Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 4. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šodienas Saeimas plenārsēde, kura vēl turpinās, faktiski pagāja un joprojām vēl turpinās, apspriežot Pilsonības likumu — par to, kā mums būtu tas jāgroza un kā nebūtu. Gribu informēt par Tautas kustības "Latvijai" nostāju šajā jautājumā — Latvijai jāveido vienkopienas valsts, bet mēs nedrīkstam pieļaut konfrontāciju vai attiecību saasināšanos starp dažādu tautību cilvēkiem, kā arī starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Mums jādod iespēja visiem cilvēkiem, kas to vēlas, arī tiem, kas atbraukuši uz Latviju nevis kā okupācijas īstenotāji, bet kā šī režīma upuri, līdzdarboties kopā ar mums Latvijas valsts nākotnes veidošanā. Bet šajā sapratnes atrašanā mums tomēr jāpasaka sava prasība — Latvija ir vienīgā vieta, kurā latviešu tauta var dzīvot savā vidē, kopt savu kultūru un attīstīt identitāti. Mums kā tautai ir tiesības saglabāt sev šo dzīves vidi, tāpēc visiem cilvēkiem, kas ir gatavi līdzdarboties Latvijas valsts veidošanā, mēs izvirzām prasību zināt latviešu valodu. Sevišķi mēs to attiecinām uz cilvēkiem, kas grib iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Šī ir pamatprasība, kas būtu jāievēro, tāpēc mēs neesam gatavi atbalstīt priekšlikumus, kas pieļauj atkāpes no šīs normas, īpaši to attiecinot uz diskusiju par jautājumu, kas paredz pilsonības piešķiršanu bērniem, kas šeit dzimuši neatkarības laikā. Ņemot vērā, ka valstī šobrīd vēl nav izstrādāta integrācijas politika un nav skaidras perspektīvas, kā šie bērni iemācīsies latviešu valodu, šis priekšlikums šajā brīdī ir pāragrs, arī tāpēc, ka uz Latviju tiek izdarīts liels starptautisks spiediens, sevišķi no Krievijas puses, kam diemžēl piebalso arī Eiropas institūcijas. Krievijā J.Primakovs no B.Jeļcina pat saņem apbalvojumu par to, ka efektīvi tiek īstenotas sankcijas pret Latviju. Ir pilnīgi skaidrs — mums jāparāda, ka Latvija nav valsts, ar kuru var runāt no spēka pozīcijām. Mums jāpasaka pilnīgi skaidri, ka esam gatavi runāt, diskutēt un risināt dažādas problēmas, bet mēs nedrīkstam parādīt, ka pareizais sarunu tonis ar mums ir no spēka pozīcijām. Tāpēc mums pašiem jāpiedāvā risinājumi, un tādi jau tiek piedāvāti šajā likumprojektā. Diemžēl vairākums tos nav atbalstījis, un veidojas nepatīkama situācija, kuru var izskaidrot ar to, ka liela daļa mūsu partiju vadītāju labprātāk konsultējas ar dažādu Eiropas valstu vēstniekiem nekā ar savas tautas cilvēkiem. To varēja redzēt arī plenārsēdes gaitā, kad blakus zālē bija vēstnieki un bija redzama šī konsultēšanās vai pat atskaitīšanās par padarīto. Diezgan skumji, ka tas notiek šādā veidā.

Bet diskusijas turpinās, un redzēsim, kas iznāks. Nav skaidrs, vai šodien šis likumprojekts tiks izskatīts, bet neizskatīti palikuši arī daudzi citi projekti. Diskusijas šodien brīžiem bija nekonstruktīvas, un tām tika veltīts ļoti ilgs laiks. Bet tās turpinās, un skatīsimies, kas notiek un kā veidosies tālākā situācija.

E.Jurkāns (

Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Tikko atnācu no Saeimas zāles, kur nobalsoja par to, ka sēde turpināsies bez pārtraukuma līdz pulksten 19.

Šodien izvērtās ļoti neauglīga saruna par tik svarīgu jautājumu kā Pilsonības likuma grozījumi. Vēl un vēlreiz esmu nonācis pie secinājuma, ka šādā veidā valdība nespēj strādāt, jo to pārstāvošajām frakcijām nav vienprātīgas attieksmes pret grozījumiem Pilsonības likumā. Līdz ar to rodas šīs neauglīgās sarunas, kam esam pakļāvušies, un, ja darbs turpināsies tādā veidā, šī likumprojekta izskatīšana ilgs ap 400 stundu.

Ļoti būtisks jautājums, pie kura izskatīšanas Saeima šodien laikam neķersies, ir budžets. Kā zināms, valdība iesniegusi grozījumus šī gada valsts budžetam, kurus nevaram atbalstīt. Mēs gan atbalstām grozījumus kā tādus, bet esam pret pieeju, ar kādu valdība uz šiem grozījumiem iet, jo tiek samazinātas Privatizācijas fonda iemaksas un par 6 miljoniem palielināti līdzekļi tā saucamajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tas vēl nebūtu nekas, bet būtība ir tāda, ka valdība paredzējusi pati dalīt šo naudu. Tāda situācija Latvijas politiskajā vēsturē pēc neatkarības atgūšanas ir pirmo reizi — valdība pieprasa sev iespējas sadalīt 36 miljonus! Tas vairs neskar tikai Saeimu, tas būtībā ir budžeta likuma pārkāpums, tāpēc mēs kategoriski iestāsimies pret šo normu, atbalstot tos budžeta grozījumus, kādi patiešām ir nepieciešami, — skolām, veselības aprūpei, pašvaldībām un, galvenais, Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumā vajadzīga perspektīva, nevis tā saucamā nolaišanas nauda, tāpēc fonda līdzekļi jānodod attīstībai. Šos jautājumus mēs skatījām ēnu kabineta valdības sēdē, kurā vēl sadalījām pozīcijas, kurās varētu būt šie grozījumi. Jau minēju, kurām nozarēm, mūsuprāt, nepieciešama nauda, un otrdien ēnu kabineta sēdē mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu. Domāju, ka arī Saeimas deputāti, tajā skaitā arī pozīciju deputāti, ir vienisprātis, ka šādā veidā budžeta grozījumus nedrīkst pieņemt, turklāt budžeta izskatīšana ir publiska, tāpēc tas ir Saeimas, nevis valdības jautājums vai mediju ietekme.

Sestdien notiks "Saimnieka" partijas ārkārtas kongress, kuram pieteikušies vairāk nekā 600 delegātu. Ceru, ka šis kongress dos jaunu impulsu gan partijas, gan demokrātijas attīstībā. Prese noteikti par to rakstīs, jo interese ir milzīgi liela. Esam sagatavojuši arī vairākas deklarācijas un rezolūcijas, kas attiecas uz notikumiem Latvijā, tās ārpolitiku, vietējo uzņēmējdarbību, veselības aprūpi un tā tālāk.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Diemžēl šodien ar smagu sirdi jāsaka, ka arvien atklātāk parādās tieksme rūpēties tikai par sevi, ko nupat izrāda arī valdību veidojošās frakcijas, īpaši "Latvijas ceļa" deputāti, kas nostājušies diezgan īpatnējā pozā.

Šodien mēs — nez kāpēc — paātrinātos tempos cenšamies pieņemt grozījumus Pilsonības likumā. Šie grozījumi ir pilnīgi citādi nekā tie, par kuriem runa bija iepriekš un kas paredzēja atstāt prasību apgūt latviešu valodu un to nodemonstrēt, saņemot pilsonību. Šodien, tiesa, ar četru balsu pārsvaru uzvarēja viedoklis, tā gan ir "uzvara" latviešu tautai, ka pilsonību šeit dzimušajiem bērniem piešķirt automātiski. Jā, diemžēl! To veicināja arī saziņas līdzekļos saceltā ažiotāža, dažādu līmeņu varasvīru spiediens, mākslīgi sarīkotās aptaujas, bezkaunīgie meli no Krievijas valstsvīra J.Primakova puses, kas pat nekautrējās tieši pirms šīsdienas sēdes izteikt to, ko viņš grib panākt. Un mūsu prese to, protams, publicēja pirmajā lappusē. Lūk, visa tā rezultātā esam tur, kur esam. Pēc tam mēs brīnāmies, ka ar mums nerēķinās. Bet vai mēs paši ar savas valodas aizstāvēšanu rēķināmies?

Protams, zināms cerību stariņš ir tas, ka sēdes sākumā atcēlām šī projekta steidzamību. Varu iedomāties, kas būtu noticis, ja šodien šis projekts tiktu pieņemts galīgajā lasījumā — tik samudžināts un ar tik bezgalīgi pretrunīgiem priekšlikumiem! Šāda steiga, kam tā vajadzīga? Tā taču ir, varētu teikt, tāda kalpu rīcības izpausme — steidzami, tūlīt un negaidot. Divarpus gadus nevienu īpaši šie grozījumi neuztrauca, bet šogad ap tiem radīta mākslīga ažiotāža. Ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas tā ir, jo nepatīk tā — ar zināmu nacionālo spēku ietekmi — veidot un radīt. Acīmredzot šodien šo projektu kaut kādā veidā pieņems, tāpēc izteikties par to tā īsti nevar — tas ir tikai otrais lasījums, jo vairāki priekšlikumi tika pieņemti tikai ar dažu balsu pārsvaru. Tātad šī diskusija turpināsies trešajā lasījumā, bet nožēlojami ir tas, ka neesam pratuši — ne politiķi, ne arī daudzi mūsu tautas pietiekami ietekmīgi pārstāvji — pārliecināt savējos par to, cik ārkārtīgi bīstamā stāvoklī šodien atrodas latviešu cilvēks un latviešu valoda. Diemžēl tā tas ir, un acīmredzot katram, ir kaut kāda skaidrība, ja to tā var saukt, kāpēc viņš tā rīkojas.

Gribu atgādināt, ka apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK no savām pamatnostādnēm nav atkāpusies un neatkāpsies. Mēģināsim kaut ko panākt, strādājot uz trešo lasījumu, ļoti aktīvi rīkoties brīdī, kad šo Pilsonības likumu pieņemsim, taču jāpatur prātā viens — ja mēs paši nepierādīsim gatavību aizstāvēt savu tautu un valodu, neviens cits mums to nepalīdzēs.

J.Jurkāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Nevaru piekrist kolēģim J.Dobelim, ka divus gadus neviens neko nav darījis. Domāju, ka tie, kas seko politiskajām norisēm Latvijā, zina, ka mēs jau gadus piecus vismaz runājam par tādu Pilsonības likumu, pie kāda šodien esam nonākuši un par kādu šodien reizēm diskutējām tik asi un rupji, ka man pat radās jautājums: kā pēc šodienas varēs strādāt valdība, jo tajā esošās frakcijas nonāca pat līdz rupjai apsaukāšanai no tribīnes, nekautrējoties no Valsts prezidenta un ārvalsts diplomātu klātbūtnes, kuri šodien bija ieradušies lielā skaitā. Arguments, ka mēs padodamies kaut kādam spiedienam, arguments, ka it kā ir tāds mērķis, ka Krievija caur Eiropas Savienību mēģina Latvijai kaut ko uzspiest, manā skatījumā ir ļoti necivilizēts. Tas būtu apmēram tā — ja ārsts saka, ka obligāti jāiet pie zobārsta, jo ar tādiem zobiem ilgi dzīvot nevar, tad vainot ārstu par šo patiesību ir tas pats, kas vainot Eiropas Savienību par to, ka tā grib, lai Latvija, kas grib iestāties ES, būtu civilizēta un saliedēta valsts. Jā, es piekrītu, ka liela problēma ir ar latviešu valodu, un domāju, ka ir liels kauns un pat zināmas bailes skatīties uz tiem jaunekļiem, kuriem Vērmaņdārzā atļāva runāt pret latviešu valodu un izkliegt pretvalstiskus lozungus. Bet piedodiet! Šis ir brīvās un neatkarīgās Latvijas produkts, jo politiskā vara latviešiem pieder jau gandrīz astoņus gadus. Kas mums liedzis tādu izglītības sistēmu, kurā latviešu valodas apmācība ir dabisks process? Par to tad nevajadzētu runāt, bet nelaime ir tā, ka mēs šeit no tribīnes šķiežam laiku un līdzekļus un runājam par to, ka it kā kaut ko vajadzētu darīt. Mēs te gaudojam par to, ka kāds mirst un iznīkst, bet nenonākam, pie reālas darīšanas. Tas valsts valodas likums, kas mums ir pašlaik, šodien faktiski nedarbojas. Bet kas mums skolās liedzis ieviest tādu apmācības sistēmu, lai bērniem, kas neiet latviešu skolās, būtu vienkārši apgūt latviešu valodu? Šie ir tie lielie jautājumi, par kuriem pēc astoņiem gadiem būtībā nemaz nevajadzētu runāt, jo šodien vajadzētu domāt par to, kā mēs dzīvosim turpmāk, vajadzētu debatēt Saeimā par to, kāda izskatās Eiropas Savienība un kāda izskatās Eiropa, kāda tā būs 21. gadsimtā un kas mums, latviešiem, būtu jāizdara, lai mēs apsteigtu vai vismaz noķertu Igauniju tās ceļā uz Eiropas Savienību. Bet par to mēs nerunājam, un droši vien tāpēc, ka nezinām, ko tas viss nozīmē. Ir viegli runāt par lietām, kuras it kā piedod vēsturei un pagātnei, bet, lai veidotu nākotni, droši vien jāzina vairāk, nekā zinām mēs. Domāju, ka šodien Latvija vēlreiz parādīja Eiropas sabiedrībai, ka tā nesaprot, ka tas Pilsonības likums, kādu mums iesaka mūsu draugi Eiropā, ir mūsu pašu labā, jo veicinās sabiedrības saliedētību. Mēs to nedarām kāda cilvēka, valsts vai iegribu dēļ, tā ir mūsu svētākā pārliecība. Tāpēc jādomā, ka paies laiks, kas nebūs pārāk ilgs, un mēs sapratīsim, ka tā nav kaut kāda izdabāšana, bet mūsu pašu latviešu cilvēku un Latvijas interesēs.

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šodien ļoti būtiska bija diskusija par šīm izmaiņām Pilsonības likumā, un tā diskusijas turpinās. Strīds nav par to, lai kaut kādā veidā atvieglotu pilsonības iegūšanu vairāk nekā 600 tūkstošiem nepilsoņu, jo viņiem jāzina valsts valoda. Bet strīds manā izpratnē ir par ļoti mazsvarīgu lietu, jo Eiropas Savienības konvencija par bezpavalstnieku bērnu tiesībām paredz tiesības šiem bērniem būt pilsoņiem, ja viņi dzimuši attiecīgajā valstī. Jo viņiem ir vienalga, kur viņi dzimuši, un pagājušā gadā Latvijā piedzima apmēram divi tūkstoši šādu bērnu, bet no 1991.gada to skaits kopumā ir 21 809 bērni. Šī konvencija neattiecas uz tiem bērniem, lai gan Latvijā tā netiek piemērota un šīs likuma izmaiņas netiek prasītas, kuru vecāki neiesniedz attiecīgu priekšlikumu. Vai ir pamats domāt, ka visu šo 22 tūkstošu bērnu vecāki skries ar kaut kādiem pieteikumiem, par to man ir ļoti lielas šaubas, jo, piemēram, es zinu, ka šobrīd ap 150 tūkstošiem nepilsoņu ir tiesības kļūt par pilsoņiem, bet šīs tiesības izmantojuši nedaudz vairāk par 7 tūkstošiem, tātad 4,9%. Ja mēs zinām, ka šogad piedzims ap 2 tūkstošiem bērnu, tad kāds pamats šaubīties, ka 2016. gadā, kad šiem bērniem būs vēlēšanu tiesības, viņi nezinās latviešu valodu? Vai tiešām mēs domājam, ka zīdainis, kurš nebūt nav okupants, kā te daži teica, vai krievs, ja nepatīk, jo man šeit ir statistika, kas parāda situāciju un nepilsoņu procentu starp dažādām tautībām. Biju ļoti pārsteigts, ka uz šo brīdi Latvijas pilsonība ir tikai 49% mūsu valstī dzīvojošo igauņu. Mums, protams, likumā noteikts, ka igauņi un lietuvieši un viņu ģimenes var naturalizēties un kļūt par pilsoņiem ārpus kārtas, bet iedomāsimies situāciju, ka Igaunijā vai Lietuvā dzimušiem vecākiem, kuriem pēc 5 vai 10 gadiem jāiet pensijā, ir labs darbs, viņi Latvijā bijuši kā PSRS pilsoņi, bet tagad vairs nav, un grib braukt atpakaļ. Bet bērns dzimis Latvijā un varbūt tagad iet latviešu bērnudārzā vai pirmajā klasē. Kāpēc šim bērnam, ja vecāki iesniedz tādu iesniegumu, būtu jāgaida 16 gadi? Ja viņš ir igaunis vai lietuvietis, viņš varētu uzreiz būt pilsonis, ja to pieprasa vecāki. Tas pats attiecināms arī uz lietuviešiem — tikai 34% no viņiem ir pilsoņi, bet no ukraiņiem — tikai 7%. Tātad — kāds pamats baidīties, ka bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, pieprasīs Latvijā savu valodu — ukraiņu, lietuviešu vai kādu citu. Tās ir pilnīgas muļķības, tāpēc mums jāpalielina pilsoņu skaits un jādabū sabiedrotie, un to dod šādu izmaiņu pieņemšana. Turklāt, ja piemērojam šo Eiropas Savienības konvenciju, mēs panākam ļoti lielu atbalstu pret Krievijas spiedienu no Eiropas Savienības un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš mums ir ļoti nepieciešams. Mums var nepatikt Eiropas Savienība, mums var nepatikt visi šie tirdzniecības līgumi, mums var nepatikt daudz kas, bet neviens nenoliegs, ka no drošības viedokļa desmit gadu laikā Latvijai vajadzētu kļūt par NATO dalībvalsti — tas ir mans un arī Nacionālās reformu partijas kritērijs. Viss, kas palīdz valstij nostiprināt neatkarību un ātrāk neatgriezeniski iekļauties NATO, nāk par labu arī latviešu tautai. Ja šī konvencija par nepilsoņu tiesībām dažiem simtiem vai tūkstošiem bērnu paātrina Latvijas iestāšanos gan Eiropas Savienībā, gan NATO, tas atbilst mūsu drošības interesēm. Mēs varam iziet no pretējā — ja desmit gados nekļūsim par NATO dalībvalsti, nav nekādu garantiju, ka situācija attīstīsies tikpat labi vai ka ap Latviju būs stabils miers. Ja būsim maza un neitrāla valsts — tāda pati, kāda bija Latvija pirms Otrā pasaules kara, mēs varam zaudēt savu neatkarību. Ja zaudēsim savu neatkarību, 2016. gadā mums vairs nebūs jārunā par latviešu valodu, jo mums nebūs savas valsts. Tāpēc domāju, ka primārais uzdevums ir darīt visu, lai iespējami ātrāk integrētos šajās Rietumu sistēmās un lai tie cilvēki, kas tagad aģitē pret šiem dažiem simtiem bērnu un pret to, ka vajadzētu piemērot šo konvenciju, nāk un paskaidro, kādā veidā, neievērojot šīs Eiropas Savienības un NATO valstu, tajā skaitā Amerikas Savienoto Valstu prasības, jo ASV ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valsts un vairāk neko neprasa, ja tiek atcelti naturalizācijas logi un ir šīs bērnu tiesības. Neviens mums neprasa, lai atsakāmies šiem vairāk nekā 600 tūkstošiem prasīt valodas pārbaudes, tāpēc viņi nebūs masveidīgi Latvijas pilsoņi. Savā laikā mūs baidīja ar katastrofu, kad LNNK atbalstīja dažus pantus šajā Pilsonības likumā un dažus pantus neatbalstīja. Tad pie Saeimas stāvēja cilvēki un teica, ka pieņemts nodevīgs nulles variants, ka latviešu tauta tiks pārkrievota un šie likumi nedarbosies. Ir pagājuši vairāki gadi, un mēs redzam nedaudz vairāk par 7 tūkstošiem kandidātu. Tātad šie 600 tūkstoši nepilsoņu nav pārvarējuši šo barjeru un nenosaka Latvijas valsts likteni, jo viņiem nav tiesību balsot. Un, ja viņi šo valodu neiemācīsies, ja viņi neintegrēsies sabiedrībā, viņi arī nebalsos. Tā kā nav nekāda nulles varianta, un godīgi jāpasaka, ka šis Pilsonības likums vairāk vai mazāk bija normāls, jo aizsargāja latviešu intereses un ļāva pieņemt Saeimā arī Izglītības likumu. Cita lieta, ja šajās komisijās sēž tādi cilvēki kā P.Tabūns, kurš nespēj pieņemt nevienu normālu labojumu attiecībā uz izglītību. Un, ja šis izglītības process nevirzās uz priekšu, tad jāvaino pašiem sevi, ka, teiksim, krievu skolās nav noregulēta valodas mācība un viss pārējais. Vēlreiz uzsveru, ka jāsāk ar to, ka mums jābūt drošiem par savu valsti. Un droši mēs varam būt tikai tad, ja būs NATO. Tāda ir mana pārliecība, un par to es nenogurstoši aģitēšu. Ja kāds te nāk un stāsta, ka mēs varam neievērot Eiropas Savienības prasības, ka varam uzspļaut arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prasībām, kas neesot svarīgas pašreizējā brīdī, tad manā izpratnē šāds cilvēks vēršas pret Latvijas nacionālajām interesēm. Ja būs valsts, būs arī latviešu valoda un latviešu tauta. Ja mums nebūs savas valsts, tad pilnīgi lieki runāt par visu pārējo.

Saeimas preses dienests