DIPLOMĀTIJA

Par Zviedrijas finansu ministra vizīti

Vakar, 8. jūnijā, Rīgu apmeklēja Zviedrijas finansu ministrs Eriks Osbrinks. Šī bija viņa pirmā vizīte Latvijā, un tās laikā Eriks Osbrinks un Zviedrijas Finansu ministrijas delegācija tikās ar Latvijas finansu ministru Robertu Zīli, valsts ieņēmumu valsts ministri Aiju Poču, Latvijas ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču un citām Latvijas amatpersonām.

Abu pušu sarunas skāra Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, Latvijas ekonomisko attīstību, privatizācijas gaitu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, dažāda līmeņa finansu institūciju darbību, Zviedrijas tiešo investīciju veicināšanu Latvijā, Latvijas un Zviedrijas sadarbību muitas un nodokļu sektorā, kā arī Latvijas tālākos kontaktus ar Zviedrijas Starptautiskās sadarbības aģentūru.

Kā pēc tikšanās ar Eriku Osbrinku preses konferencē, skaidrojot kaimiņvalsts finansu ministra vizītes lomu, uzsvēra Roberts Zīle, Zviedrija Latvijai sniegusi un joprojām sniedz gan politisku, gan ekonomisku atbalstu.

Tā Zviedrija aktīvi darbojas, lai atbalstītu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus sniedzot arī plaša mēroga tehnisko palīdzību, arī neatmaksājamo, bet Latvijā ieguldīto tiešo investīciju ziņā Zviedrija ieņem piekto vietu citu ārvalstu vidū. Kā liecina Latvijas Finansu ministrijas informācija, 1997. gadā Zviedrijas uzņēmēji visvairāk — 22 procentus no investīciju kopapjoma — bija ieguldījuši gaisa transporta attīstībā, tam seko investīcijas starpniecības pakalpojumos — 18 procenti, finansēs — 14 procenti, apģērbu ražošanā — 8 procenti. Latvijā darbojas gandrīz 200 Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumi vai Zviedrijas uzņēmumu pārstāvniecības, nozīmīgākie no tiem — SIA "Rīgas Ekonomikas augstskola", SIA "Air Baltic Corporation", SIA "AGA", "Telia AB", "Rīgas dzirnavnieks" un citi.

Zviedrijas valdība gan kredītu, gan neatmaksājamas palīdzības veidā sniegusi atbalstu sešiem nozīmīgiem vides atveseļošanas projektiem Latvijā: Liepājas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības sakārtošanai; Daugavpils ūdensapgādes un kanalizācijas projektam; Cēsu ūdensapgādes un kanalizācijas projektam, Rīgas ūdensapgādes un apkārtējās vides projektam; meteoroloģisko radaru uzstādīšanai lidostās "Rīga" un "Liepāja"; kā arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektam Getliņos.

Kā līdz šim lielākos panākumus abu valstu valdību un finansu ministriju sadarbībā Roberts Zīle minēja konsolidētās finansu institūciju uzraudzības projekta izstrādi, Latvijas pusei sadarbojoties ar Zviedrijas Starptautiskās sadarbības aģentūru (jau 16. jūnijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē), Zviedrijas finansiālo atbalstu ERAB gada pārskata sanāksmes rīkošanai Rīgā 2000. gadā — 100 000 ekiju; kopš 1995. gadā notikušās divu līgumu parakstīšanas sekmīgi attīstīto abu valstu nodokļu administrāciju un muitas iestāžu sadarbību.

Savukārt Eriks Osbrinks pamatoja Zviedrijas valdības un uzņēmēju interesi par Latviju un citām Austrumeiropas valstīm — pēc pārejas no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku Baltija iezīmējusi savas perspektīvas kļūt par straujas ekonomiskās attīstības reģionu. Tieši tādēļ, pēc E.Osbrinka domām, Latvija jau kļuvusi par izdevīgu Zviedrijas ekonomisko attiecību partneri un tuvākajā nākotnē šīs saites, iespējams, vēl vairāk nostiprināsies. Turklāt E.Osbrinks izteica pārliecību, ka Latvija, turpinot, viņaprāt, straujo pašreizējās ekonomiskās attīstības tempu un izdarot nepieciešamos grozījumus Pilsonības likumā, jau drīzā nākotnē varētu pievienoties tai Eiropas Savienības kandidātvalstu grupai, ar kuru jau uzsāktas sarunas par iestāju šajā organizācijā.

Kā vienu no iespējamām sadarbības jomām, kas tikusi apspriesta arī sarunā ar R.Zīli, Zviedrijas finansu ministrs minēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu fondu biržu savstarpējo kontaktu veicināšanu nolūkā harmonizēt šo finansu institūciju darbību reglamentējošo likumdošanu šī reģiona valstīs un veicināt labas infrastruktūras veidošanos. Šo pasākumu rezultātā, pēc E.Osbrinka domām, visā reģionā veidotos daži spēcīgi biržu centri, kas spētu konkurēt arī Eiropas un pasaules mērogā. Bez šādas sadarbības, katra atsevišķi, to pašlaik nespēj neviena no lokālajām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biržām.

E.Osbrinks atzinīgi novērtēja aizvien pieaugošo Latvijas un Zviedrijas uzņēmēju savstarpējās sadarbības ieinteresētību un uzsvēra, ka saskata šai sadarbībai ievērojamas paplašināšanās perspektīvas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par Latvijas un Čehijas ārlietu ministru sarunām

Viens no pagājušās nedēļas svarīgākajiem notikumiem mūsu valsts ārpolitikā bija Čehijas Republikas premjerministra vietnieka, ārlietu ministra Jaroslava Šedivija ( Jaroslav Šedivy ) divu dienu oficiālā vizīte mūsu valstī.

Viesis tikās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, ārlietu ministru Valdi Birkavu un ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču. Viņš apmeklēja arī Latvijas Okupācijas muzeju, iepazinās ar Vecrīgas arhitektūras pieminekļiem un izbrauca uz Rundāles pili.

Vizītes noslēgumā notika Čehijas premjera vietnieka un ārlietu ministra Jaroslava Šedivija un Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava preses konference. Pirmais žurnālistus uzrunāja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

— Latvijas un Čehijas attiecībām ir daudz dziļākas saknes, nekā mēs mēdzam domāt. Mūsu nacionālās atmodas laika dziesmai "Nevis slinkojot un pūstot" taču ir Františeka Ladislava Čelakovska vārdi! Var atcerēties arī, ka hernhūtiešu kustība nāca no Komenska brāļu draudzes, atcerēties, ka latviešu un čehu karavīri Sibīrijas plašumos apvienojās cīņai pret boļševikiem. Bet tā ir vēsture. Abām mūsu valstīm vēstures gaitā bijis daudz kopīga. Daudz traģisku brīžu. Un abām mūsu valstīm šogad ir 80 gadu jubilejas.

Šodien Latvijas un Čehijas attiecības ir vienas no intensīvākajām starpvalstu attiecībām starp Latviju un Viduseiropas valstīm. Mūsu valstīm ir kopīgs mērķis— iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Mēs piedalāmies visos Eiropas procesos. Mūsu valstīm ir samērā līdzīgs reformu ceļš.

Mūsu valstis jau ir pabeigušas savstarpējo attiecību pamatlīgumu noslēgšanu. Ir pilnībā izveidota mūsu valstu attiecību juridiskā bāze. Bet jau ir iecerēts sagatavot un noslēgt vairākus jaunus līgumus par gaisa satiksmi, par sadarbību cīņā pret terorismu, par sadarbību lauksaimniecībā. Arī līgumu par sadarbību tiesiskā, muitas un ieņēmumu jomā. Mēs esam vienojušies arī par pirmskara līgumu denonsēšanu.

Tālāk V. Birkavs nosauca trīs Latvijas un Čehijas divpusējo attiecību pamatvirzienus: savstarpējā palīdzība ceļā uz Eiropas Savienību un NATO un aktīvas, dinamiskas ekonomiskās attiecības.

— "Es augstu vērtēju Čehijas interesi par Baltijas reģionu," uzsvēra ārlietu ministrs. "Atzinīgi vērtēju Čehijas ārpolitikas augsto morāli, — laikā, kad pret mums tika vērsts spiediens, mēs skaidri jutām Čehijas atbalstu." V. Birkavs arī teica, ka pieņēmis Čehijas premjera vietnieka priekšlikumu tikties regulāri, ne retāk kā reizi pusgadā. — "Es esmu apmierināts ar šo Čehijas vicepremjera vizīti," — uzsvēra ārlietu ministrs.

Čehijas Republikas premjera vietnieks un ārlietu ministrs Jaroslavs Šedivijs savukārt teica:

— Šī man ir gan oficiāla, gan arī darba vizīte. Tā apliecina Čehijas interesi par Baltijas reģionu un mūsu vēlēšanos vēl tālāk aktivizēt mūsu valstu politiskās un arī ekonomiskās attiecības, kā arī veicināt mūsu sadarbību kopīgajā virzībā uz Eiropas Savienību. Manas vizītes mērķis bija veicināt arī abu valstu divpusējās attiecības. Lai mūsu attiecības tiktu vēl tālāk attīstītas, es ierosināju jūsu ārlietu ministra kungam tikties ne retāk kā reizi pusgadā.

Kopā ar mani Latvijā ieradās arī mūsu darījumu pārstāvji. Un pēc viņu tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem mūsu tirdzniecības kameras pārstāvis teica, ka ir panākts progress arī šajā jomā.

Šī mana vizīte zināmā mērā ir arī Čehijas senāta priekšsēdētāja Petera Pitharda vizītes turpinājums, es atvedu arī Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela uzaicinājumu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim apmeklēt Čehiju oficiālā vizītē nākamā gada pirmajā pusgadā.

Es gribu uzsvērt, ka mūsu sarunas ar ārlietu ministru Birkava kungu bija konstruktīvas.

Es gribu ļoti augstu novērtēt arī mūsu tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru, kā arī ar Saeimas priekšsēdētāju Čepāņa kungu un, protams, ar Valsts prezidentu Gunti Ulmaņa kungu, kurš man ļoti labi izskaidroja dažas Latvijas politiskās problēmas.

Čehijas Republika atbalsta Latvijas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Ja mēs gribam izveidot jauna tipa progresīvas Eiropas struktūras, tad mums ir jāveicina arī Latvijas iestāšanās šajās struktūrās.

Mēs jau acīm redzami esam uz NATO paplašināšanas sliekšņa. Taču noteikti esam par to, ka šī paplašināšanas pirmā kārta nekādā ziņā nedrīkst būt pēdējā. Es arī centos Birkava kungu informēt par visu ļoti sarežģīto procesu, kas saistīts ar priekšdarbiem Ziemeļatlantijas Savienības paplašināšanas procesam. Ir izveidota īpaša Čehijas valdības komisija, lai sagatavotu mūsu valsti šim paplašināšanas procesam, un tā strādā deviņos virzienos.

Mēs pārrunājām arī faktu, ka Latvijas likumdošanai attiecībā uz tās piemērošanu Eiropas Savienības likumdošanai ir zināmas priekšrocības, jo jūs savu likumdošanu veidojat būtībā no jauna. Un jūs to varat veidot atbilstoši ES standartiem. Mūsu likumi ir desmitiem gadus veci, un tos ir daudz grūtāk pielāgot ES standartiem.

Mēs daudz runājam par abu valstu divpusējām attiecībām — šīs sarunas jau apkopoja jūsu ārlietu ministrs. Man tika labi izskaidrota arī problēma, ko pašlaik risina Latvijas Parlaments — grozījumus pilsonības likumā. Es ļoti augstu novērtēju Saeimas balsojuma rezultātus, kaut gan man arī tika teikts, ka galīgais lēmums tiks pieņemts tikai pēc četrpadsmit dienām. Domāju, ka pilsonības likuma grozījumu pieņemšana radīs situāciju, ka nebūs vairs argumenta kritikai ne no ES, ne no EDSO puses. Es tiešām domāju, ka šinī jautājumā vajadzētu ņemt vērā EDSO rekomendācijas un ka jūs jau šajā jomā esat guvuši labus rezultātus.

Mani informēja arī par to, ka Latvijas Republikai tiekot piedraudēts ar ekonomisko sankciju piemērošanu. Es gribu uzsvērt, ka mēs esam pret jebkādām sankcijām šādās situācijās. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka starp Latviju un Čehiju pastāv labas, draudzīgas un dinamiskas attiecības un ka mēs vēlamies, lai tās vēl padziļinātos.

Pēc tam izskanēja žurnālistu jautājumi:

Jautājums:

— Kā, pēc abu valstu ārlietu ministru domām, Eiropas Savienības paplašināšanas procesu ietekmē pašas šīs organizācijas iekšējās problēmas?

J. Šedivijs:

— Jā, protams, tās ietekmē šo procesu. Taču arī Eiropas Savienības paplašināšana pati par sevi iespaidos Eiropas Savienību. Jaunu valstu uzņemšanas procesā šajā savienībā nāks klāt jauni elementi. Taču, pazīstot Eiropas Savienību, mēs varam būt droši, ka tā vienmēr atradīs sekmīgus risinājums. ES arī iegūs, uzņemot jaunas valstis, jo tādējādi paplašināsies ES iekšējais tirgus. Paplašināsies arī nosacītā stabilitātes un labklājības josla. Un tas, nenoliedzami, būs pozitīvais ieguvums.

Tiesa, izskan arī viedokļi par negatīviem un pat bīstamiem ES paplašināšanas aspektiem. Piemēram, izskan viedoklis, ka ES paplašināšanas procesā varētu kļūt nepārskatāma lauksaimniecības politika. Īpaši jau izmantojot strukturētos fondus. Tiek arī pausti populistiski viedokļi, ka ES paplašināšanas procesā varētu rasties nekontrolējama darbaspēka pārvietošanās ES iekšienē. Piemēram, kāda Austrijas labēji radikāla organizācija izplata viedokli, ka pēc ES paplašināšanas šo valsti varētu pārplūdināt ap 100 tūkstoši strādnieku no citām valstīm. Taču mēs pret to izvirzām argumentu, ka brīdī, kad ES tiks paplašināta, dzīves līmenis jaunajās ES valstīs būs daudz tuvāks ES kopējam līmenim un līdz ar to izzudīs stimuls doties peļņas darbos uz citām valstim. Mēs Eiropas Savienībā iestāsimies astoņu gadu laikā.

Pie mums savukārt izskan bažas, ka, Čehijai iestājoties ES, ārzemnieki varētu izpirkt Čehijas zemi. Es gribu uzsvērt, ka divas trešdaļas Čehijas iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Un, ja arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās izskanēs kritiski vērtējumi, tad, esmu pārliecināts, tie būs galvenokārt propagandistiskā līmenī. Jo to, ka ES spēj atrisināt visas ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu saistītas prob1ēmas, parādīja arī sekmīgā Portugāles un Spānijas integrēšana šajā organizācijā.

V. Birkavs:

— Man patīk šis skaitlis — astoņi gadi. Tas ir arī mūsu mērķis. Otrs — es domāju, ka ES patiešām spēj pieņemt līdzsvarotus lēmumus un virzīt šo procesu uz priekšu.

Ir dzirdēti apgalvojumi, ka paplašināšanas procesu aizkavē nepietiekamā institucionālā reforma. Es teiktu — varētu aizkavēt. Pagaidām tā vēl neaizkavē. Varētu uzskatīt, ka nepilnīgā institucionālā reforma ir zināmā mērā saistīta ar divām grupām, kuras dažādos gadījumos ved sarunas. Bet šī saikne ir nosacīta. Manuprāt, Eiropas paplašināšanas ātrums ir lielā mērā atkarīgs no eiro ieviešanas. Kamēr ES ieviesīs vienoto valūtu eiro, mēs gatavosimies. Ja ES vienotās valūtas ieviešana un mūsu gatavošanās process abi būs sekmīgi, tad mēs Eiropas Savienībā tiksimies pēc 8 gadiem.

J. Šedivijs:

— Es tikko konstatēju, ka esmu slikts matemātiķis. Mēs reāli rēķināmies ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. vai, vēlākais, 2005. gadā. Tātad sanāk tikai septiņi gadi.

V. Birkavs:

— Katrā ziņā mēs esam plānojuši pabeigt likumdošanas pilnīgu saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem 2002. gadā. Bet lai iet — jums septiņi, mums astoņi gadi, man nav žēl.

Jānis Ūdris,

LV" ārpolitikas redaktors

Par Meklenburgas–Priekšpomerānijas delegācijas vizīti

VFR Meklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts ekonomikas ministrs Jirgens Zeidels kopā ar 30 uzņēmumu un apvienību pārstāvjiem laikā no 7. līdz 10.jūnijam apmeklē Latviju. Apmeklējuma mērķis ir veicināt ekonomisko attiecību intensitāti starp Meklenburgu–Priekšpomerāniju un Latviju, kā arī jaunu tirdzniecības saišu rašanos.

Apmeklējuma laikā J.Zeidels tiksies ar ekonomikas ministru Laimoni Strujēviču un Ministru prezidenta padomnieci Inesi Vaideri. Paredzētas arī tikšanās Latvijas Tehnoloģiju centrā, Latvijas Attīstības aģentūrā un Latvijas Darba devēju konfederācijā. Ministrs J.Zeidels apmeklēs arī Liepājas speciālo ekonomisko zonu.

Programmas ietvaros notiks arī tālākizglītības pasākums Latvijas ekonomikas speciālistu un vadošo darbinieku izglītošanai un kvalifikācijas celšanai. Trīs dienu seminārā Rīgā vāciski runājošie tā dalībnieki sagatavosies vairāku nedēļu praksei oktobrī izvēlētos Meklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts uzņēmumos.

Vācijas vēstniecības informācija