Par uzņēmumu un iestāžu vadītāju algām

Valstī kopumā vislabāk apmaksātās ir 1. pamatgrupas profesijas. To mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 231 lats, turklāt visaugstāk apmaksātie šajā grupā ir tieši uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kuru vidējā darba samaksa oktobrī sasniedza Ls 453. Tālāk seko 2. pamatgrupa, kur vidējā darba samaksa ir Ls 185 (vislabāk apmaksātie ir vecākie skaitļošanas speciālisti — Ls 339 un juristi — Ls 301) un 3. pamatgrupa — ar Ls 158 (vislabāk apmaksātie — skaitļošanas tehnikas speciālisti — Ls 233 un elektronikas un telekomunikāciju speciālisti — Ls 223). 8. pamatgrupa nopelna vidēji Ls 128 mēnesī, 4. pamatgrupa — Ls 126, 7. pamatgrupa — Ls 122, 6. pamatgrupa — Ls 100. Tajā pašā laikā viszemāk apmaksātās ir 5. pamatgrupa — mēneša vidējā aprēķinātā darba samaksa tikai Ls 78 un 9. pamatgrupa— Ls 83, kas veido tikai 34% no vidējās darba samaksas dažādu līmeņu vadītājiem.

Vidējā bruto darba samaksa stundā kopumā pēc visām profesiju grupām bija Ls 0,82, bez tam vīriešiem tā sasniedza Ls 0,92, kas bija par Ls 0,18 vairāk nekā sievietēm (Ls 0,74). Visās profesiju pamatgrupās strādājošo vīriešu vidējā darba samaksa stundā pārsniedza sieviešu vidējo darba samaksu.

Samaksas līmeņi dažādām profesiju grupām dažādos rajonos ir atšķirīgi. Salīdzinot rajonus un lielās pilsētas pēc vidējās darba samaksas, oktobrī no visiem strādājošajiem visaugstākā tā bija Ventspils pilsētā — Ls 187. Savukārt Rēzeknes rajonā viszemākā — tikai Ls 83. Turklāt vērojama tendence, ka rajonos ar zemāku vidējo darba samaksu labāk apmaksātas ir tikai pirmās trīs profesiju pamatgrupas, savukārt rajonos ar augstāku vidējo darba apmaksu ievērojami pieaug arī pārējās profesiju pamatgrupās strādājošo darba samaksa. Piemēram, vienkāršu profesiju strādnieku vidējā darba samaksa Rēzeknes rajonā bija Ls 42 un veidoja nedaudz vairāk par pusi (51%) no vidējās darba samaksas rajonā, bet Ventspils pilsētā — Ls 178 un tikai nedaudz atšķīrās (veidoja 95%) no vidējās darba samaksas pilsētā. Jāatzīmē, ka Ventspils ir vienīgā starp pilsētām un rajoniem, kur darba samaksa visās profesiju grupās bija lielāka par Ls 100.

Strādājošo skaita sadalījums pēc profesijām liecina, ka lielāko grupu veido kvalificēti strādnieki un amatnieki (7. pamatgrupa) — 115,1 tūkstotis cilvēku jeb 16,5% no kopskaita, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (5. pamatgrupa) — 105,8 tūkstoši (15,2%) un dažādu nozaru speciālisti (3. pamatgrupa) — 95,1 tūkstotis (13,6%). Savukārt tikai 5,3 tūkstoši cilvēku jeb 0,8% no kopskaita pārstāvēja 6. pamatgrupas profesijas — kvalificētus lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālistus, jo apsekojumā netika iekļautas zemnieku saimniecības.

Visvairāk no strādājošo sieviešu kopskaita — 77,9 tūkstoši (20,9%) — bija nodarbinātas 5. pamatgrupas profesijās, 65,8 tūkstoši (17,7%) — 2. pamatgrupas profesijās un 60,7 tūkstoši (16,3%) — 3. pamatgrupas profesijās. Samērā maz sieviešu strādāja 8. pamatgrupas profesijās — tikai 13,8 tūkstoši (3,7%). Visbiežāk sievietes izvēlējušās veikalu pārdevēju un preču demonstrētāju profesijas — 31,2 tūkstoši, kā arī strādāja par palīdzēm mājas darbos, apkopējām, veļas mazgātājām un tām radniecīgu profesiju strādniecēm — 25,9 tūkstoši, saimniecību vadītājām un sabiedriskās ēdināšanas darbiniecēm — 16,4 tūkstoši un vidējās izglītības mācību iestāžu skolotājām — 14,3 tūkstoši.

Savukārt 86,8 tūkstoši (26,7%) vīriešu strādāja 7. pamatgrupas profesijās, 64,8 tūkstoši (19,9%) — 8. pamatgrupā un 40,5 tūkstoši (12,5%) — 1. pamatgrupā. Tikai 7,8 tūkstoši (2,4%) vīriešu strādāja 4. pamatgrupā. Strādājošo vīriešu vidū ir daudz transporta līdzekļu vadītāju — 30,7 tūkstoši, mazo uzņēmumu vadītāju — 17,1 tūkstotis, mehāniķu un atslēdznieku — 16,7 tūkstoši, apsardzes darbinieku — 15,1 tūkstotis, kā arī celtnieku — 14,8 tūkstoši.

Vērtējot vīriešu un sieviešu skaita attiecību profesiju pamatgrupās, jāsecina, ka 1., 6., 7., un 8. pamatgrupā vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu, bet pārējās pamatgrupās vairāk ir sieviešu. Sevišķi krasi šī attiecība izpaužas 4. pamatgrupā, kurā 85,1% no strādājošo kopskaita ir sievietes, un 8. pamatgrupā, kur vairāk nodarbināti vīrieši — 82,4% no kopskaita.

Salīdzinot sabiedriskajā un privātajā sektorā strādājošo skaita sadalījumu pēc profesiju grupām, vērojams, ka sabiedriskajā sektorā lielāko grupu veido dažādu nozaru speciālisti (3. pamatgrupa) — 62,7 tūkstoši jeb 22,0% no sektorā strādājošo kopskaita un vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) — 55,2 tūkstoši (19,4%). Savukārt privātajā sektorā vairāk pārstāvēti kvalificēti strādnieki un amatnieki (7. pamatgrupa) — 92,8 tūkstoši (22,5%), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (5. pamatgrupa) — 74,3 tūkstoši (18%).

Profesiju pamatgrupas:

1. pamatgrupa — likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji (grupā ietilpst arī vietējo pašvaldību vadītāji un dažādu līmeņu iestāžu un organizāciju vadītāji);

2. pamatgrupa — vecākie speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kuru izpildei vajadzīgs augsts teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs);

3. pamatgrupa — speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kur nepieciešamas tehniskās zināšanas tehnikas, dabas, sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs);

4. pamatgrupa — kalpotāji (grupā ietilpst sekretāri, kasieri, klientu informētāji, uzskaites, finansu un citi kancelejas darbinieki);

5. pamatgrupa — pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (grupā ietilpst pārdevēji, sabiedriskās ēdināšanas, apsardzes, aprūpes un citu pakalpojumu veidu darbinieki);

6. pamatgrupa — kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (grupā ietilpst dārzeņu, labības un lopu audzētāji, mežkopji, zivsaimniecības darbinieki un mednieki);

7. pamatgrupa — kvalificēti strādnieki un amatnieki (grupā ietilpst dažādu nozaru strādnieki un amatnieki, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un amata prasme);

8. pamatgrupa — iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (grupā ietilpst profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme rūpniecisku mašīnu un iekārtu vadīšanā un apkalpošanā);

9. pamatgrupa — vienkāršās profesijas (grupā ietilpst apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki u.c. nekvalificētu darbu veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, rūpniecībā un citur).

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa