Par Alekseja Tuļina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4324)

Pamatojoties uz šā gada 26.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.(28.) maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 19.maija sēdes protokola Nr.63

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, E.Bāns, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Alekseja Tuļina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Alekseju Tuļinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: Medicīnas doktors, docents Aleksejs Tuļins Latvijā dzīvo kopš 1949.gada, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1971.g. Docents Tuļins ir aknu un žultsvadu ķirurģijas daudzu zinātnisko pētījumu un ārstniecības metožu autors. Lasa lekcijas un vada nodarbības AML studentiem, brīvi pārvaldot latviešu valodu. Lojāls Latvijai. Aktīvi darbojās 1991.g. barikāžu laikā medicīniskās palīdzības sniegšanā un organizēšanā cietušajiem. Pārstāv Latviju daudzās starptautiskās zinātnieku asociācijās .

Saeimas deputāti: V.Boka, E.Jurkāns, V.Nagobads,

L.Kuprijanova, A.Sausnītis, A.Tomašūns,

1998.gada 21.maijā J.Lagzdiņš, R.Marjaša, P.Keišs

Aleksejs Tuļins dzimis 1947.gadā Krievijā, Ļeņingradā, krievs, medicīnas doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas Ķirurģijas katedras docents. Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs no 1949.gada.

Aleksejs Tuļins 1971.gadā beidza Rīgas Medicīnas institūtu. Pēc institūta beigšanas vairākus gadus strādā par ķirurgu Ilūkstes, Jaunpiebalgas un Cēsu slimnīcās. No 1977.gada līdz 1979.gadam mācās klīniskajā ordinatūrā. Pēc ordinatūras beigšanas trīs gadus strādā Rīgas pilsētas 1.klīn. slimnīcā par nodaļas vadītāju.

1981.gadā A.Tuļinu ievēlē par Rīgas Medicīnas institūta Ķirurģijas katedras asistentu un 1992.gadā — par docentu.

1988.gadā docents A.Tuļins sekmīgi aizstāv disertāciju un iegūst medicīnas doktora grādu. Ir izstrādājis un ieviesis Latvijas ķirurgu praksē vairākas jaunas diagnostikas metodes un operāciju veidus. Viņš veic vissarežģītākās aknu un žultsvadu operācijas. A.Tuļins ir publicējis vairāk nekā 50 zinātniskus darbus, tajā skaitā arī ārzemēs (Vācijā, Itālijā, Krievijā u.c.). Ir pārstāvējis Latvijas aknu un žultsvadu ķirurģijas sasniegumus zinātniskās konferencēs ārzemēs.

Docents A.Tuļins ir Latvijas ķirurgu asociācijas biedrs, Latvijas hepatologu asociācijas valdes loceklis, Eiropas hepatologu un pankreatologu asociācijas biedrs, NVS ķirurgu—hepatologu asociācijas biedrs.

Docents Aleksejs Tuļins labi pārzina Latvijas vēsturi, interesējas par latviešu kultūru, mākslu un literatūru. Jau sen ir apguvis latviešu valodu. Lasa lekcijas un pasniedz praktiskos darbus latviešu valodā studentiem un ārstiem.

Aleksejs Tuļins ir lojāls Latvijas valstij. 1991.gada janvāra notikumos Rīgā sniedza ķirurģisku palīdzību ievainotiem Latvijas policistiem.

Rekomendējam piešķirt docentam Aleksejam Tuļinam Latvijas valsts pilsonību.

1998.gada 5.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors prof. J.Vētra

Aleksejs Tuļins, medicīnas doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents, strādā par ķirurgu no 1971.gada, pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas. Ārsta praktisko darbu iesāka Latvijas rajona slimnīcās: Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Cēsīs. Pēc klīniskās ordinatūras trīs gadus strādāja par Rīgas 1. klīniskās slimnīcas 9. ķirurģijas nodaļas vadītāju. 1981.gadā A.Tuļins tika ievēlēts par Rīgas Medicīnas institūta ķirurģiskās katedras aistentu un vēlāk — par Latvijas Medicīnas akadēmijas docentu. Savos 17 pedagoga prakses gados docents A.Tuļins aktīvi piedalījās ārstu, tajā skaitā ķirurgu, sagatavošanā un audzināšanā Latvijas Republikai. Docents A.Tuļins ir zinošs, augsti kvalificēts, sertificēts ķirurgs. Viņa praktiskā ārsta un zinātnieka intereses ir cieši saistītas ar žults ceļu un aknu slimību diagnostiku un ķirurģisko ārstēšanu. Zinātnisko pētījumu rezultāti ir publicēti un ieviesti praksē vairākās Latvijas slimnīcās. Patlaban, strādājot AML P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā, docents A.Tuļins konsultē daudzus pacientus ar žultsvadu un aknu slimībām no visiem Latvijas rajoniem. Viņš veic vissarežģītākās žultsvadu un aknu operācijas. A.Tuļins ir aktīvs Latvijas ķirurgu asociācijas biedrs, regulāri lasa referātus asociācijas zinātniskajās sēdēs. Viņa darba sasniegumi ir atzīti arī ārzemēs. Viņš ir Eiropas hepatologu un pankreatologu asociācijas biedrs, NVS valstu ķirurgu–hepatologu asociācijas biedrs. Ar savu attieksmi pret darbu A.Tuļins ir ieguvis autoritāti slimnieku, studentu un kolēģu vidū. Docents A.Tuļins brīvi runā un raksta latviski, ir lojāls Latvijas Republikai. 1991.gada janvāra notikumu naktī viņš operēja smagi ievainotos Latvijas policijas darbiniekus.

Ņemot vērā Alekseja Tuļina ilggadīgu aktīvu piedalīšanos jauno ārstu sagatavošanā un audzināšanā, ievērojamu ieguldījumu Latvijas medicīnas zinātnē, kā arī praktiskajā medicīnā, lūdzu pieškirt viņam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1998.gada 12.maijā Latvijas ķirurgu asociācijas prezidents G.Purmalis

Autobiogrāfija

Es, Aleksejs Tuļins, esmu dzimis 1947.gada 30.janvārī Ļeņingradā. 1949.gadā mana ģimene pārcēlās uz Latviju sakarā ar tēva I.Tuļina, kara flotes mičmana, pārcelšanu uz Rīgu, ūdens glābšanas dienesta daļu. 1965.gadā beidzu Rīgas 18.vidusskolu, 1971.gadā Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultāti. Pēc institūta beigšanas strādāju par ķirurgu Ilūkstes, Jaunpiebalgas un Cēsu slimnīcās. No 1977.gada līdz 1979.gadam mācījos RMI klīniskajā ordinatūrā. No 1979.gada trīs gadus strādāju Rīgas pilsētas 1. klīniskajā slimnīcā par 9. ķirurģiskās nodaļas vadītāju.

1981.gadā konkursa kārtībā ievēlēts par RMI ķirurģijas katedras asistentu. No 1992.gada līdz pat šim brīdim strādāju par Latvijas Medicīnas akadēmijas docentu. AML P.Stradiņa klīn. slimnīcā. Kopš 1981.gada lasu lekcijas un vadu praktiskās nodarbības latviešu valodā AML studentiem, kā arī kvalifikācijas celšanas seminārus praktizējošiem ārstiem. Pašreiz autoru kolektīva sastāvā piedalos ķirurģijas mācību grāmatas veidošanā un izdošanā latviešu valodā.

Vienlaicīgi ar pedagoģisko darbu veicu zinātniskos pētījumus aknu un žultsvadu ķirurģijā.

1988.gadā aizstāvēju medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu "Eholokācijas un transkutānās holangiogrāfijas diagnostisko iespēju klīniskais novērtējums slimniekiem ar mehānisko dzelti." Šajā laikā gan Latvijā, gan ārzemēs tika publicēti vairāk nekā 50 zinātniskie darbi, kas veltīti aknu un žultsvadu slimību diagnosticēšanai un ķirurģiskai ārstēšanai, tajā skaitā minimāli invazīvām operācijām. Disertācijas un turpmāko zinātnisko darbu rezultāti ir apkopoti praktiskajās rekomendācijās un praksē pielieto vairākās Latvijas slimnīcās. Piedalījos vairākās konferencēs ārzemēs. Esmu Latvijas ķirurgu asociācijas biedrs, Latvijas hepatologu asociācijas valdes loceklis, Eiropas hepatologu un pankreatologu asociācijas biedrs, NVS ķirurgu–hepatologu asociācijas biedrs.

Gan PSRS laikā, gan pašreiz politiskās partijās neesmu sastāvējis, ar Latvijas Republikai naidīgām organizācijām un citu valstu specdienestiem neesmu sadarbojies. Sodīts neesmu.

Radinieki: tēvs Ivans Tuļins, dzimis 1913.gadā Volgogradas apgabalā, Kamišinas rajonā (Krievijā), pensionārs; māte Anna Tuļina (Beļecka), dzimusi 1926.gadā Krasnodaras apgabalā, Primora—Ahtarskajā rajonā (Krievijā), pensionāre; brālis, Sergejs Tuļins, dzimis 1951.gadā Rīgā, uzņēmējs; sieva Tatjana Tuļina (Gavriša) dzimusi 1950.gadā Jaltā (Ukraina), strādā Latvijas un Lietuvas kopfirmā "Riviteks"; meita Jekaterina Tuļina, dzimusi 1976.gadā Rīgā, mācās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē IV kursā.

1998.gada 12.maijā A.Tuļins

Par Sergeja Zaharjina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4325)

Pamatojoties uz šī gada 17.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Sergeja Zaharjina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.(28.) maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.46

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, E.Bāns, A.Golubovs, J.Ādamsons, A.Seiksts, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Sergeja Zaharjina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Zaharjina kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Sergeju Zaharjinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Nozīmīgs ieguldījums valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanā un starptautiskās ekonomiskās sadarbības veicināšanā, vietējās produkcijas konkurētspējas palielināšanā ārējā tirgū, radoši un kvalificēti vadot rūpnīcas ārējo ekonomisko sakaru un mārketinga darbu, bet kopš 1997.gada 21.jūnija veicot akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētāja pienākumus.

Saeimas deputāti: G.Gannusa, V.Boka, D.Turlais,

E.Jurkāns, A.Čepānis, V.Nagobads, E.Bāns,

1998.gada 5.februārī O.Grinbergs, J.Kazāks, I.Bišers, L.Tenis

A/s "Liepājas metalurgs" lūdz jūsu vadīto komisiju pozitīvi izskatīt materiālus par Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Sergejam Zaharjinam.

Sergejs Zaharjins 1975.gadā pēc Baltkrievijas politehniskā institūta beigšanas sāka strādāt Liepājas metalurģiskajā rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" martena ceha lietuves iecirknī par formētāju. Jau pēc mēneša viņš tika nozīmēts par maiņas vadītāju tanī pašā iecirknī, kur nostrādāja līdz 1986.gadam.

No 1986.gada līdz 1990.gadam S.Zaharjins strādāja par produkcijas pieņemšanas vecāko pārstāvi martena cehā, apgūstot pieredzi produkcijas kvalitātes noteikšanā un realizācijā. 1990.gada martā S.Zaharjins sāka strādāt par ārējo ekonomisko sakaru biroja inženieri rūpnīcā un, pieaugot pieredzei mārketinga jautājumos, no 1991.gada marta mēneša — rūpnīcas ārējo ekonomisko sakaru daļas vadītāju. Visu šo laiku S.Zaharjins sekmīgi vadīja rūpnīcas un vēlāk — valsts akciju sabiedrības mārketinga darbu. Pateicoties viņa darba ieguldījumam, ir izveidota datu bāze, kā arī nodibināti cieši kontakti ar potenciāliem un perspektīviem pircējiem gan rietumu, gan austrumu tirgū.

Privatizējot valsts akciju sabiedrību, 1997.gada 8.janvārī S.Zaharjinu ievēlēja par a/s "Liepājas metalurgs" pagaidu valdes locekli, bet tā paša gada 21.jūnijā — par a/s padomes priekšsēdētāju.

Pildot visus iepriekš uzskaitītos pienākumus, S.Zaharjins vienmēr interesējās un aktīvi līdzidarbojās rūpnīcas dzīvē un darbībā, iedziļinoties jaunākajā informācijā par metalurģiju un tās mārketingu, cenšoties to ieviest rūpnīcā. Ikdienas darbā viņu raksturo kā cilvēku, kurš jautājumus izlemj operatīvi, spēj labi kontaktēties ar darbiniekiem un attiecībās ar tiem ir principiāls.

S.Zaharjins ir sporta entuziasts, daudz uzmanības velta jaunās paaudzes sportiskai audzināšanai, ir futbola kluba "Liepājas metalurgs" prezidents.

1997.gada 30.decembrī A/s "Liepājas metalurgs" prezidents K.Lipmans

A/s "Liepājas metalurgs" dibināta 1882.gadā un Baltijas reģionā ir vienīgais šāda profila uzņēmums. Akciju sabiedrība tradicionāli apgādā šā reģiona rūpniecisko, civilo celtniecību un lauksaimniecību ar tērauda velmējumiem, stiepli, naglām, ķēdēm un lējumiem. Uzņēmums ieņem stabilu vietu Baltijas austrumu krasta reģionā un veiksmīgi konkurē gan ar Krievijas un Ukrainas metalurģijas kombinātiem, gan arī rietumu. Privatizējot valsts akciju sabiedrību, 1996.gada 21.decembrī tika izveidota akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs". Šī uzņēmuma ilggadējs darbinieks Sergejs Zaharjins (strādā šeit no 1975.gada) sākumā tika ievēlēts par jaundibinātās a/s valdes locekli, bet no 1997.gada 21.jūnija — par a/s padomes priekšsēdētāju. Akciju sabiedrības padomes darbības galvenie virzieni: • ražošanas apjomu palielināšana ne mazāk kā 1,5 reizes; • velmētavas stāva "350" modernizācija, ieguldot tajā vairāk nekā 2,5 milj. latu; • personāla un speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana, sadarbojoties ar RTU Liepājas nodaļu; • vienota datortīkla izveidošana ar mērķi uzlabot uzskaites un kontroles sistēmu; kā arī daudzi citi tikpat nozīmīgi pasākumi.

Šobrīd varam secināt, ka visi iepriekš minētie pasākumi ir sekmīgi īstenoti dzīvē. Akciju sabiedrībā nodarbināti ap 2600 strādājošo, kuri regulāri saņem darba algu. No tiem — 400 darba vietas ieguva 1997.gadā.

Ar S.Zaharjina līdzdalību 1998.gadā Liepājā tiks uzcelta ledus halle. Līdz ar šī sporta centra darbības uzsākšanu tiks radītas jaunas darba vietas liepājniekiem un palielināsies jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas.

S.Zaharjins aktīvi strādā FK "Liepājas metalurgs", kurš ne tikai sekmīgi piedalās valsts čempionātā, bet arī apvieno 300 skolniekus, kuriem ir iespējams nodarboties ar bezmaksas sporta nodarbībām labiekārtotā sportā bāzē.

A/s "Liepājas metalurgs" cenšas regulāri norēķināties ar valsts un pašvaldības budžetu.

Ņemot vērā S.Zaharjina atbalstu un lojalitāti neatkarīga Latvijas Republikas tapšanai un pastāvēšanai, uzskatu, ka S.Zaharjins ir cienīgs būt par LR pilsoni.

Liepājas pilsētas domes piekšsēdētājs U.Sesks

1997.gada 29.decembrī

Autobiogrāfija

Es, Sergejs Zaharjins, esmu dzimis 1953.gada 7.februārī Liepājā. 1970.gadā beidzu Liepājas 12.vidusskolu. 1970.gadā pēc vidusskolas beigšanas iestājos Minskas politehniskajā institūtā. 1975.gadā pabeidzu minēto institūtu specialitātē — metāla liešanas mašīnas un tehnoloģija, iegūstot kvalifikāciju inženieris mehāniķis.

No 1975.gada pēc rūpnīcas "Sarkanais metalurgs" uzaicinājuma sāku strādāt šajā uzņēmumā martena ceha lietuves iecirknī par formētāju, pēc tam par maiņas vadītāju tanī pašā iecirknī līdz 1986.gadam. No 1986.gada līdz 1990.gadam strādāju par produkcijas pieņemšanas vecāko pārstāvi martena cehā. 1990.gadā sāku strādāt par ārējo ekonomisko sakaru daļas vadītāju.

No 1997.gada 8.janvāra — akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" pagaidu valdes loceklis, bet no tā paša gada 21.jūnija esmu akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētājs. Esmu precējies, sieva Jeļena Zaharjina dzimusi 1951.gadā. Ir divi bērnu. Meita Oļesja, dzimusi 1974.gadā, dēls Aleksejs dzimis 1977.gadā.

1997.gada 30.decembrī S.Zaharjins

Par Leonīda Šafro kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4354)

Pamatojoties uz š.g. 2.jūnija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 3.jūnijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 2.jūnija sēdes protokola Nr.64

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, E.Bāns, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Leonīda Šafro kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Leonīdu Šafro pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Ārsts Leonīds Šafro ir izcils Latvijas transfuziologs, anesteziologs, reanimatologs. Izstrādājis Latvijā plazmoforēzes un hemodialīzes metodes izmantošanu toksikoloģisko slimnieku ārstēšanā. Apmācījis daudzus Latvijas ārstus toksikoloģijā pēcdiploma apmācības procesā. Daudzu zinātnisku rakstu autors, pasaules anestezioloģijas un toksikoloģijas kongresos regulāri uzstājies ar ziņojumiem, nesdams Latvijas vārdu pasaulē. Piedalījies transfuzioloģijas programmas izstrādē Valsts asinsdonoru centram.

Saeimas deputāti: P.Apinis, A.Boka, E.Inkēns,

J.Lagzdiņš, V.Nagobads, J.Ābele, A.Golubovs,

1998.gada 28.maijā J.Kalviņš, A.Seiksts, R.Marjaša.

Curriculum vitae

Es, Leonīds Šafro, esmu dzimis Rīgā 1958.gada 26.martā, pēc tautības — ebrejs. Esmu precējies.

Izglītība: no 1965.g. līdz 1975.g. — Rīgas 52.vidusskola; no 1975.g. līdz 1979.g. — Maskavas 2. valsts medicīnas institūts, specializācija — medicīnas kibernētika; no 1979.g. līdz 1984.g. — Rīgas Medicīnas institūts, Ārstniecības fakultāte; 1986.g. — Rīgas Medicīnas institūts, Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāte, kardiologu specializācija; 1989.g. — Rīgas Medicīnas institūts, Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāte, anesteziologu—reanimatologu specializācija; 1993.g.— stažēšanās Orebro reģionālajā hospitālī, Zviedrijā.

Darba pieredze: no 1981.g. līdz 1984.g. — feldšeris (Ātrā medicīniskā palīdzība); no 1984.g. līdz 1986.g. — iekšķīgo slimību pasniedzējs (Rīgas 1.medicīnas skola); no 1986.g. līdz 1988.g. — ārsts kardiologs (Rīgas 3.klīniskā slimnīca); no 1988.g. līdz 1991.g. — vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, zinātniskās daļas vadītājs (Latvijas Medicīnas akadēmija); no 1991.g. līdz 1996.g. — ārsts—transfuziologs, daļas vadītājs (Valsts asinsdonoru centrs); no 1996.g. līdz šim brīdim — ārsts—eksperts (a/s "Parekss" apdrošināšanas kompānija); no 1997.g. līdz šim brīdim — ārsts—eksperts (a/s "Parekss banka", līzinga pārvalde); no 1990.g. līdz šim brīdim — ārsts transfuziologs, Valsts toksikoloģijas centrs. Piešķirts Pasaules anesteziologu biedrības sertifikāts.

Valodas: krievu — mātes valoda, latviešu — brīvi, angļu — brīvi, vācu — pamatzināšanas.

1998.gada 28.maijā L.Šafro