Sakarības: kāda izglītība, kādi dzīves apstākļi

fakultātes docente, — "Latvijas Vēstnesim"

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses daudzu latviešu mērķis bijis iegūt labu izglītību. Lai sasniegtu šo mērķi, bija nepieciešama liela neatlaidība un nereti arī upuri. Augstākā izglītība bija kā bāka, kas izgaismoja ceļu uz materiālo labklājību un cieņu sabiedrībā.

Mūsdienu apstākļos iegūt labu izglītību, arī augstāko, ir daudz vieglāk. Vienlaikus diezgan dramatiski krities izglītības prestižs. Augstākā izglītība vairs automātiski nenodrošina darbu un, ja darbs atrasts, lielu algu. Vai vispār vērts studēt?

Pagaidām studētgribētāju ir daudz. Lai kļūtu par studentu, gandrīz visās augstskolās un visās studiju programmās jāpārvar konkurss, dažās — vairākkārtīgs. Kāda motivācija mudina studēt? To varētu noskaidrot ar reflektantu speciālu aptauju. Bet var izvēlēties arī citu ceļu — noskaidrot, kā un cik lielā mērā inteliģences dzīves līmenis atšķiras no "vidējā" iedzīvotāja dzīves līmeņa. Tā var noteikt motivācijas materiālo komponentu. Pārējie ir nemateriālas dabas komponenti: garīga darba specifika, lielāka stabilitāte dzīvē, vienkārši zināšanu vilinājums.

Lai sāktu pētīt inteliģences dzīves līmeņa īpatnības, ir jāvienojas, ko saukt par inteliģenci un kā to norobežot no pārējās sabiedrības daļas.

Ko saukt par inteliģenci?

Statistiskam pētījumam kā norobežojošas noder tikai tās pazīmes, kuras iespējams samērā droši noteikt un reģistrēt. Pašreiz tālākai izpētei var izmantot divas — izglītības un nodarbinātības — pazīmes.

Izmantojot izglītības pazīmi, pie inteliģences jāpieskaita personas ar augstāko izglītību. Pēc CSP 1994.gada izdarītā masveida dzīves apstākļu pētījuma secināts, ka Latvijā 16% no 18 gadus un vecākiem iedzīvotājiem (aptaujas respondentiem) bija ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību ("Dzīves apstākļi Latvijā". VSK, 1996., 155.lpp.). Tā ir jau pietiekami liela sabiedrības daļa, tādēļ pieskaitīt izpētes grupai arī personas ar vidējo speciālo vai vispārējo vidējo izglītību nav mērķtiecīgi.

Izmantojot nodarbinātības pazīmi, no starptautiskās klasifikācijas inteliģencei varētu pieskaitīt pirmo un otro grupu, kurās ir ietverti likumdevēji valsts vecākās amatpersonas, kolektīvie vadītāji, vispārējie vadītāji, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, inženieri un tiem radniecīgu profesiju dabaszinātņu un veselības aprūpes speciālisti, vecākie mācību iestāžu speciālisti, citi vecākie speciālisti. Šajās grupās nav ieskaitīti speciālisti, kuri nav vecākie.

Pēc darbaspēka izlasveida aptaujas, kas notika 1995. gada novembrī, minētajās nodarbēs strādāja 207,4 tūkst. nodarbināto jeb 21,3% no nodarbināto iedzīvotāju skaita. No viņiem 54,7% bija augstākā izglītība ("Darbaspēks Latvijā". R., VSK,1996., 106.lpp.). Pēc nodarbinātības pazīmes inteliģencei pieskaitāmais kontingents ir plašāks nekā pēc augstākās izglītības.