MINISTRIJĀS

Ekonomikas ministrs:

— tiekoties ar Zviedrijas finansu ministru

Pirmdien, 8.jūnijā, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs tikās ar Zviedrijas finansu ministru Eriku Osbrinku.

Šopavasar notikušas Latvijas un Zviedrijas premjerministru sarunas par Zviedrijas iespējamo atbalstu Latvijai, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam mēneša laikā, kopš viņš ir ministra postenī, bijušas vairākas Latvijas un Zviedrijas valdību pārstāvju tikšanās, kas, kā uzsvēra L.Strujevičs, jau ieguvušas konstruktīvu raksturu, gan ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Hansu Magnusonu, Zviedrijas tirdzniecības ministru Leifu Pogrodski, Zviedrijas finansu ministru Eriku Osbrinku, kā arī ar vairākiem zviedru uzņēmēju pārstāvjiem. Puses izteikušas apsvērumus par iespējamo sadarbību Baltijas reģionā, par ekonomisko un politisko sadarbību. Apspriesta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, kā arī pārrunātas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iespējas Latvijā — muitas, robežinspekcijas procedūras pilnveidošana, atzīmēta veiksmīgā sadarbība izglītības jomā, īpaši uzņēmējdarbības izglītībā.

Jau pirmoreiz tiekoties Zviedrijas vēstniekam un Laimonim Strujevičam, radusies savstarpēja sapratne. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi pasākumu un priekšlikumu sarakstu, kam abu valstu ekonomiskajās attiecībās būtu ierādāma svarīgākā nozīme. Katrā nākamajā tikšanās reizē ministru līmenī sarunas kļūst arvien mērķtiecīgākas un vienlaikus tiek arī iezīmētas jaunas valstu savstarpējās intereses.

Zviedrija ir uzticama Latvijas ekonomiskās sadarbības partnere, tā sniegusi un joprojām sniedz palīdzību Latvijai integrēšanās procesā Eiropā, piemēram, mūsu speciālistu izglītošanā un kvalifikācijas paaugstināšanā, konsultējot par Zviedrijas pieredzi — veiksmēm un neveiksmēm — stājoties Eiropas Savienībā. Nozīmīgs ir zviedru atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu izveidei Latvijā, abām valstīm īpaši svarīgi jautājumi ir robežu šķērsošana un muitas iestāžu darbs. Abām valstīm gribētos, lai no policejiskas robežu uzraudzības šo iestāžu darbs tiktu pārkārtots uz sadarbību un palīdzības sniegšanu muitas un robežu šķērsošanas jautājumos.

Zviedrus interesē arī citi jautājumi par Latvijas saimniecisko attīstību — privatizācijas procesa gaita, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, investīciju veicināšana. Uz visiem jautājumiem tika sniegtas mūsu ekonomikas ministra izsmeļošas atbildes.

Zviedrijas finansu ministrs Eriks Osbrinks, kurš mūsu valsti apmeklē pirmoreiz, apstiprināja, ka Zviedrijas valdība par vienu no prioritātēm izraudzījusies Latvijas un visu Baltijas valstu ekonomisko attīstību un turpinās to īstenot. Osbrinka kungs atzinīgi novērtēja viņam iesniegtos Latvijas Ekonomikas ministrijas priekšlikumus turpmākajai sadarbībai un apgalvoja, ka jau visdrīzākajā laikā tie tiks nodoti Zviedrijas valdības pārstāvjiem analīzei, lai vienotos par kopīgi veicamajiem pasākumiem tuvākā un tālākā nākotnē.

Abi ministri apstiprināja, ka svarīgas un ļoti nozīmīgas ir abpusējas tikšanās ne tikai ministru, bet arī citu dienestu, departamentu vadītāju, konkrētu nozaru speciālistu līmenī.

— sarunā ar Meklenburgas Priekšpomerānijas ekonomikas ministru

Pirmdienas, 8.jūnija, pēcpusdienā ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs tikās ar Meklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes ekonomikas ministru Jirgenu Zeidelu, kurš uz vairākām dienām Latvijā ieradies lietišķā vizītē. J.Zeidela kungu pavada delegācija 33 cilvēku sastāvā, no tiem 22 ir Vācijas uzņēmēji.

Ekonomikas ministrijā starp abiem ministriem notika rosinoša domu apmaiņa par abu valstu saimniecisko sadarbību. Meklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes ekonomikai, tāpat kā Latvijā, raksturīga īpaša uzmanība tieši mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai. L.Strujevičs uzsvēra vidējo un mazo uzņēmumu saistību ar reģionālo attīstību, akcentējot Latvijas valdības rūpes par Latgales reģionu, kurā pašreiz ir vislielākais bezdarbs.

Meklenburgas–Priekšpomerānijas ekonomikas ministrs uzdeva virkni konkrētu jautājumu par Latvijas uzņēmēju ieinteresētību tādu kopuzņēmumu veidošanā kā būvniecība, būvmateriālu ražošana, jūras transports, tūrisms, pārtikas rūpniecība. J.Zeidelu interesēja arī Latvijas transporta attīstības virzieni. Uzzinājis, ka viens no mūsu valsts uzņēmumiem — "Latvijas dzelzceļš" — vēl nav privatizēts, viņš minēja, ka visā Vācijā privatizēti tikai aptuveni 30 vai 40 kilometri dzelzceļa, bet tas nozīmējot viņa sapratni, cik grūti ir risināt ar privatizāciju saistītas problēmas.

Runājot par dzelzceļu un mūsu valsts autoceļu uzlabošanas nepieciešamību, Latvijas ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijai kā tranzītvalstij ir ļoti svarīgi ne tikai attīstīt ostas, bet nodrošināt arī ērtu un ātru piekļūšanu tām.

Meklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes ekonomikas ministram paredzēts apmeklēt Liepāju, kur viņu interesējot speciālā ekonomiskā zona, osta un tekstiluzņēmums "Lauma".

Andrejs Jurēvics,

ekonomikas ministra padomnieks

Finansu ministrs:

— tiekoties ar Lietuvas finansu ministru

Pagājušās nedēļas nogalē, 4. un 5. jūnijā, Rīgu pirmo reizi apmeklēja Lietuvas Finansu ministrijas amatpersonu grupa finansu ministra Aļģirda Šemetas vadībā. Jau gada sākumā pēc Latvijas puses iniciatīvas šeit viesojās arī Igaunijas finansu ministrs Marts Opmans, un, kā, atklājot pagājušās nedēļas vizīti, uzsvēra A. Šemeta, cieša finansu un citu valsts institūciju savstarpēja sadarbība ir visu triju Baltijas valstu interesēs — jo gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Latvijā notiek finansu sektora reforma, kas būtu jākoordinē, turklāt trīs valstis vieno arī vēlme pēc iespējas straujāk integrēties Eiropas Savienībā. Tādēļ, kā atzīmēja Roberts Zīle, jau tuvākajā laikā iecerēts turpināt Latvijas aizsākto iniciatīvu un sarīkot visu triju Baltijas valstu finansu ministru tikšanos.

Tiekoties Latvijas un Lietuvas Finansu ministrijas vadošajām amatpersonām, sarunas skāra fiskālo politiku, valsts parāda vadīšanu, maksājumu bilanci, valsts makroekonomiskās situācijas analīzi, vērtspapīru tirgu un uzraudzības iestādes, nodokļu sistēmu, banku sistēmas attīstību un Eiropas integrācijas procesa vadību.

Piektdien vizītes noslēguma preses konferencē Aļģirds Šemeta atzīmēja abu valstu delegāciju sarunu rezultātus: panākta vienošanās par ilgstošu nākotnes sadarbību fiskālās situācijas salīdzināšanā, sagatavojot tam nepieciešamo metodiku; par Baltijas tranzīta līguma noslēgšanas nepieciešamību papildus pieciem jau noslēgtajiem Latvijas un Lietuvas līgumiem par tranzītu; par savstarpējo koordināciju akcīzes nodokļa noteikšanā un iekasēšanā; par informācijas apmaiņu ar Eiropas integrāciju saistītajos procesos; par salīdzinoša abu valstu budžeta prioritāšu pētījuma sagatavošanu. Finansu ministriju pārstāvji pārrunājuši arī sadarbību ar starptautiskajām finansu institūcijām, to skaitā Pasaules banku.

Savukārt Latvijas finansu ministrs uzsvēra sarunās izsecināto atziņu par nepieciešamību izstrādāt īpašu metodoloģiju abu valstu budžetu pozīciju salīdzināšanai, kas nav iespējama pašlaik, jo abās valstīs, mazāk kopbudžetā, vairāk pamatbudžetā, atšķiras paši tā veidošanas principi.

Svarīga, pēc R. Zīles domām, ir arī vienošanās par likumdošanas harmonizāciju, kas veicinātu vienota visas Baltijas vērtspapīru tirgus attīstību, kā arī vienošanās par abu valstu grāmatvedības standartu un metodoloģijas salīdzināšanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Lietuvas un Latvijas finansu ministri komentēja arī iespējamo Krievijas finansu krīzes ietekmi uz abu valstu ekonomisko stabilitāti. Pēc R. Zīles domām, tam, ka starptautiskās kredītreitinga aģentūras pazemina Krievijas reitingu, likumsakarīgi sekos arī tuvo Austrumeiropas, to skaitā Baltijas valstu, kredītreitinga pazemināšanās, kas savukārt varētu izraisīt jau esošo un potenciālo investoru lielāku piesardzību — Krievijas lieluma tirgus satricinājumi, viņaprāt, likumsakarīgi nelabvēlīgi ietekmē kaimiņvalstu stabilitāti. Taču, kā uzsvēra R. Zīle, ieguldot resursus svārstīgajā Krievijas ekonomikā vai tās kaimiņvalstīs , investoriem būtu bijis jārēķinās ar pašlaik radušos riska situāciju. A. Šemeta bija optimistiskāks un atzina, ka Lietuvas un Krievijas savstarpēji veikto investīciju apjoms nav nozīmīgs, tādēļ pagaidām finansiālais risks saistībā ar nestabilitāti Krievijā nav izraisījusi jūtamu efektu. Tomēr tas var pieaugt, pasliktinoties plašajiem Lietuvas un Krievijas tirdznieciskajiem sakariem.

Gan Lietuva, gan Latvija saņēmušas starptautisko finansu institūciju aizrādījumus par pārāk lielo ārējo maksājumu tekošā konta deficītu. Pēc R. Zīles domām, kritiskais līmenis Latvijā vēl nav sasniegts un riska gadījumā varētu tikt lietots jau Igaunijā aprobētais finansu instruments — tekošā konta stabilizācijas fonds. Un, kā atzina R. Zīle, šīs rezerves veidošanas nolūkā jau pašlaik zināmu daļu valsts naudas Latvijas Banka izvieto ārpus Latvijas. Tomēr pagaidām tās pielietojums vēl nav nepieciešams. Savukārt A. Šemeta komentēja Lietuvā īpaši tekošā konta samazināšanai izstrādāto valsts programmu — tās ietvaros jau šogad samazināts valsts ārējais parāds un budžeta fiskālais deficīts, tiek veicināts eksports un tiešās ārvalstu investīcijas, kuras nākotnē arī varētu veicināt eksporta apjoma pieaugumu, bet 1999. gada valsts budžets pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas iecerēts bez deficīta.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas padomē

Vakar, 9.jūnijā, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva atklāja Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes pirmo sēdi. Padome izveidota saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" un Ministru kabineta noteikumiem.

Padomē ir 11 pārstāvji no valsts institūcijām un pašvaldībām. Tās sastāvā ievērots paritātes princips: puse padomes locekļu pārstāv pašvaldības, puse — valsts institūcijas, un viens — Saeimu.

Pirmajā padomes sēdē par padomes piekšsēdētāju ievēlēts Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, bet par piekšsēdētāja vietnieku — finansu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja Signe Zeikate.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padome, izskatot jautājumu par īpašuma nodokļa iemaksu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 1997.gadā pārmaksu, nolēma, ka pārmaksātā summa (vairāk nekā 156 000 latu) tiks atmaksāta pašvaldībām proporcionāli (ņemot vērā faktu, ka daļa pašvaldību nav iemaksājušas visu plānoto summu).

Izskatīts ir jautājums par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu, ārpusskolas iestāžu un sociālās palīdzības iestāžu uzturēšanu. Padome nolēma, ka arī turpmāk šie norēķini tiks veikti ar Valsts kases strapniecību. Tajā pašā laikā jautājums par norēķinu kārtību (cik naudas pienākas katrai pašvaldībai) tiks atkārtoti izskatīts nākamajā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes sēdē — pēc tam kad Finansu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvju kopīgā darba grupa būs sagatavojusi priekšlikumus pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Šādi savstarpējie norēķini nepieciešami sakarā ar to, ka vienas pašvaldības teritorijā dzīvojošie izmanto citu pašvaldību teritorijā esošo iestāžu (skolas, pansionāta u.c.) pakalpojumus.

Padomes sēdē uzklausīta arī informācija par fonda izpildi šā gada pirmajos piecos mēnešos. Šajā laikā fonda ieņēmumi bijuši 11,8 miljoni latu, izdevumi — 11,4 miljoni latu.

FM preses dienests