Arhīvi runā

Vērtību un īpašuma nacionalizācija

1941.gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referent

Turpinājums. Sākums "LV" 9.06.1998. nr.167/169.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un

Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas

1941.gada 29.marta lēmuma projekts

par vērtību un īpašuma nacionalizāciju

LK(b)P CK sekretāram b.Amerikam Projekts

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P CK

Lēmums

"Par vērtību un īpašuma nacionalizāciju bijušajiem īpašniekiem, tautas ienaidniekiem, augļotājiem un citiem nestrādājošiem elementiem".

Uzskatot par nepieļaujamu, ka bijusī lielā buržuāzija — fabrikanti, rūpnieki, baņķieri, tirgotāji, augļotāji, namīpašnieki un citi nestrādājošie elementi, kuri kļuvuši bagāti uz strādnieku šķiras un darba zemnieku ekspluatācijas rēķina, tāpat kā agrāk turpina dzīvot par bezstrādes ienākumiem, nodarbojoties ar spekulāciju un vērtību pārdošanu, kuras kā cēlmetāli, dārgakmeņi, mākslinieciskas — vēsturiskas gleznas, skulptūras, paklāji dažādas mēbeles, audumi, muzikālie instrumenti u.t.t. viņiem ir lielos krājumos, kurus ir radījis strādnieku un zemnieku darbs, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P CK, vadoties no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1940.gada 28.oktobra dekrētiem, nolemj:

1) Izdarīt vērtību nacionalizāciju:

a) tām personām, kuru nekustamais īpašums saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrētiem ir nacionalizēts;

b) tautas ienaidniekiem.

2) Nacionalizācijai ir pakļautas visas vērtības, kuras mājas sadzīvē ir liekas un atrodas lielos cēlmetālu un valūtas, dārgakmeņu, dažādu mēbeļu, māksliniecisko gleznu, audumu, paklāju, apģērbu, muzikālo instrumentu u.t.t. daudzumos un kuru īpašniekiem ir bezstrādes ienākumu avots.

3) Nacionalizācijas vadībai apstiprināt komisiju šādā sastāvā: b.Ameriks (komisijas priekšsēdētājs), komisijas locekļi...

4) Uzdot komisijai kopā ar pilsētu un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem dekādes laikā sagatavot sarakstus par visām tām personām, kuras ir norādītas šā lēmuma 1.punktā.

5) Ieteikt komisijai divu dienu laikā sagatavot un iesniegt apstiprināšanai instrukciju par vērtību nacionalizācijas veikšanas kārtību un termiņiem. 29/III 41. Nr.689–ps."

 

LVA, 270.f. 1.s.apr., 30.I., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Kādā "instrukcijas" variantā bija norādīti šādi nacionalizētā īpašuma aprakstīšanas termiņi:

"a) 1941.gada 3.aprīlī šajā jautājumā ar LK(b)P apriņķa komiteju sekretāriem sasaukt instruktīvas sanāksmes;

b) 1941.gada 4.aprīlī sasaukt instruktīvas sanāksmes LK(b)P Rīgas pilsētas sekretāriem un rajonu izpildu komiteju sekretāriem;

c) katrā rajonā, pagastā pēc vajadzības no pārbaudītiem partijas biedriem izveidot komisijas un trijniekus, lai precizētu bijušo īpašnieku, tautas ienaidnieku, augļotāju un citu nestrādājošo elementu adreses, dzīvesvietas un sastādītu viņu adreses.

Visu sameklēšanas, precizēšanas un sarakstu sastādīšanas darbu visās pilsētās un apdzīvotajos punktos pabeigt līdz 1941.gada 1.aprīlim. Piezīme: par apraksta izdarīšanas dienu tiks paziņots īpaši." (LVA, PA — 121.f., 9.apr., 38.I., 3.lp.)

Šajā laikā pa visu Latviju tika sastādīti plaši "kaitīgo elementu" saraksti. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Staļina rajona "neuzticamo personu sarakstā" tika ierakstīts namīpašnieks Andrejs Mierkalns, rakstnieks Gotfrīds Milbergs, rakstnieks Ādolfs Erss, bijušais tieslietu ministrs Hermanis Apsītis un daudzi citi. Rīgas pilsētas Ļeņina rajona "melnajā sarakstā" ierakstīja pulkvedi Rūdolfu Kandi, pulkvedi Krišjāni Luļaku, ģenerāli Mārtiņu Jeski, ģenerāli Vili Spandegu, žurnālistu Rihardu Bērziņu, mākslinieku Kārli Miesnieku, profesoru Pāvili Pāvulsonu... Rīgas pilsētas Proletāriešu rajonā "neuzticamo sarakstā" no Valdemāra ielas ierakstīja 46 cilvēkus, no Anrī Barbisa — 9, Vāgnera – 1, Šarlotes — 6, Tallinas — 13, Brīvības ielas — 45 u.t.t., pavisam 378 cilvēkus. Liepājā milzum garus sarakstus sastādīja par naudas noguldītājiem, fabriku un uzņēmumu īpašniekiem, tirgotājiem, namīpašniekiem u.t.t. 1941.gada 10.aprīlī Rēzeknes apriņķa izpildu komisija nosūtīja LPSR Tautas Komisāru Padomei "lielo tirgotāju un spekulantu sarakstus" un lūdza sankciju par īpašumu nacionalizācijas uzsākšanu.

Šajos "neuzticamo" sarakstos iepretī daudzu uzvārdiem bija norādīts: "bez darba", "tagad strādā par sētnieku", "atrodas cietumā", "labas mēbeles", "vērtīgas gleznas" u.t.t.

Daudzi no šajos "melnajos sarakstos" ierakstītajiem drīz vien tika arestēti, citus aizveda 1941.gada 14.jūnija deportācijas akcijā. Kad šajā dienā varasvīriem vajadzēja izpildīt jaunos rīkojumus par aizvesto vērtīgākā īpašuma nacionalizāciju, izrādījās, ka daudzas mantas sen jau bija aprakstītas un atņemtas...

1941.gada 14.jūnijā aizvesto mantas

atņemšanas un realizācijas noteikumi

Centrālās komisijas sagatavotā instrukcija

izsūtīto īpašuma un saimniecību uzskaitei un izmantošanai

Pilnīgi slepeni

Aizliegts izdarīt izrakstus un noņemt kopijas

Atsūtīt atpakaļ Latvijas K(b)P CK

Sevišķajā sektorā ne vālāk par 1941.gada 1.jūliju.

Izsūtīto īpašuma un saimniecību

uzskaites un izmantošanas instrukcija

"1. Katrā apriņķī ir jānoorganizē izsūtīto īpašuma un saimniecību uzskaites un izmantošanas komisijas 5 cilvēku sastāvā: Latvijas K(b)P apriņķa komitejas, apriņķa izpildu komitejas (apriņķa zemes nodaļa), Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta un apriņķa izpildu komitejas finansu nodaļas pārstāvji.

Šīm komisijām tiek uzdota izsūtīto īpašuma un saimniecību uzskaites un izmantošanas darba vadība apriņķa robežās un šim mērķim speciāli izveidoto pagastu komisiju vadība.

2. Katrā pagastā pagasta izpildu komitejai ir jāorganizē komisija no pagasta izpildu komitejas pārstāvja, partijas organizācijas pārstāvja un milicijas pārstāvja. Komisijai ir jāsastāda sīks izsūtīto īpašuma apraksts.

Aprakstu komisija sastāda ar tās personas līdzdalību un viņas klātbūtnē, kurai izsūtītais ir uzticējis sava īpašuma realizāciju.

Tajā gadījumā, ja izsūtītais pats nav kaut kādai personai uzticējis sava īpašuma realizāciju, tad šo personu nozīmē pagasta izpildu komiteja no aktīvistu vidus, piedaloties finansu nodaļas pārstāvim un viņa klātbūtnē.

Aktu — īpašuma aprakstu sastāda 3 eksemplāros un paraksta visas četras personas (3 komisijas locekļi un 1 izsūtītā uzticības persona vai tā persona, kura viņu aizstāj). Viens akta eksemplārs glabājas pagasta izpildu komitejā, viens — pie komisijas un viens — pie uzticības personas.

3. Pamatojoties uz augstāk norādīto aktu, komisija kopā ar uzticības personu sastāda 3 īpašuma sarakstus: 1.saraksts — personīgais sadzīves īpašums (mēbeles, apģērbs, galda trauki un citi personīgās sadzīves priekšmeti, produkti un sadzīves materiāli); 2.saraksts — dārglietas, dārgmetāli (zelts, sudrabs, platīns), dārgakmeņi, kristāls, augstvērtīgas mākslas gleznas un citi augstvērtīgi mākslas priekšmeti, mūzikas instrumenti; 3. saraksts — ražošanas īpašums un inventārs: ēkas, darba un produktīvie lopi, ražošanas inventārs un mašīnas, sēklas materiāls, citi ražošanas materiāli, zeme un sējumi.

4. Personīgo sadzīves īpašumu (pēc 1.saraksta), kā likums, uzticības persona realizē (pārdod) tieši vai komisijas veikalos. Komisijai ir stingri jākontrolē, lai pārdošana notiktu par taisnīgām cenām un lai pārdošanas procesā nebūtu ļaunprātību un spekulācijas, un lai tās summas, kuras tiks saņemtas no īpašuma pārdošanas, uzticības personas nosūtītu izsūtāmajam uz to adresi, kuru norādīs Valsts drošības tautas komisariāta orgāni. Pēc pirmā saraksta pārdodamā īpašuma pirkšanas tiesības piešķirt galvenokārt valsts iestādēm vai organizācijām. Vērtīgie priekšmeti, kuri ir ierakstīti 2.sarakstā pret parakstu ir jānodod apriņķa izpildu komitejas finansu nodaļai.

Ražošanas īpašums un inventārs, kā arī ražošanas materiāli un sējumi (3.sarakstā iekļautie priekšmeti) skaitās nacionalizēti un nekādai pārdošanai nav pakļauti. Tie paliek saimniecībā un nonāk turpmākai izmantošanai atkarībā no tā, kam turpmāk tiks nodota saimniekošana.

5. Jautājums par izsūtītā saimniecības tālāko izmantošanu ir jāizlemj, vadoties no valsts interesēm un darbaļaužu interesēm:

a) Tajos gadījumos, kad izsūtītā saimniecība pēc sava izvietojuma un stāvokļa var būt piemērota, lai uz tās bāzes organizētu sovhozu vai tā filiāli, apriņķa izpildu komitejai ir jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi Latvijas PSR Sovhozu trestam. Ja saimniecību pēc tās izvietojuma un stāvokļa ir lietderīgi nodot tuvumā esošajai valsts izmēģinājumu vai mācību saimniecībai — apriņķa izpildu komitejai kopīgi ar staciju vai skolu direktoriem ir jāiesniedz attiecīgs priekšlikums Latvijas PSR Zemkopības tautas komisariātam.

b) Pārējās saimniecības tiek nodotas lauksaimniecības arteļiem vai zemes kopapstrādāšanas biedrībām (bez šaubām, tikai ar arteļa vai biedrības biedru piekrišanu), pie kam šajā gadījumā nekāda artelim vai zemes kopapstrādāšanas biedrībai nodotā īpašuma, zemes vai sējumu sadale nav paredzēta.

Saimniecība tiek nodota lauksaimniecības artelim nedalāmajā fondā bez maksas pēc apraksta un tiek uzņemta arteļa bilancē kā īpašums, kurš tiek saņemts no valsts. Zemes kopapstrādāšanas biedrībām īpašums tiek nodots pēc novērtējuma, pie kam saimniecības vērtība tiek noformēta kā ilgtermiņa kredīts (kredīta noteikumi tiks noteikti vēlāk), kurš ir jāatmaksā.

6. Ražošanas īpašuma pārpalikums, darba lopu pārpalikums, kurš šai saimniecībai nav nepieciešams, pēc komisijas ieteikuma tiek nodots mašīnu un zirgu nomāšanas punktiem vai mašīnu un traktoru stacijām.

7. Līdz tam laikam, kamēr jautājums par saimniecības turpmāku izmantošanu nebūs galīgi izlemts, pagastu izpildu komitejām ir jānodrošina normāla saimniekošana. Atbildība par pagaidu saimniekošanu (lopu apkopšana, govju slaukšana, piena nodošana u.t.jpr.) ir jāuzliek uzticības personai, kurai pagasta izpildu komitejai ir jāpalīdz normālas saimniekošanas nodrošināšanai.

Centrālā komisija"

 

LVA, PA–101.f., 1.apr., 31.I.,22., 23., 24.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

 

Slepeni

Pasākumi

izsūtīto īpašuma realizācijas organizēšanai

"1. Lai organizētu un kontrolētu izsūtīto īpašuma realizāciju, kuri dzīvoja Latvijas PSR pilsētās, pie Latvijas K(b)P Centrālās komitejas izveidot speciālu komisiju šādā sastāvā:

1. Krūmiņš — LK(b)P CK padomju — tirdzniecības daļas vadītājs, priekšsēdētājs.

2. Ķīsis — LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieks.

3. Cinis — valsts drošības tautas komisāra vietnieks.

4. Koroļevs — Iekšlietu tautas komisariāta pārstāvis.

5. Deglavs — Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs.

6. Tabaks — finansu tautas komisārs.

7. Paegle — tirdzniecības tautas komisārs.

Ieteikt partijas pilsētu, apriņķu un rajonu komiteju sekretāriem, pilsētu, apriņķu un rajonu izpildu komiteju priekšsēdētājiem izraudzīties no partijas un padomju aktīva pilnvarotos, nodrošinot tos ar izpildu komitejas pilnvarojuma dokumentiem un uzdot viņiem kopā ar māju pārvaldniekiem, sētniekiem un uzticības personām, kurām izsūtītie ir uzticējuši viņu īpašuma realizāciju, ne vēlāk kā līdz 1941.gada 17.jūnijam izdarīt dzīvokļu īpašuma pārbaudi un ņemt uzskaitē visu izsūtīto īpašumu, kurš ir paredzēts izņemšanai valsts ienākumiem un nodrošināt tā apsardzību un saglabāšanu līdz realizācijai.

Izņemšanai valsts ienākumos ir paredzēts šāds izsūtīto nestrādājošo elementu īpašums:

1. Transporta līdzekļi: automašīnas, motocikli, velosipēdi, ekipāžas, karietes utt. un, ja ir — zirgi, kā arī liellopi.

2. Jaudīgi radiouztvērēji.

3. Vērtīgi mūzikas instrumenti: pianino, klavieres, bajāni, pūšamie instrumenti utt.

4. Visi pavairošanas aparāti, rakstāmmašīnas, rotatori utt.

5. Vēsturiski mākslinieciskas vērtības: mēbeles, mākslas gleznas, visa veida apbalvojumu kausi un citas lietas.

6. Vērtīgi metāli: sudrabs, zelts, platīns izstrādājumos un stieņos, valūta, dārgmetāli, kristāls utt.

7. Dažāda veida ieroči un to kaujas piederumi, kā arī visa veida sprāgstvielas.

8. Medicīniskie un laboratorijas instrumenti un iekārtas.

9. Visa bibliotēka.

10. Visi seifi.

11. Fotoaparāti un visi to piederumi.

3. Lai novērtētu un realizētu izņemto īpašumu valsts ienākumā, pie pilsētu izpildu komitejām, bet Rīgas pilsētā pie rajonu izpildu komitejām un apriņķu izpildu komitejām izveidot speciālas komisijas šādā sastāvā:

1. Izpildu komitejas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētājs).

2. Partijas organizācijas pārstāvis.

3. Iekšlietu tautas komisariāta pārstāvis.

4. Finansu nodaļas pārstāvis.

5. Valsts–kooperatīvās organizācijas pārstāvis.

Atkarībā no komisijas darba apjoma tādā sastāvā pie izpildu komitejām var tikt izveidotas vairākas iecirkņu komisijas. Nepieciešamības gadījumā mantu novērtēšanai komisijas piesaista speciālistus.

Komisijas par valsts ienākumos izņemto īpašumu sastāda tā aprakstu ar novērtējumu 4 eksemplāros. Pirmais eksemplārs paliek komisijā — otrais — tās tirdzniecības organizācijas rīcībā, kurai īpašums nodots realizācijai, trešais eksemplārs — finansu nodaļai kontrolei un ceturtais eksemplārs — Centrālajai komisijai kontrolei.

Viss īpašums, kurš nav pakļauts realizācijai tirdzniecības organizācijās, bet ir jānodod valsts iestādēm un organizācijām, ir jānodod tikai ar Centrālās komisijas atļauju.

4. Uzdot LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam B.Ķīsim dot apriņķa izpildu komiteju priekšsēdētājiem norādījumu par steidzamu visu izsūtīto dzīvokļu ņemšanu uzskaitē, nepieļaujot dzīvokļa patvaļīgu sagrābšanu, bet šos dzīvokļus piešķirt tikai ar pilsētu un apriņķu izpildu komiteju atļaujām strādniekiem, atbildīgajiem darbiniekiem un darba inteliģencei."

 

LVA, PA–101.f., 1.apr., 52.I., 127., 128.lp.Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

LPSR TKP rīkojuma projekts

par izsūtīto īpašuma izņemšanu un realizāciju

Slepeni

Projekts

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes rīkojums

visām Latvijas PSR pilsētu un apriņķu izpildu komitejām

"Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nosaka šādu kārtību, lai pieņemtu uzskaitē un realizētu aiz Latvijas PSR robežām izsūtīto pilsoņu īpašumu.

1. Lai pieņemtu uzskaitē īpašumu, pie izpildu komitejām tiek izveidotas komisijas šādā sastāvā: izpildu komitejas priekšsēdētājs, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas rajona komitejas pārstāvis, finansu nodaļas pārstāvis.

2. Komisija veic izņemšanai paredzētā īpašuma izņemšanu, par ko sastāda attiecīgu aktu.

3. Izņemšanai nacionalizācijas veidā ir paredzēts šāds īpašums:

a) ražošanas darbnīcas, tirdzniecības un citas iestādes ar iekārtām;

b) zemnieku sētu un lauksaimniecības iestāžu īpašums un konkrēti: ēkas, darba un produktīvie lopi, lauksaimniecības mašīnas un rīki, sējumi, visa veida transporta līdzekļi;

c) greznuma priekšmeti un dārglietas: zelts, sudrabs, platīns un tā izstrādājumi, dārgakmeņi, pērles, porcelāna, kristāla, perlamutra, bronzas, ziloņkaula un citi mākslinieciskie izstrādājumi;

d) mājturības īpašums: antīkās mēbeles, sarkankoka un Karēlijas bērza stila mēbeles, klavieres, pianino, fortepiano, radiouztvērēji un citi mūzikas instrumenti, stila antīkie trauki, mākslinieciskie izstrādājumi (ar rokām veidotas gleznas, gravīras, skulptūras u.c.) un paklāji, kažokādas un kažokādu apģērbs: no sabuļa, melnbrūnās lapsas, jenota, bebra, karakula, šinšilas, kotika un pērtiķa ādas, izņemot stipri nonēsātas un nobružātas lietas; visāda veida optiskie izstrādājumi (fotoaparāti, tālskati, mikroskopi u.c.), bibliotēkas, kabinetu medicīnas iekārtas un citi medicīnas instrumenti;

e) rūpniecības produkcijas rezerves.

4. Uzskaitē ņemtais īpašums pēc akta ir jānodod finansu nodaļām realizācijai tādā kārtībā, kādu nosaka nolikums par valsts ienākumiem.

5. Tajās saimniecībās, kuru ģimenes locekļi ir atstāti kā tādi, kuri nevēlas braukt kopā ar ģimenes galvu, īpašums izņemšanai un realizācijai nav pakļauts, izņemot 3.punkta "c" sadaļā minētos greznuma priekšmetus.

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

Lācis"

 

LVA, PA–101.f., 2.apr., 439.I., 31., 32.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Šajā laikā Rīgā, Maskavas ielas 11. paraugspiestuvē tika sagatavoti 26 000 apcietināšanas orderi un šādas pilnvaras krievu valodā:

"Pilnvaroju savu radinieku (vai kaimiņu)... manis atstāto īpašumu realizēt desmit dienu laikā pēc šajā pilsētā pastāvošajām cenām. No īpašuma pārdošanas saņemtā nauda ir jānosūta uz adresi, kuru norādīs valsts drošības orgāni." Tālāk sekoja mantas uzskaite. Tā, piemēram, Andreja Strautnieka, kas dzīvoja Rīgā, Meža prospektā 26–4, apcietināšanas protokolā tika ierakstīts: "Aizturēts Andrejs Strautnieks. Nekādi kompromitējoši materiāli nav atrasti. Izņemtas pases uz Andreja Strautnieka un Karlīnes Strautniekas vārda." Turpat piezīmē norādīts: "Viss īpašums aprakstīts jau agrāk par parādiem." Par palikušo mantu — divām gultām, diviem krēsliem un diviem veļas skapīšiem — pilnvara tika izrakstīta uz Albertīnes Birzules vārda. Dzīvokļa atslēgas tika nodotas varas iestādēm uzticamu cilvēku rokās. Tā, piemēram, U.Hohlova, kura dzīvoja Rīgā, Zeļļu ielā 8, 1941.gada 15.jūnijā parakstīja šādu apliecinājumu: "Ar šo es apstiprinu, ka esmu saņēmusi no dzīvokļa Zeļļu ielā Nr.8, dz.3, sešas atslēgas. Viena no tām ir tās istabas atslēga, kuru aizslēdza LPSR Valsts drošības tautas komisariāta orgāni. Par to man ir zināms un es apņemos nevienu šajā istabā neielaist un pati tur neiet. Man ir zināms, ka šīs saistības nepildīšana tiek sodīta ar visu likuma bardzību."

 

(LVA, PA–110.f., 1.apr.,38.I., 7.lp.)