Saeimas 1998. gada 8. jūnija ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Labdien, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā, godātie kolēģi, ir divi jautājumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam". Un otrais — Saeimas lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam". Abos jautājumos ziņo Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"". Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4326 un dokumentu nr.4283. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 28.maijā komisijas sēdē izskatīja valdības iesniegto budžeta grozījumu projektu. Komisijas sēdē arī piedalījās finansu ministrs Roberts Zīle, kurš deva paskaidrojumus, un bija iespēja deputātiem uzdot jautājumus, uz kuriem arī finansu ministrs atbildēja. Un komisija pieņēma lēmumu — atbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā. Un lai būtu iespējams to pieņemt vēl līdz Saeimas brīvlaikam, lūdza piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

Acumirkli! Piedodiet, lūdzu! Vispirms balsojam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu pirms debatēm. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 9, atturas — 17. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai". Čerāna kunga nav zālē. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs izskatām ļoti svarīgu un būtisku jautājumu, jo tieši ar budžeta izskatīšanu mēs varam atrisināt daudzus svarīgus jautājumus mūsu valsts dzīvē, un it sevišķi tos, kas ir saistīti ar tautas dzīves līmeņa pacelšanu. Tāpēc ir ļoti nepieciešami ļoti konkrēti un pamatīgi izstudēt visus priekšlikumus šajā virzienā. Un to ir izdarījis arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" organizētais "ēnu kabinets". Ir atskanējuši gan Saeimā, gan ārpus tās, gan arī masu informācijas līdzekļos ironiskas piezīmes par šādu visā pasaulē pieņemtu opozīcijas darbības formu, taču Demokrātiskās partijas "Saimnieks" "ēnu kabinets", neņemot vērā šīs piezīmes, netaisās uz tām atbildēt ne presē, ne kur citur, bet vienīgi ar savu darbu. Un viņi arī ir izanalizējuši budžetu attiecīgi par savām attiecīgajām nozarēm, ko pārzina ministri. Es varu teikt, ka mēs esam atklājuši, ka Valdības deklarācija pildās ārkārtīgi slikti, un arī šie grozījumi valsts budžetā principā to nenodrošina.

Ja es varētu runāt tieši par savu pārstāvēto — tieslietu jomu, tad šeit valdība nav nodrošinājusi vairākkārt savus pieņemtos lēmumus, paziņojumus un solījumus. Tā, piemēram, premjerministrs Krasts, tieslietu ministrs Rasnačs jau labi pasen publiski paziņoja, ka paaugstināt algas tiesnešiem neesot nekādas problēmas, jo viņu skaits ir neliels — pāris simti. Un pāris simtiem cilvēku paaugstināt algas neesot problēmu, lai paaugstinātu mums tiesu darbības kvalitāti, lai mēs varētu piesaistīt tiesu darbā labākus speciālistus. Un tiešām šā gada aprīlī valdība arī pieņēma tādu lēmumu, kur nolēma paaugstināt šīs algas. Un visa tiesu sistēma tagad gaida šo algu paaugstinājumu. Kaut arī tas ir mazāks, nekā bija solīts un cerēts, bet tomēr tas ir paaugstinājums. Tas ir apsolīts. Valdības lēmums ir pieņemts, un mums varbūt jau nākošajā sēdē nāksies izskatīt grozījumus Tiesu varas likumā, kas konkrēti paredz šo algu paaugstināšanu. Bet, iepazīstoties ar šo budžetu, mēs konstatējam, ka tur nav paredzēts neviens santīms šai algu paaugstināšanai. Kas tur notiek? Vai valdība nezina, labā roka nezina, ko kreisā dara? Vienā sēdē pieņem lēmumu, ka paaugstina, bet līdzekļus tam neparedz.

Šādus piemērus es diemžēl varētu pievest veselu rindu. Bet es negribu visus tos uzskaitīt, jo galu galā, šeit izskatot šo likumprojektu, pat tas nav vēl galvenais. Galvenais, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad valdība, pārkāpjot Likumu par budžeta un finansu vadību, ir paredzējusi ieskaitīt savām vajadzībām, sadalīšanai neparedzētām vajadzībām vairāk nekā 30 miljonus latu. Valdībai vienmēr ir bijušas neparedzētas vajadzības, un budžetam tad ir plānots. Un ir jau apmēram instruēts, cik tas ir nepieciešams. Parasti tas ir bijis ap 2 miljoniem latu. Te tagad 30 miljoni. Uz ko tas ir pamatots? Uz kādiem aprēķiniem? Pusgada laikā pēkšņi vajadzīga tāda milzīga summa. Valdība varēšot ātrāk izskatīt. Es domāju, tas ir nonsenss, ja valdība šādā veidā apiet Saeimu, jo visās demokrātiskās valstīs Saeimas galvenā kompetence ir tieši budžeta sadale. Budžeta izskatīšana. Valdība dod priekšlikumus, bet galavārds ir Saeimai. Te valdība cenšas atņemt Saeimai tās pamatfunkcijas, izņemt šo sadali no Saeimas un pārņemt visu savās rokās, un tikai viņi noteiks, kur ir šīs neatliekamās vajadzības, un dalīs, kam grib. Šāda kārtība ir atkāpe no demokrātijas pamatprincipiem, un nevienā Eiropas demokrātiskā valstī tāda netiktu pieļauta. Un tāpēc es uzskatu, ka mēs šos budžeta grozījumus nevaram atbalstīt principiāli. Un tāpēc uzskatu, ka šis budžeta grozījumu projekts ir jānoraida principiāli pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu sava kolēģa Bišera izteiktajam. Un arī gribu runāt par sekojošo, ka faktiski mums šodien balsojumā ir jāizšķiras par principiālu lietu. Vai mēs konceptuāli atbalstām šādu labojumu budžetā vai ne. Jo, protams, uz otro lasījumu var iesniegt priekšlikumus. Var iesniegt priekšlikumus gan par tiem jautājumiem, par ko runāja Bišera kungs, gan par to finansējumu, par kuru runāšu arī es, bet, ja mēs šodien konceptuāli atbalstīsim tādu sadalījumu, ka runa ir par divām pozīcijām — 8 miljoni neparedzētiem gadījumiem un pārejas privatizācijas fondā, tad mēs faktiski nogriežam ceļu iespējai iesniegt labojumus kaut vai par tādu jautājumu kā minimālās algas palielināšana.

Es domāju, ka voluntāri ir izraudzīta 8 miljonu lielā summa valdībai neparedzētiem gadījumiem, jo iepriekšējo gadu periodā 2 miljoni faktiski bija pietiekoši. Viņu bija pietiekoši pat tajā laikā, kad no šiem 2 miljoniem tika izdalītas prēmijas sportistiem par izciliem sasniegumiem, kas šodien ir faktiski budžetā ielikta pozīcija. Un palicis jau šajā gadā ir vairs tikai puse. Tātad es domāju, ka šī summa ir uzrakstīta šeit un likta priekšā mums nobalsošanai voluntāri.

Es arī gribu runāt, ka šajos grozījumos mēs neredzam iedalījumu pa prioritātēm. Es tā arī nevaru saprast, kas ir, izejot no šiem grozījumiem, valdības prioritātes. Jo izlietojot finansu naudu neparedzētiem gadījumiem, jau nevar nodrošināt tajās jomās, kur ir jāizlieto budžeta līdzekļi, kur nav runa par kaut ko neparedzētu, kur ir šis plānotais finansējums paredzēts.

Es gribu runāt arī par tādu lietu kā Iekšlietu ministrijas parādi, nesamaksātie parādi par cietumu ekspluatāciju. Uz šobrīdi pašvaldībām parādā ir vairāk nekā 236 tūkstoši latu. Un valsts budžetam 361 tūkstotis. Tas šajos labojumos neparādās. Bišera kungs jau runāja par Valdības deklarācijas neizpildi, un par šo neizpildi mēs vēl acīmredzot runāsim turpmāk. Taču viens no punktiem, kas šajā Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ir tas, ka cietumu administrēšana, lai panāktu kulturālāku šo cietumu apkalpošanas sistēmas sakārtošanu, tiks nodota Tieslietu ministrijai. Es domāju, ka valdībai būtu pietiekami jārūpējas, lai jau šajā laika periodā vēl līdz gada beigām, kad tas ir ieplānots izdarīt, tiktu dzēsti arī šie parādi. Un kā jau es sākumā teicu, ņemot vērā, ka mums ir jāizšķiras konceptuāli par šo principu, kurš paredz pietiekami lielas naudas summas uzticēt valdībai bez Saeimas un bez parlamenta ziņas, es nevaru atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, konceptuālajā lasījumā. Un aicinu arī jūs neatbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu: "Saīsināt debašu laiku līdz piecām minūtēm — pirmo reizi un divām minūtēm — otro reizi." Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi un vajadzība balsot? Paldies! Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — samazināt debašu laiku — piecas minūtes — pirmo reizi un divas minūtes — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 20, atturas — 9. Esam vienojušies.

Nākamais debatēs runās Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es uzreiz pašā sākumā gribu teikt, ka mēs, Darba partijas deputāti, atbalstām valdību, bet, neskatoties uz to, ir vairāki momenti, par kuriem ir jārunā un kas manī izsauc būtībā diezgan lielu izbrīnu.

Pirmais ir tas, ka mēs redzam valdības vēlēšanos kaut kādā veidā, bez Saeimas piekrišanas dalīt naudu. Un kopš šīs Saeimas sākuma mēs redzam, ka šī vēlēšanās pakāpeniski kļūst arvien lielāka. Mēs bijām liecinieki tam, ka valdība gribēja neparedzētiem gadījumiem ielikt 6 miljonus, nu izdevās daļu no tā sadalīt. Tagad mēs redzam, ka labojumos ir vēlēšanās ielikt neparedzētiem gadījumiem 6 miljonu dalīšanu plus vēl 25 miljonus noņemt nost no tās naudas, kas ienāk no Privatizācijas aģentūras.

No Privatizācijas aģentūras bija paredzēts, ka jāienāk ir 51 miljonam, un bija paredzēts sadalīšanai, es gribētu teikt tā vienkāršoti, ar deputātu ziņu, 49 miljoni, un 2 miljonus atstāt Privatizācijas aģentūras rīcībā gadījumos, ja viņiem jārunā par maksātnespējas gadījumiem, par sanācijas gadījumiem jeb, teiksim, kaut kādiem citiem vienreizējiem maksājumiem. Bet 49 miljoni bija paredzēti sadalīšanai.

Tagad mēs redzam, ka sakarā ar to, ka ir budžeta pārpilde, 25 miljoni tiek izņemti ārā no šīs summas, un mums liek priekšā sadalīt budžetu pāri par 30,5 miljoniem. Tātad 31 miljons tiek atstāts Ministru kabineta rīcībā, un es domāju, ka šeit Ministru kabineta pārstāvji mūs centīsies visādā veidā pierunāt un iestāstīt, ka viss tas notiks ar deputātu ziņu un katrā ziņā un katrā brīdī informējot.

Es tagad tūliņ parādīšu kādu piemēru, ka šī informēšana tomēr nenotiek. Un viens no uzskatāmākiem piemēriem ir tas, kā notika papildus plānoto Privatizācijas fonda līdzekļu sadalījuma izlietošana par 1997.gadu, kur bija 10 miljoni paredzēti, un mums te izcēlās karstas debates. Un viens spilgtākais piemērs bija, ka mēs iebildām pret "Turības" mājas pārdošanu prokuratūrai par 600 tūkstošiem latu, un mēs šeit prasījām ne vairāk, ne mazāk no tribīnes, kā paskaidrot, kas tad ir bijis audits, vai ir bijis konkurss, kas, ko, kā darījis, ar vārdu sakot, tādus jautājumus, uz kuriem gribējās saņemt objektīvu atbildi. Atbilde netika saņemta, māja pa kluso tika pārdota ar ēnu ekonomikas ministra svētību pašreizējā, kurš pirms tam īsu brīdi bija "Turības" priekšnieka vietnieks. Tātad vai tas ir Korupcijas likuma pārkāpums, vai nav, es domāju, tas vēl būs rūpīgi jāpaskatās, katrā gadījumā, neskatoties uz to, es vēlreiz atkārtoju, ka mēs atbalstām valdību, mēs rakstām pieprasījumu valdības ministriem par šo jautājumu. Un es domāju, ka nevar būt tāda kārtība iedibināta, ka, ja kāda frakcija vai deputāti atbalsta valdību, tad viņi nerunā par tiem trūkumiem, kas ir acīm redzami.

Otrs moments. Man priekšā ir papildus pieprasīts finansējums par 90 miljoniem latu. Tas ir papildus pie tiem 30,5 miljoniem, ko ir ministrijas pieprasījušas, plus vēl, izrādās, dažas frakcijas ir ārkārtīgi labvēlīgi noskaņotas. Tad es gribētu tādu piemēru parādīt kā "Latvijas ceļa" lielo labvēlību pret pedagogu algu palielināšanu, un šeit ir ierakstīts, kā "Latvijas ceļš" plāno sadalīt 15 miljonus, ir prasīts sadalīt 15 miljonus no šīs naudas, iepriekš jau Sadarbības padomē nolemjot, protams, ka tas tā nebūs. Šeit ir prasīti 3,4 miljoni Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu algu palielināšanai, iepriekš zināms, ka nobalsoti ir 30,5, kuru skaitā šie 3,5 miljoni nav. Ar putām uz lūpām tiks runātas labākās vēlmes no šīs tribīnes nākamajā reizē, kad tiks iesniegti atsevišķi priekšlikumi, un visi varēs nenoklausīties par labo gribu.

Tāpat mērķdotācijām pašvaldībām ir iekļautas iekšā visas tās prasības, ko Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Harbacēviča izvirza, bet diemžēl tas ir papildu pieprasījums, kas atkal nekādā veidā apmierināts netiks. Ierakstīts iekšā ir 46 tūkstoši Černobiļas avārijā cietušo medicīnas centra izveidošanai atkal šajā papildu pieprasījumā, kas nekādā veidā apmierināts netiks. Es domāju, ka nevajadzētu mums nodarboties ar šāda veida mānīšanos, iepriekš pavisam kaut ko citu sarunājot, bet vajadzētu šeit no tribīnes runāt skaidru valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mēs jau rudenī vai decembrī, apspriežot 1998.gada budžetu, manījām, ka paliek aiz strīpas tuvu pie 100 vajadzību Latvijai, par kurām nav nekādas rūpes no valdošās pozīcijas puses. Un šobrīd šis tas ir ļoti mazā apmērā apmierināts vai iecerēts uzlabot, bet galvenās nelaimes nav it kā pamanītas, un tieši tās, kas neprasa lielus līdzekļus, bet kas ir noteikti vajadzīgas, un sajūta joprojām ir tāda, kaut gan tuvojas vēlēšanas, šīs partijas, kuras tagad dalīs līdzekļus, nezina Latvijā patieso stāvokli, kur ir vājās vietas, kur līdzekļi ir vajadzīgi. Tikai atsevišķos gadījumos kaut ko ir pamanījušas. Tas vispirms rāda, ka nav nekādas praktiski nopietnas saites ar tautu, ar Latvijas rajoniem, novadiem, joprojām tiek dalīti līdzekļi uz labu laimi, līdzīgi tā, kā tas notika, sastādot jau budžetu 1999.gadam, kur bija vienkārši nolikti rindā skaitļi, tādi paši kā 1998.gadā. Cik tie aplami un muļķīgi bija, to mēs tagad manām, jo tagad tiek pārrēķināts, ka nākošo gadu būšot pavisam citādi ienākumi nekā šogad. Līdz ar to arī izdevumi jāpārplāno un tā tālāk.

Un kāpēc tāds stāvoklis ir, ka valdība vienmēr nezina, kur likt līdzekļus, un liek tos ačgārni pilnīgi tur, kur nevajadzētu tos iztērēt, kas pat ir kaitīgi dažkārt. Arī šobrīd no vairāk nekā 100 vājām vietām vai vajadzībām, kuras ir ienākušas tikai mūsu frakcijā "Latvijai", es minēšu tikai dažas, kas ir noteikti vajadzīgas un par kuru neiekļaušanu budžetā vispār nevar būt runa. Un tas ir, piemēram, Rāmuļu pagasta pamatskolai, tas ir Vaives pagastā, kur apkures sistēma, krāsnis ir sabrukušas, līdzekļu nav, nekādi līdzekļi nav izdalīti. Tur ir gan jumta remonts, gan krāšņu apkures remonts, kur nav tuvumā skolas, kur pārvietot bērnus citur. Tāpat ir Cēsu invalīdu biedrībai sakrājušies parādi, no kuriem cieš tālākā finansiālā aprite. Arī Ādažu slimīcai vienīgajai visā Rīgas rajonā nav normālas rentgenaparatūras. Latvijas kultūras skola, bijušais kultūras tehnikums, ir nožēlojamā stāvoklī, Cēsu rajona Stalbes vidusskolai trūkst 172 894 lati, lai pabeigtu fizkultūras zāli. Šis skaidrais aprēķins vislabāk rāda, ka ir gatava tāme, atliek tikai strādāt. Braucot uz Gulbeni, mēs redzam kreisajā ceļa pusē skaistu no laukakmeņiem celtu baznīcu, tā saucamā Velēnas baznīca. Šī baznīca ir tuvu sabrukumam, jo jumta pārsedze visa ir sabojāta, un mēs tur drīz skaistas drupas redzēsim. Šādas vietas es varētu nosaukt ļoti daudz, šādām vietām nav paredzēts budžetā, šeit, piemēram, baznīcai paredzēti 27 864 lati, tātad arī ir gatava tāme. Ja šādām vietām mēs neizdalām līdzekļus, mēs praktiski graujam Latviju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Analizējot šos grozījumus šī gada budžetā, neviļus uzdodas jautājums, ko tad šie grozījumi dod lauksaimniecībai? Jāsaka, ka nedod neko, drīzāk pasliktina jau tā slikto lauksaimniecības stāvokli. Un es runāšu šeit par trīs pozīcijām.

Jūs atceraties, ka mēs visi nobalsojām, kad graudu iepirkumam jeb graudu valsts rezerves paplašināšanai nepieciešams 2,1 miljons, to ir iesniegusi arī Zemkopības ministrija. Tas šajos grozījumos atspoguļots nav.

Tālāk. Visi zinām, kā ir ar sviesta un siera uzkrājumiem. Ir aprēķinājusi Piensaimnieku centrālā biedrība, ka šīm vajadzībām vajadzīgs apmēram 1 miljons latu, lai nodrošinātu šo produktu glabāšanu līdz izdevīgam brīdim, kad varēs pārdot šo produkciju, arī tas nav paredzēts.

Trešais jautājums ir par akcīzes nodokli. Akcīzes nodoklim šajā gadā ir iedalīti 6 miljoni, 2 miljoni no tiem ir izmaksāti par pagājušā gada parādu, tātad šajā gadā paliek 4 miljoni. Pēc vispieticīgākiem aprēķiniem, un aprēķins šeit ir vienkāršs, ka 12 lati jāmaksā uz katru apstrādāto hektāru, reiz 2 miljoni apstrādāto hektāru, tas ir, 24 miljoni. Zemkopības ministrijas izdarītie aprēķini liecina, ka vajadzētu vismaz 9 miljonus, tātad ievērojami mazāk no tā, kas faktiski būtu pēc aprēķiniem. Arī šī summa nepietiek vai 4 miljoni, tātad 5 miljoni ir parāds. Tas novedīs lauksaimniecību vēl grūtākā situācijā, nekā tā ir jau šogad. Un jāsaka tā, ka pats Ministru kabinets jau atzīst to, jo lauku vides attīstības koncepcijā ir skaidri un gaiši ierakstīts, es citēšu: "Nepārtrauktais ražošanas izmaksu pieaugums, kuru nekompensē lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugums, padara lauksaimniecisko ražošanu arvien nerentablāku, lauksaimnieki nav spējīgi uzkrāt līdzekļus vai investēt ražošanu, tāpēc kļūst arvien grūtāk novērst galvenos lauksaimniecības lejupslīdes cēloņus."

Un kāpēc tas notiek? Tas notiek tāpēc, ka valdība atklāti ignorē Lauksaimniecības likuma normas par tirgus intervenci un par cenu paritāti, un šie, lūk, ir tie jautājumi, ko vajadzētu šogad steidzīgi risināt, lai nesaasinātu jau tā grūto lauksaimnieku stāvokli. Ka tas mums ir daudz sliktāks nekā kaimiņiem, arī liecina skaitļi. Igaunijā, Lietuvā ražo pirmā kvartālā gan gaļu, gan pienu, gan sieru 3—3,5 reizes vairāk nekā mēs Latvijā, un arī eksportā viņi pārdod pusotras līdz trīs reizes vairāk nekā Latvijā, tātad tur var to izdarīt, bet mums ir kaut kādas grūtības šajā jautājumā. Tādēļ es arī, izvērtējot šo situāciju, aicinu visus, kas kaut cik ciena lauksaimniekus, nebalsot konceptuāli par šiem grozījumiem budžetā šajā gadā un atgriezt pārstrādāšanā, lai šos jautājumus, ko arī stāda Zemkopības ministrija un, es ceru, arī citas frakcijas, kur atrodas lauksaimnieki, lai pārstrādātu un pilnveidotu, tad mēs varēsim konceptuāli pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu zināt no tiem ministriem, kuri ir zālē, es vienu vēroju, tas ir Jaksona kungs, viņš varētu atbildēt, vai mediķi mūsu valstī ir apmierināti ar tām algām, un vai tās algas ir cienīgas mūsu veselības? Es domāju, ka nē. Tas pats attiecas uz izglītības darbiniekiem. Mums ir unikāla iespēja. Uz šiem grozījumiem vienreiz laicīgi valstī palielināt minimālo algu. Man priekšā ir Labklājības ministrijas parakstīts papīrs ar pilniem aprēķiniem, kur ir pateikts, lai paaugstinātu algu valstī līdz 50 latiem, gadā ir vajadzīgi 46 miljoni kopā ar sociāliem nodokļu pieskaitījumiem un arī ar saistošiem pabalstiem. Pusgadam ir vajadzīgi 23 miljoni, un tas pilnībā ietverās tajās summās, ko mums atļauj izdarīt budžets. Ja mēs to izdarām, no 1.oktobra tā ir vēl mazāka summa, un es domāju, ka runāt par 1.oktobri, par 11 miljoniem būtu ļoti reāli, bet ir viena problēma, ka neviena Saeima un Budžeta komisija nevar iestrādāt uz otro lasījumu budžeta grozījumos katrai ministrijai tādu paaugstinājumu. To var izdarīt tikai valdība. Un, ja kāds patiešām šobrīd zālē šaubās par to, ka minimālā alga ir atpalikusi, es jau nerunāju par Lietuvu un Igauniju, principiāli atpalikusi no dzīves tempa, pasakiet, kādi tarifi nav mainījušies pēdējos mēnešos? Viss mainās. Un, ja mēs runājam, ka mēs uz 50 latiem celsim 1.janvārī, tas ir stipri par vēlu. Un man šķiet, ka tad jābūt ir Saeimas politiskam lēmumam, un šī minimālā alga ir jāpaaugstina jau šogad, ko prasīja arī arodbiedrības un prasīs visas budžeta iestādes. Bet par cik, es vēlreiz atkārtoju, to praktiski ir neiespējami izdarīt uz otro lasījumu, ja ņem vērā, ka Finansu ministrija to arī negrib darīt, es jūs aicinu neatbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā. Atdot atpakaļ valdībai, un nedēļas laikā tā ir spējīga izmainīt budžetu, šos budžeta grozījumus, un tad mums būtu jābalso.

Es negribu pieskarties, atkārtoties, par ko runā visi, ka nav normāli, vismaz visos laikos tas ir pirmais gadījums, ka tādu naudas rezervi atstāj valdībai bez Saeimas balsojuma. Es vēlreiz jūs aicinu — padomājiet par saviem kolēģiem, paziņām, par saviem vecākiem! Jo šī minimālā alga atgriezīsies pašvaldībās ar 25% ienākuma nodokli, tā atgriezīsies veselības aizsardzībā ar 28% no ienākuma nodokļa, tā atgriezīsies sociālajā budžetā ar sociālo nodokli. Tādēļ es patiešām, kolēģi, aicinu jūs padomāt par šo jautājumu. Tas ir principiāls un konceptuāls jautājums un nebalsot par šo budžetu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Celmiņš

(DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatot šo budžeta labojumu projektu, mēs varam konstatēt tādu diezgan pozitīvu faktu, ka palielinājusies valsts budžeta ieņēmumu daļa. Bet vai tikai tas mums ir jākonstatē kā poztīvs moments? Šeit es saskatu arī diezgan kritisku situāciju. Praktiski tā ir nespēja precīzi prognozēt valsts budžeta ieņēmumu apjomu. Un, ja pusgada laikā pēc budžeta pieņemšanas un apstiprināšanas mums ir jākonstatē tik liela novirze no budžeta plānotās ieņēmumu daļas, salīdzinot ar reālo, tad jākonstatē, ka Finansu ministrija nav bijusi spējīga izdarīt precīzu prognozi.

Tajā pašā laikā mēs redzam situāciju, ka ievērojami palielinās valsts budžeta ieņēmumu daļa, bet reāli nepildās tā budžeta ieņēmumu daļa, kas sastāda pašvaldību budžetu, jo tie nodokļi, kas veido pašvaldību budžetu, diemžēl nepildās. Šeit parādās šī nevienlīdzīgā situācija, kādā šobrīd ir nonācis valsts budžets un pašvaldību budžets.

Tanī pašā laikā pašvaldības ir uzņēmušās, veic un pilda ievērojamu daļu no valstiskām funkcijām, kuras ir nepieciešams nodrošināt ar finansēm. Tanī skaitā tā ir izglītības funkcija, ko veic valsts. Izglītības funkcija, ko veic valsts un pašvaldība, un tajā pašā laikā izglītības funkcijā jākonstatē, ka visvājākā vieta ir pedagoģisko darbinieku algas. Tās šobrīd ir katastrofāli zemas. Šo zemo algu dēļ krītas izglītības līmenis, samazinās skolotāju kvalifikācija. Daudzi talantīgi pedagogi aiziet no darba izglītības sfērā, pamet šo sfēru tikai šo katastrofāli mazo algu dēļ. Valdība ir apņēmusies 10 gadu laikā palielināt pedagoģisko darbinieku algas līdz civildienestos strādājošo vidējām algām. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešams dubultot šo kopējo summu — 70 miljonus latu, kas ir paredzēti mērķdotācijām pašvaldībām. Ja mēs gribam šo summu dubultot un īstenot šo uzdevumu kaut vai desmit gadu laikā, tad mums ir jāparedz gada budžetā apmēram 10% palielinājums. Bet kur ir šis palielinājums? Šobrīd, kad mums ir iespējas realizēt šo palielinājumu, kad ir reālas iespējas šai pozīcijai atvēlēt līdzekļus un veikt šo uzdevumu, tad plānotajā budžeta projektā mēs šajā pozīcijā ieraugām tukšumu.

Kāpēc tas tā ir? Kāpēc valdības lēmumi neatbilst reālai rīcībai, plānojot šīs budžeta izmaiņas? Šis budžeta projekts rāda to, ka faktiski valdība nav gatava uzsākt šo uzdevumu. Svarīgas funkcijas veic arī pirmsskolas iestādes. Tās sagatavo skolēnus skolai. Tā ir izglītojošā funkcija, ja ņem vērā situāciju, ka, jau sākot no pagājušā gada, faktiski bērnudārzu pedagoģisko darbinieku algām valsts mērķdotāciju vairs nepiešķir, šīs algas ir jāizmaksā no pašvaldību budžeta, tad būtu taisnīgi — šīm iestādēm vajadzētu atvēlēt vismaz to līdzekļu daļu, kas ir nepieciešama bērnu pirmsskolas sagatavošanai. Pusgadam šim nolūkam ir nepieciešami 0,7 miljoni. Vai tiešām pie šiem lielajiem cipariem, ka 8 miljonus atvēl neparedzētiem gadījumiem, valsts budžetā neatrodas līdzekļi — 0,7 miljoni, lai varētu nosegt šo bērnu pirmsskolas sagatavošanu. Diemžēl nav atradušies šie līdzekļi.

Mums ir jāpadomā arī par mehānismu, kā mēs sagatavojam, izstrādājam un pieņemam budžetu. Acīmredzot ir procentuāli jānosaka no valsts budžeta kopējā summa, cik tiek atvēlēta valdības rīcībā neparedzētiem gadījumiem. Tendence rāda, ka šī summa gadu no gada palielinās, bet šobrīd šī summa ir palielinājusies, es teiktu, proporcionāli nesalīdzināmi straujāk, nekā tas ir noticis iepriekšējos gados. Es neredzu pamatojumu, kāpēc ir jāpalielina šī daļa.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Celmiņš

. Paldies par uzmanību! Aicinu neatbalstīt šādu budžeta projektu!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājot pie 1998.gada budžeta izmaiņām, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija vairākkārt tikās ar Aizsardzības un Iekšlietu ministriju atbildīgajiem un finansu darbiniekiem. Jāsaka, ka, pārrunājot nepieciešamo budžeta pieprasījumu, ko pieprasījusi Aizsardzības ministrija, skatoties tajā dokumentā, kas ir izdalīts deputātiem, var atklāt vairākas tādas interesantas lietas. Kā mēs redzam, tad valsts aizsardzībai papildus šajā gadā ir paredzēts 1 miljons 294 tūkstoši 971 lats. Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija piestāda, ka viņa šo summu gandrīz pilnā mērā ir paredzējusi iegūt no Zemessardzes pašu ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka tie ārrindas zemessargi, kuri šodien strādā vai apsardzes uzņēmumos vai kaut kur citur, faktiski nopelnīs to naudu, kas šobrīd ir no valdības piešķirta valsts aizsardzībai. Bet tas varbūt vienkārši zināšanai. Jāsaka, ka šādā griezumā, protams, mūsu piestādītajā dokumentā tādi Zemessardzes ieņēmumi nav, to mēs varam saprast, ka tas ir valsts teritoriālās militārās aizsardzības daļā.

Bet ir kāda cita, varbūt pat interesantāka nianse, šeit ir grūti pat saprast, kur varētu rasties tāda kļūda. Šeit mums izdalītajā dokumentā mēs redzam, ka tādai svarīgai programmai kā valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība piedāvātais budžeta projekts paredz izmaiņas, tātad noņemt mīnus 235 000 latu. Mīnus 235 000 latu! Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija, iesniedzot dokumentus pēc saviem aprēķiniem Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem, raksta, ka šai "Baltnet" programmai tieši reģionālās gaisa telpas novērošanas sistēmai papildus vajadzīgi 158 tūkstoši 326 lati. Pārrunājot ar ministrijas atbildīgajiem pārstāvjiem, ar valsts sekretāru, uzdodot šo jautājumu, kādas tad ir prioritātes no tiem 5 miljoniem, ko mums Aizsardzības ministrija papildus pieprasa, viņi teica, ka pirmā prioritāte un pati svarīgākā prioritāte ir "Baltnet", tieši ar gaisa telpas aizsardzību saistītie jautājumi. Tātad šeit mēs redzam pilnīgu nesaskaņu, tātad dokuments, kurš mums ir iesniegts deputātiem, tātad tur Aizsardzības ministrijai ir paredzēts pat noņemt divreiz vairāk, nekā viņi nāk uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju un pieprasa šos līdzekļus. Grūti pateikt, vai šeit ir Finansu ministrijas,vai Aizsardzības ministrijas darbinieku nesaskaņota rīcība, vai šeit varbūt aizsardzības ministrs nav spējis valdības līmenī nepieciešamo programmu aizstāvēt, bet katrā gadījumā tas rada bažas par to, vai Aizsardzības ministrija līdz galam spēj apzināties esošo situāciju, kaut gan jātic, ka viņa to spēj apzināties, tātad acīmredzot, nesaskaņa ir kaut kur valdības līmenī, ko acīmredzot nopietni izvērtējot uz otro lasījumu, būtu nepieciešams novērst. Es ceru, ka šo manis teikto dzird arī paši Aizsardzības ministrijas darbinieki, ja viņi seko līdzi, tad viņi pievērsīsies tieši šīm konkrētajām programmām, par ko es tikko minēju.

Katrā gadījumā tas man kā deputātam rada zināmas bažas par to, vai līdz galam viss aizsardzības budžets ir pārdomāts un izsvērts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Nav zālē. Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Es arī atbalstu premjera Krasta valdību, bet man būtu lūgums tomēr tos līdzekļus vairākkārt novērtēt. Es runāšu tieši par izglītību, jo ir tāds stāvoklis, ka ļoti daudzās vietās ir vajadzīgi remonti un skolas praktiski nevar sākt strādāt. Tādas stāvoklis ir Alūksnes rajonā, kur vienīgā krievu vidusskola Alūksnē pēc ugunsgrēka par iedoto naudu varēja atjaunot tikai jumtu, nav pilnībā sakārtota apkures sistēma, elektroapgāde, vajadzīgi 22 000. Es domāju, ja Izglītības ministrija nosaka, kuriem vajadzētu dot, man liekas, ka vajadzētu visus tos priekšlikumus koncentrēt Izglītības ministrijā, un Izglītības ministrija noteiktu, kur ir tas "degošākais" objekts, jo mēs labprāt dotu daudziem, bet tādu objektu ir praktiski vairāki simti.

Man vēl būtu tāds lūgums. Pagājušajā gadā Alūksnes ģimnāzijas sporta zālei, kur ieguldīti jau 250 000, nevarējām iedalīt 8000, lai metinājumus atjaunotu, lai nesabruktu. Tagad ir izdarīta ekspertīze par 3500 latiem, ja šogad nevar tās konstrukcijas pastiprināt, nākošajā gadā tā sporta zāle jānojauc. Nojaukšana maksās 100 000. Mans priekšlikums būtu uz otro lasījumu visus tos priekšlikumus koncentrēt atsevišķās ministrijās, dabiski, Saeimai to lemt, lai noteiktu, kam ir vairāk vajadzīgs, jo, ja paskatās, līdz šim ir bijis, kur vairāk ministru, tur vairāk tiek dots. Atcerēsimies, kāds stāvoklis bija pagājušajā gadā ar Tukuma rajonu. Tur bija divi "Saimnieka" ministri. Investīcijas plūda vareni. Tad atkal 1 miljons Tukuma rajonam investīcijās. Nomaļie rajoni nedabū. Un nevajag bijušajiem ministriem teikt, ka, vārdu sakot, nepareizi ir sadalīts. Acīmredzot to pašu ministru vaina, ka viņi savējiem dod un pārējiem nedod. Man ir lūgums — pieiet ļoti nopietni, lai tiešām otrajā lasījumā tos līdzekļus mēs spētu sadalīt likumsakarīgi un taisnīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau trešais gads, kā mēs, es atvainojos, jau trešais gads iet, kā mūsu vadošie politiķi ir pie varas, visu laiku slavē tā saucamo bezdeficīta budžetu. Arī tagad šie grozījumi ir paredzēti bezdeficīta budžeta ietvaros. Viss jau būtu ļoti labi, tikai ir viens "bet", ka šis bezdeficīta budžets vienmēr tiek veidots uz trūcīgā tautas slāņa bāzes.

Atsevišķi piemēri. Ja 1995.gadā neapliekamais minimums bija 25 lati, tad tagad neapliekamais minimums ir 21 lats. Ja 1995.gadā tika pieņemts lēmums, ka tie, kuri saņem vairāk par 500 latiem mēnesī, sāk maksāt progresīvo nodokli, tad Šķēles valdība un arī daļēji šī valdība ir par to atbildīga, pieņēma lēmumu, ka pie mums iestājas regresīvā nodokļu sistēma. Tas jau viss ir ļoti interesanti. Šeit varētu daudz diskutēt par šo te budžetu, par tā plusiem un mīnusiem, bet es tomēr gribētu dzirdēt gan Zīles kunga paskaidrojumus, gan arī Venta Baloža kunga paskaidrojumus, kā šīs komisija vadītāja, kur ir tas pamats, kāpēc ir jānoņem Latvijas Bankas iemaksas budžetā 2 miljonu 950 000 apmērā. Kur ir pamatojums? Kas ir mainījies, kāpēc Latvijas Bankai nav jāiemaksā valsts budžetā 21,9 miljoni? Tālāk es gribētu dzirdēt arī motivāciju, kāpēc no Valsts privatizācijas fonda iemaksām tiek samazināts par 23 miljoniem latu. Kur tad šī nauda aiziet? Šī nauda acīmredzot aiziet tur, tajos virzienos, kur izdevīgi varētu valdība pati sadalīt. Par demokrātiju mūsu valstī laikam jau vairāk nav ko runāt tāpēc, ka, ja valdībai ir nepieciešams neparedzētiem gadījumiem 31 miljons, tad es nezinu, kas par pasākumiem tiek plānoti mūsu valstī? Kur tad te tie neparedzētie izdevumi? Plūdi? Karadraudi? Uz kurieni tad tā nauda aizies? Es gribu kā deputāts, kuram jābalso par budžetu, tomēr saņemt atbildes uz šiem te jautājumiem. Kristovska kungs šeit mazliet pieskārās gan Aizsardzības ministrijas budžetam, gan Iekšlietu ministrijas bužetam. Varbūt mēs varētu dzirdēt arī no šīs tribīnes Māra Vītola paskaidrojumus. Tāpēc, ka divus gadus pēc kārtas, kamēr mēs diskutējām par civiltiesiskās apdrošināšanas likuma ieviešanas nepieciešamību, no šīs tribīnes Māris Vītols kā parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā apgalvoja, ka visas nepieciešamās naudas summas gan Iekšlietu ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai būs iedalītas. Tagad, diskutējot ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas speciālistiem, izrādās, ka ar valdības svētību faktiski gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija pārkāpj likumu tāpēc, ka autotransports nav apdrošināts.

Cienījamie kolēģi, cik tālu tad mēs iesim, visu laiku piekāpjoties kaut kādām valdības prasībām, kurām nav nekāda pamata, un es aicinu kolēģus pārdomāt un balsot pret šī budžeta pieņemšanu tādā variantā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome, padomes pakalpiņi un tauta! Tagad Rietumu vēstniecības redzēja mūsu bezdeficīta budžeta koncepciju un kā mēs rēķinām, lai sastādītu budžetu. Kā mēs to darījām beidzamo reizi, kad gandrīz nevienā punktā netika atlīdzināta inflācija, un tautas dzīves spēks tika smagi sažņaugts. Tie rietumnieki drusku apžēlojās, amerikāņi sastādīja 40 kompjūterus un lūdzu mūs, Saeimas deputātus un ministrus, lai mēs nākam un spēlējam budžeta spēli — kas notiek deficītam, ja tu izdod naudu. Kas notiktu valsts ekonomikai, ja rīkotos, kā mūsu valsts banka rīkojās. Kas notiktu, ja pazustu no apgrozības tādas naudas summas, kas tika izzagtas beidzamajos gados no mūsu valsts, un katrā gadījumā ekonomika sašaurinājās un bezdarbs gāja pie 50 procentu līmeņa. Normālā ekonomikā nav bezdeficīta, bet ir 3% deficīts. Un ar 3% deficītu visi pabalsti tautā varētu būt lielāki, jo katra naudas summa, kas tiek izdota, 70% caurmērā atnāk atpakaļ valsts budžetā. Bet nav caurmēra izdevumi. Ja valsts nolemj pirkt kara kuģi, tad tā nauda aiziet tūlīt.

Bet ja valsts nolemj iedot to naudu pensionāram laukos, tad tā nauda paliek apgrozībā ilgāk un vairāk kā 70% paliek tautā. Bet mūsu nolūks, mūsu Sadarbības padomes nolūks ir bijis mūsu tautu nožņaugt. Izrādās, ka nav tikai bijis bezdefīcīta budžets, bet ir bijis deficīta budžets — negatīvs deficīts varbūt 2–3 % apmērā. Ikkatrs pensionārs, ikkatra bērna audzināšanas nodeva varētu būt dubulta, kā tā ir šodien, ja mēs negribētu mūsu tautu iznīcināt. Un tas ir... Ko mēs darām, mums nav normāla fiskālā politika, mums ir jauns puisis, kas Taivānā kaut ko mācījās trīs nedēļas un ir kļuvis par ģēniju, un mums ir citi bijušie komunisti, kas grib mūsu tautu iznīcināt, un viņi to dara, veiksmīgi dara. Es jūs aicinu saprast, ka caurmērā 70% no izdevuma nāk atpakaļ budžetā. Mēs nerunājam tagad par 30 miljonu dzēšanu, mēs runājam par 100 miljonu izdevumu spēju, kas apēdīs tos 30 miljonus, kas mums ir it kā palicis pāri. Un tad mums būtu jādomā, kāpēc bez deficīta? Kāpēc nevar būt kā normālā valstī — kur ir 3 % inflācija, var būt 3% deficīts? Un kāpēc mēs nevarētu vēl kādus 200 miljonus izdot mūsu tautas labā, lai audzinātu mūsu nākotni? Lai godinātu mūsu vecos cilvēkus, lai glābtu tos no nabadzības un pašnāvības, kas šodien notiek. Kāpēc nē? Tāpēc, ka mums nav Sadarbības padomē tā politiskā griba. Politiskā griba ir mūsu tautu iznīcināt ekonomiski. Un mēs šeit visi skatāmies un nesaprotam. It kā... mēs kādi 18 bijām tanī amerikāņu zālē un spēlējām tās ekonomikas variantu spēles. Mēs it kā zinām. Bet kas no mums šeit nāktu runāt? Bija arī daži no Ekonomikas ministrijas. Tie arī ir noklusējuši. Mēs lietojam 2. klases matemātiku, kad mēs rēķinām bezdeficītus. Un skaitām pašnāvīgos, skatāmies, ka nevaram dzemdēt nākošo paaudzi, skatāmies, ka mēs nevaram skolot mūsu bērnus, skatāmies, ka mēs nevaram uzturēt mūsu lauku skolas, skatāmies, ka mēs nevaram uzturēt mūsu lauku ceļus, mēs nevaram, mēs nevaram, mēs nevaram... bet tā nav, ka mēs nevaram, mēs negribam! Šo Sadarbības padomi kādu dienu būs jātiesā par genocīdu pret mūsu tautu! Un to mēs sāksim 4. augustā un 3. oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Kreituse Ilga, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt visus nomierināies, jo, paldies Dievam, vēl līdz šim brīdim Valdmaņa kungs nepilda Augstākās tiesas funkcijas Latvijas valstī. Un tāpēc būtu tomēr jāpārdomā, arī par šodienas darbību runājot, par grozījumiem 1998. gada budžetā.

Ir interesanti klausīties, kā šodien viena daļa to cilvēku, kuri paši piedalījās šī budžeta izstrādāšanā un arī tās struktūras, kādā tas ir, pieņemšanā, šodien saka, ka grozījumi nav pieņemami tāpēc, ka tie neparedz veselu rindu pozīciju. Kurš gan cits, ja ne Izglītības ministrija, pagājušajā gadā piekrita, ka pirmsskolas vecuma iestādes aiziet pilnīgā pašvaldību finansēšanā. Tā kā šodien lai nu kam būtu tiesības prasīt, ka tur jādod nauda, tad diez vai šim ministram.

Bet atgriežoties pie tā, vai ir jādod nauda vai nav jādod nauda, kam jādala un kāpēc jādala... Es gribētu atbalstīt visus tos runātājus, kas teica, ka Ministru kabinetam nedrīkst palikt šāds rezerves fonds, kādu mēs šobrīd esam valdībā... kādu valdība ir paredzējusi, jo prakse ir parādījusi, ka naudas dalīšana ārpus Saeimas ir daudz neefektīvāka un politizētāka nekā ja to dara Saeima.

Es jums atgādināšu tikai vienu piemēru no tās pieredzes, kas mums ir, tas ir, ar tiem 3,7 miljoniem, ko mēs pagājušajā gadā nobalsojām izglītības darbinieku algām. Jo toreiz, arī tad, kas runāja pret un balsoja pret šo labojumu, tie teica, ka sabruks valstī sistēma, nevarēs nopirkt un samaksāt visu, kas ir vajadzīgs, un tad, kad šie 3,7 miljoni tomēr tika pieņemti, tad izrādījās, ka rezultātā nekas nemainījās. Izdarīja visu to, kas bija paredzēts. Benjamiņam kompensāciju samaksāja, no "Turības"māju par supercenu nopirka, Latvijas vēstniecību Parīzē nopirka un tā tālāk. Nauda atradās visam. Tātad izrādās, ka 3,7 miljoni bija vēl kaut kur uzkrājušies rezervē, par ko Saeima vispārībā nevarēja zināt un arī nezina šobrīd, kā tas tā gadījās, ka tā nauda atradās visam, arī tad, kad 3,7 miljoni tika izņemti no apgrozības.

Un tāpēc es domāju, ka pēc garām diskusijām otrajā lasījumā tomēr būs, manuprāt, deputātiem jānonāk pie secinājuma, ka naudas dalīšanā ir jāpiedalās Saeimai un ar Saeimas lēmumu. Jo, atstājot naudu tikai valdības vai Ministru kabineta rīcībā, mēs atdodam naudu daļai politiski atbildīgu cilvēku un līdz ar to pārkāpjam Latvijas Satversmi, jo par budžeta dalījumu atbild visi deputāti, ne tikai tie, kas ir tajās partijās un frakcijās, kuri strādā valdībā. Tas būtu jāatceras, kad mēs gribam šo naudas summu uzticēt Ministru kabinetam.

Otrs jautājums, ko es gribētu aizskart, runājot par izglītības sistēmu, šie budžeta grozījumi, ir šis konceptuālais jautājums izglītības sistēmā — vai valdība uzņemas atbildību par pirmsskolas vecuma iestāžu tālāko attīstību? Valdības atbildības vienīgā izpausmes forma var būt tā, ka valdība ar valsts budžeta līdzekļiem piedalās šo iestāžu uzturēšanā vai darbinieku algu izmaksā. Un, manuprāt, ir pienācis laiks labot kļūdu, kas tika radīta šī gada sākumā, kad mēs noņēmām visas pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku darba samaksas no valdības budžeta. Tagad pie tā ir jāatgriežas, un, manuprāt, šajos grozījumos ir jāparedz zināma naudas summa. Manuprāt, tas varētu būt 50% no tā, kas ir nepieciešams pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām — 50% varētu nākt no valsts budžeta, jo tas sastāda, ja atbilstoši valdības dotajai summai mēs skatāmies, 2,5 miljonus, kas no 31 miljona būtu ļoti viegli izdalāmi un neradītu nekādu krīzi, un diez vai kāds arī par to no šīs tribīnes runātu.

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka ar šiem budžeta grozījumiem varētu novērst to nelikumību, ko valdība veica tad, kad tika izdalīti 3,7 miljoni pedagogu darba samaksas palielināšanai, neieskaitot šo summu darba samaksas fondā, līdz ar to nepildot arī Valdības deklarāciju par pedagoģisko darbinieku algu paaugstināšanu 5% apmērā, to varētu šoreiz labot valdība ar šiem grozījumiem, un tātad tur izpildītu Valdības deklarāciju un tos skaitļus, kas tajā ierakstīti.

Nobeigumā es gribētu deputātus aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus 1998. gada budžetā, jo tikai tad, kad ir pieņemti šie grozījumi pirmajā lasījumā, mēs varam veikt šos labojumus, naudas summas pieprasījumus, un tad skatīties, kā veidojās otrais lasījums.

Nobeigumā gan es gribētu turpmāk lūgt valdību vairāk neveidot šos steidzamības momentus, jo mēs ļoti labi zinām, ka budžets ir tik un tā pieņemams divos lasījumos, kā to nosaka Saeimas Kārtības rullis. Un ja mēs uzliekam vārdu "steidzams", tas nozīmē tikai vienu — ka, iespējams, mēs šos grozījumus saņemsim piecas minūtes pirms plernārsēdes, tāpat kā bija ar Pilsonības likumu.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij, dāmas un kungi! Mēs šodien zālē šeit priecājamies par to, ka budžets nu ir pārpildīts un ka tagad sāksim to dalīt. Visas debates, cik nu iespējams saprast, vērstas uz to, lai pateiktu, kā sadalīt un uz kuru pusi vairāk vai mazāk naudas līdzekļus novirzīt. Bet mēs nepadomājam par to, ka šāda budžeta pārpalikums un pārpilde... Kur ir iemesls šādai pārpildei? Kāpēc vispār varēja tik ļoti ievērojami pārpildīt budžetu? Es gribētu atbildēt uz šo jautājumu tāpēc, ka budžeta sastādīšanas metodika joprojām ir nepareiza mūsu valstī. Principā budžets katru gadu tiek sastādīts pēc bāzes, kas bija ļoti raksturīga sociālisma apstākļos. Un nevis pēc projektiem, reāli realizējamiem projektiem, kuri dod noteiktu peļņu, ienākumu, kuru var aprēķināt. Šobrīd viss notiek stihiski, un atkal par pamatu visur tiek ņemta bāze. Tādēļ man liekas, ka nākotnē mums ir stingri jāizmaina šī metodika, lai uz priekšu nebūtu tādi lieli pārpalikumi, kuri ir neparedzēti, un pēc tam sākas strīdi par to sadalīšanu.

Godājamie deputāti! Mēs esam visi atbildīgi par vēlētāju interešu pārstāvēšanu. Tautas, vēlētāju intereses nevar tikt apmierinātas bez zināmiem papildinājumiem budžetā, bez zināmas naudas. Tādēļ jebkurš budžeta papildinājums, kas mums šobrīd ir radies, nav izdarāms bez Saeimas atbalsta. Vēlētāji ievēlēja ne jau valdību. Vēlētāji ievēlēja mūs. Un tādēļ mums pašiem ir jāsadala šie līdzekļi, kas negadījuma dēļ ir pārpalikumā, nevis jāuztic to valdības kabineta kuluāros dalīt. Mēs zinām visus jautājumus par to, ar ko ir saistīti mūsu mazturīgie. Mēs zinām visus jautājumus, kā tiek bremzēta mazā un vidējā uzņēmuma attīstība Latvijā. Bet ja mēs uzticēsim visus šos budžeta līdzekļu pārpalikumus dalīt tagad, kabineta ietvaros, nav nekādas garantijas, ka šie budžeta līdzekļi netiks sadalīti lielkapitāla interesēs. Bet vēlētāji tomēr ir mūsu mazturīgie un mazie un vidējie uzņēmēji, par kuriem visvairāk ir jārūpējas, ja mēs gribam stabilu, nacionālu valsti. Tādēļ es atbalstu, bez šaubām, tos deputātus un lūdzu arī pārējos balsot par budžeta pārdali, atklāti to sadalot šeit, Saeimā, un nevis Ministru kabineta kuluāros.

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lai precizētu Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas nostāju par valsts budžetu, ir jāuzsver, ka DPS iestājas par bezdeficīta budžetu un uzskata, ka gan iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanas pasākumi, gan arī tautsaimniecības atbalsta pasākumi ir jāveic šāda budžeta ietvaros. Tomēr Demokrātiskā partija "Saimnieks" kategoriski iebilst un iebildīs, ka, sastādot Valsts budžetu, ieņēmumi tiek plānoti samazinātos apmēros, un tāpēc valsts budžeta ieņēmumi ievēojami pārsniedz izdevumus. 1997.gadā par 38,7 miljoniem latu un šī gada pirmajā ceturksnī par 27,7 miljoniem latu. Tajā pašā laikā netiek piešķirts pietiekošs finansējums izglītībai, veselības aprūpei un kultūrai. Vēl sliktāks ir darba samaksas stāvoklis veselības aprūpes jomā.Un satrauc arī fakts, ka līdzekļu trūkuma dēļ ievērojami tiek samazināts finansējums ātrās palīdzības dienestiem. Un jāatzīmē, kolēģi, ka valdība arī šajā grozījumu variantā nav atradusi pat 100 tūkstošus valstij tik svarīgam dienestam. Es nerunāju par Nacionālo operu. Tāpēc DPS frakcija iebilst pret valdības iesniegto likiumprojektu šādu apsvērumu dēļ:

Pirmkārt, tas neparedz palielināt nepietiekošo finansējumu sociālās sfēras nozarēm. Bet paredz, ka valdības rīcībā paliks 23 miljoni latu no Privatizācijas fonda līdzekļiem un 7 miljoni latu tā saucamajiem neparedzamajiem gadījumiem, kurus valdība priekšvēlēšanu periodā grib dalīt pēc saviem ieskatiem bez Saeimas piekrišanas.

Es gribētu uzdot jautājumu finansu ministram, un būtībā finansu ministram vajadzēja uzsākt šīs debates, lai deputātiem būtu skaidra valdības nostāja. Tātad, pirmkārt, godātais Zīles kungs, kā jūs varat izskaidrot, ka valdības iesniegtais projekts paredz palielināt budžeta ieņēmumus, salīdzinot ar 1997.gadu, par 50 miljoniem latu jeb 11%, ja šā gada pirmajā ceturksnī tie faktiski jau ir pieauguši par 37 miljoniem latu jeb par 35%. Un otrais jautājums. Kur pašlaik atrodas brīvie līdzekļi, kas izveidojas, pārsniedzot 1997.gada budžetu, tas ir, valsts pamatbudžeta ieņēmumus un izdevumus par 38,4 miljoniem latu? Kas ir ar šiem līdzekļiem? Kas ir tiesīgs ar tiem rīkoties? Jūs runājat par kaut kādu stabilizācijas fondu, kura līdz šim laikam vēl nav un Saeima par to neko nezina. Varbūt šī nauda ir 1998.gada budžeta pārpalikums?

Un otrs jautājums. Mēs nevaram piekrist, ka arī Valdības deklarācijā minētie punkti nav nosegti ar finansējumu. Šeit jau minēja izglītību, šeit jau minēja veselības aprūpi. Šeit minēja arī pašvaldības. Mēs iesniegsim priekšlikumu tā vai citādi, ka, teiksim, tāda svarīga valstiska problēma kā pretplūdu pasākumi Jēkabpilī ir finansējami no šī gada budžeta. Tāpēc ka valdība jau ir iedalījusi 30 tūkstošus projekta izstrādei. Bet mēs neredzam nevienu santīmu šī projekta realizācijai. Bez tam mēs esam saņēmuši vēstuli no zemkopības ministra, kurš skaidri saka, ka būtībā netiks realizēts arī Saeimas lēmums, kurš paredz valdībai meklēt 2,1 miljonu tā saucamās labības rezerves nodrošināšanai. Kas būs tikai varbūt viena simtā daļa no šīs nepieciešamības. Tāpēc šādā veidā iesniegtie likumprojekta grozījumi šī gada budžetā nav pieņemami. Un valdībai jāizstrādā cita pieeja. Tā, ko šodien šeit saka deputāti. Ne tikai pozīcija, bet arī opozīcija. Tas ir vienots viedoklis. Es aicinu noklausīties finansu ministru un izteikt savu viedokli par šiem jautājumiem!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, finansu ministrs.

R.Zīle

(finansu ministrs). Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šeit tika teikts, Bišera kungs minēja, ka tieši ar budžetu var atrisināt daudzus jautājumus. Jā, tieši tā! Un tāpēc valdība nāca ar projektu, kurā bija palielinājums ieņēmumos, un līdz ar to, saglabājot finansiāli sabalansētu budžetu, palielināt arī izdevumus par šo pašu summu — par 30,5 miljoniem. Nevis tā, kā šeit tika minēts 1995.gads, kad bija jānāk ar priekšlikumiem — samazināt izdevumus un aizņemties naudu par dārgiem procentiem. Un jo vairāk aizņemas valdība, jo dārgāki procenti. Un jo dārgāk tas visiem mums kopā iznāk.

Es, Valdmaņa kungs, varbūt arī neesmu mācījies tik ilgi kā jūs, bet es tomēr zinu to, ja iedod visiem tik daudz naudas, cik viņi grib, tad nevienam būtībā labāk no tā nepaliek. Paliek pirmajā dienā labi, bet otrajā dienā jau slikti. Nerunājot par to, kas būs pēc nedēļas.

Kas attiecas uz šiem te prognozējamiem lielumiem, kāpēc tieši 30,5 miljoni vai kāpēc vispār viņi ir plusos? Es gribu atgādināt, ka, kamēr es būšu finansu ministrs, šāda veida prognozēšana arī notiks turpmāk. Tātad mēs pagājušā gada jūnijā, sastādot 1998.gada budžeta projektu, noteicām ieņēmumu prognozi, kopš tā laika mēs to neesam pārskatījuši. Un arī tad, kad bija grūti decembrī, kad nāca priekšlikumi par izdevumu palielināšanu, mēs neatkāpāmies un nesolījām lielākus ieņēmumus, nekā mēs varējām garantēt. Tagad šogad, redzot, kādā veidā pildās ieņēmumi pirmajos četros mēnešos, valdība sagatavoja projektu un bija pārliecināta par to, ka šie ieņēmumi palielināsies par attiecīgiem miljoniem.

Par to, kā tos tērēt, kas pieņem lēmumu. Godātie kolēģi! Neviens nav atņēmis Saeimai tiesības ierosināt priekšlikumus un tērēt šo naudu — 30 miljonus, 60 miljonus, 100 miljonus. Tikai lūdzu padomāsim par sekām.

Kas attiecas uz šiem pārmetumiem par to, ka valdība šādu lielu summu lems pēc savām vajadzībām. Mēs neslēpām, kur ir valdībai prioritātes, un valdība spēs šīs prioritātes apmierināt, pati nolemjot. Šīs prioritātes ir 59 miljonu apmērā no valdības iesniegtā, tas ir pieejams Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Daudz, kas šeit tika minēts, tur ir iekšā. Skaidrs, ka 59 miljonus valdība pati nevarēs izlemt, bet viņa izlems par to un viņa zina savu spēku par to, kurus no šiem 59 miljoniem 30 miljonu apmērā varēs segt.

Un par to, ka tāds pārsniegums, pirmo reizi tik lielas summas. Es gribētu atgādināt tagadējai opozīcijai, ka pagājušajā gadā Privatizācijas fonda lielums bija apmēram 20 miljoni, ko sadalīja pēc ekonomikas ministra priekšlikuma valdībā. Un tie nebija neparedzēti gadījumi, bet tie bija vienreizēji maksājumi, gluži tāpat, kā valdība apzinās to un darīs to arī šogad. Tā kā nekas ekstraordinārs nav noticis.

Kas attiecas par neparedzētiem izdevumiem, šie 6 miljoni, arī tur valdība pilnīgi apzinās to, ka daudzi no tiem maksājumiem pēc būtības nav neparedzēti, bet es varu minēt kaut vai vienu piemēru, kas šeit Zemkopības ministrijā arī tika nolemts, par šiem 2,1 miljonu graudu rezervei, kas arī šeit tika minēts. Es domāju, ka tā, neapšaubāmi, ir viena no valdības prioritātēm — segt šo maksājumu. Tas būs vienreizējs maksājums, jo tad, kad sastādīja budžetu, nebija viss nobalsots attiecīgi par šo graudu rezerves līmeni, un tagad, kad tas ir, šī nauda Labības birojam tiks iedota, un tālākajos gados varēs operēt ar šo 3 mēnešu graudu rezervi arī turpmāk. Tātad tā ir valdības pozīcija, kā mēs redzam šādu budžeta projektu un kāpēc tas ir tieši tāds.

Kas attiecas uz vēl dažiem priekšlikumiem. Man ir ļoti liels prieks par to, ka Veldres kungs minēja, jā, ir skolai jumts nodedzis. Mēs zinām. Mēs Alūksnes skolai iedevām pagājušajā gadā naudu no neparedzētiem izdevumiem. Jā, varbūt nepietiekami. Bet šādas lietas, kad tiek ierosinātas, gan izglītības ministrs zina programmu, kuras skolas kad un kā varētu remontēt. Jo tāpat visām nepietiks. Un viņš pieņem šo lēmumu, rakstot valdībai iesniegumu, rakstot man iesniegumu. Mēs valdībā vienmēr koleģiāli šos jautājumus izlemjam un iespēju robežās arī parasti sedzam šos neparedzētos gadījumus — kā skolu nodegšana un tamlīdzīgas situācijas. Tā ka man tiešām patīkami atzīmēt, ka es šādu priekšlikumu dzirdēju.

Kas attiecas uz dažiem priekšlikumiem un pārmetumiem par pagātni un bažām par to, ka šogad varētu notikt tāpat, kā, teiksim, dažu deputātu priekšlikumi, neprecīza interpretācija valdībā, ko minēja Kreituses kundze, tad es lūdzu visus deputātus — uz otro lasījumu iesniedziet ļoti precīzus priekšlikumus, lai nerodas nekad juridiski strīdi par to, kā traktēt šo priekšlikumu un kam tad īsti to naudu novirzīt. Tas ir vienkārši priekšlikuma tehnikas, juridiskās tehnikas jautājumi. Mēs aicinām visus, kas sniegs priekšlikumus, tā arī darīt.

Visbeidzot es aicinu nobalsot šo budžetu pirmajā lasījumā, arī uzklausot un pieņemot šo vairākās vietās pamatoto kritiku, strādāt tālāk un uz otro lasījumu nekavēt šo darbu, jo šajā gadījumā ir muļķīgi netērēt izdevumus, kuri saglabā finansiāli sabalansētu budžetu, bet ļaut viņus tērēt pa 30 miljoniem.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Pirmkārt, es gribētu, lai Saeima lemj par budžetu un visiem grozījumiem un papildinājumiem, kas notiek budžetā. Es gribētu redzēt, lai, izdarot budžeta grozījumus, tiktu nodrošināts, ka visi bērni Latvijā spētu iegūt izglītību. Jūs zināt, ka tagad ir ļoti daudzi bērni, kas neiet skolā. Valstij ir jānodrošina pilnīgi viss. Grāmatas, transports uz skolu un cits, kas nepieciešams pamatizglītības iegūšanai. Vai tas ir paredzēts? Nav paredzēts. Nav pieļaujams, ka tūkstošiem bērnu neatkarīgā Latvijā neapmeklē vai nevar apmeklēt skolas. Tāpat spējīgākiem jauniešiem vidusskolas izglītība un studijas augstākajās mācību iestādēs vajag apmaksāt valstij.

Nepieciešams ir palielināt ne tikai pabalstus bērniem, bet regulāri indeksēt tos atbilstoši inflācijai tāpat kā pensijas. Ko tas līdz, ka tur pieliek dažus latus, bet inflācija ir lielāka. Un tas ir jāparedz budžetā. Tad tas budžets būs reāls un tad arī atbalstīs cilvēki.

Visiem skolas vecuma bērniem, daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātiem un pensionāriem, es domāju, braukšanas maksa sabiedriskajā transportā arī ir jāsamazina. Un to vajag paredzēt budžetā. Protams, var teikt, ka nav tik daudz naudas vai kas, bet neviens jau neliedz Ministru kabinetam samazināt birokrātisko aparātu uz pusi visās ministrijās. Tāpat ministrijas neko nedara, un tur vēl būs papildus 30 vai 40 miljoni.

Īpašu uzmanību vajag pievērst invalīdiem, smagi, slimiem un veciem cilvēkiem. Arī černobilieši, nesen bija mītiņš, kur viņi teica, ka par viņiem absolūti neviens nerūpējas. Ne Labklājības ministrija, ne valdība. Un kardināli ir jāatrisina tomēr pensiju jautājums. Un galvenais, lai cilvēki zina, ja arī tā pensija nav liela, tad vismaz lai viņi zina, ka, inflācijai palielinoties, arī pensija palielinās. Un indeksēt vajadzētu katru kvartālu.

Vēl es gribētu pateikt, ka maznodrošinātiem ar visām ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem ārsta apmeklējumam vajadzētu būt bez maksas. Nabadzīgajiem cilvēkiem jābūt bezmaksas ārsta apmeklējumam. Nevar būt, ka jāmaksā ir kaut kādas ārsta nodevas valsts iestādēs. Arī operācijas un ārstēšanās slimnīcā.

Un otrkārt, jāparedz, ka bērniem līdz 16 gadiem visi ārstēšanas izdevumi tiek segti no valsts līdzekļiem. Nevar būt tāda situācija, ka, teiksim, saka, ka nav naudas, ko es jau vienreiz minēju, ka zobārsti rauj zobus ārā, jo nav naudas bērniem, ko salabot. Tāpat vajadzētu mums visiem ārstiem kopā panākt, lai budžetā strādājošo ārstu algas tiktu palielinātas, un tas ir jāparedz un tas mums jāprasa valdībai. Tāpat kvalificētu skolotāju algām, ārstiem un skolotājiem, kas strādā budžeta iestādēs, valdībai ir jāparedz, ka dažu gadu laikā, teiksim, trīs gadu laikā, kad būtu pielīdzināts pirmās kategorijas ierēdņu algām. Kāpēc tad ārsts ir sliktāks par ierēdni? Es domāju, ka mēs, ārsti, te kopā parakstīsim tādu ierosinājumu un uz budžeta labojumiem sagatavosim.

Tāpat jāparedz visādi stimulēta zinātne. Citi cilvēki varbūt nesaprot, bet zinātnei ir jāiet kopsolī ar visas valsts attīstību, un vajadzētu paredzēt, lai zinātne papildus saņemtu lielākas summas, lai būtu viens procents no budžeta katru gadu zinātnei.

Protams, ka nepieciešams arī vairāk domāt par jaunajām ģimenēm. Mēs tikai runājam par dzimstību, bet par jaunām ģimenēm mēs nekādus konkrētus pasākumus neveicinām. Es nesaprotu, kāpēc valdība nevar paredzēt papildu līdzekļus vai arī veikt tādus pasākumus, lai visas jaunās ģimenes varētu saņemt dzīvokļus uz nomaksu ar zemiem procentiem. Taču nebūtu nekādu problēmu — pasūtītu, ārzemnieki saceltu te mājas, cik vajadzētu, ka mēs garantētu, ka apmaksātu un dotu dzīvokļus uz nomaksu. Bet es domāju, ka vairākus jautājumus mēs ierosināsim otrajā lasījumā, bet, protams, pirmais, kam noteikti pirmām kārtām jābūt, ka par visiem grozījumiem jālemj ir Saeimai, deputātiem visiem kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka valdība ar šiem budžeta grozījumiem atkal ir pierādījusi to, ka tā negrasās pildīt apstiprināto un pieņemto deklarāciju, tas mums acīmredzot ir viennozīmīgi skaidrs, bet es gribētu pievērsties tiem jautājumiem, kāpēc tā ir. Kāpēc valdība, vai viņa negrib vai viņa nevar pildīt šo deklarāciju, kāpēc mēs te dzirdējām, ka trūkst atkal skolotājiem, pedagoģiskajiem darbiniekiem, pirmsskolas mācību iestādēs, veselībai, sociālajām vajadzībām dažādām, bērnu pabalstiem un tā tālāk un tā joprojām? Kāpēc tas tā ir? Es nelietošu šo finansu aprindās pieņemto vārdu, runājot par budžetu, respektīvi, budžeta sastādīšanas metodika. Es domāju, ka te tā būtība slēpjās pavisam ne pieejā, zinātniskā vai citādā pieejā, teiksim, tām vajadzībām, kādas ir Latvijā, arī tā būtu viena no pieejām budžeta sastādīšanā, bet es domāju, ka tā pieeja šeit ir vienkārša. Intereses, attiecīgās partijas vai partiju interese, viņu atbalstītāju pašvaldībās, dažādos uzņēmumos un tā tālāk un tā joprojām, un tas bija vienreiz jāpasaka atklāti šeit valdībai. Pamatošu, kāpēc ir šāds secinājums. Pirmām kārtām, skatoties budžeta grozījumus, mēs redzam, ka speciālā budžeta izdevumi tiek pēkšņi palielināti par 23 miljoniem. Tajā pašā laikā nupat mēs dzirdējām finansu ministru Zīles kungu, kurš saka, ka mēs varam palielināt tikai par tik daudz, cik mums ir ienākuši vairāk ieņēmumi. Bet es gribu zināt, kas ir šie speciālā budžeta izdevumi, kāpēc tie nav atšifrēti, ja tie nav atšifrēti, man ir pilnas tiesības teikt, ka šajā gadījumā pirms vēlēšanām tiks finansētas valdošās partijas no šiem budžeta izdevumiem. Ja tas tā nav, tad lūdzu, cienījamā valdība, pierādiet ar budžeta atšifrējumiem, es atvainojos, uz otro lasījumu.

Nākamais, ka šeit tomēr šis ir interešu budžets, lūdzu, palūkojieties uz budžeta grozījumu 7.pielikumu. Nezin kāpēc pēkšņi tur ir mērķdotācijas investīcijās republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem. Nezin kāpēc pēkšņi Krāslavas rajonam un Limbažu rajonam šajā pielikumā mēs redzam ar mīnusa zīmi, toties ar plus zīmi ir Saldus un Talsu rajoni. Vai šeit nav interešu konflikts, es nezinu. Ja tas nav, tad, lūdzu, nāciet un pasakiet, kas tas ir? Kāpēc šiem diviem rajoniem, divos novados ir noņemts un atkal attiecīgi tur tiek pieplusēts. Tātad es domāju, ka šī metodika šajā gadījumā neatbilst ne valsts interesēm, ne iedzīvotāju interesēm, ne arī zinātniskiem pamatojumiem budžeta sastādīšanā un budžeta grozījumu sastādīšanā. Un par ieņēmumiem runājot, ko Zīles kungs te pieminēja, tad es domāju, ka tie acīmredzot ir, bet, ja tie ir, kāpēc tie netiek novirzīti tām mūsu dzīves sfērām, kur tas ir visvairāk nepieciešams, es vēlreiz gribu atgādināt šeit par izglītību, veselību, sociālo aizsardzību, bet gan dažādiem citādiem, pie tam deputātiem nezināmiem mērķiem, respektīvi, speciālais budžets. Es tāpēc aicinātu, cienījamie kolēģi, iesniegt priekšlikumus un arī otrajā lasījumā balsot par tiem priekšlikumiem, kurus Saeima tomēr atzītu par prioritāti atšķirībā no valdības, un tie būtu acīmredzot izglītība, veselība, sociālā aizsardzība, it īpaši es aicinātu, cienījamie kolēģi, padomāt par šiem bērnu pabalstiem, kas ir divas reizes zem Eiropas Savienības normām un minimumiem. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija, teiksim, šiem bērnu pabalstiem neizlieto gadam piešķirto naudu un paliek pārpalikums.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Kušnere.

Cienījamie kolēģi, es aicinātu acīmredzot noraidīt šos grozījumus un atgriezt valdībai, lai tā sniegtu paskaidrojumus tā, kā tas pienākās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms tupinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu — turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai ir vajadzīga balsošana? Esam vienojušies. Paldies!

Nākamais runājs Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti aizkustina tas, ka daudzi no klātesošajiem izteicās, ka ir nepieciešams atbalstīt veselības aprūpi, un tas tiešām priecē. Taču es gribu iebilst Jurkāna kungam par to, ka šeit izskanēja, ka medicīnā tiek samazināti līdzekļi uz neatliekamās medicīnas rēķina. Jurkāna kungs, ja jūs gadījumā kritizējat esošo veselības aprūpi, tādā gadījumā, lūdzu, izmantojiet korektus argumentus! Un šeit es gribu vienkārši informēt par to, ka, protams, par cik šo translāciju klausās radioklausītāji un daudzi no tiem nezina par to, kas īstenībā reāli notiek, esmu spiests aizrādīt, ka šī argumentācija bija nekorekta. Jo situācija ir sekojoša, vēl pagājušā gadā, kad bija slimokases atdalītas no pašvaldībām, proti, viņas veidotas katra atsevišķi, bet tās nebija šī reģionālās slimokases, tad notika šī koordinācija starp pašvaldībām, slimokasēm un daudzos rajonos arī starp pakalpojumu sniedzējiem. Un šobrīd, kad veidojas reģionālās slimokases, tad pašvaldības ir tieši to dibinātājas, un atsevišķas pašvaldības nonāk tādā monopolsituācijā, proti, pakalpojuma... respektīvi, naudas turētājs ir vienlaicīga arī šī pašvaldība. Un vienkārši Rīgā ir izdomāta šī reforma, par cik ir izveidots primārās aprūpes ārstu tīkls, tad, lūk, tie būs tie, kas sniegs neatliekamo palīdzību daudzos gadījumos, un ātrā palīdzība brauks tikai tad, kad tas būs nepieciešams, un tādēļ šo naudu ir paredzēts sadalīt no ātrās palīdzības primārās veselības aprūpes ārstiem. Manā skatījumā šī reforma ir sasteigta, tā nav sakārtota, bet jebkurā gadījumā, ja reiz šeit atbild viena šī reģionālā slimokase, tad nevar teikt, ka valdības politika ir tāda, kad noņemt naudu neatliekamai palīdzībai. Bet par cik daudzi šeit klātesošie teica, ka veselības aprūpe jāatbalsta, es arī gribu teikt, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ir arī valdības prioritātes, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo budžeta grozījumu projektu.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu zināmā veidā pievienoties to savu kolēģu viedoklim, kas uzskata, ka Zīles kungs, mūsu valsts finansu ministrs, ir diezgan nekonsekvents, runājot par to, ka patiešām Valdības deklarācija līdz galam netiek pildīta. Es gribētu atgādināt, kādas karstas debates mums visiem, kungi un dāmas, nācās piedzīvot, kad mēs izskatījām budžetu. Mums mēģināja iegalvot, ka ienākuma daļa ir patiešām izanalizēta, tā it kā pārsniedz visas prognozes un nekādā gadījumā nevaram analizēt papildus vienu vai otru stratēģisko virzienu. Kā es atceros, šodien daudzi klātesošie oratori, kas runā šodien par šī budžeta pieņemšanu Finansu ministrijas skatījumā, karsti un plaši debatēja par to, ka nevajag atbalstīt, tanī laikā, kad daudzi mēs bijām vienoti, kad pietrūka naudas izglītības sistēmai, medicīnas darbiniekiem, sociālai sfērai, atceraties, kā mēs diskutējām par to, ka tā pati Finansu ministrija un arī Roberts Zīle, kas tajā laikā vadīja Budžeta un finansu komisiju, klusu ciešot, piekrita Andra Šķēles izvirzītajam bezdeficīta budžetam ar 20 miljonu kļūdu pašvaldībām. Šodien mēs dzirdam par to, ka finansu ministrs Roberts Zīle izlems jautājumu, kurai skolai iedot to naudiņu tam jumtam un kurai neiedot, vai tas nav jocīgi šodien, klausoties šeit Saeimas tribīnē, kad kāpj tribīnē finansu ministrs un saka: es gaidīšu, kad pie manis ieradīsies viens vai otrs ministrs, un tad es šos jautājumus lemšu.

Ko tas nozīmē, izejot no tā, ka tuvojas vēlēšanu kampaņa? Vēlēšanu kampaņas priekšvakarā patiešām būs ļoti interesanti, ka pie Finansu ministrijas izveidosies garas un plašas rindas, bet Saeima paliks griboša, izejot no tā, ka praktiski neviens priekšlikums nav apspriests, pat izejot no Valdības deklarācijas. Es par to runāju, izejot no tā, ka man bija tas gods atrasties valdībā ilgu laiku, un uz visu vairākos desmitos vēstulēs uzrakstīto, kas skāra tikai iekšlietu sistēmu, tāpat kā daudzi mani kolēģi, es nezinu, kā citi, es nesaņēmu nevienu rakstiska veida atbildi. Drīzāk dažādu veidu solījumus par to, ka šīs problēmas tiks skatītas. Man tas līdzinās tam, ka daudzi jautājumi Finansu ministrijā tiek uzkrāti, tiek veidota problēma, tad šo problēmu veiksmīgi atrisina Ministru prezidents Krasta kungs, dziļi un tālredzīgi ieklausoties, ko viņam saka tauta, un tad viņš nodod pilnvaras caur Saeimu lemt šos jautājumus finansu ministram, kurš būs tik visžēlīgs, ka varēs pie sevis uzņemt rindā stāvošos un gribošos, tādas tiesības nav dotas finansu ministram, un šī šodienas runa vēl vienu reizi apliecina, ka patiešām, kā izteicās daudzi kolēģi, šis budžets tiek veidots nepareizi, izejot no tā, ka pamatbāze tiek plānota uz iepriekšējo gadu pamatbāzes skaitļiem, tajā pašā laikā visus ministrus nostādot neērtā situācijā, nedodot ministriem tiesības lemt par savu izvēlēto un uzticēto novirzienu runājot, kā viņi prognozē viens vai otrs darbības attīstību valstī. Ja mēs runājam, kā iziet no šīs situācijas, es aicinu finansu ministra iesniegto projektu, kas patiešām ir finansu ministra, jo tieši viņa runa vēl vienu reizi apliecināja, ka tas ir viņa projekts, nevis valdības, patiešām šodien neviens no klātesošiem ministriem neuzstājās, un stipri šaubos, vai viņi tādu projektu atbalsta. Tas ir jāizdiskutē pirmām kārtām Ministru kabinetā, pieaicinot arī pozīcijas un opozīcijas deputātus. Es aicinu neatbalstīt šodienas budžeta projektu pirmajā lasījumā, atdot atpakaļ Zīles kungam personīgi pārstrādāšanai. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Tauta! Ernests Jurkāns mums paziņoja, ka budžeta ienākumi ir 35% vairāk, nekā bija paredzēts. Saprotiet, tas nozīmē, ka mēs būtu varējuši izdot divreiz vairāk, nekā mūsu budžetā ir šodien. Atnāk augstprātīgais Zīles kungs un mums skaidro, ka viņš tāpat labi rēķinās, lai nekad nebūtu kļūdu uz otru pusi. Bet saprotiet, cik māju nav aizgājušas postā! Cik ugunskuri nav izdzēsti, un māja ir aizdegusies! Cik jaunu cilvēku ir neizglītoti! Cik cilvēku ir kļuvuši par alkoholiķiem tāpēc, ka nav darbavietu! Cik cilvēku ir izdarījuši pašnāvības! Kreituses kundze saka, lai Dievs dod, ka Valdmanis nekļūtu par tieslietu ministru! Zīles kungs, kauns jums! Nav itin nekāds gods turēt maku tā, lai cilvēki mirst, un ka pēc tam ietaupīs ēdiena naudu! Laukiem nav, bet mēs esam taupījuši naudu, jūs neesiet iesējis graudus. Kreituses kundze domā, ka to visu vajadzētu laist garām. Neviens nav atbildīgs par to genocīdu pret mūsu tautu. Par tiem tūkstošiem cilvēku, kas gadā iztaisa pašnāvību, par tām meitenēm, kas staigā pa Čaka ielu. Par tiem bērniem, kas nav skolā. Bet Zīles kungs ir ietaupījis naudu. Nebija jāmaksā tam skolotājam, lai tas cilvēks paliek analfabēts. Es domāju, Sadarbības padome, ka jūs zināt, ka jūs esat vainīgi un jūs tiesās.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī man izsauc izbrīnu tas, kā mēs šā gada budžeta grozījumos paredzam šos 23 miljonus, kas paredzēti no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Es esmu gandarīts, ka Zīles kungs beidzot ir ieklausījies, ka privatizācija ir vienreizējs process un šie līdzekļi ir paredzēti attīstībai. Bet tomēr atšifrējumā mēs neredzam, kam tad tie tiks paredzēti. Un redzot tos pieprasījumus, ko iesniegusi Ekonomikas ministrija, redzam, ka arī šeit atbalsts nav saņemts ne par kompensācijas sertifikātiem, kas tik cieši interesē tieši "Tēvzemei un Brīvībai" frakciju.

Zīles kungs, es domāju, ka jums jau nu vajadzēja vismaz kompensācijas sertifikātu dzēšanai atšifrēt. Tālāk mēs runājam par tām atbalsta programmām, kuras ir nepieciešamas, lai mēs ieietu Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības atbalstam. Vai tas būtu par enerģētikas sektoru, mazo, vidējo uzņēmumu atbalstu un citas. Diemžēl bez tām mēs nevaram gaidīt no citiem kaut kādas dāvanas, kā mēs esam paredzējuši to darīt.

Tāpat arī par standartizāciju, metroloģiju, Attīstības aģentūru, pašvaldību kreditēšanu un tā tālāk. Mēs esam runājuši, ka mums ir jāpārorientē — Krasta kunga izteikumi un arī Birkava kunga izteikumi, jāpārorientē visi ražotāji no Austrumiem uz Rietumiem. Tas prasīs līdzekļus tehnoloģijā. Zīles kungs, kur tad ir šie līdzekļi? Un kā tas tiks izdarīts reāli? Tas nozīmē, ka jūs vienkārši... Vai nu vēlreiz jāpārliecinās, ka neorientējaties, kas ir tautsaimniecība un kā tā finansējas, vai vienkārši tuvojas vēlēšanas un vienkārši atkal sāciet ar saviem vārdiem diemžēl tikai teikt vienu, bet īstenība ir pavisam citādāka.

Neparedzētie gadījumi — tātad tās ir avārijas. Vai tad tiešām arī šī valdība neredz, ka neparedzētie gadījumi vai avārija ir saistīti tieši ar valdību? Un valdība nevar prognozēt, kas tad ir neparedzēti gadījumi? Valdībai ir jāparedz pēc iespējas precīzāk un jāprognozē. To es teicu jau tad, kad bija pagājušā gada beigas, kad mēs pieņēmām šā gada budžetu, ka neparedzētie gadījumi varētu būt, bet nevis tādi, kādi pašreiz tiek plānoti. Tik lielas summas. Līdz ar to vēlreiz gribu uzsvērt, ka visas šīs prioritātes un visi tie pieprasījumi, kurus ir iesniegušas arī ministrijas, diemžēl ir jāizvērtē ļoti objektīvi, nevis jāizvērtē no tā aspekta, ka Ministru kabinets būs tas, kas izvērtēs precīzi pareizi, kam dot.

Diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka mēs nevaram vēlreiz un vēlreiz izvērtēt tās summas, kas ir paredzētas vienreizējos gadījumos, jo arī šī kritika, kas ir saņemta no atsevišķiem deputātiem, liecina par to, ka mums neuzticas vai neuzticas valdība sev. Līdz ar to aicinot viņiem dot tādas pilnvaras.

Vēlreiz uzsveru, ka budžeta grozījumi ir nepieciešami, bet ne šādā redakcijā, protams, ne šādā variantā, kā tiek piedāvāts no Finansu ministrijas kā pamatministrijas un Ministru kabineta.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mana pieredze, piedaloties budžeta tā saucamajā formēšanā vai veidošanā, ir gaužām bēdīga. Varētu teikt, vairāk nekā gaužām bēdīga. Ja es šodien atkal redzu, ka ir saņemts gatavs budžets, un ja pirms tam es atkārtoti zvanu uz Finansu ministriju un ja mani pasūta tālāk, tad man ir ļoti skumji, jo es domāju: kāda velna pēc vispār ir vajadzīgi deputāti šeit? Pieņemt budžetu, ko valdība iesniedz, pirmkārt, lai ievēlē valdību, vai ne? Pēc kādiem principiem ievēlē valdību, arī ir grūti pateikt, jo mēs redzējām — pēc mūsu ievēlēšanas sarežģīti bija. Viens vienojās ar otru, pēc tam ar pavisam kaut ko citu. Pilnīgi pretēji. Ko nozīmē programmas, ko nozīmē partiju principialitāte. Es domāju, ka es arī kaut ko varēšu darīt. Mans laiks iet uz beigām.

Es vairākus gadus, kopš es šeit esmu, gandrīz trīs gadus, esmu centies kaut kā iespaidot šo budžetu. Man tas nav izdevies. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija, kad es mēģināju runāt par to, ka vajadzētu aizsargāt skolas, tātad salabot arī jumtus, tajā skaitā mēģināt atjaunot kultūras, vēstures pieminekļus, šajās ēkās izvietot kādu sabiedrisku organizāciju vai skolu, vai kādu ražotni. To visu varētu darīt. Mums nebūt jāceļ jaunā Gaismas pils vismaz par 60 miljoniem dolāru vai 60 miljoniem latu. Mēs mierīgi varētu iztikt ar to naudu, kas mums ir, ja mēs ieklausītos arī deputātu balsīs.

Tā par celulozes rūpnīcas projektēšanu bija paredzēts iepriekšējā gada budžetā 300 000 latu. Ar lielām grūtībām es sekoju šā budžeta tēriņam, iztērēja tik tikko 200 000 latu un tad arī šos 200 000 iztērēja konsultācijām, projektiem, to noliegšanai, auto pirkšanai un tā tālāk. Tātad biju pavisam mierīgs, jo 100 000 latu, kā es to prasīju, varēja izlietot vai nu veselības aizsardzībai, vai izglītībai. Varbūt kādam citam vērtīgam projektam. Diemžēl Finansu ministrijā manī neieklausījās un neieklausījās arī pašreiz, kā es jums jau skaidroju, es biju, es runāju, diemžēl bez rezultāta.

Es domāju, ka veselības aizsardzības budžets ir noteikti jāpalielina. Ja man stāsta, ka Gaiļezerā, kura vadītājs vai direktors ir bijušais ministra vietnieks Platkāja kungs, var sniegt palīdzību smagiem slimniekiem divu, trīs stundu laikā, kuriem varbūt ir jānomirst tāpēc, ka šī palīdzība nav sniegta laikā. Es domāju, ka varbūt tad mēs būtu saglabājuši kāda zēna dzīvību, kuru vienkārši ar sitienu ir triekuši pret sienu, un viņam bija sākusies asiņošana smadzeņu apvalkiem, zem vai virs tiem, tikai tāpēc, ka nespēja ātri sniegt šo palīdzību, šis zēns aizgāja bojā.

Vajadzētu tomēr Finansu ministrijai un ministram, īpaši valsts sekretāriem, neuzvesties augstprātīgi un nicinoši pret deputātiem, jo tauta tomēr ir ievēlējusi deputātus un domā, ka deputāts ir atbildīgs par visu to, kas notiek valstī, bet izrādās, un šodien tam ir spilgts piemērs, ka valdība praktiski nevēlas rēķināties ar deputātu vēlmēm, ar to, ko zina deputāti, ko viņi redz, jo viņi runā ar vēlētājiem, viņi zina, kas ir vajadzīgs mūsu valstij, kas ir vajadzīgs, lai mūsu tautsaimniecība attīstītos, lai mums būtu izglītības iespējas visiem vienmēr. Ir ļoti bēdīgs skats. Jā, tiešām brūk mūsu kultūras un vēstures pieminekļi, izglītības sistēma ir zem katras kritikas, un to mēs zinām, un es negribu visu to negatīvo teikt, jārunā par kaut ko pozitīvu. Pozitīvs, es domāju, būtu tas, ka valdība tomēr pārvērtētu varbūt savas ģeniālās vai fantastiskās spējas — izlemt visas tautas likteni — gan veselību, gan izglītību, gan tautsaimniecību. Vai tiešām nevarētu atrast šos līdzekļus, kreditēt mazās ražotnes laukos, bezprocentu kredītus, un daudz labu priekšlikumu nāk no šiem deputātiem, kas varbūt ir arī opozīcijas deputāti, bet vai tāpēc viņi ir sliktāki par pozīcijas deputātiem? Tieši tāpēc es iesaku šoreiz un aicinu nepieņemt šo budžetu un vēl par to izdiskutēt, ņemot vērā mūsu šodienas aizrādījumus, ar visiem deputātiem rēķināties un atkārtoti to iesniegt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, finansu ministrs. Otro reizi.

R.Zīle

(finansu ministrs). Godāto priekšsēdētāj! Es aizņemšu vēl divas minūtes. Tātad, citu starpā, šajā budžeta projektā var redzēt arī to, ka šeit pieminētā veselības aizsardzība saņem plus 5 miljonus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildes, kura, starp citu, ir garantēta ar centrālo budžetu. Tas pats attiecas uz pašvaldībām. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uz kura tātad atlikušo daļu no kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde būs apmēra 12 miljoni. Tātad šos plusus arī var redzēt šajā budžeta projektā, bet tā nav valsts pamatbudžeta sastāvdaļa. Otrkārt. Es gribu teikt Sausnīša kungam, ka valdība neplāno ugunsgrēkus skolās, viņa to nedarīs.

Vēl es gribu pieminēt arī to, ka šis nav finansu ministra projekts, šis ir valdības projekts. Finansu ministrs piestādīja šo projektu valdībai, un valdība to akceptēja un nosūtīja Saeimai. Rindas nebūs pie finansu ministra, kā tās nav arī tagad, tāpēc ka mums ir iestrādāta kārtība par to, ka attiecīgais ministrs, piemēram, izglītības ministrs, sūta vēstuli tieši par šo skolu, kura ir nodegusi, un mēs parasti šo jautājumus arī tādā veidā risinām valdības sēdēs. Tur nav nekādu noslēpumu, tur viss ir atklāti un redzams. Katru ceturksni šie neparedzētie izdevumi nonāk šeit, Saeimā, kas iepriekšējā ceturksnī ir tērēts. Šeit kā pārpalikumi nestāv, tie strādā Latvijas valsts parādu segšanai, atdošanai, labākai situācijai un lētākiem risinājumiem, kur arī šī nauda strādā no iepriekšējo gadu pārpalikumiem, kuri ir pamatā speciālos budžetos, jau es minēju iepriekš. Visbeidzot par citiem punktiem es nerunāšu laikam, jo īpaši 

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pietiekami īsi. Pirmkārt, runājot par Privatizācijas aģentūras iemaksām valsts budžetā, kuras tiek samazinātas par 23 miljoniem un tiek nodotas valdības rīcībā. It sevišķi pirmsvēlēšanu laikā visi, tiekoties ar cilvēkiem, daudz runā par to, ka ir nepieciešams atbalstīt mazo un vidējo biznesu. Tad atvainojiet, Zīles kungs! Mums tas budžets ir absolūti ačgārns! Ja privatizācijas ceļā iegūtie līdzekļi netiek ieguldīti attīstībai, tad, es atvainojos, kas mūs sagaida nākotnē?

Nākošais. Ja mēs runājam, ka šis ir valdības apstiprinātais budžets, tad parādiet man to vietu šajā budžetā, kurā tiek runāts par 10 miljoniem, kur ir pieņemts valdības sēdē, kuri ir jānovirza Iekšlietu ministrijai robežapsardzei, lai beidzot tiktu sakārtota Austrumu robeža. Kur ir šie cipari?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs!

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā kā šeit no tribīnes izskanēja ļoti daudzi dažādi priekšlikumi, kur šī nauda ir tērējama, un arī ļoti daudzi, vairākums deputātu, ir iesnieguši savus priekšlikumus Budžeta komisijā, es lūdzu tādēļ atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai deputātiem uz otro lasījumu būtu iespējas parādīt savu iniciatīvu un šo naudu novirzīt tiem mērķiem, kurus viņi uzskata par labākiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 31, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz otro lasījumu!

V.Balodis.

Godātie deputāti! Kā jau es teicu, daudzi deputāti jau ir iesnieguši Budžeta komisijā savus priekšlikumus, un es lūdzu iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 12.00 dienā 11. jūnijā, tas ir, ceturtdien līdz 12.00 dienā.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Otro lasījumu lūdzu, kad...

V.Balodis.

Un noteikt, ka otrajā lasījumā izskatāmi ir grozījumi 18. jūnijā.

Sēdes vadītājs.

18.jūnijā ? Nav iebildumu? Paldies!

Otrais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam" . Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4329. Šādu priekšlikumu iesniegšanas kārtību nosaka Kārtības rullis, un tādu mēs esam arī pieņēmuši vienmēr, kad pieņemam budžetu. Tā kā priekšlikumi par šo Saeimas lēmumu nav iesniegti, lūdzu atbalstīt pirmajā un galīgajā lasījumā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Lēmuma projektus mēs nepieņemam lasījumos. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 10, atturas — 17. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavota izdruka, atļaušos jums atgādināt, ka nākamā kārtējā Saeimas sēde ir 10. jūnijā, trešdien, pulksten 13.30.

Lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Vladilens Dozorcevs, Modris Lujāns, Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Pēteris Tabūns, Kārlis Leiškalns, Jānis Bunkšs, Indulis Bērziņš, Jānis Rāzna, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Andrejs Naglis, Viesturs Gredzens.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Saeimas 8. jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Atkārtoju: nākamā kārtējā sēde — 10. jūnijā, tas ir, parīt, pulksten 13.30. Uz redzēšanos!