Nemitīgā kopdomā uz nepārtrauktu kopdarbu
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izraudzītā mūsu valsts pārstāvju delegācija joprojām ir Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresa (26.—28.maijs) noskaņā.Jau dažas šīs norises esam atgādinājuši arī mūsu publikācijās, tostarp sakarā ar pašvaldību demokrātiju Latvijā, jo tāds bija viens no kongresa diskusiju tematiem. Kongresa ieteikumi būs aktuāli vairāku gadu posmā, tālab ir būtiska stabila pieeja kongresa atzinumiem:
— pašvaldību stabilitātes princips jāietver Satversmē, pārkārtojot pašvaldības definīciju likumā "Par pašvaldībām" saskaņā ar Eiropas pašvaldību hartas principiem;
— Latvijā joprojām ir nepietiekama pašvaldību finansu neatkarība, tālab ir nepieciešami autonomi pašvaldību nodokļi, kuru likmes patstāvīgi noteiktu tikai un vienīgi pašas pašvaldības. Cita starpā, tika atzīts, ka ir jāpalielina pašvaldību iespēju daļa sabiedrisko izdevumu kopapjomā un ir jāatjauno pašvaldību tiesības aizņemties nepieciešamos līdzekļus;
— EP iesaka arī iespēju atgriezties pie tieši vēlētām reģionālām pašvaldībām, kā tas ir lielum lielajā vairākumā Eiropas valstu.
Tomēr vakar notikušajā LPS Pagastu apvienības valdes (PAV) saietā mazāk uzmanības tika veltīts globālajām problēmām nekā pašmāju norisēm. Ko darīt tālāk pēc lielsapulces Jaunpilī, kas pirms mēneša pulcēja prāvu daļu Latvijas pagastu vadītāju?
Katra nedēļa un pat diena nāk ar savu problēmu uzstādījumu. Vairāk nekā pusi laika PAV kārtējā tikšanās reizē veltīja grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam" un par nākamā gada budžeta projektu. Pašvaldības, it īpaši laukos, nav amorfa masa, kam būtu vienaldzīgs ikviens lats savas autonomās teritorijas lietu risinājumam.
Nenoliedzami, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" ir paredzēta papildu dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam ar visai iespaidīgu summu — 918 tūkstošiem latu, turklāt — lai nodrošinātu likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" izpildi.
— Bet, lai atļauts vaicāt, kāpēc manam mīļotajam Mālpils pagastam, teica LPS Pagastu apvienības valdes priekšsēdis Aleksandrs Lielmežs, — ir paredzēta ... apaļa nulle? — Ja lasām, kas šajā dokumentā ir apstiprināts "bagātajam" Rīgas rajonam, varam ieraudzīt vienīgi Baldoni, Allažus, Daugmali, Krimuldu, Ropažu, Salas un Siguldas pagastus. Finansu institūcijas mums nemitīgi atgādina, ka Latvija joprojām nav pietiekami turīga, jo jārēķinās ar dažādu apriņķu iespējām, un tas būtu saprotams. Bet kā lai arī es ieskaidroju sava pagasta cilvēkiem tā sauktajās pieņemšanas pirmdienās, ka man kabatā ir tikai lats, nevis pieci, kā gribētos? Saprotams, tas nav saistīts vienīgi ar mana pagasta apriti. Pie šī galda varētu būt vismaz puse no Latvijas gandrīz piecsimt pagastu vecākajiem.
Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomes priekšsēdis Jānis Līpacis rosināja raudzīties tālāk: uz visu Latvijas pagastu kopdomu, jo arī statistika liecina par to, ka lielum lielais vairākums latviešu joprojām vēlas dzīvot laukos.
— Kālab mums ir diplomātisko pārrunu klubs Rīgas centrā Reiterna namā, kaut gan arī par Latvijas starptautiskajām attiecībām ir diametrāli pretēji viedokļi, bet nav kas līdzīgs, teiksim, Latvijas pašvaldību diskusiju kluba. Te, Mazajā Pils ielā — iepretī Valsts Prezidenta pilij? Lai dzird, lai klausās, lai salīdzina uzskatus. Jo Latvija, vismaz mūsu senču un tam līdz arī pašreizējās paaudzes izpratnē vispirms un galvenokārt būs nevis dolāru "atmazgāšanas" zeme, bet gan stabilas lauksaimniecības valsts.
Par daudz ko, kas saistīts ar Latvijas lauku tagadni un nākotni, vakar Rīgas centrā runāja mūsu pagastu apvienības gaišie prāti (nekas, ka pašā lauku darbu jūklī bija atbraukuši tikai deviņu (no 26!) rajonu pārstāvji).
Jo skaidra ir turpmākā virzība: jau 16.jūnija pēcpusdienā uz ekonomiski saimniecisku un tamlīdz arī uz politisku diskusiju tiek aicināti Latvijas pagastu līderi, izpilddirektori un visi mūsu valsts lauksaimnieciski domājošo aprindu pārstāvji.
Šoreiz Mālpilī. Jo jau 4.septembrī un tieši Preiļos (lai joprojām būtu spēkā Latvijas novadu "līdztiesības" demokrātija) būs Jaunpils saietā paredzēto viedokļu saskare pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Nemitīgi un nepārtraukti — arī tāda var būt turpmākās virzības atslēga. Domu apmaiņa patlaban ir vairāk nekā nepieciešama. Lai būtu un pastāvētu.
Mintauts Ģeibāks,
"LV" nozares redaktors