Sakarības: kāda izglītība, kādi dzīves apstākļi

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc darbaspēka izlasveida aptaujas, kas notika 1995. gada novembrī, minētajās nodarbēs strādāja 207,4 tūkst. nodarbināto jeb 21,3% no nodarbināto iedzīvotāju skaita. No viņiem 54,7% bija augstākā izglītība ("Darbaspēks Latvijā". R., VSK,1996., 106.lpp.). Pēc nodarbinātības pazīmes inteliģencei pieskaitāmais kontingents ir plašāks nekā pēc augstākās izglītības.

Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo ģimenēs; iedzīvotāju materiālā labklājība veidojas kopēji visai ģimenei, plašāk - mājsaimniecībai. Tādēļ dzīves līmeņa pētījumos primārā novērošanas vienība ir mājsaimniecība. Līdz ar to ir jāizšķiras, kā inteliģences grupai pieskaitīt nevis atsevišķas personas, bet mājsaimniecības.

Var izmantot divus kritērijus. Pirmais paredz izpētes (inteliģences) grupai pieskaitīt tās mājsaimniecības, kuru galvenais pelnītājs atbilst iepriekš minētajām norobežojošām pazīmēm. Viens variants - tam ir augstākā izglītība, otrs variants - tas strādā minētajās nodarbēs. Otrais kritērijs paredz izpētes grupai pieskaitīt tās mājsaimniecības, kurās viens vai vairāki locekļi atbilst norobežojošai pazīmei; šiem locekļiem nav obligāti jābūt galvenajam pelnītājam,

Pirmais kritērijs ir stingrāks, un to izmantosim par galveno.

Demogrāfiskais sastāvs

Mājsaimniecību dzīves līmenis ir atkarīgs no mājsaimniecību lieluma un vecumsastāva, ko vispārina demogrāfiskā grupa. Mājsaimniecības demogrāfiskā grupa visvairāk ietekmē ilglaicīgās labklājības līmeni, kuru veido daudzu gadu laikā. Viens no ilglaicīgās labklājības rādītājiem ir mājokļa apstākļi. Īslaicīgo labklājību raksturo aptaujas mēneša ienākumi un patēriņa izdevumi.

Inteliģences grupā ir daudz vairāk jaunu mājsaimniecību nekā vidēji Latvijā. Par jaunām sauc tās mājsaimniecības, kurās ir līdz 15 gadu veci bērni (1.tabula). Tajās arī vecāki ir jauni vai samērā jauni. Turpretī vieninieki inteliģences grupā sastopami daudz retāk nekā vidēji Latvijā. Turklāt vieninieku vecumsastāvs ir atšķirīgs. Ja no visām Latvijas vieninieku mājsaimniecībām 71,8% veido pensijas vecuma personas, tad inteliģences grupā - tikai 52,1% .Plašā demogrāfiskā grupa, ko veido precēts pāris bez bērniem (līdz 15g. vecumam) ar vai bez citiem mājsaimniecības locekļiem inteliģences grupā pārstāvēta nedaudz vairāk nekā vidēji Latvijā un tās vecumsastāvs jaunāks: inteliģences grupā apakšgrupa, ko veido pensijas vecuma precēts pāris, ir 40,3% no grupas mājsaimniecību skaita pret 43,4% vidēji Latvijā.

Jauno mājsaimniecību lielāku īpatsvaru inteliģences grupā, salīdzinot ar vidējo Latvijā, var izskaidrot ar augstākās izglītības progresējošu izplatību valstī pēdējās desmitgadēs. Inteliģences trūkumu pensijas vecuma gados vēl var izskaidrot ar augstskolu darbības sašaurināšanos Otrā pasaules kara un pirmo pēckara gadu laikā, arī ar vecākas inteliģences paaudzes palielinātiem zaudējumiem emigrācijas un represiju rezultātā.

Mājokļu apstākļi

Raksturojot mājokļu apstākļus ar mājsaimniecības rīcībā esošo istabu skaitu, kopējo apdzīvojamo un dzīvojamo platību, rēķinot uz vienu pieauguša patērētāja vienību, inteliģences grupā visi rādītāji ir nedaudz labāki nekā vidēji Latvijā, taču atšķirības nav lielas. Piemēram, kopējā apdzīvojamā platība inteliģences grupā 28,6 m2 pret 28,0 m2 vidēji Latvijā ( 2.tabula ).

Daudz lielākas atšķirības parādās, izdarot tādus pašus salīdzinājumus demogrāfisko grupu un apakšgrupu ietvaros. Tāds salīdzinājums lielā mērā izslēdz inteliģences un visas Latvijas mājsaimniecību dažādo vecumsastāvu. Izmantojot visas Latvijas datus, var pārliecināties, ka jauno mājsaimniecību rīcībā ir mazākas mājokļu platības, bet augstāka to labiekārtotība nekā veco mājsaimniecību mājokļos.

Tabulā ir redzams, ka visās demogrāfiskās grupās inteliģences mājsaimniecības ir labāk nodrošinātas ar mājokļu platībām nekā vidēji Latvijā, turklāt atšķirības ir lielākas, nekā parāda vidējie skaitļi visās demogrāfiskās grupās kopā. Piemēram, kopējā apdzīvojamā platība, rēķinot uz vienu pieauguša patērētāja vienību, inteliģences grupā ir lielāka nekā vidēji Latvijā precētu pāru ar bērniem grupā par 1,8 m2, precētu pāru ar bērniem un citiem mājsaimniecības locekļiem grupā par 1,0 m2, vieninieku grupā - par 1,8 m2 utt. Inteliģences mājsaimniecību grupa, ko veido māte ar bērnu(-iem), nav pietiekami reprezentatīva, jo izlasē to pārstāv tikai 40 mājsaimniecības.

Aprēķinot kopējās apdzīvojamās platības attiecību, rēķinot uz vienu patērētāja vienību, izpētes un bāzes kopā vērojams statistisks paradokss. Vidēji visās demogrāfiskās grupās šī attiecība ir 102,1%, un tā ir mazāka nekā jebkurā grupā, ņemot tās atsevišķi.

Paradoksu izskaidro atšķirīga demogrāfiskā struktūra salīdzināmajās kopās. Izpētes kopā (mājsaimniecības, kuru galvenais pelnītājs ir ar augstāko izglītību) ir samērā daudz augošu ģimeņu, kuru apdzīvojamā platība, augot ģimenes locekļu skaitam, kļuvusi relatīvi maza. Turpretī bāzes kopā, kuru veido visas Latvijas mājsaimniecības, ir relatīvi daudz "vecu" mājsaimniecību - precētu pāru bez bērniem, vieninieku.

Šo mājsaimniecību locekļu skaits pēdējos gados ir samazinājies, līdz ar to apdzīvojamā platība uz vienu pieauguša patērētāja vienību kļuvusi liela.

Nosacīti pieņemot, ka izpētes kopā būtu tā pati mājsaimniecību demogrāfiskā struktūra, kāda ir vidēji Latvijā, apdzīvojamā platība, rēķinot uz vienu pieaugušu patērētāju, tajā būtu nevis 28,6 m2, bet 29,8 m2 un apdzīvojamās platības attiecība izpētes un bāzes kopā - 106,6%, novēršot statistisko paradoksu.

Izpētes kopā, pateicoties atšķirīgam demogrāfiskajam sastāvam, faktiskā apdzīvojamā platība 28,6 m2 ir par 1,23 m2 mazāka nekā nosacītā, pieņemot, ka demogrāfiskā struktūra būtu tāda pati kā vidēji Latvijā.

Speciālisti ar augstāko izglītību lielākoties darbu un mājokli atrod pilsētās, retāk laukos. Tādēļ inteliģences mājsaimniecības biežāk dzīvo īrētos daudzdzīvokļu namos, retāk privātā īpašuma mājā. 1997. gadā īrētā dzīvoklī dzīvoja 73,2% inteliģences mājsaimniecību (vidēji Latvijā 67,4%), privātā īpašumā - 18,9 (26,7)%, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam piederošā namā - 7,9(5,7)% mājsaimniecību. Tā kā īrēto dzīvokļu platības caurmērā mazākas nekā savrupmāju, ja izslēgtu pilsētu - lauku un mājokļa veida ietekmi, mājokļa platības starpības būtu vēl lielākas, nekā atspoguļo 2.tabula.

Gadījumizlasē nenonāca neviena inteliģences mājsaimniecība , kas dzīvotu īrētā istabā svešā dzīvoklī, gultas vietā vai tamlīdzīgā sliktā stāvoklī. Latvijā kopumā šādos apstākļos dzīvo 0,2% mājsaimniecību.

Inteliģences mājsaimniecības mājokļi ir labāk nodrošināti ar visiem labierīcību veidiem nekā vidēji Latvijā. Piemēram, ar ūdensvadu nodrošināti 95,0% inteliģences mājokļu (vidēji Latvijā 82%), ar kanalizāciju - 93,9(79,6)%, centrālapkuri - 84,2(66,6)%, karsto ūdeni - 76,0(56,0)%, vannu vai dušu - 85,8(66,5)%, tālruni - 87,6(68,7)%.

Mājokļa labiekārtotības atšķirības diezgan lielā mērā veidojas kā sekas izplatītākai dzīvesvietai, inteliģences mājsaimniecībām pārsvarā dzīvojot pilsētās, kur mājokļa labiekārtotība augstāka. Salīdzinājums būtu korektāks, ja to izdarītu atsevišķi pilsētās un laukos. Šoreiz to nedarījām, lai saglabātu izdalīto kopu reprezentativitāti. Izlasi saskaldot daudzpakāpju grupās, katrā elementārgrupā nonāk maz vienību un šādas grupas vairs nav reprezentatīvas.

Nobeigumam

Vērtējot inteliģences mājsaimniecību ilglaicīgo labklājību un to raksturojot ar mājokļu apstākļiem, var secināt, ka labklājība diezgan pārliecinoši pārsniedz valsts vidējo līmeni.

Tomēr šī atšķirība nav liela, ja ņem vērā sabiedrības dziļo noslāņošanos, pat polarizēšanos pēc materiālās dzīves līmeņa.

Pagaidām, nepierādot ar datiem, var izteikt pieņēmumu, ka inteliģence noslāņojas vēl vairāk nekā pārējā sabiedrības daļa. Inteliģenci, no vienas puses, pārstāv augsti atalgoti vai pašnodarbināti finansu vadītāji, advokāti, gaisa un ūdens transporta vecākie speciālisti, no otras puses - skolotāji, medicīnas un sociālo dienestu darbinieki, kuru lielākajai daļai ienākumi maz atšķiras no fiziska darba strādnieku ienākumiem un ir nesamērīgi mazi. Tieši pēdējā daļa veic vishumānākos un sabiedrībai visnepieciešamākos pienākumus.

1. tabula

Inteliģencei pieskaitīto mājsaimniecību

un to locekļu demogrāfiskā struktūra

salīdzinājumā ar visas Latvijas mājsaimniecībām

1997. gadā, procentos

2. tabula

Mājokļu platība, rēķinot vidēji uz vienu pieaugušu patērētāju

visās Latvijas mājsaimniecībās (grupa L)

un mājsaimniecībās, kur galvenais pelnītājs ir

ar augstāko izglītību (grupa A) 1997.g.