīt šajā starpbrīdī blakus, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs runās Aleksandrs Pētersons, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Pētersons

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Nu vispirms man ir skaidrs, ka jāatbalsta Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikums, tas ir vispirms, un daudzi komentāri jau ir pateikti, es negribu atkārtoties, bet es gribētu atgādināt mums visiem, kam latviešu valoda ir mīļa, viens latviešu dzejnieks ir teicis tā: "Valoda — tā nav mums tikai lepnums un gods, valoda — tā ir mūsu elpa." Tā ir mūsu elpa, un šī elpa jau ilgus gadus nav bijusi brīva. Un mēs zinām, ka bez elpas neviena tauta nevar pastāvēt. Tas ir mūsu lepnums un gods, un tā ir mūsu elpa. No kā tad mēs baidāmies, mēs visu laiku esam baidījušies no pārkrievošanas, mēs baidāmies pašlaik no divvalodības, no divkopienu valsts. Un tāpēc mums jābūt ļoti modriem, ļoti piesardzīgiem, arī drosmīgiem, ja mēs paskatāmies, kas tad mūs grib piespiest, jā, tā ir Krievija, tas ir Primakovs, tas ir van der Stūls ar savu kompāniju, un ja mums nebūs mugurkaula, jo kādreiz mūsu vadonis Kārlis Ulmanis teica tā, mums vajadzīgas trīs lietas: pirmais — mugurkauls, otrais — mugurkauls un trešais — vēlreiz mugurkauls. Un šeit nu mēs varam parādīt savu mugurkaulu, jo šī ir cīņa, kas noteik šeit, Saeimā, notiek parlamentārā kārtībā, un paldies Dievam, ka tas tā ir. Mums nav jāpakļaujas spaidiem, mums nav jāpakļaujas šantāžai, un es domāju, ka tauta ir tā, kas mūs atbalstīs, un kā Čevera kungs teica, orientācija, jā, orientācija, mums vajadzīga nacionālā orientācija, un nekāda cita orientācija ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem, bet nacionālā orientācija, un mums jāmēģina žonglēt šajā orientācijā, bet nepazaudēt savu domu un savu modrību. Un paldies Dievam, ka tas tā ir, un es ceru, ka šodien arī mēs nobalsosim par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, lai gan to vajadzētu vēl palabot uz trešo lasījumu, jo šī barjera vēl ir par zemu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais klātneesošais Valsts prezidenta kungs! Vispirms dažus vārdus, lai atjaunotu atkal kaislības attiecībā par mūsu mīļajiem "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK. Jūs esat tik sarežģīts instruments valdībā un arī ļoti, ļoti interesants, es pat nezinu tādu precedentu tāpēc, lai ar jums sadarbotos, draudzētos, vajag lielai pacietībai būt, gan arī lielai mākai. Jūsu vienīgais attaisnojums ir jūsu nacionālā stāja, reizēm pārāk radikāla un pārāk asa, bet šīs stājas dēļ tad arī mēs, Zemnieku savienība, jūs turēsim un balstīsim, kamēr vien tas būs iespējams.

Daudz sarežģītāki ir mūsu kolēģi no "Latvijas ceļa". Šī ārkārtīgā pakļāvība un steiga arī steidzamības uzturēšanas gadījumā, bet jau viss cauri, un man taisni reizēm māc bailes, ka nejūtam klāt šo tautas aizstāvības momentu, bet pa visu varu tikai Eiropā, pa visu varu Eiropā, jūs saprotat, ka pats svarīgākais ir tiešām nācijas aizstāvība. Mums jāsaprot, mēs esam desmitām reižu par to pārliecinājušies, ka starptautiskajā arēnā nāciju tiesības gandrīz netiek pieminētas, tiek kvalificētas tikai cilvēktiesības, un no tām arī tad pārtiekam. Nāciju tiesības acīmredzot daudzos gadījumos netiek pieminētas tāpēc, ka lielās nācijas pašas par sevi ir aizsargātas, tad lūdzu aizsargāsim arī mēs sevi. Konkrētāk runājot, attiecībā par to, ka mums nebija šīs informācijas, mēs katrs aizlaužamies līdz informācijai, ko jau šodien deklarēja Lagzdiņa kungs un kas mums pēdējā laikā arī kļuvusi zināma gan procentos, gan arī šeit Kiršteina kungs, liekas, atgādināja to arī skaitliski, tātad mēs paši tikai tagad varam lēst konkrētā piedāvājuma, Ministru kabineta piedāvājuma, bīstamību vai arī ne tik lielo bīstamību.

Un mana pārliecība ir veidojusies beidzot, lūk, tāda, ka, protams, Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, tas ir labi, bet, ja mēs nonāksim līdz nākošajam priekšlikumam nākošajā pantā, par ko jau arī mēs šeit runājām, tad ir pirmajās panta daļās... pirmās panta daļas mums tad arī uzliek šo lielo pienākumu. Tas ir Ministru kabineta šis variants, šis pienākums stingri ieprogrammēt Valsts valodas likumā šīs prasības pret latviešu valodu, izmantot jau tagad daudzkārt solītās starpvalstu subsīdijas šī jautājuma risināšanai un Izglītības ministrijai arī Izglītības likumā izdarīt šīs korekcijas, un Izglītības ministrijai tad, lūk, arī stingri realizēt to. Tad mēs faktiski varam uz to virzīties, mēs vienīgi it kā otrādā veidā to tagad darām, mēs pieņemam tādu riska momentu, kas uzliek mums lielus pienākumus, nu, ja mēs šeit esam gatavi uzņemties tos pienākumus, tad nu tas arī nav pavisam tas bīstamākais variants. Un tādā gadījumā tad arī būs šis lielais, kategoriskais starptautiskais prasījiens, kas jau bieži ir nekorekts, bieži uzspiedošs un pat mūs pazemojošs, bet tā jau laikam ir, mēs neesam tik lieli, un tāpēc ar mums var tā apieties, bet arī mazs cinītis, teiksim, vai mazs sunītis turas un kož pretim, kā literatūrā saka, ja viņam dara par daudz pāri, mums tas jāapzinās, un, ja mēs apzināmies to, es domāju, tad mēs arī varam šo... pieņemt, akceptēt šo Ministru kabineta tieši to variantu attiecībā uz bērniem, jau šeit daudzkārt pārrunāto. Tas arī bija viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Paldies, Putniņa kungs! Jā, mēs, "Tēvzemei un brīvībai", esam sarežģīts instruments, bet ar stingru nacionālu mugurkaulu, tā ir taisnība. Bet šodien es gribētu pieminēt vienu dokumentu, par kuru nav runāts. Tā ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos van der Stūla vēstule Čepāņa kungam, kuā viņš raksta vēstule un aicina faktiski deputātus kapitulēt Krievijas spiediena priekšā, tas, protams, pateikts citiem vārdiem, bet fakts ir fakts. Un ir teikts, lūk, kas. Atteikšanās spert šādu soli, tas ir, automātiski piešķirt pilsonību bērniem, varētu izraisīt aizvainojumu. Iegaumējiet, īpaši tādēļ, ka jauniešus nevar saistīt ar to, kas noticis pagātnē. Cik maigi un iztapīgi! Redziet, bijušos PSRS cilvēkus, nepilsoņus, krievus aizvainot ir ļoti bīstami un nederētu, bet latviešus var aizvainot, apvainot un tā tālāk un prasīt dot barkasoviešiem pilsonību. Nedosim!

Otrs. Šeit rakstīts tā — Pilsonības likums pašreizējā formā neatbilst Konvencijai par bērnu tiesībām, kurai Latvija ir pievienojusies, bet vai īstenība par Latviju atbilst Ženēvas konvencijai sadaļā par okupēto teritoriju atbrīvošanu un civilokupantu aizvākšanu no okupētajām teritorijām? Kurš arguments, cienījamie kolēģi, ir stiprāks? Vai konvencija, kas prasa tiem aizbraukt, un to nedara, un mēs tagad pieļaujam pat šiem civilokupantu bērniem dot pilsonību, bet ar attiecīgajiem noteikumiem, es atvainojos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas. Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu! Un varbūt ka trešajā lasījumā šajā priekšlikumā parādīsies tāda norma kā obligātā pamatizglītība bērniem. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs faktors. Šeit jau to pieminēja arī Celmiņa kungs. Nu nevaram, es domāju, dot pilsonību galīgi neizglītotiem bērniem, kuri ir piedzimuši arī nepilsoņiem un kuri aug, teiksim, uz ielas, žogmalēs, un kuri vispār neiet skolā. Es domāju, tādi pilsoņi Latvijai nav vajadzīgi un par tādiem būtu jārunā. Es domāju, ka nākošajā lasījumā šī norma būs ielikta trešajā lasījumā tāda. Arī es gribēju nedaudz pieskarties vēstulei, ko atsūtījis Eiropas drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, mani pārsteidz šīs vēstules saturs, šis pirmklasnieka stils un ārkārtīgi nesakarīgais murgojums. Ja tā var uzrakstīt šāds augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, tad es tiešām apšaubu šī kunga gara spējas vispār. Un man tas nekrīt svarā, vai viņš dzird šodien vai viņš dzird pēc tam, es esmu zemnieks un runāju to, kas man ir uz mēles.

Pirmais, te ir... tas ir interesanti un izraisa man pārdomas par viņa domu, ka bērni, kas dzimuši un auguši neatkarīgajā Latvijā, un viņu veidoto nepilsoņu kategorija, arī viņš jau runā par nepilsoņiem, ko šeit daudzi apstrīdēja — šo apzīmējumu šiem bezvalstniekiem, par nepilsoņiem runā, kuri, ļoti iespējams, uzskatīs Latviju par valsti, viņš tikai pieļauj, ka uzskatīs iespēju, ka uzskatīs, viņš nav pārliecināts, viņš pat nav iepazinies ar citiem priekšlikumiem un variantiem, ko piedāvā Latvijas Saeimas deputāti, viņš tikai varbūt ir uz šodienu lasījis to, ko piedāvā valdība, un nevis, kā šeit saka "Latvijas ceļa" daži deputāti un "Saimnieka" deputāti uzsver, ka tikai tas ir Guntars Krasts un "Tēvzemei un Brīvībai", kā Apiņa kungs šeit nāca ar īpatnēju tādu taktiku no "Latvijas ceļa" puses, es pieļauju, ka "Latvijas ceļam" vispār tāda taktika tagad ir, teiksim, gremdēt vēlētāju acīs "Tēvzemei un Brīvībai", jo tās reitings kāpj un neglābjami krīt "Latvijas ceļa" reitings, tāpat arī augsti godātais mans kolēģis Čevera kungs man mēģina savu taktiku spēlēt uz klausītāju, vēlētāju, teiksim, tādām lietām, ka "Tēvzemei un Brīvībai" maina orientāciju. Nu, var jau tā būt, Čevera kungs, jūsu taktika, tā ir jūsu taktika, bet rēķinu piestādīs, un rēķins būs redzams 3.oktobrī. Var jau būt, ka mēs paliksim zem 15% barjeras, bet var būt, ka jūs paliksiet, kas to lai zina, tas viss ir tikai vēlētāju rokās. Tā kā šādu taktiku jūs jau pielietot varat, bet, es domāju, cilvēki jau to vērtē un pietiekoši labi novērtē katru, mani, piemēram, ko es saku, ko saka Čevera kungs, ko saka Apiņa kungs, ko "Latvijas ceļš" domā, ko citi domā. Ja vēl pieskaramies drusciņ šai vēstulei, tā augstā komisāra vēstulei, tad šeit jau Tabūna kungs runāja par to aizvainojumu.

Vēl mani tikai pārsteidz tas, ka vajadzētu neprasīt bērniem, kas apguvuši izglītību, vēstures zināšanas, jo jaunieši tagadējie, kuri piedzimuši, bērni, kas piedzimuši, kas sasnieguši jauniešu vecumu, viņi nevarētu būt atbildīgi par vēstures notikumiem, kas bija nesenā pagātnē. Man liekas, ka viņš tieši aicina, šis augstais komisārs, aizmirst vispār vēsturi, kas ir nodarīts latviešu tautai. aizmirst tos simtiem tūkstošus bērnus un sirmgalvjus, ko iznīcināja šis režīms. Es domāju, ka tas nav pareizi. Un tāpēc, redziet, pie kā noved šāda sasteigtība, šāda likumprojekta apspriešana vienā dienā, un pie tam vēl ja šis likumprojekts nokļuvis tikai šorīt uz mūsu galda. Paldies Dievam, ka šeit bija deputāti, kas nobalsoja pret steidzamību. Paldies viņiem! Es atbalstu. Un aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šis 5.priekšlikums ir tas balsojums, ar kuru īsti skaidri parādīs, ļoti skaidri parādīs, kam patiesi rūp latviešu valodas tālākā nākotne un kam tā ir dziļi vienaldzīga. Ne jau velti šīsdienas laikrakstos līdz kaut kādai saprāta robežai parādīsies šī klanīšanās propaganda. Pie tam vadošajos laikrakstos. Tie ir kļuvuši histēriski. Šis spiediens uz deputātiem. Un aizgājuši tur ir pat tik tālu, ka slavē 1994.gada līgumu ar Krieviju. Es gribētu tikai tiem slavētājiem atgādināt, ka pēc šī līguma ar Krieviju Latvijā palika aptuveni 20 tūkstoši militāru personu, militāro pensionāru, kas kopā ar ģimenes locekļiem sastāda kaut kur tuvu pie 100 tūkstošiem. Un jūs vēl priecājaties par šāda līguma noslēgšanu. Un ko tad mēs visi šeit, kas atbalsta šo 5.priekšlikumu, tādu īsti drausmīgu prasām? Mēs prasām skaidru atbildi, lai nepilsonis, kurš vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, noteiktā veidā apliecinātu savu latviešu valodas prasmi. Izlasiet, lūdzu, šo priekšlikumu uzmanīgi! 6.priekšlikumā tas nav iekšā. Un nebūsim tik lētticīgi un nesaistīsim šo latviešu valodas zināšanu pārbaudi ar kaut kādām ilūzijām. Čepāņa kungs, jūs man esat nozadzis kādu minūti apmēram. Atvainojiet!

Sēdes vadītājs.

Jūs to saņemsiet pilnībā.

J.Dobelis.

Nu paldies! Redziet, tur jau tā lieta, ka vajag šīs lietas labāk stingrāk izteikt, nekā kaut ko izplūdušu pieņemt. Ir viens tāds interesants arguments, ka, lūk, redziet, vecāki ir naturalizējušies, bērni automātiski kļūst par pilsoņiem, un viņi mierīgi var neprast latviešu valodu. Šeit ir tā pamatdoma. Runa ir par attieksmi pret latviešu valodu vispār. Un neizliksimies, ka mēs to nezinām.

Mūsu valodu 1995.gadā mītiņā pie Rīgas Domes nosauca par suņu valodu. Tiesa, Laviņas kundze pēc tam atvainojās savu partijas biedru, toreizējo partijas biedru vārdā. Tagad viņa ir izstājusies no šīs partijas. Mūsu valodu šeit šodien Latvijā sauc par aborigēnu valodu, sauc par izmirstošu valodu, un mēs paši nedarām neko, lai viņu aizstāvētu. Izglītības likums. Valodas likums. Satversme. Jā, tie ir ieroči, bet arī šeit tam ir jābūt iekšā. Kāpēc tāda pavirša attieksme pret tik smagu punktu? Jā, mēs varam uz trešo lasījumu izlabot, papildināt. Bet vispār nebalsot par 5.punktu, tas ir vairāk nekā savādi. Jo, nepieņemot 5.punktu, mēs pilnīgi izslēdzam savas prasības šiem pilsonības pretendentiem. Diemžēl. Un labāk mēs viņus izsakām krietni stingrāk, pēc tam jau naturalizācijas procesā varēs pārskatīt prasības attiecīgi pret tiem cilvēkiem, kas tiešām īsti parādīs valodas prasmi.

Un es gribētu atgādināt, ka 1991.gada martā, toreiz Augstākā padome sarīkoja aptauju — vai jūs vēlaties Latvijas kā neatkarīgas valsts atjaunošanu? Vai vēlaties, lai viņa paliek PSRS sastāvā? Vairāk nekā 26% toreiz no aptuveni 2 miljoniem, kas piedalījās, nobalsoja pret, nobalsoja par palikšanu PSRS sastāvā. Ko jūs domājat, kur viņi visi ir šodien? Viņi ir tepat Latvijā. Tie ir vairāki simti tūkstoši. Un jūs cerat, ka šie cilvēki mācīsies latviešu valodu? Absolūti tas ir izslēgts. Un tāpēc nedosim paši viņiem šīs iespējas nemācīties. Neradīsim valsti, kurā ar laiku būs divu kategoriju pilsoņi. Latviski runājošie un, es nezinu, vēl kādās citās valodās runājošie, un latviešu valodu neprotošie. Un nemānīsim sevi ar ilūzijām, ka mums tur kāds kaut ko ieteiks. Ziniet, jūs tur to sistēmu izveidojiet, un viņš iemācīsies to valodu. Nē! Mums viņš ir jānoliek tādos rāmjos, ka viņš ir spiests iemācīties, ja viņš grib tiešām pretendēt kļūt par pilsoni. Un tāpēc es ļoti aicinātu atbalstīt šo 5.priekšlikumu un tiešām padomāt, kā viņu varētu precizēt uz trešo lasījumu. Nesteigsimies ar šīm lietām! Sekas būs daudzām paaudzēm. Nedomāsim šodien ne par savu ietekmi, ne par ko citu. Domāsim par to, kā sadzīvos tie cilvēki, kas te dzīvos pēc dažām paaudzēm.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies, priekšsēža kungs! Valsts prezidenta kungs! Atbalstīsim deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, kaut arī to var grozīt un papildināt trešajam lasījumam. Mēs nedrīkstam radīt atvērtas durvim tiem, kas iegūs pilsonību bez latviešu valodas zināšanām. Mēs nevaram nevienu piespiest mācīties un iemācīties latviešu valodu, bet mēs varam aizkavēt pavalstniecības iegūšanu cilvēkiem bez šīs valodas zināšanām. Citādi mēs dodam iespēju nepilsoņiem apiet mūsu likumus un piedzimstot saņemt mūsu pilsonību. Tas nenotiek daudzās Eiropas valstīs, arī ES dalībvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā. Un arī citās, piemēram, Čehijā un Šveicē. Un Šveicē nav iespējams ārzemniekiem iegūt pilsonību, ja šie cilvēki nav pilnībā integrējušies un apguvuši vietējo valodu. Un es nerunāju, protams, par bāreņiem un pamestiem bērniem, kam vecāku nav, jo par tiem jau mums ir likumā citādi runāts. Par to vēl, piemēram, pagājušajā gadā bija jāaizrāda Čehijai. Tā ka šajā gadījumā mēs nedrīkstam apiet, ļaut apiet mūsu likumus ar līkumu.

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidenta kungs! Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tikko Pols Goubls rakstīja, ka rietumu valstis nav varējušas iedomāties un nav ticējušas, ka tik smaga būs Austrumeiropas pāreja no komunisma uz brīvā tirgus ekonomiku. Šodien ir atkal pērkona negaiss, un atkal kaut kur kādā mūsu lauku novadā krusa iznīcina stādījumus. Ir ļoti grūts laiks. Prezidenta kungs! Es tiešām jūtos vainīgs, ka es sēžu zālē blakus Valdmaņa kungam, jo man nebija pieņemams viņa runas stils, uzbrūkot jums, un viņš nevar arī prasīt runāt jums tad, kad jūs nevēlaties to darīt. Bet mani un Valdmani un citus deputātus ir ievēlējusi tauta. Un, juzdams savu vainu, un droši vien arī vēlētāji jūt šo vainu, es gribu atvainoties Latvijas vārdā visiem klausītājiem, ka es neesmu varējis nodrošināt man blakus sēdētāja pieklājīgu izturēšanos pret jums. Es jūtos vainīgs, ka es pretojos Latvijas lauku zemes pārdošanai par sertifikātiem Sarkanās armijas virsniekiem. Es jūtos vainīgs, kas es uzskatu, ka valstij stratēģiski svarīgie tautsaimnieciskās ražotnes objekti un nacionālās kultūras pieminekļi nav privatizējami, nav pārdodami. Es jūtos vainīgs, ka šodien pretojos eiroparlamenta un Maksa van der Stūla rekomendācijām. Es jūtos vainīgs, ka es esmu ievēlēts 6.Saeimā, un atvainojos latviešu vārdā, ka es nesaprotu, ko es daru, jo esmu latvietis. Aicinu balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, jo neesmu pārliecināts mazohists.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Godātais Valsts prezidenta kungs! Mums, deputātiem, te ilgi spriežot, ir skaidrs, par ko mēs balsosim. Bet man būtu lūgums šajā zālē, lai mēs dzirdētu arī prezidenta domas šajā jautājumā, par un pret argumentus. Jo iznāk tā, ka mēs daudzos jautājumos, mūsu domas nesaskan ar jūsu domām vai tautas domas nesaskan ar jūsu domām. Un es domāju, ka tas būtu ļoti labi, jo iznāk tā, ne par velti saka: "Tie, kas nedara — māca, tie, kas nemāca — kontrolē, un tā tālāk." Tādēļ būtu ļoti liels lūgums, lai jūs pateiktu savas domas, un es domāju, ka tieši prezidenta pienākums būtu Saeimā uzstāties, jo tikai noklausīties, tas ir pārāk maz. Un es ceru, ka jūs tomēr uzstāsities. Aicinu balsot par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Es esmu ļoti priecīgs, ka mēs varam parādīt sabiedrībai, ka mums ir demokrātija. Un tāpēc mēs uzstājamies un runājam, un izsakām savas domas. Bet šeit veidojas ļoti laba un jauna koncepcija, kas ir veselīga Latvijai un kas var parādīt arī ārzemēm, kāda ir mūsu iekšējā situācija, jo, kā mēs zinām, tad ārpolitika ir iekšpolitikas spogulis. Es domāju, te viens kungs esot teicis no šīs tribīnes. Un ko mēs piedāvājam? Ja šī koncepcija attīstās, tad mēs varam izpildīt arī Rietumu prasības par to, ka bezvalstnieku bērniem ir iespēja iegūt šo pilsonību, jo šiem cilvēkiem demokrātijas sistēmā nav iespējas iegūt citu pilsonību. Bet nepilsoņi pēc mūsu likuma traktējuma, viņiem ir dažādas izvēles tiesības. Tātad demokrātija tiek pilnībā ievērota. Un, ja mēs pēc tam pieņemam, ka viņiem obligāti jākļūst par Latvijas pilsoņiem, tad mēs pārkāpjam viņu cilvēktiesības. Tātad šiem pilsoņiem ir tiesības izvēlēties gan naturalizācijas kārtībā mūsu pilsonību, gan izvēlēties Krievijas pilsonību. Kaut vai viens fakts. Kura valsts atzina nepilsoņu pases pēdējā? Tā bija Krievija. Jo viņa uzskatīja noteikti tā kā mantiniece šos mūsu nepilsoņus par saviem pilsoņiem un atļāva viņiem bez vīzas arī apmeklēt šo valsti, jo kurā gan valstī ir iespējams, ka nepilsonis no citas zemes var brīvi braukāt pāri robežām. Tāpat arī mums ir iespēja, lai šiem nepilsoņiem pēc šī likuma traktējuma ir izvēle atbilstoši šo savu minoritāti, kaut vai vecticībnieki — staroveri, un pārējas minoritātes...

Sēdes vadītājs

. Divas minūtes ir pagājušas...

R.Jurdžs.

... kas ilgstoši dzīvo Latvijā. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mēģināšu pirmo reizi lietot vārdu, kuram es nezinu tulkojumu latviešu valodā. Angļu termins "hillebasterings". Tas ir situācija, kad kāda partija, klasiski tā ir opozīcija, mēģina novilcināt kāda likuma pieņemšanu, un šādā gadījumā nepārtraukti runā visi, cik vien var, un izmanto pilnu savu runas ļauto laiku. Tā "Tēvzemei un Brīvībai" šobrīd runā visi 5 plus 2 minūtes, runā par visu ko, pārmet visiem visas nelaimes, lai tikai nevajadzētu šodien un tuvākajā laikā šo likumu pieņemt. Ārprātīgi nepatīkama situācija, jo tādā gadījumā man nākas atzīt, ka "Tēvzemei un Brīvībai" premjers Krasts varētu būt rīkojies ne gluži tā, kā to šobrīd deklarē jūsu pašu deputāti. Es tā arī neguvu skaidrību no Grīga kunga vārdiem, ka Grīga kungs apgalvoja, ka ne vienmēr Krasts, tas nozīmē "Tēvzeme", ne vienmēr valdība, tas nozīmē "Tēvzeme", un otrādi. Rodas iespaids, ka principā Krasta kungs ir "Latvijas ceļa" premjers. Katrā ziņā tas ir ļoti cienījams un simpātisks atzinums, bet ne vienmēr tas tā ir.

Cienījamie kolēģi, es ļoti jums lūdzu mēģināt kārtot lietas, skatoties valstiski, ja nu vienreiz jūs esat valdības partija un ja jūsu izvirzītais premjers ir devis vienu vai otru mutisku vai rakstisku garantiju Eiropai vai pasaulei, dažādām pasaules struktūrām, tad vairāk vai mazāk turēties pie jūsu premjera solījumiem — nevilkt lieki laiku, balsot. Nobalsosim, kā nu ir, varbūt jums būs taisnība par Dzintara Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, varbūt tas tiks noraidīts, ticēsim šoreiz demokrātijai! Virzīsimies uz priekšu likuma izskatīšanā. Mums būtu jātiek arī pie budžeta. Ja jūs rīkosities tā, kā jūs pašlaik to darāt, ka absolūti visi "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti, papildināti ar ļoti godājamo Valdmaņa kungu, izmanto absolūti visu deputātiem paredzēto laiku un visas iespējas izteikties. Mēs tuvākajā laikā tomēr pie budžeta netiksim. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Te vairākas reizes izskan tās runas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, par starptautisko praksi. Es gribu atgādināt vienu faktu — par Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju, kur, lai kļūtu par šīs valsts pilsoni, pretendentam vismaz sešus gadus ir jāmācās skolā ar vācu mācību valodu. Vismaz sešus gadus! Un nupat tur tādi paši malači kā Apiņa kungs un viņam līdzīgie arī vēlējās satricināt šo sistēmu un vēlējās piedāvāt balsojumu par automātisku pilsonības piešķiršanu tur dzimušajiem. Kas tad notika? Vācijas parlamentā ar kaunu šis priekšlikums tika izgāzts. Tā ka tie, kas te briesmīgi gudri izrunājās, vismaz izlasiet kaut ko, painteresējieties, kas notiek ārpus Latvijas robežām! Un nemaisieties mūsu attiecībās ar mūsu partijas pārstāvjiem! Mēs paši tās nokārtosim.

Un īstais runātājs pirms manis te runāja par partijas disciplīnu un frakcijas disciplīnu, kurš ar saviem balsojumiem ne vienreiz vien ir parādījis, ka viņam ir galīgi sveša savas partijas un savas frakcijas disciplīna. Balsojuma laikā viņš ļoti bieži vispār neatrodas zālē. Tā ka ir tāda paruna, ka otra acī to skabargu redz, bet savā acī to baļķi neredz. Tā ka, runājot šeit, vajadzētu tomēr vairāk runāt par lietu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Pie tā, kas tika runāts, es gribētu piebilst to, ka tas, ko sacīja deputāts Kiršteins par to, ka, viņaprāt, būtu jāskata vispirms 6.priekšlikums un pēc tam 5. Šie priekšlikumi ir pie noteiktiem likumprojekta pantiem. 5. priekšlikums no Ābiķa un Lagzdiņa ir pie 2.panta. Nākamie priekšlikumi attiecas uz 3.1., un loģiski, ka komisija iesniedza visu balsot pantu secībā, nevis kādā citādā secībā, pat ja tas vēl liktos kaut kādā veidā pamatoti.

Attiecībā uz šo priekšlikumu gribu piebilst vēl to, ka abi iesniedzēji deputāti nenoliedz komisijas sēdē nedz to, ka varētu papildināt un precizēt gan par bezvalstniekiem un nepilsoņiem, kuri dzimuši pēc 1991.gada augusta, un tā tālāk, nedz arī to, ka formulējums, ja tie vismaz vienu trešo daļu... arī nav gluži precīzs. Tas būtu precizējams, vai nu svītrojot, vai atrodot veiksmīgāku formulējumu. Komisija, kā es jau minēju, ar balsu vairākumu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. priekšlikumu — deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu — papildināt 2.panta 1.punktu ar 1.4.apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 15, atturas — 27. Pieņemts. Piedodiet, nav pieņemts. Par — 38, pret — 15, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamie priekšlikumi. Tātad, deputāti, pievēršamies likumprojekta 4., 5. un nākošajām lappusēm, kur pirmajā lasījumā ir pieņemts 3.1. pants. Šis 3.1. pants tapa ilgstošā valdības frakciju sadarbībā, kur īpaša darba grupa strādāja un slīpēja visus iespējamos variantus, piedaloties gan "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, gan "Latvijas ceļa", gan Latvijas Zemnieku savienības, gan arī sākotnēji Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvjiem, un tapa variants, kurš deva iespēju plašāku, kā to prasa arī Eiropas rekomendācijas, bērniem, kuri pēc 1991.gada augusta dzimuši, iegūt Latvijas pilsonību ar zināmām priekšrocībām no 16 gadu vecuma, ja viņi apliecina latviešu valodas apguvi tādā vai citādā veidā. Tāds bija šis pirmais priekšlikums. Šobrīd uz otro lasījumu ir iesniegta vesela virkne priekšlikumu, kuri attiecas uz šo pantu. Pirmām kārtām ir dokuments nr. 4209, kas ir Ministru kabinetā iesniegts atsevišķs likumprojekts, kuru es jau minēju, ka Juridiskā komisija to iekļāvusi ar balsu vairākumu, tiesa, domām daloties, šajā likumprojektā kā atsevišķu priekšlikumu.

Tālāk seko Saeimas deputātu Dozorceva un Lujāna priekšlikums par 3.1.panta jaunu redakciju, kurš daļēji dublējas ar valdības iesniegtā nr. 4209 dokumenta tekstu, ar to būtisko atšķirību, ka šeit nav piektās daļas attiecībā uz personām, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu par pilsonības piešķiršanu bērniem, ka viņi iesniedz noteiktā kārtībā un formā apstiprinātu iesniegumu, kas apstiprina to, ka viņi veicinās bērnu latviešu valodas apguvi, izglītību un audzinās cieņā un uzticībā Latvijas Republikai.

Tālāk nāk deputāta Bartaševiča priekšlikums par šo pašu 3.1. pantu, ko viņš iesniedzis citā redakcijā. Deputāta Golubova priekšlikums par šo pašu pantu. Deputāta Jirgena priekšlikums par šā 3.1. panta pirmo daļu nedaudz citā redakcijā, deputāta Bišera priekšlikums par 3.1. panta pirmo daļu. Visbeidzot ar nr. 12, kuru es lūdzu izlabot un ņemt vērā. Tātad šeit ir Tautsaimniecības un tā tālāk, es neminēšu visu šo garo nosaukumu, komisijas priekšlikums — ieviest 3.1.pantā nelielu redakcionālu precizējumu. Tas īstenībā ir Saeimas deputātes Annas Seiles priekšlikums, kuru viņa bija rakstījusi uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas veidlapas, caur ko arī Juridiskais birojs to ir noturējis par komisijas priekšlikumu, bet īstenībā tas ir deputātes Seiles priekšlikums. Juridiskā komisija, skatot visus šos variantus, būtībā kā pirmo balsoja priekšlikumu, kas ir atsevišķi iesniegtais likumprojekts nr. 4209, un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu arī pieņēma kā atbalstāmu. Līdz ar to visus pārējos priekšlikumus no 7. — 12. pēc būtības neizskatīja, un tātad varu piebilst no savas puses tikai to, ka tas ir Ministru kabineta iesniegtais projekts. Valdība frakciju sēdē 29. aprīlī ir parakstījusi papildprotokolu, kurā ir īpaši izcelta Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana Saeimā trijos lasījumos, vadoties no trijiem galvenajiem noteikumiem — naturalizācijas logu atcelšana, par ko mums būs runa dažus pantus tālāk. EDSO rekomendācijas par bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, un lojalitāte, latviešu valodas un vēstures zināšanas. Gribu piebilst, ka no to deputātu puses, kuri Juridiskajā komisijā palika mazākumā un neatbalstīja 6. priekšlikumu nr. 4209, tomēr jānorāda uz to, ka šeit ir zināma pretruna starp 2. un 3.punktu, ko valdības frakcijas ir parakstījušas, un, mūsuprāt, šajā priekšlikumā šīs abas nianses pilnībā nav ņemtas vērā.

Tātad komisija ir atbalstījusi priekšlikumu nr. 6. Savukārt 7. un 12. būtībā nav atbalstījusi. Kaut arī 7.daļēji sakrīt ar 6.priekšlikumu. Daļēji tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Grīnblata kungs! Godātie kolēģi, tie, kas klausījās referentu, saprata, ka mēs tagad runāsim par priekšlikumiem no 6. — 12. Grīnblata kungs ziņoja par atbildīgās komisijas attieksmi pret visiem tiem priekšlikumiem, jo tie pēc būtības skar vienu un to pašu problēmu. Kā jūs dzirdējāt, atbildīgā komisija ir atbalstījusi 6.priekšlikumu, tātad priekšlikumu, ko iesniedzis Ministru kabinets. Atklājam debates. Debatēs runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". (No zāles: "Viss jau izrunāts.")

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt priekšlikumu nr. 6, jo šis priekšlikums šajā brīdī paredz iespēju piešķirt pilsonību arī vienam tādam personu lokam, no kuriem mēs neprasām latviešu valodas zināšanas. Šobrīd, šajā situācijā, kurā mēs šeit esam, mums ir jāparāda mūsu stāja, ka mēs nelokāmies arī tikai ārēju prasību priekšā, ka mēs varam piedāvāt paši savus problēmu risinājumus un paši savus risinājumus tam, kādā veidā veikt sabiedrības integrāciju. Mums nav jāseko akli ne Rietumu, ne Austrumu spiedienam, un sevišķi pazemojoši šķiet tas, ka šīs darbības notiek Maskavas spiediena un sankciju ietekmē, un mēs redzam, ka Maskavā Primakovs saņem Jeļcina apbalvojumus par to, ka šīs ekonomiskās sankcijas pret Latviju tiek veiksmīgi pielietotas. Mēs nedrīkstam ielaisties šajās sarunās un šajā dialogā, kas pret mums tiek vērsts no spēka pozīcijām. Tāpēc šodien es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet saistīt šo priekšlikumu nākotnē ar vispārēju sabiedrības integrācijas programmu, nešauboties par to, ka mēs spēsim līdz šādam priekšlikumam nonākt, tomēr šajā brīdī uzskatīt to par pāragru un neparādīt pasaulei un neparādīt Krievijai, ka īstais sarunu tonis ar Latviju ir no spēka pozīcijām. Mēs kategoriski nevaram piekrist šādam sarunu tonim. Un es aicinu tāpēc šo 6. priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es runāšu par visiem priekšlikumiem no 6. līdz 12. 6. priekšlikums. Tātad Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Kreitusa kungs iepriekšējā pantā pie apspriešanas komentēja, ka arī šajā priekšlikumā ir ieliktas valodas garantijas. Diemžēl, ja izlasīsim šo priekšlikumu uzmanīgi, tā tas nav. Ceturtajā daļā šādas valodas prasības tiek prasītas tikai tiem bērniem, kuri ir iesnieguši lūgumu, sasniedzot 16 gadu vecumu, ja viņu vecāki neko par viņiem nav prasījuši. Tikai šai kategorijai. Tātad visiem pārējiem bērniem, par kuriem iesniegumu iesniedz viņu vecāki, kaut arī viņi neprot latviešu valodu, automātiski tiek piešķirta pilsonība. Šāda nostādne, manuprāt, nevienam latviešu valodu cienošam deputātam nav pieņemama.

Un tāpēc es aicinu visus tos deputātus, kuri nenobalsoja par Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, šajā jautājumā būt izšķirīgiem un nobalsot pret Kabineta iesniegto priekšlikumu. Kāpēc es tā aicinu, būdama pozīcijas frakcijas pārstāve? Gluži vienkārši. Pozīcijas frakcijas bija izveidojušas darba grupu. Darba grupa vienojās par variantu, kuru jūs redzat kreisajā pusītē kā 31. pantu. Un šajā pantā tika iestrādātas visas valodas prasības. Protams, vienkāršāk būtu bijis, ja mēs būtu nobalsojuši iepriekšējo piekto priekšlikumu, bet ja ne, tad mums tagad nekas cits neatliek kā noraidīt 6. priekšlikumu. Bet izbrīnu manī rada tas, ka Juridiskā komisija ar vieglu roku ir noraidījusi manis iesniegto 12. priekšlikumu, kas attiecas uz šo pašu 31. pantu. Un te man ir jāatkārto viena sen zināma patiesība. Viens piemērs no mūsu valodas interpretējumiem. Nu visi mēs zinām, ka kādreiz tika runāts par tādu frāzi, ka noziedznieku nošaut nedrīkst, apžēlot. Pēkšņi viņš bija apžēlots. Un šī nepareizā komata dēļ frāze var arī mainīties: tā var skanēt arī tā — nošaut, nedrīkst apžēlot.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka izlasiet uzmanīgi kreisajā pusītē esošo tekstu. Tur ir rakstīts — bērnam, kurš pēc 1991. gada 21. augusta dzimis Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz Latvijas pilsonību, sasniedzot 16 gadu vecumu. Un es jums izlasīšu šo pašu tekstu citā interpretācijā, ja šeit mainās komats: bērnam, kurš pēc 1991. gada 21. augusta ir dzimis Latvijā, šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības iegūt pilsonību. Saprotiet, nav jau Latvijā noteikta nekāda kārtība, kādā jādzimst bērniem. Un tāpēc Juridiskajai komisijai tomēr manu tīri redakcionālo priekšlikumu vajadzēja atbalstīt, jo Saeimas valodniekiem nebūs tiesības vairs šo frāzi izlabot, jo tā konceptuāli maina šī teikuma būtību. Tāpēc es aicinu vēlreiz noraidīt 6. priekšlikumu, lai paliek starpfrakciju vienošanās variants spēkā, noraidīt visus pārējos priekšlikums, bet 12. priekšlikumu atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Bartaševičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es brīnos par Rietumu ekspertiem, kas sakarā ar topošajām izmaiņām Pilsonības likumā izkaisa komplimentus uz visām pusēm. Kaut būtībā izmaiņas nes tīri kosmētisku raksturu. Nacionālie patrioti tik ilgi turējās pie Pilsonības likuma neaizskaramības, ka visiem liekas šodien, ka notiek revolūcija. Nebūt ne, kungi! Piedāvātās izmaiņas piešķirt pilsonību bērniem, kas dzimuši pēc 1991. gada, atrisinās problēmu tikai 20 000 cilvēku. Protams, tas ir liels skaits salīdzinājumā ar 10 000, kas jau naturalizējas, bet tas ir niecīgi, raugoties uz 700 000 nepilsoņu valstī. Savā priekšlikumā es piedāvāju piešķirt pilsonību reģistrācijas kārtībā nepilsoņiem, kas piedzimuši Latvijā pēc 1940. gada un šeit dzīvo. Tāda pieeja pilnībā atbilst konvencijai par aparteīdisma samazināšanu, kuru Latvija ratificēja jau 1992. gadā. Proti, jebkurai valstij dalībniecei jādod pilsonība katrai viņas teritorijā dzimušai personai, kur citādāk paliks aparteīds. Oponenti teiks — bija taču okupācija, un visi, kas piedzima šeit tajā laikā, nav nopelnījuši pilsonību, jo ir nelojāli valstij tāpēc, ka piedzimuši nepareiziem vecākiem. Cienījamie kolēģi! Skatoties no tā viedokļa, prātīgi būtu atņemt pilsonību noziedzniekiem, jo noziegums ir labākais nelojalitātes pierādījums pret valsti. Atņemsim pilsonību visiem, kas domā ne tā kā valdības vīri, jo lojalitāte pie mums nozīmē piekrišanu valdības kursam, un, ja tu domā citādi, tu lej ūdeni uz mūsu ienaidnieku dzirnavām, kuru pēc tēvzemiešu domām Latvijā ir daudz. Pieņemsim, Krievijā, vai komunisti, pat skolnieki Vērmaņdārzā, atkarībā no apstākļiem. Mēs varam aizvērt acis uz jebkuru nacionālisma izpausmi iekšienē, ja ir it kā apdraudēta mūsu valsts neatkarība. Cienījamie kolēģi, politiķiem nav tiesības mūžīgi baidīt mūsu tautu ar nepastāvošiem draudiem. Galu galā mums jāpaveic reāla sabiedrības integrācija, jo tās ir mūsu intereses, nevis Eiropas Savienība. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Tikai tā mēs izmainīsim situāciju radikāli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Atsauc savu runu. Brīnums. Aleksandrs Kiršteins, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es pretēji iepriekš teiktajam aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka 6. priekšlikumā ir divas daļas. Un ka šajā 6. priekšlikumā trešajā lasījumā var arī iestrādāt pilnībā šo te Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Nav absolūti nekādu problēmu, bet es šīs divas daļas saredzu tādā veidā, ka tas, kas te ir teikts par 16 gadu veciem, uz kuriem atsaucās arī Seiles kundze, es domāju, ka tas ir vēl stingrāks, tas ir vairākums nepilsoņu bērnu, kuru vecāki nepieprasa viņiem šo pilsonību iegūt. Tātad, neskaitot tos vairāk nekā 600 000, kuriem ir jāsaņem šī pilsonība, ja viņi vēlas, naturalizācijas kārtībā, arī viņu bērniem, jo es neticu, ka vairākums viņu rakstīs iesniegumus par saviem mazajiem bērniem, tātad arī šim bērnu vairākumam, sasniedzot 16 gadus, būs jāparāda savas valodas zināšanas saskaņā ar 19. un 20. pantā minētajiem nosacījumiem. Bet šeit ir otra grupa. Es vēlreiz atkārtoju, kas varbūt nav sapratuši. Kādas valodas prasības var būt zīdainim, kurš ir piedzimis? Līdz bērnudārzam. Un te ir citas prasības. Te ir Eiropas attiecīgā konvencija par bezvalstnieku bērnu tiesībām. Mēs, protams, varam teikt, ka mēs uzspļaujam, kā es teicu, ka mēs uzspļaujam visām šīm konvencijām, uzspļaujam NATO un tā tālāk, bet es šeit gribētu nopietni pateikt vienu lietu. Ja paliek šī un mēs nobalsojam, un es ceru, ka vairākums atbalstīs šo 6. punktu, tad tas nelielais skaits, kā es teicu, Seiles kundze, tie 2000 bērnu, kuri šogad vai pagājušogad ir piedzimuši, vai tiešām jūs ticat, ka viņi līdz 2016. gadam, kad viņi balsos, nebūs iemācījušies latviešu valodu? Nu tas taču ir absurds. Ja mēs runājam par šiem... Un viņi taču nebūs visi. Viņi nebūs visi šie pilsoņi. No šiem diviem tūkstošiem labi, ja tur kāda desmitā daļa atnāks. Ja 5% pašreiz izmanto savas tiesības, kāpēc tad mēs domājam, ka visi šie vecāki klupdami un krizdami skries prasīt.

Bet ko mēs būsim izdarījuši, ja mēs nobalsojam? Mēs būsim ievērojuši divas lietas. Tie vecāki, kuri negrib dažādu iemeslu dēļ, ka viņu bērns ir Latvijas pilsonis, viņi netiek aiztikti. Viņi, sasniedzot 16 gadus, paši brīvprātīgi izdomās, vai viņi grib vai negrib, un pierādīs savas valodas zināšanas. Tie vecāki, kuri grib saskaņā ar šo konvenciju, lai viņu bērnam būtu šīs tiesības, viņi uzrakstīs šo iesniegumu, un šis zīdainis būs pilsonis. Tad ko mēs gribam? Lai šie poļi, lietuvieši, igauņi, es vēlreiz atkārtoju, ka saskaņā ar Aldermanes kundzes sniegtajām ziņām krievu ir mazāk nekā puse starp šiem pretendentiem, kas pašreiz ir iesnieguši. Tad jūs esat pret poļu bērniem? Pret lietuviešu bērniem? Jeb tiem zīdaiņiem, kas tagad piedzimuši?

Kuri būs pilsoņi, un kuri balsos pēc 18 gadiem? Tad mēs varonīgi cīnīsimies ar šiem 2000 dzimušajiem bērniem pašreiz, no kuriem pat vecāki neprasīs šiem 2000. Nu kāda jēga te ir par to strīdēties? Es domāju tā, ka mēs varam iestrādāt uz trešo lasījumu un precizēt visas šīs lietas, bet nebūtu tālredzīgi, ticiet man.. Man ir tikai viens arguments šeit... Ja mēs neievērojam šo konvenciju, tad mēs nebūsim 10 gados NATO un tad atkritīs vajadzība runāt par valsts valodu, jo nebūs valsts kā tādas. Tāpēc es domāju, ka šeit ir ideāls variants. Vairākums mācīsies valodu, mazākums — tie zīdaiņi līdz 7 gadiem — būs pilsoņi, kas mums dos tiesības... un es te gribu vēlreiz pārliecināt Vidiņa kungu un Tabūna kungu, mēs prasīsim daudz stingrāku Valodas likumu un daudz stingrāku Izglītības likumu. Jo tas būs arguments. Viņi būs pilsoņi, un valdība ir tiesīga saviem pilsoņiem likt mācīties valsts valodu. Un mēs viņiem liksim mācīties, lai viņi ir pilsoņi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Balsošanas rezultāti parādīja, ka tie cilvēki, kuri pauda no šīs tribīnes, it sevišķi Kārlis Leiškalns, Panteļējevs, ka atbalsta starpfrakciju lēmumus un tā tālāk… Starpfrakciju lēmumos bija teikts, ka jāzina latviešu valoda. Un, ja pašlaik apskatās balsojumus, tad iznāk tā, ka pret balso "Latvijas ceļš", Demokrātiskā partija "Saimnieks", un mani visvairāk šokē tas, ka pret balso daudz zemmnieku — Gredzens, Apalups atturas, atturas Dilba...

Sēdes vadītājs

. Veldres kungs, lūdzu, runājiet par lietu, nevis ziņojiet balsošanas rezultātu! (No zāles deputāts Valdmanis: "Netraucējiet!")

U.Veldre.

Es runāju par lietu. Pamatoju...

Sēdes vadītājs.

Par apspriežamo likumprojektu.

E.Veldre.

Jo starpfrakciju vienošanās bija, ka jāatbalsta iekšā tajā likumā latviešu valoda, tad arī vajadzēja balsot. Un mans priekšlikums ir noraidīt 6. punktu.

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai uz mirkli atkal noliek malā partijas savstarpējo apsaukāšanos un noskaidrošanu, kurš nu kuram ir mīļāks vai nemīļāks... Bet lai iedziļinās šajā tekstā, kas mums ir priekšā. Un tad es jums uzreiz gribu teikt, ka tie, kas aicina atbalstīt šo priekšlikumu, ieskatieties vērīgi 1. ailītē un ieklausieties tanī, un atcerieties, ko runāja Seiles kundze, un es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka šeit pretrunu ir daudz mazāk un to ir daudz vieglāk pārstrādāt nekā to tekstu, ko mums ir ierosinājusi Juridiskā komisija. Es jums norādīju uz veselu rindu pretrunām... (No zāles deputāts I.Bišers: "Juridiskā komisija neko nav ierosinājusi!") Bišera kungs, es jums saku trešo reizi — ja jūs vēlaties man runāt pretī, tad nāciet tribīnē un runājiet... jo Saeimas Kārtības rullis saka, ka deputātiem no vietas ir atļaujami tikai izsaucieni, nevis gari teikumi un triādes... Un tāpēc es jūs... pievēršu jūsu uzmanību vēlreiz, ka šeit ir ļoti daudz pretrunu, sākot ar to, ka šajā priekšlikumā, nerunājot par to, ka ir pazudušas valodas prasības, ir palicis jautājums par šķirto laulību, kas ir sasaistīta kopā ar vecāku tiesībām, kas nekādā veidā nav Latvijas likumdošanā kopā saistāma, jo vīrs un sieva nenozīmē vienlaicīgi tēvu un māti, tāpat arī pēdējais ieraksts, kas, manuprāt, ir kļuvis par galīgu absurdu šajā likumā un ko es jau jums vienreiz teicu... Ka vecāki paraksta apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un audzinās bērnā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. Bet ja viņš to nedarīs? Ko tad jūs darīsiet? To māti sūtīsiet ielu slaucīt, uz kāda likuma pamata, kā jūs pārbaudīsiet šo apliecinājumu dzīvē, kā jūs iemācīsiet?

Un es gribētu Kiršteina kungam teikt ko citu. Kiršteina kungs, nevis mēs piespiedīsim viņus iemācīties valodu, bet,ja cilvēks ir šīs valsts pilsonis un nerunā latviešu valodā, bet runā citā valodā, tad viņš pirmais ko darīs, prasīs savas valodas atzīšanu par otru valsts valodu. Un mums ir pietiekami daudz precedentu pasaules praksē, sākot jau ar Somiju, kur ir 6% zviedru, bet zviedru valoda ir valsts valoda, un tad paskaitiet tos tūkstošus bērnu, kuri iegūs šo pilsonību, katru gadu viņu skaits pieaugs, un izrēķiniet, kas būs pēc... Astoņi gadi ir pagājuši, kopš Latvijas valsts ir savu reālo neatkarību sākusi apjēgt, tas ir pagājis kā viens mirklis, tie atlikušie desmit gadi paies tikpat ātri, un tad būs 21 tūkstotis jau 18 gadīgu latviešu valodā potenciāli nerunājošu cilvēku, kuri cīnīsies par krievu valodu kā valsts valodu. Un katru gadu tam nāks klāt 3 līdz 5 tūkstoši cilvēku, un tad būs nākamais jautājums starptautiskā līmenī, ko, ja es būtu šis bērns, ko es izvirzītu, kāpēc mani vecāki nav Latvijas pilsoņi? Un jūs šodien zālē atcerieties vienu lietu, mēs runāsim par logiem, ja noņemam un ļaujam naturalizēties Latvijā visiem pieaugušiem cilvēkiem, tad atcerieties to ierakstu, kas ir svarīgs, ja vecāki ir pilsoņi, bērni kļūst pilsoņi automātiski. Un kas jums šobrīd ir svarīgāks, septiņgadīgs puika pilsonis vai trīsdesmitgadīgs Latvijai lojāls cilvēks, un tas ir pilsonis, kas var veikt visu šo darbību. Kas šobrīd ir noteicošais, un kā jūs mani pārliecināsiet par to, ka vecāki, kuri nerunā latviešu valodā un tāpēc nevar iegūt pilsonību, garantēs, ka viņu bērns runās latviešu valodā? Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā sastopamies ar to, ka tie, kas pretendē uz par īpašiem nopelniem pilsonību, negatavojas runāt latviešu valodā.

Un līdz ar to es aicinātu deputātus vēlreiz pārdomāt, lai paliek tas, ko Seiles kundze teica, kas ir izstrādāts un panākts šajā sadarbības komisijā, to ir vieglāk pārstrādāt, to ir vieglāk pilnveidot un novērst tās pretrunas, kas ir iekšā šajā redakcijā, kas mums ir dota kā galējā un atbalstītā. Un atcerieties vēlreiz, logu noņemšana paver iespējas visiem Latvijā dzimušajiem bērniem kļūt par pilsoņiem, ja viņu vecāki, kaut viens no vecākiem, nokārto latviešu valodas un vēstures zināšanu eksāmenus, un šeit nav nekāda diskriminācija. Un es gribētu vēl vienu lietu piebilst, starp citu, rīcība šobrīd ir ļoti nekorekta gan no valdības puses, gan no prezidenta puses, gan arī daļēji no mūsu Pilsonības komisijas puses, es uzņemos savu vainu. Mums nav neviena dokumenta, kur mēs salīdzinātu pasaules praksi, kā pilsonību iegūst citās valstīs dzīvojošo nepilsoņu bērni. Un šī prakse nekur nav tāda, kā šodien mēs piedāvājam to Latvijā, to gan es jums varu pateikt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Augstākā padome! Sadarbības padome! Padomes kalpi! Mums ir likts rusificēt Latvijas tautu, likumprojekts ir gatavs, droši, ka balssuskaits ir saskaitīts, un ļoti iespējams, tas notiks. Lūgums tomēr ir katram drusku padomāt, es zinu pēc beidzamā balsojuma, ka daudziem šeit Saeimā nav svarīgi, vai nākošais pilsonis runās vai nerunās latviešu valodu, to mēs redzējām beidzamajā balsojumā, bet saprotiet, ko mēs šeit darām. Vecāki pieprasa bērnam tiesības kļūt par pilsoni, tagad jautājums, kāpēc nevar gaidīt līdz sešpadsmit gadiem? Jo redzi, tanīs 16 gados strādās pilnīgi citas papildu konvencijas, būs ģimenes apvienošanas jautājumi, tur būs vecmātes un vectēvi, būs vecāki, brāļi, būs šķirtas laulības, audžumātes, būs viskautkādi radi, kuri plūdīs uz Latviju. Viss, kas tam cilvēkam ir vajadzīgs, būs spēt pierādīt, ka viņš ir Latvijā dzīvojis piecus gadus pastāvīgu dzīvi, visā drīzumā mums vairs nebūs pieraksti. Brauks no citām valstīm uz Latviju, lai dzemdētu bērnus, draugs piegādās tev zīmīti, ka jā, tu esi dzīvojis Jēkaba ielā 16 beidzamos piecus gadus, un viss kārtībā. Ģimene pēc ģimenes brauks uz Latviju. Ja jau mēs būtu liela valsts, pāris 300 miljonu, un mēs gaidītu, ka no kaimiņu valstīm, kur ir tikai kāds miljons vai divi miljoni iedzīvotāju, tad šitā pārpludināšana nebūtu svarīga lieta.

Bet šis likumprojekts, kā rakstīts, ir viltīgs, ko tas bērns var ar to pilsonību darīt no gada līdz 16 gadu vecumam? Paprasiet sev to jautājumu. Man prātā nenāk, viņš nevar balsot, ko tad viņš var darīt. (Starpsauciens: "Braukt uz ārzemēm!") Viņš varbūt varētu braukt uz ārzemēm, bet visvairāk viņš var pievilkt savus radus uz Latviju. Un mūsu dižie vadoņi, tās pūces, kas tik gudri sēž un klusi klausās, un saprot visus, un mūsu patvaļa, kas varonīgi apkaro ļauno vieni paši, tie mums neskaidro, ko šie panti nozīmē. Viņi gan tos pantus ir nolīguši kā ar amerikāņu vēstnieku, tā ar van der Stūliem un citiem klusās istabās, varbūt ar kādiem citiem, ko kāds Primakovs ir atsūtījis uz Latviju, un viņi nolēmuši par kaut kādu, es teikšu, tautu, mans zelts ir mana tauta, nezin par cik zelta gabaliem mūsu tauta izšķaidīta? Kāpēc? Ko tas dod, ka tas bērns nulles gadu vecumā var dabūt uz pāris apliecinājumiem pilsonību, un ko tas darīs mūsu tautai? Es lūdzu atkal pa jaunu mūsu pūcēm, tautas vadonim, gudram tautas stratēģim nākt un mums paskaidrot, jo viņš uzstājās, ka mums šitādu likumprojektu vajadzētu pieņemt, bet viņš nespēj mums pateikt — kāpēc. Un kamēr viņš to nespēj darīt, es aicinu visus balsot pret, jo mums nav tās pūces gudrības, ko viņš pretendēja, ka viņam ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izlemsim dažas principiālas lietas. Desmit deputāti ierosina turpināt 4.jūnija sēdi līdz likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanai un pieņemšanai otrajā lasījumā bez pārtraukumiem. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Kristiāna Lībane vēlas runāt par.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka mēs esam nonākuši pie ļoti svarīga priekšlikuma, šis priekšlikums un vēl tā saucamā logu atcelšana ir ārkārtīgi svarīgi, tad, kad mēs būsim izdarījuši šīs divas lietas, tad līdz galējam balsojumam būs burtiski pavisam maz.

Saņemsim spēkus un izdarīsim to šodien. Izdarīsim to šodien, jo mēs labi zinām, ja mēs sanāksim rīt, parīt vai nākošnedēļ, tad viss sāksies ar jaunu sparu. Pažēlosim paši sevi un tos, kuri mums uzticas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis vēlas runāt pret.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es ļoti labi saprotu iesniedzēju vēlmi ar visādiem viltīgiem paņēmieniem panākt šo minimālo balsojumu par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu, viņiem tagad ir ļoti svarīgi ātri izraut cauri visu nesagatavotu, lai mēs kaut ko šodien pieņemtu, lai būtu iespējama kaut kāda atskaite, ja mēs tiešām cienām savu attieksmi gan pret valodu, gan pret visu to, kas ir saistīts ar mūsu pilsoņu kopas izmaiņām, es aicinu tādās lietās jau nu gan nesteigties. Protams, priekšlikums ir ļoti vienkāršs, visiem apniks, visi atmetīs ar roku, un mērķis būs sasniegts. Ja nebūtu šī iebalsojuma par šo latviešu valodas prasmes nepieciešamību, šaubos, vai šie dāmas un kungi tik briesmīgi aktīvi šeit uzstātos, viņi kaut ko savu ir panākuši, kau kādu ķīli ir iedzinuši starp tiem, kas ciena latviešus un kas neciena, viņiem tas ļoti patīk, un tagad ir šis aicinājums — uz priekšu ar milzīgu ātrumu pieņemsim tagad kaut ko. Es aicinu tos, kas ciena un ir ar nopietnu attieksmi pret šādu likumu, noraidīt šādu priekšlikumu un balsot pret. Sagatavosimies un tiešām strādāsim mierīgi pie šī likuma.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu — turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz Pilsonības likuma pieņemšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 34, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. (Zālē aplausi.)

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ierosina turpināt Saeimas sēdi, līdz būs izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" un Saeimas lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam". Saskaņā ar iepriekšējo Saeimas balsojumu šis jautājums vairs nav izskatāms.

Turpinām debates. Debatēs pieteicies Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Godātie kolēģi, turpinām debates par apspriežamo likumprojektu. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Varbūt kolēģi nomierināsies! Ļoti gribēja strādāt daudzi. Cienījamie kolēģi! Pēc balsojuma par latviešu valodas faktiski noliegšanu pat man, godīgi sakot, trūkst vārdu. Bet es gribētu teikt, ka maskas ir nomestas galīgi. Un es aicinu jūs, labie ļaudis visā Latvijā, mēs iedosim jums šo balsojumu, izlīmējiet uz visiem ielas stūriem un stabiem, lai zinātu, kas ir šie Latvijas mīlētāji. Noliegt latviešu valodu, uzstāties pret to ir vienkārši kauns, un tālāk vairs nav kur iet. Vairs tālāk nav kur iet! Un tālāk nav kur atkāpties. Šeit Kiršteina kungs teica, ka prasīsim, mācīsim šos nepilsoņus, es gribētu redzēt, Kiršteina kungs, kā jūs esat to darījis līdz šim. Jūs 50 gadus gan nedzīvojat vēl, bet 50 gados, visu savu mūžu, kad jūs te dzīvojat Latvijā, vai jūs esat iemācījis kaut vienam krievam pateikt labdienu?

Viņš vēl nav iemācījies līdz šim laikam. Un neiemācīsies pēc jūsu principiem. Vai nu jūs esat naivs, vai nodevējs vienkārši. Skaidri un gaiši. Un man ir kauns, it īpaši par latgaliešiem, kuri lielā vienotībā gandrīz ir nobalsojuši vai atturējušies, iebēguši krūmos. Pēteris Keišs, Ādolfs Ločmelis, Antons Seiksts, Viktors Stikuts, Leonards Tenis, Jānis Urbanovičs, Leonards Stašs, Anta Rugāte...

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

P.Tabūns.

Ernests Jurkāns un Andrejs Naglis. Es gribētu redzēt, kā jūs novadnieki sagaidīs.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai turpināsim sēdi vai pārtrauksim?

Nākamais debatēs runās Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, nu diemžēl, kā jau es teicu, iepriekšējā balsojumā par 5.priekšlikumu pavisam neliels pārsvars bija gļēvuļu pusē, bija to cilvēku pusē, kas baidās aizstāvēt savu dzimto valodu. Daži pat bija tādi, kas nobalsoja par citiem, lai tikai šo te priekšlikumu dabūtu gatavu. Daži bija tādi, kas sēdēja zālē, nobijās un nepiedalījās balsošanā vispār. Protams, ja mēs esam tik tālu nonākuši, ka mēs kautrējamies izteikt savu attieksmi pret savu valodu, man jāprasa, ko mēs vispār gribam.

Un tagad par šo 6.priekšlikumu. Ja mēs nenobalsojām par 5.priekšlikumu, balsot tikai par 6.priekšlikuma atstāšanu ir ārkārtīgi bīstami. Izlasiet to uzmanīgi, kas tur ir teikts! Mēs padziļināsim to plaisu, kas mūs sāk šķirt no latviešu valodas saglabāšanas iespējām. Mēs to padziļināsim, pieņemot šādu priekšlikumu. Kas te tagad iznāks? Valsts, redziet, piespiedīs, kā te izteicās kolēģi, šo te bērnu, kurš ir kļuvis par pilsoni, valsts viņu pēc tam piespiedīs iemācīties latviešu valodu. Vai jums pašiem smiekli nenāk par šādu apgalvojumu? Interesanti, kā šodien valsts piespiež tos 18%, kas dienē latviešu armijā un neprot valsts valodu? Kā tad viņus tur piespiež? Un ko jums pateiks tas bērns, kas, saņēmis automātiski pilsonību, izaugs liels? Viņš pateiks, es jau jums neprasīju to pilsonību. Man tie vecāki iedeva. Nu jau jūs esat iedevuši, paldies. Bet kāpēc jūs man tagad spiežat mācīties valodu? Es varu valodu mierīgi nemācīties. Neuzbāzieties man ar to! Es jau esmu pilsonis! Mēs panāksim tādu stāvokli, un tiešām tad acīmredzot kāds ļoti grib, ka būs prasība pēc otrās valsts valodas, neglābjami tā agri vai vēlu parādīsies, un atkal mums būs šie te bēdīgi slavenie ieteikumi no austrumiem, rietumiem un visur. Esiet taču tik laipni un pieņemiet otru valsts valodu! Vai tad jums tas ir grūti?

Vai jūs tiešām domājat, ka šo priekšlikumu iesniedzējus interesē aizstāvēt latviešus? Nu taču, ka, protams, viņus tas galīgi neinteresē. Lūk, tādā stāvoklī mēs atradīsimies paši savas neizdarības dēļ un varēsim paši sev par to pateikt paldies. Smieklīgi ir runāt par kaut kādām iespējām tālā nākotnē, ka mūsu izglītības sistēma radīsies, ka radīsies vēl tur kaut kāda cita sistēma. Šo sistēmu veido šodien tie, kas šeit ir Latvijā. Un jūs viņus ar varu nepiespiedīsiet ne uz ko. Ja jau mēs paši esam parādījuši savu gļēvulību, mēs paši esam parādījuši, ka mums ir vienalga, vai būs šīs valodas prasības vai nebūs. Kā jūs domājat, kā rīkojas tie, kam galīgi šis jautājums neinteresē? Kam šī valodas apgūšana būs vienkārši lieks slogs. Kāda ir sazināšanās valoda Rīgā šodien galvenokārt? Kāda tā ir? Vai tā ir latviešu valoda? Kāda ir sazināšanās valoda daudzos uzņēmumos? Vai tā ir latviešu valoda? Nav. Kāpēc mēs nevēlamies to saprast? Kāpēc mēs nevēlamies to redzēt?

Es aicinu neatbalstīt šo 6.priekšlikumu. Pēc 5.priekšlikuma izgāšanās tas ir kļuvis ārkārtīgi bīstams, jo nedod galīgi nekādu garantiju mūsu valodas aizstāvībai.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, izskatām 11 deputātu priekšlikumu — pagarināt šīsdienas plenārsēdi līdz pulksten 19.00 un bez pārtraukuma. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par, vai kāds vēlas runāt pret? (Starpsauciens: "Kangari!") Juris Dobelis vēlas runāt pret.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Nupat kā mēs nobalsojām. Jūs jau šos bezkaunības kalngalus šodien varat pilnā mērā izbaudīt. Tiešām, šie iesniedzēji parāda pilnā mērā, kas viņi ir. Jautājums ir — cik viņiem par to maksā? Un acīmredzot ne mazumu maksā. Ne mazumu. Tāpēc, ka šī te milzīgā vēlēšanās par katru cenu šodien panākt savu. Jūs redzat, šī vēlēšanās kļūst slimīga. Un es domāju, ka šī iesnieguma iesniedzējiem vajadzētu pretendēt uz veselības pārbaudi. Jo šī liekulība viņos ir sasniegusi milzīgus apmērus. Es aicinu kategoriski noraidīt šādu, nu jau tālu no veselā saprāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš — par.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Šajā sesijā mums šis likums būs jāpieņem arī trešajā lasījumā. Un ja mēs šodien atliksim, tas nozīmē, ka otro lasījumu mēs pabeigsim pēc nedēļas. Mums atliks tikai viena darba nedēļa, un mēs atkal ļoti īsā laikā sasteigsim, un būs neprecīzi priekšlikumi un neprecīzas redakcijas. Un būs tas, par ko runāja šeit Juris Dobelis. Lūdzu pabeigsim vismaz šo priekšlikumu pieņemt šodien un pabeigsim darbu šodien. Balsosim par!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 11 deputātu priekšlikumu — strādāt šodien līdz pulksten 19.00 bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 28, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

Turpinām debates. Gundars Valdmanis — otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpi! Šo likumprojektu nedrīkst pieņemt, kamēr mums kāds ir paskaidrojis, kāpēc mēs varētu vispār par tādu ārprātu domāt. Mums ir valodas trūkums šeit, mums ir gribas trūkums. Mēs saprotam, ka Krievijai paliks iespaids uz Latviju. Viņai būs iemesls mūs dauzīt šā kā tā. Ko mēs atrisinājām? Zem šitā spiediena, ko mums liek virsū mūsu vadošās personas, pūces un batmaņi, ko mums liek virsū Sadarbības padome, mēs nekā neatrisinām. Mēs atstājam Latvijā vienu grupu iedzīvotājus, kuriem šoreiz būs pat pilsoņu statuss, par kuru mūsu lielais lāču brālis varēs viņu aizstāvniecībā braukt uz mūsu robežām ar tankiem, varēs iesaukt van der Stūlus viņiem palīdzībā, varēs mums liegt vēl šo un to. Līdz kamēr beigās Latvija būs atklāta, divkopienu valsts. Mums tas jāsaprot, ka šis ir pirmais solis un ka, ja mēs to pieņemam, mēs ejam uz divkopienu valsti. Un tas mūsu mazajai tautai ir ļoti, ļoti bīstami. Nekā mēs neatrisinām, mēs tikai taisām kapu lielāku un dziļāku.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu, jo nav noskaidrota līdz šodienai ANO valstu attieksme pret PSRS pilsoņu klātbūtni Latvijā vispār. To mēs izvirzījām. Jautājums bija Rasnačam, un jautājums bija ministram Birkavam, ko viņš ir darījis, lai pasaules valstis, tautas un valdības saprastu mūsu esošo situāciju, kas ir gaužām bēdīga pēc šīs okupācijas izbeigšanas. Taču aizgājuši ir tikai tanki. Ļoti daudzi oficieri ir pārģērbušies un palikuši šeit. Mums taču vajadzētu apzināties, ka tagad, ja mēs atļaujam, nezinot valodu, būt pilsoņiem, tad kāda būs šī valsts? Ir taču zināms, ka tūkstoš gadu laikā ebreju tauta saglabājās tikai tāpēc, ka viņiem bija ļoti stingrs iekšējās valodas likums. Un tikai pateicoties šai valodas stingrībai un reliģijai, saglabājās ebreju tauta un varēja atjaunot savu valsti. Ja mēs pieņemsim šodien tādus Pilsonības likuma grozījumus, tad droši vien mēs nekad vairs nebūsim šī tauta, kas pašreiz ir, kurai ir savas tradīcijas, sava kultūra un kura varētu pastāvēt nākotnē.

Manuprāt, ir svarīga arī vēstule, ko es saņēmu, te raksta kāda vecmāmiņa, kura saka, ka tie ir kārtējie grūti saprotamie murgi, jo pilsonības prasības ir jāapliecina darbos un ir jālūdz, nevis jāpiešķir. Un pilsonību varētu garīgi nobriedusi persona lūgt no 21 gada vecuma, kad tā ir lemtspējīga un varbūt arī darbos ir apliecinājusi savu vēlmi saistīt šo dzīvi ar šo valsti. Un kā arī spēj nokārtot ar pilsonības iegūšanu saistītās prasības, no kurām tā niecīgākā būtu valodas prasme.

Es nezinu, kā var prasīt no cilvēkiem lojalitāti un īpašu mīlestību pret Latviju kā dzimteni, ja viņu dzimtene visus šos 50 gadus ir bijusi PSRS. Grūti saprast. Šodien mēs paskatāmies balsojumus. Šī mīlestība pret PSRS, pret šo plašo dzimteni vēl joprojām izpaužas balsojumos. Un arī tajā faktā, ka mēs šodien pagarinām šo sēdi. Es aicinu neatbalstīt šo 6.priekšlikumu un noraidīt šos likuma grozījumus pilnībā!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es neatbalstu šo 6.pantu, jo es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam, kas grib iegūt Latvijas pilsonību, viņam ir jāmāk latviešu valoda. Un es jums teikšu, ka Latvijas atdzimšanas partijas programmā par pilsonību ir rakstīts sekojošais. Ka Latvijas pilsonību var piešķirt saskaņā ar likumu, bet pilsoņi var būt arī citas tautības, kas ievēro un izpilda sekojošus nosacījumus. Un tiem ir jābūt šādiem: pirmkārt, lojāli Latvijas valstij, kas ciena šo zemi, cilvēkus un tikumus, kas prot latviešu valodu un grib dzīvot un strādāt šajā zemē. Bērni, kas dzimst Latvijā, ir tiesīgi saņemt pilsonību, saņemot pasi, ja to atbalsta viņa vecāki un, ņemot vērā augstāk minēto, ja to vēlas viņi paši. Un augstāk minētais — tur ir teikts, ka viņi prot latviešu valodu. Tā ka mums nav kur steigties. Bērni, kad viņi gribēs to pilsonību, viņi saņems. Citādi viņiem nekādu citu traucējumu nevar būt. Lai viņi aug un attīstās! Es neatbalstu šo 6.punktu.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, Saeimas prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku atlikušajā Saeimas 4.jūnija sēdes daļā līdz divām minūtēm, runājot pirmo reizi, un viena minūte — runājot otro reizi." Viens var runāt par, viens — pret. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Noteikti ir jāatbalsta šī iniciatīva, jo es domāju, ka mēs visi esam noguruši, mēs esam ļoti uztraukti par budžetu un visiem pārējiem jautājumiem. Jo šis jautājums jau nav svarīgs. Tāpat visi vēstnieki ir aizgājuši. Neviens uz to neskatīsies. Un tādēļ ko tad mēs par tādu Pilsonības likumu te vairs debatēsim. Un tāpat jaunnedēļ, cienījamie kolēģi, mums būs jāturpina debates. Nekur nepaliks.

Ir cita lieta. Es arī labi saprotu "Latvijas ceļa" satraukumu. Jo savā laikā vismaz Panteļējeva kungs un Lībanes jaunkundze paziņoja to, ka šis 6.1 pants ir kardināls "Latvijas ceļa" atbalstam un "Tēvzemes" valdībai. Un tādēļ šinī gadījumā iestājas tas moments, kādēļ nav jādiskutē, jo citādāk var iestāties nākošais jautājums — par "Latvijas ceļa" izstāšanos no valdības, jā, protams, kā kolēģi teica, "Latvijas ceļam" ir mugurkauls. Ja ir tā, kā viens kolēģis teica, ka atsevišķos "Latvijas ceļa" pārstāvjos ir kaut kas mīksts, tad, dabiski, nav arī jāpārtrauc debates. Par ko tad mums jāpārtrauc? Tā kā viss jau gandrīz ir skaidrs, tad debatēsim mierīgi līdz pulksten septiņiem, pēc tam dosimies mierīgi mājās un nākošnedēļ turpināsim. Es aicinu šinī gadījumā noteikti varbūt pat atbalstīt šo iniciatīvu — gari nerunāsim, nediskutēsim, un tad jau redzēsim rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis runās pret.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Mēs nedrīkstam šeit ierobežot runāšanu, it kā man un Deņisova kungam būtu lielas domstarpības. Tāpēc mūs lika televīzijā kopā. Mēs sākām runāt, mums bija viens prāts, ka Latvijai jāpaliek kā vienas kopienas valstij. Bet mēs šeit esam ielikti sprukā. Mēs viens otru nesaprotam. Mēs saprotam tikai diktātu, ko mums kādreiz pieņēma un šodien Guntis Ulmanis pieņēma, un tauta tiks iznīcināta. Mums ir jārunā un jāsaprotas. Mēs nevaram kļūt par divkopienu valsti. Un, ja mēs to šeit kā deputāti nesaprotam tāpēc, ka šeit kāds ir saņēmis kādu rīkojumu no kaut kādiem iepriekšējiem priekšniekiem vai šefiem, tas nav pieņemams. Mums ir jāizrunājas, pat no tāla spektra attālumiem, ka man it kā vajadzētu būt ar Deņisova kungu domstarpībām, bet mums nav nekādu domstarpību. Latvijai ir jāpaliek vienkopienas valstij, vienas kultūras valstij, ka mūsu kultūra šeit ir jāsargā. Mums ir domstarpības tikai mazās niansēs. Bet šeit mums visiem kopā ir jābalso pret.

Bet jūs zināt, ka šeit mums ir disciplīna uzlikta. Tautai ir nodevīga disciplīna. Sadarbības padome ir nodevības pilna. Par šo jautājumu mēs varētu runāt un būtu jārunā līdz 3.oktobrim, kad tauta balsos. Tad jūs zināsiet, kur savu disciplīnu likt. Kur mēs jūs liksim? Tos, kas ir nolēmuši tautu pārdot. Ir jau saskaitītas balsis. Es skatos, kā Indulis Bērziņš skatās, cik to ir un to rēķina. Būs stulbs balsojums, būs varonīgi izrunāts no tēvzemiešiem, un tiks pieņemts Latvijai divkopienu valsts liktenis.

Lielais krievu varonis bija tas, kas aizgāja pie ienaidniekiem un aizveda ienaidniekus purvā tā, lai viņi nevarētu cīnīties. Tas, kas notiek šeit, mūsu Saeimā, stāv cilvēki, kas it kā grib aizsargāt mūsu vienkopienas valsti un septiņos gados ir mūsu tautu aizveduši uz iznīcību. Tikai 3.oktobrī mums būs iespēja kaut ko darīt, bet mēs sāksim tagad, jo uz 4. augustu ir jābūt Tautas kongresam—98, kas saskaņos tautas gribu, un būs referendums 3.oktobrī, un šodienas varturi tiks sodīti par to grēku pret tautu, kas šodien notiek. Mēs nedrīkstam pieņemt šo likumu. Mēs nedrīkstam pieņemt ierobežojumus. Mēs nedrīkstam nogurt. Labi liek mums runāt katru dienu mūsu tautas vadoņi, bet nepieņemsim šo likumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — saīsināt uzstāšanās laiku atlikušajā Saeimas sēdes daļā līdz divām minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 30, aturas — 2. Lēmums ir pieņemts. Jānis Ābele — frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele

(LC). Godājamais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Tā kā man ir divas minūtes, es runāšu ļoti konstruktīvi. Klausoties šodienas debatēs, man radās ļoti dīvaina sajūta. Es nesaprotu bieži vien, kur es atrodos, jo valdību sastāda "Tēvzemei un Brīvībai", Ministru prezidents Guntars Krasts un Saeimā notiek ļoti izteikta konfrontācija pret priekšlikumiem, un konfrontācijas vadītāji ir tieši "Tēvzemei un Brīvībai" frakcija. Es tā īsti nesaprotu, kas šeit slēpjas. Šķiet... Nu tiešām nesaprotu! (Zālē troksnis. No zāles: "Nemuldi tik daudz! Ja nesaproti, ej mājās!")

Nākošais. Varbūt visām šīm diskusijām ir tikai formāls pamats. Formāli parādīt rūpes par Latviju un latviešu tautu. Varbūt būtība ir daudz dziļāka. Tas būtiski skar Latvijas valsts nākotni. Tas ir pirmkārt. Atstāt Latviju izolācijā, palikt vienai — pret Krieviju. Ko tas šinī gadījumā nozīmē pret Krieviju, es to ļoti labi zinu — 1949.gada 25.martā, tā tas bija ar mani, maniem klases biedriem. Es neticu šajā sakarā "Tēvzemei un Brīvībai" klaigātājiem par šo ideju.

Otrs moments. Atbalstīt Guntara Krasta valdības priekšlikumus nozīmē cīnīties par Latvijas nākotni, drošību un palikt Latvijai vienotā Eiropas tautu saimē. Es aicinu no šīs tribīnes kā represētais, es esmu konsultējies ar ļoti daudziem tādiem brāļiem kā es, viņi saka: "Latvijas drošība ir tikai Eiropā". Tāpēc es aicinu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

J.Ābele.

Aicinu balsot par 6.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es balsošu pret 6.priekšlikumu. Un vēlreiz gribu pateikt, es balsoju tādēļ, ka, kaut arī būdams neatkarīgs deputāts, es atbalstu Krasta valdību, ja mēs neievedam zināšanu pārbaudi vai vispārēju latviešu valodas zināšanu pilsoņiem, tad mēs ejam uz mūsu sabiedrības šķelšanu. Es uzskatu, kas balsos par, tas nodod mūsu latviešu tautu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Es vēl neesmu izstājies!")

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka klusām iezagās arī Valsts prezidents. Es visu laiku skatos un atceros prezidenta kunga vārdus, ka viņš neredz citu valdības vadītāju kā Krasta kungu. Es ceru, ka šinī gadījumā mēs nepievilsim Valsts prezidenta kunga cerības un atbalstīsim šo iniciatīvu, kas ir iniciēta no Eiropas Savienības. Mēs visi draudzīgi savā laikā parakstījām un solījām, ka mēs, draudzīgi saķērušies rokās, pastaliņās soļosim uz Eiropas Savienību, ka beidzot arī to darīsim.

Es nesaprotu, kādēļ šodien tik neganti ķērc "Tēvzemei un Brīvībai" pret Ministru kabineta un Sadarbības padomes lēmumu. Paši toreiz vēl parakstījāt sadarbības lēmumu. Man rodas viedoklis, ka jūs gribat apbēdināt mūsu cienījamo Valsts prezidentu, jo citādi, kā es saprotu, ja mēs šinī gadījumā neatbalstīsim Eiropas Savienības iniciatīvu, "Latvijas ceļš" būs zaudējis uzticību Krasta valdībai un viņam būs jāiet ārā no šīs valdības. Tādēļ es varu saprast to, ka "Tēvzemei un Brīvībai" nepārtraukti iniciē valsts vadības krīzi. Ja tā ir, tad to vajag atklāti pateikt, un nevajag slēpties aiz citu deputātu mugurām. Ja mēs gribam valdības krīzi, tad patiešām Ulmaņa kungam būtu jāsaķer galva un jādomā: "Nu gan ir neraža! Ko darīt īsti. Būs vien laikam jāuztic valdības veidošana kādai citai grupai." Tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo Eiropas iniciatīvu. Patīkami, ka arī Tautas partija atbalsta un ļoti aktīvi, es priecājos, jo es domāju, citādi bārdainais vadonis jūs nesapratīs. Paldies! Es ceru, ka Leiškalna kungs vēl nav iestājies Tautas partijā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu šo iniciatīvu atbalstīt un šodien atļaut nobalsot, un atļaut mierīgi vakarā Panteļējeva kungam un Lībanes jaunkundzei mierīgi gulēt, un arī Ulmaņa kungs varēs nesatraukties par to, ka ir jāveido jauna valdība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, es atvainojos! Cik man ir dots otrreiz?

Sēdes vadītājs.

Viena minūte.

L.Ozoliņš.

Viena minūte. Paldies! Mēģināšu pateikt vienā minūtē. 52 sekundes ir palikušas. Uzskatu, ka šo ļoti svarīgo jautājumu, kas rūp 116 000 pilsoņiem, kas nebaidījās un gāja parakstīties par to, ka ir vajadzīga tautas nobalsošana, nebaidījās no zīmoga, nebaidījās no brīdinājumiem, ka būs sankcijas. Pilsonības likuma grozījumi vēl nav izdiskutēti, nav skaidroti, un sabiedrība nav apzinājusies viņu nozīmību. Sabiedrība neapzinās pagaidām savas spējas. Ja ir zudusi ticība, cerība, tad paliek mīlestība. Un mīlestība ir nozīmīga tikai tad, ja tā ir apliecinoša darbībā. Tautai ir jāizsaka sava attieksme. Ja ir zudusi ticība un cerība, paliek mīlestība! Paldies! Es balsošu pret šo 6.punktu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Nesaprotu, kāda jēga dot pilsonību cilvēkiem, kas neciena valsti? Pirmkārt, valsts valodu. Kāpēc tas tiek paredzēts šajā likumā? Tie, kas bija Tautas frontē, arī Marjašas kundze, balsoja par neatkarīgu Latviju (No zāles deputāte R Marjaša: "Jā!") , tad domājiet, ka neatkarīga Latvija būs tad, kad mēs dosim atkal privilēģijas būtībā, teiksim skaidri, okupantu valodai.

Vai jūs atceraties, ka pirms (No zāles deputāte R.Marjaša: "Okupantu nav!") ... Vai zināt no vēstures, ka pirms Otrā pasaules kara bija tādas pašas prasības no Vācijas un Krievijas puses tad, kad noslēdza to Molotova—Ribentropa paktu. Tad tika konsultācijas veiktas ar citām Eiropas valstīm, un arī toreiz bija spiediens no šo valstu puses — nepretoties, pakļauties! Nepretoties, pakļauties! Šobrīd mēs pakļaujamies. Toreiz bija viens prezidents — Kārlis Ulmanis. Mēs tagad sakām — būtu bijusi Saeima, nepakļautos. Šobrīd mēs redzam, ka ir Saeima un Saeima pakļaujas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija — otro reizi.

P. Tabūns

(TB). Es aicinu balsot pret. Lai gan daudziem šķiet, ka nav skaidras saprašanas, kas te īsti notiek. Ābeles kungs, kāpdams tribīnē, apliecināja, ka viņš nesaprot. Nu tad nenāciet un nerunājiet! Diemžēl nesaprot, mazo īkšķīti griežot pret tautu, arī Lībanes jaunkundze, nesaprot Panteļējevs, Bērziņš jau sešus, septiņus, astoņus gadus nu diemžēl nesaprot, nu ko lai dara? Toties saprot Lujāns, Golubovs, Dozorcevs un daudzi citi un kopā ar Rubiku priecājas, ka vienoti varēs soļot virzienā uz Krieviju. Nu ko, es konstatēju, ka Saeima nesaprot, kur ved Latviju.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt jums balsot saskaņā ar 101. Kārtības ruļļa pantu. Tur ir rakstīts, ka priekšlikumus saliek šādā secībā: priekšlikumus par attiecīgā panta vai daļas izslēgšanu no likumprojekta, priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras, un pēc tam, kuri mazāk būtiski atšķiras. Un es uzskatu, ka šajā likumprojektā tieši par šo pantu priekšlikumi jābalso tā: vispirms vairāk atšķiras Bartaševiča priekšlikums, pēc tam — mans, Jirgena, Bišera, un pēc tam tikai komisijas priekšlikums. Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es gribu, lai mēs pieņemtu tādā redakcijā: pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušajiem bērniem pilsonību piešķir ar piedzimšanas brīdi, ja viņa vecāki ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Ar to mēs atrisināsim visas problēmas un nevajadzēs vairāk runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Tātad ir komisijas piedāvātā secība, kādā balsojam, un šādā secībā arī būtu jābalso.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. priekšlikumu — likumprojekts ar numuru 4209 un reģistrācijas numuru 1160, kas iekļauts kā priekšlikums. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 29, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu: Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140. panta 2. daļu ierosinām pēc balsošanas par 6. priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi Pilsonības likumā" nolasīt katra deputāta balsojumu. Iesnieguma motivācijai vārds Kārlim Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru vēlētāji ļoti interesējas, un tāpēc būtu svarīgi nolasīt šā balsojuma rezultātus, lai cilvēki, kas mūs klausās, lai viņi zinātu par to, kas ir kādā veidā balsojis.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo viens, tas ir, ko mēs sarunājam ar vienas vai otras valsts vēstniekiem un ko mēs izdarām vienas vai otras valsts spiediena ietekmē, bet otrs ir tas, kā mēs varam skatīties acīs savai tautai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt 6. priekšlikuma balsošanas rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Par balsojuši ir: Raitis Apalups, Pēteris Apinis, Jānis Ābele, Dzintars Ābiķis, Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Ilmārs Bišers, Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Ziedonis Čevers, Roberts Zīle, Viktors Dinēvičs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Aleksandrs Golubovs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Modris Lujāns, Ruta Marjaša, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Jānis Urbanovičs, Māris Vītols, Ēriks Zunda. Pret balsojuši: Vents Balodis, Kārlis Čerāns, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Aigars Jirgens, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Guntis Aivars Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Jānis Mauliņš, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops, Andrejs Požarnovs, Aida Prēdele, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Anna Seile, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Gundars Valdmanis, Uldis Veldre, Juris Vidiņš, Elmārs Zelgalvis. Atturas: Guntars Grīnblats, Māris Grīnblats, Pauls Kļaviņš, Andrejs Naglis, Jānis Rāzna, Māris Rudzītis, Jānis Straume. Nebalso: Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viesturs Boka, Oļegs Deņisovs, Juris Dobelis, Viesturs Gredzens, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Jēkabs Aristids Lambergs, Leonards Teniss, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītājs.

Turpinām likumprojekta izskatīšanu!

L.Ozoliņš.

Man ir iebildumi! Trīs nav zālē: Čevers, Jurkāns un Stašs nav zālē! Ā, nupat parādījās... bet kur Jurkāns un Stašs?

Sēdes vadītājs.

Iebildumus vajadzētu izteikt Saeimas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā. Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Vai 7. priekšlikuma iesniedzēji uztur balsojumu? Pēc būtības nav balsojams.... No 7. līdz 12. tātad nevienam iebildumu nav? Tālāk. 11. pants. Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad, godātie deputāti, 11. pants. Pirmajā lasījumā pieņemts redakcijā, kas nosaka kārtību, kādā tiek apturēta iesnieguma izskatīšana personai, kas saukta pie kriminālatbildības vai par viņu ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības fakta konstatēšanu ar Valsts drošības komiteju. Attiecībā uz šo ir trīs priekšlikumi. Deputāts Bartašēvičs liek priekšā pilnībā izslēgt šī panta otro daļu, tas ir, proti, ka neaptur pilsonības lietu izskatīšanu saistībā ar VDK.

Tālāk seko deputāta Dozorceva un Lujāna priekšlikums, kas būtībā ir analoģisks, tikai atstājot šī iepriekšējā lasījumā pieņemto pirmo daļu. Savukārt Juridiskā komisija neiesaka atbalstīt nedz vienu, nedz otru, tātad ne 13., ne 14. priekšlikumu, bet pieņem 15. priekšlikumu, kas ir būtībā pirmā lasījuma redakcija ar nelielu redakcionālu precizējumu. Tas ir lietderīgs, tā teikt, no skaidrības viedokļa. Komisija aicina atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk lūdzu!

M.Grīnblats.

Tālāk tātad attiecībā uz 12. pantu, kas pirmajā lasījumā nebija skatīts, ir deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — izslēgt 12. panta 4. daļas otro teikumu, kādā kārtībā atbrīvojamas no Satversmes... konstitucionālā likuma par cilvēktiesībām, valsts himnas un vēstures zināšanu pārbaudes personas, kas ir minētas 21. pantā. Šo komisija ir atbalstījusi, un to var saprast kontekstā ar to, ka visā pilnībā tiek mainīta 21. panta redakcija. Ja jūs palūkojaties, kāda ir jaunā 21. panta redakcija, kuru iesaka Juridiskā komisija, arī pēc Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikuma, tad šis svītrojums ir motivēts un pilnīgi saprotams. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk lūdzu! Deputāti pieprasa balsojumu. Tātad balsojam 16. priekšlikumu — deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — izslēgt 12. panta 4. daļas otro teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, attturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk lūdzu!

M.Grīnblats.

Mēs pārejam tātad pie likuma 13. panta vai pie pirmajā lasījumā izskatītā likumprojekta 4. panta, kas attiecas tātad uz grozījumiem, kas izdarāmi attiecībā uz ārpuskārtas naturalizāciju un naturalizācijas secību. Kā zināms, pirmajā lasījumā tika nobalsots īpašs punkts par Polijas pilsoņu priekšrocībām un par kārtību, kādā veidā pilsonību par īpašiem nopelniem no Saeimas izšķiršanas nodot Ministru kabinetam. Attiecībā uz šo otrajā lasījumā ir saņemti daži radikāli priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — pilnībā izslēgt iepriekšējā lasījumā pieņemto, ko komisija nav atbalstījusi. Savukārt deputāti Lagzdiņš un Ābiķis iesaka šo izteikt pilnīgi jaunā tekstā, pilnīgi jaunā redakcijā, kur ir divi punkti šajā pantā, divas daļas, kas paredz pilsonību par īpašiem nopelniem iesniegt izskatīšanai Saeimā, nevis Ministru kabinetā, savukārt visas pārējās panta daļas ir svītrotas, kas ir saprotams saistībā ar to, ka 14. pantā tātad naturalizācijas logi vairāk nav paredzami, un līdz ar to šo ārpuskārtas grupu nav.

Komisija, mazliet svārstoties par un pret, ar balsu vairākumu atbalstīja Lagzdiņa kunga un Ābiķa priekšlikumu, un vēl pie šī paša panta ir deputāta Golubova priekšlikums, deputāta Kaksīša priekšlikums un deputāta Bišera priekšlikums, kuri nav atbalstīti.

Tāpat pie šī paša ir arī tātad 22. — deputāta Bišera priekšlikums par vienas panta daļas izslēgšanu, 23. — deputāta Jirgena priekšlikums par šī panta divu daļu izslēgšanu un deputāta Dozorceva, Lujāna priekšlikums, kur ierosina izteikt šo pantu 5. un 6. daļu par nopelniem citā redakcijā, kā arī Tautsaimniecības komisijas, ko es laikam precizēšu, tas ir deputātes Annas Seiles priekšlikums īstenībā — izteikt arī šī panta 5. un 6. daļu vēlreiz citā redakcijā. Visi šie pārējie priekšlikumi netika atbalstīti un izskatīti pēc tam, kad komisija bija ar balsu vairākumu pieņēmusi deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu. Līdz ar to tie pēc būtības nebija skatāmi.

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai mēs šo komisijas atbalstīto priekšlikumu skatītu kontekstā ar to, kā mēs tālāk virzām likumu, un tie, kas ir pieņēmuši lēmumu atbalstīt naturalizācijas logu noņemšanu, tie loģiski atbalstīs to, ka paliek tikai atsevišķs pants par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo ārpuskārtas naturalizācija vairs vairāk vienkārši nav nepieciešama.

Kāpēc komisija izvirzīja šo priekšlikumu — atstāt Saeimai šīs tiesības, nevis Ministru kabinetam? Un nevis tāpēc, ka komisija tad baidītos par savu eksistenci. Diemžēl komisijas vai... jāsaka, paldies Dievam, komisijas galvenais uzdevums nav risināt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Kā parādīja mūsu šodienas sēde, tad, pateicoties komisijai, beidzot nepilsoņu pasu jautājumu, šā jautājuma risināšana būs ieguvusi arī materiālo pamatu. Bet kas un kāpēc Saeimā, tomēr jautājums izšķirams ir labāk vispirms tāpēc, ka šeit notiek saruna ar pretendentu un ar viņu tiekas visu frakciju deputāti, kas strādā Pilsonības likuma komisijā. Notiek šī saruna, kur var pārliecināties gan par valodas zināšanām, gan par cilvēka attieksmi pret valsti.

Tālāk. Pēc šīs komisijas sēdes šīs ziņas par komisijas lēmumu nonāk presē, un cilvēkiem, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības un iespēja līdz Saeimas lēmumam vēl informēt deputātus par savu attieksmi pret vienu vai otru personu, par kuru izšķirās Saeima. Tāpat arī cilvēkiem ir iespēja pēc tam iepazīties ar Saeimas balsojuma rezultātiem un uzdot jautājumu deputātam par vienu vai otru rīcību. Kā mēs zinām, Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, saruna ar cilvēku Ministru kabineta sēdē notikt nevar tīri praktiski, kā tas ir, ja tas tiek veikts kādā īpašā komisijā, tas nozīmē, ka atkal ir jāveido jauna struktūrvienība, un otra lieta — valdība ir politiska. Un līdz ar to šo jautājumu izšķir tie, kas ir pie varas. Saeimā ir pārstāvēts daudz plašāks loks un līdz ar to arī daudz plašāka pilsoņu daļa, kas ir izteikusi savu vēlmi par vienas vai otras politiskās partijas atrašanos šeit, un tāpēc arī tas balsojums par šo piešķiršanu ir daudz demokrātiskāks šeit, Saeimas zālē. Tāpēc lūgums atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es strādāju Pilsonības likuma izpildes komisijā un redzu, ka nav kritēriju, pēc kuriem tiek piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un varbūt ka īpaši nopelni kādreiz ir, bet visbiežāk tie nav Latvijas labā šiem cilvēkiem, kuri Saeimā saņem atbalstu un iegūst pilsonību ārpus kārtas. Tāpēc es nevaru atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā, un nevaru atbalstīt arī Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, jo šeit ir pateikts, ka tikai tām personām, kurām nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, ir tiesības iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem. Manā izpratnē par īpašiem nopelniem Latvijas labā kad iedod pilsonību, ir šī pilsonība dota par tiešām kaut ko sevišķu, ārpus kārtas, kas ir goda nosaukums, tas, varētu teikt, arī ir goda pilsonis, bet, ja dod tikai tiem cilvēkiem, kuriem vispār nav tiesību, tātad, piemēram, VDK darbiniekam var iedot šo pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, cilvēkiem, kuri vispār neprot latviešu valodu, un kas tad būs, ja mēs turpināsim šādā veidā piešķirt pilsonību bez jebkādiem kritērijiem?

Es ilgi domāju, kā atrisināt šo jautājumu, un iesniedzu 25.priekšlikumu, kuru arī lūdzu šajā sakarībā atbalstīt, ja noraida 18.priekšlikumu. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, tātad ne tikai tiem, kuriem parasti nedod pilsonību, jebkuram, kuram tiešām ir īpaši nopelni, ir tiesības saņemt pilsonību sakarā ar Ministru kabineta izstrādātiem kritērijiem. Šo lēmumu manā priekšlikumā tāpat pieņem Saeima. Es domāju, tas ir goda pilns nosaukums, ko Saeimai vajag pieņemt, bet tikai ir jābūt skaidriem šiem kritērijiem. Neskaitāmas reizes Pilsonības likuma izpildes komisija gribējusi tos izstrādāt, bet nav tādas kārtības, un šī kārtība nav izstrādāta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es vēlreiz uzsveru, ka šodien ir ārkārtīgi svarīga sēde Latvijas vēstures veidošanā, Latvijas nākotnei būt vai nebūt, un šķiet, ka tie balsojumi tā mainās, ka kādam ir īpaši smagi kompromati, tā saucamie jeb kompromitējošie materiāli, kas varbūt ir bijuši aģenti vai citāda veida "stukači", ka var mainīties balsojumi par 10—15 cilvēkiem, vajag tikai piedraudēt, ka parādīs kartīti un balsojums ir tā labā, kas vēlas Latvijas iznīcināšanu. Manuprāt, ka šodien ļoti zīmīgs raksts ir "Neatkarīgajā" — latvju sieviete sāpju ceļos — un šeit ir rakstīts par 1941.gadu, ka Zelma, un viņai ir jāpārdzīvo baismā 21.aprīļa nakts, kad vīru pievakarē izsauc uz Stabu ielu, viņš atgriežas rīta pusē nosirmojis, bet nesalauzts. Domāju, ka nepārnākšu, bet ko viņi no manis gribēja, viņi nekad nesagaidīs, droši vien bijuši vēl atkārtoti, bet tikpat neveiksmīgi savervēšanas mēģinājumi, sīkāk par to uzzinām tikai pēc tēva reabilitācijas. Es domāju, ka šeit daudz ir savervēti, jo mainās balsojumi pēc 10—15 minūtēm pēc pārrunām. Man ir kauns, un es esmu vainīgs, ka es esmu šajā Saeimā, es esmu vainīgs, ka es esmu ar tiem kopā, bet diemžēl man ir jāiztur. Paldies!

Aicinu balsot pret šo likumu kopumā, un aicinu, ja nu tiešām vajadzētu, tad 25.labojumu izlasiet, ko Juridiskā komisija neatbalsta. Par īpašiem nopelniem Latvijas labā var uzņemt ne vairāk kā 25 personas vienā kalendārajā gadā, tādu vēl varbūt varētu atbalstīt, ja šie nopelni tiešām būtu, bet par cik čekas kartītes vēl nav atklātas, nav publicētas, tad es domāju, ka mēs varam gandrīz vai katrā gadījumā kļūdīties, kā šodien mainās šī balsojumu noskaņa atkarībā no tā, vai ir kompromats vai nav.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Es uzstājos varbūt tādēļ, ka Anna Seile šeit nepilnīgi informēja par to, kas ir šajā apspriežamajā 18.priekšlikumā.

Tātad šis priekšlikums sastāv no divām daļām, un otrā daļa nosaka ļoti precīzi, ka par īpašiem nopelniem nevar uzņemt tās personas, uz kurām attiecas kāds no 11.pantā minētajiem ierobežojumiem, tajā skaitā arī Annas Seiles minētā šī VDK problēma. Tātad šajā ziņā nekas nemainās pilsonības uzņemšanā par īpašiem nopelniem, salīdzinot ar to kārtību, kāda ir šobrīd. Kā ir tulkojama frāze, ka persona, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā. Vispārējā kārtība, tas ir logu ietvaros, tātad kam būs tiesības. Tiesības būs tiem iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem, kuri nav piecus gadus nodzīvojuši Latvijā. Tā būs tā kategorija, kurām vienīgajām būs tiesības iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem, bet, ja kāda persona būs nodzīvojusi Latvijā piecus gadus un logu ietvaros varēs naturalizēties, tad Pilsonības komisija šādu jautājumu neizskatīs un teiks šim cilvēkam, ejiet, lūdzu, uz Naturalizācijas pārvaldi pie Aldermanes kundzes un naturalizējieties. Šis personu loks, godātie kolēģi, būs ļoti, ļoti šaurs, kas varēs pēc šī priekšlikuma pieņemšanas iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es pirmo reizi šodien kāpju tribīnē, lai gan es domāju, ka man būtu bijis ko teikt arī par iepriekšējiem priekšlikumiem. Protams, ja tiek pieņemts priekšlikums nr.18, tad priekšlikums nr.20. atkrīt, bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ja gadījumā balsojums nav tāds, kā priekšā licēji grib, es gribu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šīs Saeimas laikā divas reizes ir izvirzījusi jautājumu par klajo netaisnību, kāda ir pret Polijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuru valsts tika sagrauta komunistu un fašistu agresijas rezultātā. Es to saprotu, Leiškalna kungs, juridiski tas ir tā, bet šobrīd, Leiškalna kungs, balsojums nav zināms. Un es ļoti aicinātu aizstāvēt Kaksīša kunga priekšlikumu tajā sakarā, ja balsojums gadījumā ir negatīvs, Polijas pilsoņi izjūt šodien klaju diskrimināciju tajā sakarā, ka Molotova—Rībentropa pakta upuru skaitā ir ietverti Lietuvas, Igaunijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, bet Polijas pilsoņi, kuri Latvijā ir pietiekoši daudz, nav ietverti šajā skaitā.

Otrkārt visi Latvijas patrioti un aizstāvji ļoti labi zina, ka divdesmitajos gados Latvija diez vai būtu nosargājusi savu neatkarību, ja Daugavpils un Latgales atbrīvošanā nebūtu piedalījušies poļi, tie ir politiskie un emocionālie aspekti, es nemaz nerunāšu par to, ka atmodas sākumā Poļu kultūras biedrība bija viena no pirmajām, kas klaji solidarizējās ar Latvijas atdzimšanas kustību, ar atmodu. Tāpēc mans sakāmais šobrīd attiecas uz to, vai tiek pieņemts vai netiek pieņemts balsojums par 18.priekšlikumu, ja tas netiek pieņemts, es ļoti lūdzu atbalstīt Kaksīša kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Nu redziet, kolēģi, vai tad divās minūtēs var kaut ko pateikt šajā jautājumā, tas ir vienkārši kauns — par šādu balsojumu. Cienījamie kolēģi! Vai tad jūs nesaprotat, ka visi, kuriem bija kāds nopelns Latvijas labā īpašs, un visvairāk tiem, kuriem nebija šādi nopelni, jau sen ir saņēmuši, un vēl mēs runājam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Kas tad tie tādi būs? Un ja jau reiz nav tiesību naturalizēties parastajā kārtībā, tad kas tad tie būs par dižajiem, kuriem piešķirsim pilsonību par īpašiem nopelniem? Kas tās būs par grupām atkal, kas piedāvās biznesmeņus, baņķierus, policistus Čevera kunga, kā tas daudzkārt ir noticis, diži pelnījušos Latvijas labā. Es uzskatu, ka... Palasiet un paskatieties, cienījamie kolēģi, vajadzētu atbalstīt 25.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Seiles kundze, tur ir ļoti normāli teikts, es gan, protams, piekristu un varētu palabot vēl, samazināt šo skaitu — 25 gadā, bet principā atbalstīt šo 25.priekšlikumu un šo noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt 20.priekšlikumu par Polijas pilsoņiem, vienīgi šīs iedaļas nosaukums — uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā — it kā neatbilst, jo mēs zinām tiešām, cik lielu palīdzību veica brīvības cīņās poļi pie Daugavpils un citās vietās, mēs zinām, ka Latvijas laikā desmitiem tūkstoši poļu strādāja Latvijā, mēs zinām, ka no Polijas bēga karavīri lidotāji, daudzi tika Litenes nometnes rajonā iznīcināti un citās vietās. Mans priekšlikums būtu, ka Polijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, kuri uz 1939.gada septembri bija Polijas pilsoņi, noteikti būtu jādod pilsonība. Mans priekšlikums 20.priekšlikumu atbalstīt, ne par īpašiem nopelniem, bet vienkārši mūsu pienākums būtu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Jura Kaksīša priekšlikumu Juridiskā komisija nepieņēma tādēļ, ka, atbalstot logu atvēršanu visiem, kas ir kā poļi, ukraiņi, baltkrievi, ir tiesības, ja tie ir piecus gadus nodzīvojuši Latvijā, naturalizēties vispārējā kārtībā, un tādēļ nav nepieciešams paredzēt īpašu pantu vai normas, ar kuru palīdzību var naturalizēties poļi vai kādas citas kategorijas, tādēļ šim 20.priekšlikumam nav nekādas jēgas, ja mēs par to nobalsojam. Runājot par Annas Seiles priekšlikumu, šeit pieņemot šo priekšlikumu, godātie kolēģi, var rasties tā problēma, par kuru jūs runājāt no šīs tribīnes, jo jūsu priekšlikumā nav atsauces uz 11.pantu, kurā ir prasības par īpašiem nopelniem, tātad ievērot attiecīgos ierobežojumus, nebūt čekistam un tā tālāk, tātad lai atbilstu 11.panta nosacījumiem.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" nekad nav atbalstījusi pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem kā praksi, kas mums Saeimā tiek īstenota, un tā tiek īstenota šeit bez konkrētiem kritērijiem, un ņemot vērā to, ka šādi kritēriji nav tikuši piedāvāti, tad šobrīd mums ir jāpieņem lēmums un vienreiz jāatsakās no šī pilsonības piešķiršanas veida vispār. Paliksim pie šīs latviešu valodas, un katram cilvēkam, kurš zina latviešu valodu, dosim iespēju naturalizēties, vispārējā kārtībā iegūt šo pilsonību, jo tā pieredze, kas mums ir izveidojusies piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem, tā ir ārkārtīgi bēdīga un tā met ārkārtīgi tumšu ēnu uz mūsu Saeimu. Mēs redzam, ka šeit starp šiem cilvēkiem, kas šo pilsonību saņem, parādās dažādu partiju sponsori un cilvēki, kas saistīti ar vienu vai otru ekonomisko grupējumu. Tajā skaitā arī cilvēki, par kuriem pat šī Saeimas balsojums brīdī ir skaidri zināms, ka viņi ir savā darbībā pārkāpuši likumu. Tad šie likuma pārkāpumi neattur Saeimas deputātus no tā, ka šī pilsonība tiek piešķirta. Un es nosaukšu tikai dažus uzvārdus. Tas ir Oļegs Stepanovs, Haims Kogans un Valērijs Kargins. Es negribu neko vairāk komentēt par šiem konkrētajiem uzvārdiem. Izdariet paši šos secinājumus par to, kas šeit ir noticis, un dodiet savu vērtējumu. Es aicinu no šīs prakses atteikties vispār! (No zāles: "Pareizi, Čerān!")

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks — frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais prezidenta kungs! Dārgie kolēģi! Es nebiju ieplānojis uzstāties, bet mani izprovocēja. Un pavisam vienkāršā veidā. Man liekas, ka mums ir tāda "laba, ļoti patīkama" prakse radusies — redzēt cita acī skabargu, pašam savā acī neredzēt lielo baļķi. Un konkrētāk. Tabūna kungs, jūs visu laiku ļoti veiksmīgi kritizējat absolūti visus deputātus šodien. Paskatieties pats uz sevi! Cik daudz laika jūs esat patērējis tukšām runām! Jūs divus gadus vadāt Radio un televīzijas komisiju. Ne reizes jūs neesat atskaitījies. Cik daudz naudas jūs esat iztērējis? Un jūs vēl te nākat un visus kritizējat. Jāizbeidz ir vienreiz šīs te muļķības!

Konkrēti pie lietas. Katrā gadījumā mans kolēģis Kārlis Čerāns tikko kā konkrēti izstāstīja mūsu pozīciju. Manuprāt, ka vajadzētu tomēr atteikties no šīs likumdošanas, kādā veidā mēs piešķiram šo pilsonību ārpus kārtas vai par speciāliem nopelniem Latvijas labā. Manuprāt, šo cilvēku, ja ir, tad to mēs varam izskatīt ārkārtas plenārsēdē, bet šajā likumā to nevajadzētu atbalstīt kā priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ilmāram Bišeram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātam. Es gribu atgādināt, ka vēl ir pieteikušies četri deputāti.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Ja mēs nobalsosim par tā saucamajiem logiem, tad, es domāju, šī problēma lielā mērā atkritīs. Tie tiešām varētu būt kādi izņēmuma gadījumi, un es domāju, ka Seiles kundzes piedāvātā norma — 25 gadā — ir daudzkārt par augstu. Es domāju, ka tas varētu gadā būt viens vai divi gadījumi. Un tas jau arī būtu daudz.

Ja mēs tomēr šo jautājumu apspriežam, es domāju, ka man gan griež acīs, ausīs tas priekšlikums, ko Seiles kundze ir uzrakstījusi, ka Saeimai, pieņemot savus lēmumus, būs jāvadās pēc zemāk stāvošas institūcijas — Ministru kabineta — noteikumiem. Tas būs laikam gan Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad Saeimai būs obligāti kaut kādi Ministru kabineta dokumenti. Līdz šim gan vienmēr ir bijis otrādi.

Sēdes vadītājs.

Vārds Anna Seilei, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātei. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību, ja mēs pieņemam Lagzdiņa kunga priekšlikumu un Ābiķa kunga priekšlikumu par 13.pantu, tad pants saucas "Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem". Un tālāk izskan aicinājums atbalstīt 20.priekšlikumu, kur ir ierosināts jau šī panta kārtībā par īpašiem nopelniem uzņemt Polijas pilsoņus. Nu nebūs īstā vieta par īpašiem nopelniem uzņemt kādu atsevišķu tautību. Tad jau mēs varam papildināt vēl ar kādām divām vai trijām tautībām, par kurām pēdējā laikā ļoti daudz runā.

Bet es iesaku noraidīt Ābiķa un Lagzdiņa priekšlikumu, bet izskatīt iespēju atbalstīt 23.priekšlikumu, tas ir deputāta Jirgena priekšlikumu, kurš aicina izsvītrot vispār no likuma teksta šo normu piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Ja to nevaram izdarīt un saņemties, tad es tomēr aicinu atbalstīt manu iesniegto 25.priekšlikumu, un es domāju, nav nekādas vainas, ja Ministru kabinets izstrādā šos kritērijus un pat iesaka Saeimai un Saeima tad apstiprina ar savu īpašu lēmumu šos izcilos cilvēkus, kuriem tiešām ir Latvijas labā nopelni.

Bet, ja runā par skaitu, ko es esmu izvirzījusi, — 25, tad varētu būt tādi cilvēki, kuriem piešķir pilsonību par īpašiem nopelniem, to jau var samazināt, Bišera kungs, nākošajā lasījumā uz divi.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Čerāna kungs! Jūs te saucāt vairākus uzvārdus, bet mūsu priekšlikums, mans un Lagzdiņa priekšlikums atrisina šo problēmu. Jo, pieņemot šo mūsu labojumu, jūs minējāt Stepanovu, Koganu, Kargina kungus, un varētu nosaukt vēl veselu rindu cilvēkus, kam ir piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem. Šiem visiem cilvēkiem bija tiesības naturalizēties likumā vai, pareizāk sakot, šādiem cilvēkiem pēc mūsu priekšlikuma, ja to Saeima atbalstīs, būs tiesība naturalizēties vispārējā kārtībā, un līdz ar to viņiem nebūs tiesību iegūt pilsonību par īpašiem nopelniem. Tā ka šī problēma atkrīt. Un pilnīgi precīzi ir uztvēris šo labojumu, es domāju, Bišera kungs. Vairāk kā skaidrs, ka šādu personu loks, un praktiski tā ir tikai viena kategorija, kas nav nodzīvojuši Latvijā piecus gadus un kam varētu būt šie īpašie nopelni, šo personu loks būs, nepārprotami, ārkārtīgi mazs.

Bet es tomēr uzskatu, un arī mans kolēģis uzskata, ka tomēr šī iespēja ir jāpatur. Es jums varu nosaukt vienu vārdu. Tas ir Rihards Berugs, kurš iemācījās latviešu valodu dažu mēnešu laikā, kurš ārkārtīgi daudz ir izdarījis Latvijas un Norvēģijas valstu attiecībās, kurš ir ārkārtīgi daudz izdarījis Latvijas labā. Un ja viņš gribētu iegūt pilsonību, es domāju, ka Saeimā nevienam neceltos roka balsot pret to, proti, es domāju, ka visi atzītu, ka Rihardam Berugam ir šie īpašie nopelni. Tātad šī iespēja, es domāju, ir jāpatur, un runāt šeit par kaut kādu masveida uzņemšanu pēc tā teksta, ko mēs piedāvājam un ko komisija ir atbalstījusi, te ir absolūti lieki.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Imantam Liepam, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa

(TKL). Augsti godātie klātesošie! Par šo jautājumu no šīs tribīnes es esmu uzstājies jau vairākkārtīgi. Principā katrā valstī un arī Latvijā ir tādi cilvēki, kuriem nav Latvijas pilsonības, bet kuri ir pelnījuši un kuriem patiešām ir īpaši nopelni. Un es nepiekrītu tai domai, ka nav tādu kritēriju, pēc kuriem var izvērtēt. Šeit es esmu minējis divus kritērijus un atkārtošu tos tagad.

Pirmais kritērijs. Ja cilvēks ir piedalījies Latvijas neatkarības cīņās, riskēdams ar sevi. Un, otrkārt, ja cilvēks ir glābis savu līdzcilvēku, viņa dzīvību vai veselību, riskēdams ar savu dzīvību un veselību. Tie ir vispārcilvēciskie principi, un uz šo principu bāzes mēs varam atrast, lūk, šādu kritēriju. Pašreizējā prakse, kādā tiek piešķirta šī te pilsonība par īpašiem nopelniem, ir sekojoša. Es jums varu ieteikt vienu nelielu mājas uzdevumu. Katrai partijai tiek publicēti attiecīgie finansu resursi, ko tādas vai citādas firmas ieskaita viņu kontā. Un no katras frakcijas, kas šeit ir nākuši ar priekšlikumiem par īpašo pilsonības piešķiršanu, mēs varam saskaitīt, cik no katras frakcijas ir šādi priekšlikumi nākuši. Un ja jūs to paņemsiet un izrēķināsiet korelācijas koeficientu, šeit korelācijas koeficients ir vairāk nekā būtisks. Tieša, precīza proporcionalitāte tiek ievērota pašreizējā praksē, kā mēs piešķiram pilsonību par īpašiem nopelniem. Pamēģiniet to, un jūs paši būsiet pārsteigti!

Sēdes vadītājs.

Vārds Modrim Lujānam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es ilgstoši domāju. Mums zālē sēž divi cilvēki, kuri savā laikā ir saņēmuši par īpašiem nopelniem, tas ir, Dozorceva kungs un Kalnbērza kungs. Un man gribas izvest, kāds korelācijas līmenis ir... Nav Kalnbērza kungam? Nu labi. Nav. Cienījamie kolēģi! Man gribas uzdot nākošo jautājumu. Kad mēs uzdodam šos kritērijus? Varbūt arī Liepas kungs varētu izvest jautājumu — kāds korelācijas punkts ir Ulmaņa kungam, kad viņš piešķir Trīs Zvaigžņu ordeni? Kādi tur ir principi? Cienījamie kolēģi! Es uzskatu to, ka mani sajūsmina, ka Tabūna kungs uzstājas par to, ka mums nav Latvijā cilvēku, kuriem ir nopelni. Cienījamais Tabūna kungs! Varbūt mēs atcerēsimies tos, kas bija pirms jums, kad jūs bļāvāt 1.maijā krastmalā. Tie, kas bija disidenti, kas bija neformāļi. Viņi nelūdza no padomju varas. Un lielākā daļa nenāk arī šodien šeit lūgt. (No zāles: "Vai tad viņiem dod?") Es neņemos spriest. Nezinu. Parasti diez vai kāds dod.

Tādēļ, cienījamais Tabūna kungs! Mūsu Latvijas vēsture ir daudz dziļāka, tikai, protams, tanī laikā mūsu vēstures grāmatas nebija tādas. Un šodien tās arī nav sacerētas, jo ir neizdevīgi. Nesen tikai, pareizi Avotiņa kungs norādīja, pirmo reizi tiek Latvijas vēsturē publicēta Tautas frontes deklarācija, kādi bija paraksti. Un tā ir vēsture, ko mēs vēl baidāmies. Un tā ir nesena vēsture. Mani satriec tas, ka patiešām tie, kas savā laikā visaktīvāk uzstājās 1988.gadā, 1987.gadā pret Latviju, tagad ir tie, kas ir tie lēmēji, tie soģi. Kostanda, kur jūs bijāt toreiz? Skolā mācījāt Latvijas PSR vēsturi?

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs! Diskusija ar zāli nav pieļaujama.

M.Lujāns.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, ir jābūt. Tas ir kā ordenis sava veida. Apbalvojums. Un, ja kāda frakcija to ir pārvērtusi naudas ieguves avotā, tad ir kauns. (Starpsauciens: "Tie ir tavi kolēģi!") Nevajag aizliegt deputātiem izvirzīt šos cilvēkus, un mēs paši lemsim.

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs, divas minūtes ir pagājušas. (Starpsauciens: "Tavs laiks beidzies!")

Vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs tomēr viens otru nepazemojat un atceraties to, ka Saeima var arī lepoties par šo pilsonību par īpašiem nopelniem. Un es, piemēram, lepojos par vīnogu audzētāju Andreju Fažerkašu, bet viņam nav neviena no tiem kritērijiem, ko jūs, Liepas kungs, izvirzāt. Bet viņam ir visa sava reģiona atbalsts, un viņš ir kolosāls cilvēks. Es atvainojos, ka lietoju šo vārdu. Gan kā selekcionārs, gan kā cilvēks, kas veido savu apkārtējo vidi. Es lepojos ar skulptoru Vasiļjevu, kam mēs esam iedevuši pilsonību par īpašiem nopelniem, un es lepojos ar Tolpežņikova kungu. Un es lepojos ar veselu ārstu plejādi, kuriem mēs pateicībā par glābtām dzīvībām esam iedevuši šo pilsonību par īpašiem nopelniem, un viņi ar to lepojas tāpat kā citi lepojas ar Trīszvaigžņu ordeni. Un es domāju, ka tā arī pret to būtu jāizturas. Ka tas ir apbalvojums cilvēkam par godīgu darbu. Par to, ko viņš ir izdarījis Latvijas labā gan glābjot dzīvības, gan kaut vai vienkārši veidojot ap sevi labestību un to, ka šī vide, kurā viņš dzīvo, ir Latvijai un Latvijas valstij pareiza.

Un vēl viena lieta. Kolēģi, nesatraucieties par skaitļiem! Es jums tūlīt nosaukšu skaitļus. Pagājušajā gadā 55 cilvēki, šogad — 34 cilvēki. Tā ka Latvijā netiek simtiem dalīta šī pilsonība. Un ja mēs runājam par kvotām. Un ja nu pēkšņi notiek dabas katastrofa, nedod Dievs, ja notiek kaut kas līdzīgs kā Vācijā, vēlreiz piebilstu, nedod Dievs, un glābšanā piedalīsies 50 cilvēki un glābs pilsoņu dzīvības. Ko tad mēs darīsim, ja mēs būsim ierakstījuši, ka tikai diviem var iedot? Un arī, Bišera kungs, kādam pilsonim, vienam pašam slīkstot, var gadīties, ka vajag trīs cilvēkus, kas viņu izvelk no ūdens, un visi trīs, izrādās, nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību. Ko tad darīsim? Ņemsim katru otro? Tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu noteikt tiešu skaitli, bet deputātiem būt atbildīgiem pret vēlētāju. Un neuztraucieties, vēlētāji redz šos balsojumus un vēlētāji izvērtē deputātu rīcību un atbildību.

Sēdes vadītājs.

Vārds Aleksandram Golubovam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Golubova kungs, jūs runājat pirmo reizi?

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc šeit nav pieņemts Bartaševiča priekšlikums — izslēgt likumprojekta 4.pantu. Jo likumprojekta 4.pants runā par poļu pilsoņiem un runā par to, ka par īpašiem nopelniem pilsonību piešķirs Ministru kabinets. To mēs, kā es redzu, neesam ar mieru. Tāpēc vajag pieņemt šo 17. priekšlikumu. 18.priekšlikumu. Es to tādā redakcijā nevaru pieņemt. Es varu pieņemt tikai nosaukumu, un redakcijai es piedāvāju savu priekšlikumu nr. 19. Īso priekšlikumu. Lemt par to, vai ir īpaši nopelni vai nav. Lemt par to dot iespēju tieši Saeimai, bet nevis pēc kaut kādiem tur kritērijiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Vladilenam Dozorcevam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Dozorcevs

(TSP). Cienījamie deputāti! Es negribu skart šo veco problēmu ar mūsu profesūru, kura nevar pateikt cilvēkiem paldies tikai tāpēc, ka viņiem nav kritēriju, citu iespēju viņi neredz. Es gribu skart kaut ko citu. Pēc būtības visiem ir skaidrs, ka jāskata tā, kā tas bija, tāpēc ka visi jaunumi, kurus atnesa Lagzdiņa kunga priekšlikums un Ābiķa kunga priekšlikums, ir tādi, ka ne visiem, tāpat kas tie tādi, kuriem ir kaut kādi īpaši nopelni, bet kuriem nav tiesību naturalizēties? Tie ir cilvēki, kas ir ārvalstnieki, un tie ir tie, kuri nodzīvojuši šeit piecus gadus. Un viss. Pasakiet man, kāda ir starpība? Ja cilvēks nodzīvojis šeit sešus gadus, kāpēc viņam ir mazāk tiesību saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem nekā ārvalstniekam? Kāda ir starpība? Tas ir kārtējais absurds, ko mēs gribam ieviest šajā likumprojektā. Nu padomājiet! Ja cilvēks no dīķa izvilks mūsu politisko cerību Tabūna kungu un viņš būs nodzīvojis šeit tikai sešus gadus viņam nebūs tiesību... Jeb cilvēks, kurš glābs kādu izcilāko pieminekli šeit, un viņam nebūs tiesību. Pēc būtības jāatbalsta mūsu priekšlikums ne tikai tāpēc, ka mēs to iesniedzām, bet tāpēc, ka tas bija tā, kā tas bija agrāk.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Atbalstot deputātu Ābiķa un Lagzdiņa visai perfekto priekšlikumu, Dozorceva kungam es varētu iebilst par to, ka, ja cilvēks, kuram ir tiesības kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, vispārējā kārtībā to nav izmantojis, tad viņš to nemaz negrib, tad kāpēc mēs šim cilvēkam spiedīsim pilsonību tikai tāpēc vien, ka viņš ir izglābis no dīķa, jūsu vārdiem runājot, politisko dzejnieku Tabūna kungu. To nevajag! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam, un viss! Par šo jautājumu vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā lūdzu — Māris Grīnblats!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Deputāti! Komisija savu viedokli ir izteikusi, atbalstot ar balsu vairākumu deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu, ar būtību — svītrots tiek arī tas, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tātad nosacīti atbalstīti arī visi tie priekšlikumi, kas kaut kādā veidā paredz 13.panta atsevišķu daļu svītrošanu. Tāds ir komisijas viedoklis, un it kā būtu loģiski to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim, sākot no 17., tas ir radikālākais, deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš ierosina izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisijas viedoklis — neatbalstīt. Lūdzu deputātus paust savu viedokli balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 48, atturas — 7. Deputāta Bartaševiča priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais priekšlikums nr. 18, kuru ierosina deputāti Lagzdiņš un Ābiķis. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 17, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Grīnblats

. Līdz ar to pēc būtības priekšlikumi no 19. līdz 25. nav skatāmi, jo, nobalsojot par 18.priekšlikumu, šim pantam ir dota jauna redakcija.

Sēdes vadītājs.

Grīnblata kungs, tātad mēs esam nonākuši pie 26.priekšlikuma, un mums ir jāpārtrauc uz brīdi izskatīt likumprojekts, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Lūdzam atkārtotu balsojumu par 6.priekšlikumu, jo zālē neatradās Jānis Jurkāns, Leonards Stašs un Atis Sausnītis. Līdz ar to balsojums nav objektīvs." Pieci deputāti. Atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam viens deputāts var runāt par, vai pret. Vai ir deputāti, kas vēlas runāt? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai jautājums ir pārbalsojams? Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 39, atturas — 5. Tātad jautājums netiek pārbalsots. (Starpsauciens: "Blēži!")

Turpinām izskatīt likumprojektu. 26.priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Pievērsīsim uzmanību priekšlikumiem, kas attiecas uz likuma 14.pantu vai drīzāk arī uz pirmajā lasījumā izskatītā likumprojekta 5.pantu par 14.panta naturalizācijas vispārējā kārtībā jauno redakciju. Kā zināms, naturalizācijas logi tika noteikti savulaik gan pēc Eiropas ekspertu priekšlikuma, gan arī tādēļ, ka tika prognozēts liels nepilsoņu pieplūdums Latvijas nepilsoņu vidū. Trīs gadu prakse liecina par to, ka 95% personu, kurām šobrīd ir tiesības izmantot šo iespēju kļūt par Latvijas pilsoņiem, to nav vēlējušās izmantot, līdz ar to, kā ir konstatējušas arī valdību veidojošās frakcijas, šo logu saglabāšanai šobrīd ir formāla un samērā tukša nozīme. Komisija iesaka atbalstīt to pašu variantu, kāds bija pieņemts jau pirmajā lasījumā.

Tagad no priekšlikumiem, kas šeit iesniegti, ir redzami deputāta Jirgena — izslēgt 14.panta redakciju, kāda tā bijusi pirmajā lasījumā, un pieņemt to jaunā redakcijā, kas daļēji atkārto veco — otrā, trešā un ceturtā daļa, kā arī paredz divus naturalizācijas logus.

Deputāta Golubova priekšlikums, kas paredz 14.panta 4.punkta izslēgšanu, bet tam būtu jēga gandrīz tikai tad, kad tiktu atbalstīts Jirgena kunga priekšlikums par 27.priekšlikumu, jo šis 4.punkts jau ir izslēgts.

Ir vēl 29.priekšlikums, tas ir dokuments nr. 4099, tātad valdības iesniegtais likumprojekts, kurš sastāvēja tikai no viena panta, proti, no 14.panta redakcijas, kura ir tieši tāda pati kā pirmajā lasījumā pieņemtā. Līdz ar to komisija uzskatīja par loģisku, ka šī redakcija tiek atbalstīta. Vienkāršāk sakot, divu likumprojektu dažādi priekšlikumi šeit tiek apvienoti. Komisija iesaka noraidīt 26., 27. un 28. un atbalstīt 29.priekšlikumu. Citiem vārdiem sakot, to pašu, kuru pieņēma pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim, pirmkārt, par deputāta Jirgena priekšlikumu, kurā viņš ierosina izslēgt likumprojekta 5.pantu. Tas ir 26.priekšlikums. Pats radikālākais, un atbilstoši lēmumam mēs izskatīsim nākamos priekšlikumus. Lūdzu balsošanas režīmu! Izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu, kurš izteikts ar nr. 26. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 37, atturas — 12. 26.priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir 27.priekšlikums. Komisijas viedoklis arī ir neatbalstīt. Vai deputāti prasa balsojumu? Neprasa. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu paust savu attieksmi pret 27.priekšlikumu. Izteikt 14.pantu sekojošā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 40, atturas — 9. Arī šis priekšlikums netiek pieņemts. Nākamais ir 28.priekšlikums. Deputāta Golubova priekšlikums.

M.Grīnblats.

Pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Nav vairs balsojams. Tātad nākamais ir 29.priekšlikums, kuru komisija ierosina atbalstīt. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 29.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 8, atturas — 3. 29.priekšlikums tiek pieņemts.

Pirms mēs izskatām, Grīnblata kungs, 30.priekšlikumu, ir saņemts iesniegums no Gundara Valdmaņa par Kārtības ruļļa neievērošanu. Par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es lūdzu Prezidijam izlasīt 142.pantu Kārtības rullī, kas saka tā: "Ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Tur nekāda atļauja lūgt balsot — darīt vai nedarīt pārbalsošanu, tas punkts ir jāpārbalso. Tas ir Kārtības ruļļa 142. pants, bija pamatots, ka Leonards Stašs balsojumā nepiedalījās, viņš it kā piedalījās, bet viņa šeit nav. Ir pamatots piecu deputātu parakstīts jautājums, un es lūdzu ievērot Kārtības ruļļa 142.pantu, pārbalsot to balsojumu, par kuru mēs runājām.

Sēdes vadītājs.

Tātad turpināsim. Es noraidu Gundara Valdmaņa šādu traktējumu Kārtības rullī, jo 142. pants saka par to, ja balsošanas rezultātus pamatoti... 54.pants: "Viens deputāts var runāt par, viens pret, un deputāti izsaka savu attieksmi, vai viņi piekrīt šim pamatotajam apšaubījumam." Deputāti šim pamatotajam apšaubījumam nepiekrīt, līdz ar to... Ar balsojumu deputāti nepiekrita. Lūdzu turpinām izskatīt mūsu likumprojektu. 30.priekšlikums.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti...

Sēdes vadītājs.

30.priekšlikums tiek noņemts. Tātad mēs varam turpināt izskatīt mūsu likumprojektu.

M.Grīnblats.

Nākamie priekšlikumi ir nr. 31. un nr. 32. Tie attiecas uz 20.panta ceturto daļu. Šeit mums laikam atkal komisijā jāprecizē. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas — Annas Seiles priekšlikums, kas rakstīts uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas veidlapas, ar to ir radīts zināms pārpratums. Juridiskā komisija savukārt iesaka 3.panta redakcijā nelielus precizējumus, bet par 4. atzīstot, ka deputātei Seilei pēc būtības ir taisnība, tomēr komisija izteica šaubas, vai daudzi Saeimas deputāti un augstas amatpersonas valstī spēj rakstīt gramatiski pareizā latviešu valodā, un tā būtu pārāk smaga pārbaude pilsonības pretendentam. Līdz ar to tas ir noraidīts. Komisija iesaka atbalstīt 32.priekšlikumu, tas ir jauns variants gan 3., gan 4.punktam.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu iedziļināties mana priekšlikuma būtībā! Pirmkārt, jau te ir divi labojumi iesniegtajā redakcijā. Tātad nevarētu rakstīt tā, ka šis uzdotais rakstu darbs ir par sadzīves rakstura tematu. Jāsaka vienkārši tā: "par komisijas uzdotu sadzīves tēmu". Tas, manuprāt, ir vienkāršāk un pareizāk.

Otra lieta par to, ko nozīmē "gramatiski pareizā latviešu valodā". Tomēr kaut kādām pareizrakstības iezīmēm šajā sacerējumā būtu arī jābūt, ko komisija ir uzdevusi. Protams, tāpat kā vērtējot vidusskolēnu sacerējumus. Var būt atzīmes no 0 līdz 10 ballēm. Arī šeit var ieviest tādu vērtēšanas sistēmu, un varbūt šī vērtēšanas sistēma var būt diezgan liberāla, bet, ja pilnīgi nepareizi raksta šo sacerējumu, tad jau nav vairs jēgas, ja sacerējumu nevērtē kā rakstu darbu, lai tas ir kaut cik gramatiski pareizs, tad šim rakstu darbam nav nozīmes. Tad var notikt pārbaude mutiski. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, precizēt varēs uz nākošo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Māris Grīnblats vēlas ko teikt? Māris Grīnblats nevēlas komentēt vairāk neko.

Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret 31. priekšlikumu, un komisijas viedokli neatbalstīja? Ir. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 31. priekšlikumu, ko ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija... Es atvainojos, Seiles kundze... Tātad 31. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 18, atturas — 20. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir 32. priekšlikums — atbildīgās komisijas, kuru tātad, bez šaubām, arī pati komisija atbalsta. Deputāti piekrīt tam? Līdz ar to tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad nākamā priekšlikuma grupa skar pirmajā lasījumā 8. pantu, kas attiecas tātad uz likuma 21. pantu. Šeit visradikālākais ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums — 33. — svītrot līdzšinējo redakciju, un 34.priekšlikums — izteikt zināšanu pārbaudes atvieglojumus jaunā redakcijā, kura pamatā ir Ministru kabinetam noteiktu, kas vēl precīzāk ņem vērā dažādas grupas, tajā skaitā invalīdu grupas, kurām būtu jādod tie vai citi atvieglojumi. Nu tātad šeit atbalstīts arī ir komisijas variants, tātad 35. — mazs redakcionāls precizējums, savukārt nav atbalstīti deputāta Dozorceva un Lujāna priekšlikumi 36. un 37. uz tā pamata, ka ir jau pieņemts, mūsuprāt, vairāk izsmeļošs variants, tātad 21. pants — Lagzdiņa un Ābiķa variantā, ko arī komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Es lūdzu uzmanību! Mēs izskatām tātad 21. panta redakciju, tas ir 8. pants mūsu likumprojektā, un pats radikālākais priekšlikums ir ar numuru 33, kuru ierosina deputāti Lagzdiņš un Ābiķis, tātad izslēgt likumprojekta 8. pantu. Komisija ir atbalstījusi. Vai deputāti prasa balsojumu? Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt... Lūdzu tomēr, lai neradītu atkal papildu problēmas, lūdzu balsošanas režīmu un deputātus nobalsot par šo priekšlikumu. Līdz ar to neradot šeit iespēju apšaubīt lēmumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts.

Par 34. priekšlikumu. Tātad šī panta jaunā redakcija, ko ierosina deputāti Lagzdiņš un Ābiķis. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Līdz ar to ir akceptēts redakcionāls labojums, kurš ir ar numuru 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un līdz ar to nav vairs balsojams 36. un 37. priekšlikums. Lūdzu turpinām!

M.Grīnblats.

Nākošā priekšlikumu grupa attiecas tātad uz likuma 24. pantu, kur atbildīgā komisija iesaka pirmām kārtām izslēgt vārdu "Rīgas", jo varētu lemt šādus jautājumus arī citas apgabaltiesas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šiem atbildīgās komisijas priekšlikumiem piekrīt? Tie tiek pieņemti.

M.Grīnblats.

Un tālāk tātad nākošais ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums, kur iespēja pārbaudīt nepareizas ziņas par pilsoņiem un šo pilsonību liegt ir tātad, pēc Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikuma, nevis 5 gadu laikā, bet 10 gadu laikā. Savukārt komisija ierosina ar priekšlikumu, kas ir ar numuru 39, vispār svītrot šos 5 gadus, jo, komisijasprāt, šādi atklājumi, kas liedz pilsonību, varētu būt arī pēc 10, 11 vai 12 gadiem. Komisija iesaka atbalstīt 39. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tie deputāti, kuri seko līdzi likumprojekta izskatīšanai... tātad iebildumu nav? Tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats.

Līdz ar to mēs pārejam pie priekšlikuma 41 — deputāta Dozorceva un Lujāna priekšlikums. Tātad... un atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir daļēji identiski. Tātad izslēgt faktu, ka Pilsonības likuma izpildes komisija tiek izslēgta, kas, manuprāt, šobrīd ir loģiski sakarā ar to, ka ir pieņemts Ābiķa un Lagzdiņa variants, ka pilsonības jautājumus par īpašiem nopelniem izskata Saeima, nevis Ministru kabinets. Loģiski būtu atbalstīt tātad šo 41. ... kopumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Tiek akceptēts atbildīgās komisijas viedoklis. 42. priekšlikums.

M.Grīnblats.

Tālāk 42. priekšlikums. Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Papildināt likumprojektu ... grozījumi ar 10. pantu, attiecībā uz likuma 14. pantu — grozījumu spēkā stāšanās, jo līdzšinējais pagaidām vēl negrozītais Pilsonības likuma teksts nosaka to, ka grozījumi 14.pantā paātrina naturalizāciju, un tieši tādi ir grozījumi, kas likvidē naturaliācijas logus, kā arī grozījumi 14. panta 4. daļā, kas attiecas uz to, ka šādi grozījumi stājas spēkā tikai viena gada laikā, un arī daļas svītrošana nozīmē grozījumu izdarīšanu 14. pantā, tādi var stāties spēkā tikai pēc viena gada. Juridiskā komisija gan šo frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Kad vairāku deputātu izveidotā darba grupa strādāja, sagatavojot labojumus Pilsonības likumā, tad Juridiskā biroja priekšnieks Kusiņa kungs informēja, ka šī norma, kas ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ka jebkuri grozījumi 14. pantā stājas spēkā tikai pēc viena gada, ka šī norma paliek spēkā. Tagad jau juristi domā savādāk. Lai tomēr šis pārpratums tiktu novērsts, mūsu frakcija, ņemot vērā Gunāra Kusiņa skaidrojumu, lūdz ierakstīt šo normu, kura tagad no 14. panta ir svītrota, un lūdz šo normu ierakstīt pārejas noteikumos.

Es aicinu visus atbalstīt, jo likumā bija ierakstīts, ka visas normas, kuras tiek grozītas 14. pantā, var stāties spēkā tikai gadu pēc likuma nobalsotajām izmaiņām. Tāpēc lūdzu rūpīgi pārdomāt šo priekšlikumu un atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kāda situācija Latvijā izveidojās ar nepilsoņu pasu izdošanu, kad valstī nebija veikti naudas aprēķini, cik tas prasīs, nebija aprēķināts, cik cilvēkiem būs jāstrādā un ko tas nozīmēs — izveidojās krīzes situācija, ka cilvēka gāja uz ielām, protestēja pret radušos... Šobrīd budžeta grozījumos nauda Naturalizācijas pārvaldei nav paredzēta, ir jāmaina eksāmenu formas, dokumenti nav sagatavoti. 1. septembrī cilvēki tagad nāks kārtot eksāmenu rakstiski pa jaunam, nekas nav sagatavots, nekas nav izdarīts. Manuprāt, šinī gadījumā 1. septembris ir nepārdomāts datums tieši tāpēc, ka process nav sagatavots. Naudas nav, darbs pat nav vēl sākts darīt. Līdz ar to es jums paredzu to, ka 1. septembrī praktiski nekas arī nemainīsies un mēs atkal radīsim maksimālu neapmierinātību to cilvēku vidū, kam tas ir jādara. Man šķiet, ka šinī gadījumā vajadzētu to noraidīt un uz trešo lasījumu sagatavot reālus aprēķinus, cik naudas tiks iedots, cik štata vienību nāks klāt, prognoze — cik cilvēkiem būs nepieciešams... uzreiz ar cik cilvēkiem strādāt, un tad arī noteikt, vai mēs varēsim to realizēt un kurā datumā.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu paskatieties, kas notiks, ja mēs neatbalstīsim šo mūsu 42. priekšlikumu. Kas notiks reāli? Logi visi vaļā, pretendentu būs vairāk vai mazāk, kāpēc mēs atkal gribam sajaukt šo stāvokli? Kāpēc jums ir tādas bažas neatbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir pilnīgi normāls un saprotams un atkal — šī milzīgā steiga kaut kur. Kāpēc šī steiga ir vajadzīga? Kam tā ir vajadzīga? Ja šodien tie, kas varētu kļūt par pilsoņiem, pat visi to censtos izmantot, tad jau būtu ārkārtīgi sarežģīti viņu šīs te prasības ievērot. Mēs atkal no jauna gribam kaut ko sasteigt. Visa šī likuma pieņemšana notiek vienā steigā. Labi, ka mēs noņēmām steidzamību, bet visas šīs te sarunas, te ir absolūta neklausīšanās citos cilvēkos, absolūta nevēlēšanās ieklausīties un izprast pašu procesu. Es, protams, varu tikai aicināt atbalstīt mūsu priekšlikumu un mēģināt izprast, kāpēc šis priekšlikums ir iesniegts. Šis priekšlikums nav iesniegts, lai kaut ko bremzētu, lai kaut kam traucētu. Tas ir iesniegts tāpēc, lai mēs varētu mierīgi sagatavoties šim te jaunajam procesam, kurš neizbēgami iestāsies. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nākamam vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Valsts prezident, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es arī tieši tāpat kā Kreituses kundze ar zināmām bažām uztveru šo termiņu, vai paspēs uz 1. septembri. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, noklausoties šodienas visas debates, ka Krasta kungs kopā ar Rasnača kungu un Zīles kungu izdarīs visu nepieciešamo, lai 1. septembris būtu reāls termiņš. Un es pilnīgi atbalstu tikko izteikto Dobeļa kunga viedokli, ka vajag atbalstīt Ministru prezidentu Krasta kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Oskaram Grīgam, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātam.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Es piekrītu, cienījamie kolēģi, ka budžets ir ļoti svarīgs, bet tāpēc vajadzēja budžeta apspriešanu atļaut pirms Pilsonības likuma, tad tas būtu loģiskāk. (Skaļš troksnis zālē...) Tikai mieru... Es saprotu, ka jūs neatbalstīsiet šo frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu, es jau to paredzu, un Čevera kungs kārtējo reizi spēlē šeit savu pokeri. Nu spēlē, Ziedoni, bet tā vai tā dabūsi matu!

Bet es ceru, ja Valsts prezidenta kungs jau ir atgriezis atpakaļ likumprojektu netālā pagātnē par azarta spēlēm, ja Valsts prezidenta kungs ir atgriezis atpakaļ Likumu par civiltiesisko apdrošināšanu, ja Valsts prezidenta kungs ir atgriezis atpakaļ likumu par.. un vēl dažus citus ļoti svarīgus likumus, tad es arī ceru, ka Valsts prezidents atgriezīs šo sasteigto, pretrunīgo, ārkārtīgi svarīgo likumu vēlreiz caurskatīšanai Saeimai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome! Padomes kalpiņi! Es saprotu, ka padomes kalpiņi gribētu ievest šito likumu, cik ātri vien var pat sagatavoties... Bet redziet, mēs netiksim Eiropas Savienībā līdz 1. septembrim tā kā tā. Un es domāju, ka mums 4. augustā būs mūsu pilsoņu kongress—98, un 3. oktobrī būs jauna Saeima, kaut kur drīz pēc tam būs jauns Valsts prezidents un jauns Pilsonības likums. Es domāju, ka nesteigsimies, dosim tautai iespēju izteikties. Kā jūs zināt, Pilsonības likums. Kā jūs zināt, 140 tūkstošu cilvēku paraksti bija savākti pret šitādu nejēdzību, kas tagad tiek uzspiesta, un droši, ka liels vairākums no tautas... šito bezjēgu, ko mums šodien uzspieda, ne jau latvieši, lai gan viņiem varbūt ir svēti latviešu uzvārdi tā kā Ulmaņi, bet tika uzspiests no kaut kādas Sadarbības padomes, no kaut kāda van der Stūla ar negodīgu skaitīšanu, kā Amerika kungs zina, vakar it kā no Eiropas Savienības. Šodien ar negodīgu balsojumu arī Saeimā tika pieņemts kodols, mēs to apelēsim Satversmes tiesā, bet mēs tautai nedrīkstam ar krāpšanu uzlikt šitādu likumu, tautai ir jādod iespēja izteikties, un mēs visi zinām, ko tauta teiks. Atbalstīsim "Tēvzemei un Brīvībai", atliksim to likumu...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Atliksim šito likuma spēkā stāšanos, līdz kamēr mēs dzirdam no tautas. Mēs taču kalpojam tautai un darām to, ko tauta grib, ne to, ko kaut kādi van der Stūli un Ulmaņi grib.

Sēdes vadītājs.

Vārds Modrim Lujānam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs vienmēr mēģinām paši sevi mānīt, tikai es nezinu, kādēļ. Mēs labi zinām, ka šis naturalizācijas logu jautājums un arī bērnu jautājums — tā ir Eiropas Savienības prasība, un rudenī Latvijai ir jāatskaitās Eiropas Savienībai. Un tādēļ man ir jautājums, kādēļ notiek atkal torpedēšana? Šī torpedēšana, ko iniciē kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai".

Otra lieta — dabiski, ka tā ir atbildība. Es domāju, starp otro un trešo lasījumu priekšā ir budžets, kuru mēs arī analizēsim, un starp otro un trešo lasījumu mēs redzēsim visas reālās fineses. Un, ja patiešām nav to līdzekļu vai tie līdzekļi ir pārdalīti pensijām vai vēl kādām labām lietām, līdz ar to tad jau arī risināsim to trešajā lasījumā. Bet, ja ir budžetā, tad mums ir jācenšas, lai mēs izpildītu Eiropas Savienības prasības, un nevajag baidīties no atbildības.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Māris Grīnblats. Lūdzu! Vēlas ko teikt?

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka debatētāji pamīšus runāja par diviem atšķirīgiem priekšlikumiem, līdz ar to varbūt nekļuva viss skaidrs, jo ir tātad komisijas viedoklis — neatbalstīt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu, kur ir runa par 14.panta spēkā stāšanos, bet tas, ko komisija saka par to, ka līdz 1998.gada 1.septembrim, tas attiecas pavisam uz citiem pantiem, proti, uz 20.panta 4.punktu un 21.panta otro daļu, kur Ministru kabinetam jāpieņem īpaši noteikumi par valodas pārbaudes dažādiem atvieglojumiem un veidiem, tā ka tie ir divi atšķirīgi priekšlikumi, kas nebūtu jājauc kopā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 42.priekšlikumu, kuru izteikusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — papildināt likumprojektu ar 10.pantu šādā redakcijā. Lūdzu paust savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 37, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Atbildīgās komisijas priekšlikums ar numuru 43. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Tiek pieņemts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, bet, pirms mēs balsojam kopumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu lūdzu nodot likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" atpakaļ komisijai juridiskai precizēšanai uz otro lasījumu. Deputāts Kārlis Čerāns." Pie tam deputāts Kārlis Čerāns vēlas arī pamatot savu priekšlikumu atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šodienas diskusijas un tālākie balsojumi parādīja to, ka šajā likumā ir ārkārtīgi daudz problēmu un pretrunu un ka varbūt arī būtiskas grūtības šīs problēmas un pretrunas atrisināt tālāk uz trešo lasījumu, tāpēc ir pamatots viedoklis par to, ka būtu šo likumprojektu tagad jāatgriež atbildīgajai komisijai atpakaļ. Un es domāju, ka deputāti, kam nav pieņemama šī lēmuma projekta pieņemšana šodien, viņi varētu par šo priekšlikumu arī vispār nebalsot, un tas varbūt parādītu tālāku iespējamu perspektīvu šī jautājuma risināšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Tātad, pirms mēs balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā, mums ir jāpauž sava attieksme par šo deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 45, atturas — 9. Šis priekšlikums netiek pieņemts. Tātad no atbildīgā referenta kādi būtu priekšlikumi?

M.Grīnblats.

Visi otrā lasījuma priekšlikumi ir izskatīti, jābalso par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par— 57, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija ierosina Saeimai iesniegt priekšlikumus uz šā gada 15.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.jūnijs. Ir cits priekšlikums deputātam Čerānam, lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ieteiktu 1.jūliju, jo šeit tiešām ir ļoti nopietni jāpastrādā pie šī jautājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu nav. Atbilstoši... Ir. Normunds Pēterkops arī vēlas izteikt savu priekšlikumu par termiņiem. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es piedāvāju priekšlikumu termiņu noteikt trešajam lasījumam 19.jūniju, un vēl es ierosinu uzdot Prezidijam, lai šis likumprojekts, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, tiktu publicēts "Latvijas Vēstnesī", lai varētu visi — gan sabiedriskās organizācijas, gan arī mūsu pilsoņi — ar šo likumprojektu iepazīties.

Sēdes vadītājs.

19. jūlijs, Pēterkopa kungs, ja? Jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš tas ir. Valdmaņa kungam arī ir priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Mīļie kolēģi! Šis likums ir tautai svarīgs, būs tautas balsošana 3.oktobrī, būs jaunā Saeima ievēlēta, novembrī viņi kaut kad sanāks, lai trešo lasījumu dara 7.Saeima, jo tad mums būs tautas novērtējums par šito noziedzību vai gudro stratēģiju, droši jau tad mums būs paskaidrotas tās gudrības, un tauta varbūt atbalstīs šito variantu, bet kāpēc mēs uzliksim tagad ar 6.Saeimas lēmumu kaut ko, ko 7.Saeimai būs jāmaina? Es domāju, ka sagatavosim mūsu iesniegumus, mūsu labākās un spožākās domas, nodosim tās 7.Saeimai, lai 7.Saeima tad uzliek galīgo punktu. Es domāju 15.novembri. Nav it nekāda prāta ar šito nelikumīgo balsošanu, kas notika vakar, kas notika šodien, nav it nekāda prāta uzspiest šito 7.Saeimai, lai viņai to tūlīt būtu jāsāk mainīt. Noklausīsimies tautu, bet mēs kalpojam tautai. Un šis ir tautai svarīgs izdzīvošanas jautājums — 15.novembri.

Sēdes vadītājs.

Savu priekšlikumu vēlas izteikt arī Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā, manuprāt, ir panākts šo likumprojektu uzskatīt par Molotova—Ribentropa pakta turpinājumu šodienas apstākļos, tad es ierosinātu 23.augustu.

Sēdes vadītājs.

23.augusts. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Nav. Vēl ir priekšlikums deputātam Golubovam.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt 11.jūniju, lai mēs paspējam pieņemt šo likumu līdz brīvdienām.

Sēdes vadītājs.

11.jūnijs. Tā, vairāk priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanu beidzam. Godātie kolēģi! Pēc būtības mums būtu jābalso tālākais priekšlikums, bet, ņemot vērā pašreizējo likumdošanu un tātad arī Kārtības rulli, Saeimas pilnvaras beidzas ar jaunas Saeimas sanākšanu, tas ir, pēc kalendāra 4.novembris. Līdz ar to 15.novembris nav balsojams pēc būtības. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies.

Nākošais pēc attāluma ir 23.augusts. Godātie deputāti, 23.augusts. Lūdzu balsošanas režīmu un paust savu attieksmi par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 46, atturas — 9. Šis datums nav pieņemts.

Nākošais pēc ilguma ir 1.jūlijs. Balsošanas režīmu! Godātie deputāti, izsakiet savu attieksmi par šo datumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 48, atturas — 9. Arī šo datumu deputāti neakceptē.

Vēl mums ir palikuši trīs datumi. Nākošais datums ir 19.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu! Paudīsim savu attieksmi par 19.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 44, atturas — 7. Arī 19.jūnijs nav pieņemts.

Palikuši divi datumi. Nākošais ir 15.jūnijs. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi par 15.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam "Grozījumi Pilsonības likumā". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 11, atturas — 10. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts 15.jūnijs.

 

Godātie deputāti! Tātad mēs strādājam atbilstoši mūsu lēmumam līdz pulksten 19.00. Nākošais dienas kārtības jautājums. Man ir arī priekšlikumi par paziņojumiem, bet tos sniedz pašās beigās atbilstoši Kārtības rullim. Nākošais dienas kārtības jautājums ir nr.41 — likumprojekts "Profesionālās izglītības likums" . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Profesionālās izglītības likums ir pēdējais no kopējās likumdošanas paketes. Likums, kuru Ministru kabinets ir sagatavojis iesniegšanai Saeimā. Mēs jau esam pirmajā lasījumā pieņēmuši šeit Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, un tagad seko Profesionālās izglītības likums. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi.

Likumprojekts ir sagatavots, vadoties no jaunākajām atziņām, kādas ir iegūtas profesionālās izglītības organizēšanā Eiropas savienoto valstu pieredzē. Šeit ir noteikts kompetences sadalījums profesionālās izglītības organizēšanā. Tātad tiek noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, noteikta Ministru kabineta kompetence un noteiktas profesionālās izglītības pakāpes, kādas varētu būt.

Kādi jauni momenti parādās šajā Profesionālās izglītības likumā? Viens no jaunumiem ir tas, ka profesionālās izglītības darba organizēšanā tiek iesaistīta virkne sabiedrisko organizāciju un, konkrēti, 18.pants nosaka arodbiedrību kompetenci profesionālās izglītības organizēšanā. 19.pantā ir noteikta darba devēju organizācijas kompetence, lai varētu ņemt vērā darba devēju intereses, organizējot profesionālo izglītību valstī. 17.pants savukārt nosaka pašvaldību kompetenci profesionālās izglītības organizēšanā. Jauns moments ir Valsts profesionālās izglītības padome, kura ir paredzēta 14.pantā.

Man būtu priekšlikums Saeimas deputātiem balsot par Profesionālās izglītības likumprojektu, kurš ir tapis samērā grūtā, dažādu diskusiju un dažādu viedokļu cīņā, balsot par šo likumprojektu, un atbalstīt to pirmajā lasījumā, un man būtu priekšlikums sagatavot un iesniegt priekšlikumus likumprojektam...

Sēdes vadītājs.

Celmiņa kungs, pirms mēs runājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, mums vēl ir jāpauž sava attieksme par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

J.Celmiņš.

Jā. Tātad man būtu priekšlikums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

J.Celmiņš.

Man būtu priekšlikums sagatavot un iesniegt priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu divu nedēļu laikā, tātad līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu vēlas izteikt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums ir absolūti nepārdomāts, jo Profesionālās izglītības likums pakļaujas Izglītības likumam. Bet Izglītības likums pat otrajā lasījumā nav pieņemts, un priekšlikumu izskatīšana iet ļoti lēni. Mums vēl ir kādi 200 priekšlikumi, kas Izglītības likumā nav pat izskatīti. Tāpēc šobrīd iesniegt priekšlikumus divu nedēļu laikā Profesionālās izglītības likumam ir nereāli. Es noteiktu šo priekšlikumu iesniegšanas laiku uz augustu, tad, kad vismaz otrajā lasījumā būs izskatīts Izglītības likums. Es domāju, ka varbūt Celmiņa kungs pārdomātu un noņemtu šo 19.jūniju, jo mēs nevaram izskatīt Profesionālās izglītības likumu otrajā lasījumā, pirms nav izskatīts Izglītības likums otrajā lasījumā. Jo atkal iznāks tā, ka "jumta" likums nav izskatīts, apakšlikums ir izskatīts un apakšlikums jālabo tad, kad pieņemts "jumta" likums.

Sēdes vadītājs.

Kreituses kundze! Augustā ir 31 diena.

I.Kreituse.

23.augusts.

Sēdes vadītājs.

Vairāk citu priekšlikumu... Ir vēl citi priekšlikumi. Janīna Kušnere vēlas izteikt vēl vienu priekšlikumu.

J.Kušnere

(TKL). Es domāju tā. Parasti jauna likuma pieņemšana izglītībā, jebkurā izglītībā, tajā skaitā arī profesionālajā, saistās ar zināmu satraukumu gan vecāku aprindās, gan skolēnu, gan skolotāju un visu citu cilvēku, kas ir iesaistīti izglītībā. Tāpēc, lai normāli un mierīgi uzsāktu jauno mācību gadu, neuztrauksim šos cilvēkus, un es domāju, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu vajag noteikt 1. septembri.

Sēdes vadītājs.

Vairāk priekšlikumu deputāti iesniegt nevēlas. Beidzam priekšlikumu iesniegšanu par priekšlikumu iesniegšanas datumu. Lūdzu zvanu, un, godātie deputāti, balsosim tālāko no tiem, tas ir, ko izteica Kušneres kundze — 1. septembris. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 15, atturas — 18. Balsis dalās.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu balsot atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 24, atturas — 19. 1. septembris netiek pieņemts.

Nākamais — 23. augusts, ko ierosināja Kreituses kundze. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 8, atturas — 17. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek noteikts 23. augusts.

 

Godātie deputāti! Mums vēl ir astoņas minūtes. Nākošais dienas kārtības jautājums pēc mūsu izmaiņām dienas kārtībā būtu izmaiņas budžetā, taču es informēšu godātos deputātus par sekojošu dokumentu, kuru ir saņēmis Saeimas Prezidijs: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38. pantu lūdzu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 1998. gada 8. jūnijā pulksten 15.00 un noteikt šādu darba kārtību: 1. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" izskatīšana pirmajā lasījumā. 2. dienas kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" otrajam lasījumam" izskatīšana. Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedra vietas izpildītājs, finansu ministrs Roberts Zīle." Notikusi ir arī Saeimas Prezidija sēde, kurā mēs esam pieņēmuši lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi atbilstoši Kārtības ruļļa 38. pantam 8. jūnijā pulksten 15.00 jau ar manis nolasīto dienas kārtību. 15.00 — 1998. gada 8. jūnijā.

Līdz ar to mums vēl ir zināms daudzums paziņojumu, kurus deputāti vēlas sniegt, tāpat ir jāveic arī reģistrācija, līdz ar to mēs varam šodien tātad savu plenārsēdes dienas kārtības izskatīšanu pārtraukt. Tātad vispirms es lūgšu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm un pa to laiku došu vārdu paziņojumiem. Tātad pirmais vārdu paziņojumam lūdz Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas deputāts, par nepareizu balsojumu caur "Philips".

J.Urbanovičs

(TSP). Es lūdzu stenogrammā uzrādīt par 29. priekšlikumu — es balsoju par, bet izdrukā es dzirdēju, ka ir pret. Un tāpat kļūdījās arī mana kolēģa Jāņa Jurkāna aparāts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Otru paziņojumu vēlas sniegt Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas deputāts, par kļūdu balsojumā. Jau aizgājis...

Nākamajai vārds paziņojumam Annai Seilei, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātei.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas locekļi! Mums ir jāatceļ pirmdien ieplānotā komisijas sēde sakarā ar budžeta apspriešanu. Diemžēl.

Sēdes vadītājs.

Vārds Mārim Rudzītim — reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Normunds Pēterkops, Andris Tomašūns, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Dainis Turlais, Ojārs Grinbergs, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Ervids Grinovskis, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pasludinu par slēgtu 1998. gada 4. jūnija plenārsēdi. Gribu atgādināt deputātiem vēl to, ka Saeimas Prezidijs lems par nākamās nedēļas plenārsēdēm un nākamā plenārsēde ir paredzama trešdien pulksten 13.30.