Lietuvas Republikā

Pēc Valda Adamkus vizītes Romā

Lietuvas prezidents Valds Adamkus kopā ar kundzi Almu Adamkuvieni uzturējās darba vizītē Itālijā. Viņš viesojās arī Vatikānā, kur apsveica pāvestu Jāni Pāvilu II viņa 78. dzimšanas dienā un uzaicināja vēlreiz ciemoties Lietuvā. V.Adamkus uzdāvināja pāvestam māksliniecisku dārgmetālu un emaljas plaketi ar Viļņas Aušras vārtu attēlu, kas Jānim Pāvilam II atsauca atmiņā viņa vizīti Lietuvā 1993.gadā un lika izteikt vēlmi vēlreiz apmeklēt Viļņu. Zinot, ka nākamgad paredzēta pāvesta vizīte Polijā, V.Adamkus ļoti lūdza viņu kaut uz īsu brīdi pagodināt ar savu klātbūtni arī Viļņu. Pāvests to apsolījis, ja vien šāda vizīte būs iespējama viņa veselības stāvokļa dēļ.

Pēc tam V.Adamkus tikās ar Vatikāna valsts sekretāru Andželo Sodano un sprieda par sadarbību izglītības jomā, par katoļu baznīcas īpašumu atdošanu, par bruņotās struktūrās dienošo katoļu garīgo aprūpi u.c. Lietuvas prezidents izteica savu prieku par tradicionāli labajām un stiprajām Lietuvas un Vatikāna attiecībām, kuras varētu būt par paraugu citām valstīm.

V.Adamkus tikās arī ar Vatikānā strādājošajiem Lietuvas diplomātiskā dienesta pārstāvjiem, kuri informēja prezidentu, ka tikties ar pāvestu Jāni Pāvilu II viņa dzimšanas dienā ir ļoti liels gods un veiksme, jo šajā dienā pāvests delegācijas nepieņemot.

V.Adamkus tikās arī ar Itālijas prezidentu Oskaru Luidži Skalfaro un ar Itālijas premjerministru Romano Prodi.

Lietuvas "Valsts ziņām" — pieci gadi

Pirms pieciem gadiem, 1993.gada 21.maijā, nāca klajā "Valstybes žiniu" (Valsts ziņu) pirmais numurs, kas nomainīja līdz tam izdotās "Lietuvas Republikas Seima un valdības ziņas".

"Valsts ziņas" ir oficiāls valsts izdevums, kas publicē oficiālu valsts informāciju un dažādus juridiskos aktus — likumus, to projektus un labojumus, starptautiskus līgumus, atbildīgu amatpersonu apstiprināšanu vai atbrīvošanu no amata, dažādu uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu vai likvidēšanu, jaunāko privatizācijas un publisko piedāvājumu jomā u.tml. "Valsts ziņu" metiens piecu gadu laikā izaudzis līdz 20 tūkstošiem eksemplāru; tajā publicēts vairāk nekā 12 tūkstoš likumu un citu juridisko aktu.

Oficiālais izdevums iznāk ne retāk kā divas reizes nedēļā; tas var tikt izdots arī biežāk. Sestdienās ir pielikums "Informatīvie ziņojumi", bet svarīgākie Lietuvas juridiskie akti tiek publicēti arī angļu un krievu valodā ("Parlamentary Record" un "Vedomosti Litovskoj Respubliki").

Palielina un modernizē Viļņas lidostu

Viļņas starptautiskajā lidostā notika preses konference, kuras dalībnieki devās ekskursijā pa tikko rekonstruēto pasažieru reģistrācijas un bagāžas zāli, kuras rekonstrukcijai izlietoti 10 miljoni ekiju. Zālē iekārtoti astoņi jauni reģistrācijas galdi (tagad to ir 16), pasažieri vienlaikus reģistrējami sešiem reisiem. Viļņas starptautiskās lidostas ģenerāldirektors Stasis Dailīdka priecājas arī par citiem jaunumiem — transportieriem jaunu bagāžas pārbaudes iekārtu, ar kuru (saskaņā ar itāļu lidsabiedrības prasībām) jau no šī gada rudens tiks pārbaudīta visa pasažieru bagāža.

Rekonstrukcijas laikā uzgaidāmajā zālē nojaukti visi tur bijušie nožogojumi, citur pārcelti kioski un aptieka. Tagad Viļņas lidosta tiešām atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Katru dienu šajā lidostā paceļas un nolaižas 25—30 lidmašīnas, bet pavisam 1997.gadā šeit sagaidīti un pavadīti gandrīz 410 tūkstoši pasažieru. Pēc lidostas ģenerāldirektora aprēķiniem, 2000.gadā Viļņas lidostu apmeklēs ap pusmiljona pasažieru, bet 2010.gadā — apmēram miljons ceļotāju.

Pašlaik, kad visā Eiropā lidostas sacenšas savā starpā, lai palielinātu lidojumu skaitu, Viļņas lidostas 350 hektāru teritorijā vajadzēs atrast vietu privāto lidmašīnu bāzei, jo šeit arvien vairāk iegriežas privātas lidmašīnas. Turklāt, kā norādīja S.Dailīdka, iecerēts arī pagarināt skrejceļu līdz 3,5 km (pašlaik tas ir 2,555km garš).

Apbalvots Lietuvas cilvēktiesību centrs

Lietuvas cilvēktiesību centra darbs novērtēts ar Eiropas Savienības un ASV apbalvojumu — 20 000 ASV dolāru prēmiju par nopelniem — harmoniskas un brīvas sabiedrības veidošanā.

Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Viļņā piedalījās Eiropas Komisijas delegācijas Lietuvā vadītājs vēstnieks Henriks Šmīgelovs, ASV vēstnieks Keits Smits un Lielbritānijas vēstnieks Toms Makans. Apbalvojumu saņēma cilvēktiesību centra vadītāja Toma Birmontiene.

Cilvēktiesību centrs Lietuvā izveidots 1994.gada nogalē. Tā uzdevums — veicināt sabiedrības interesi par cilvēktiesībām un mācīt tās cienīt. Centrs pēta cilvēktiesību stāvokli valstī, īsteno dažādas izglītojošas programmas, kā arī rūpējas par dažādu ar cilvēktiesībām saistītu likumu uzlabošanu.

Uz Kuršu kāpām bez prāmja netikt

Lietuvas viesi, tostarp arī no Latvijas, arvien ir vēlējušies iepazīt brīnumgleznaino Neringu, dabas parku, kam līdzīga nav visā Baltijā. Savulaik uz šauro (platums — no 400 metriem līdz nepilniem četriem kilometriem) un izstiepto (garums — gandrīz 100 kilometru) slīpām priedēm noaugušo pussalu no Kurzemes bēguši zemnieki, kas svešajā pusē kļuvuši par brīviem ļaudīm un nodarbojušies ar zvejniecību. Laikam jau tālab līcim, kas atdala cietzemi no pussalas, dots Kuršu jomas vārds. Vēl pirms gadiem trīsdesmit dažos Neringas zvejniekciemos gadījās sastapt vecākus cilvēkus, ar kuriem latvieši varēja saprasties paši savā mēlē. Valoda bija senatnīga, ar īpatnām gramatiskām formām, arī ar lietuviešu un vācu vārdu piejaukumu, tomēr sazināties tas netraucēja.

Lai gan vairums Kuršu kāpu seno iedzīvotāju pēc otrreizējas padomju okupācijas pārcēlās uz palikšanu Vācijā, var jau būt, ka seno kuršu pēcteči Kuršu kāpās mīt arī mūsdienās, bet gaužām maz cerību, ka viņi vairs pratīs senču valodu. Toties neparasto dabu, arī Nidas kāpu ir vērts aplūkot. Tiesa, no 1. jūnija par pārcelšanu uz pussalu ir jāmaksā mazliet vairāk — 1,40 litu (viens lits — Ls 0,15) no galviņas (pensionāriem, skolēniem un studentiem - puscena). Par vieglās automašīnas pārvešanu jāmaksā 16 litu, bet par 30 vietu autobusu — 50 litu. Ja autobuss lielāks - 75 liti. Pērn akciju sabiedrība "Smiltynes perkela" pārcēlusi 1,5 miljonus cilvēku un 202 tūkstošus automobiļu.

Sezonas laikā uz Jūras muzeju iespējams nokļūt arī ar motorlaivām. To saimnieki no ceļotājiem prasa trīs litus (ja lielākas grupas, tad divus litus).

Igaunijas Republikā

Tallina kultūras galvaspilsētu pulkā

Tas kļuvis iespējams, pateicoties igauņu diriģentam Nēme Jervi. Viņš kopā ar ASV Detroitas simfonisko orķestri šopavasar devās viesturnejā pa sešpadsmit lielpilsētām. Amerikas un Eiropas mūziku mīlošie cilvēki blakus Londonai, Berlīnei un Vīnei varēja lasīt arī Tallinas vārdu. Tieši Igaunijā beidzās šī Eiropas turneja.

Jervi fenomens ir daudzpusējs. Izdoto disku skaits tuvojas rekordam, viņš apber orķestrus ar atklātumu un humoru. Kā svešinieks Amerikas kultūras dzīvē viņš šīs melnādaino pilsētas nīkuļojušu orķestri spējis pacelt kontinenta pirmā desmitnieka līmenī.

Maestro ir arī ļoti erudīts ekonomikā. Pateicoties viņam, valstī, kur kultūra netiek dotēta, Detroitā par 80 miljoniem dolāru uzcelts kultūras, mācību un tirdzniecības centrs.

Eiropā lielākajā daļā simfoniskajos orķestros sievietes nespēlē vispār, turpretī Jervi orķestrī ir diriģente sieviete, diriģents nēģeris un koncertmeistare sieviete.

Tas viss tagad pieder pasaulei, bet igauņiem viņš joprojām ir savējais, kurš solījies nebraukt uz Igauniju, pirms neuzsāks celt jauno Mūzikas akadēmijas ēku.

Maestro arī savus trīs bērnus ir izaudzinājis par izciliem mūziķiem — Madrides simfoniskā orķestra fleitiste ir meita Mārika, diriģents ar stāžu — dēls Pāvo, Ņujorkā jau darbojies pianists un diriģents — dēls Kristjans.

Koncertturnejas laikā bija iespējams koncertēt kopā ar ģimeni — ar Māriku Madridē, Vīnē pievienojās Kristjans, bet no Pāvo šķīra daži tūkstoši kilometru. Pēc dažām dienām Pāvo ar Stokholmas karalisko simfonisko orķestri devās Eiropas turnejā uz tām pašām pilsētām, kuras nesen bija apmeklējis tēvs.

Eiroturneju ar miljonu dolāru atbalstīja "Guardian Industries Corp." īpašnieks un prezidents Viljams Davidsons, kas biznesa interesēs ceļojis līdz ar orķestri, bet Tallinā ieradies personīgu interešu dēļ.

Otrs orķestra atbalstītājs ar 300 000 dolāru bija autofirma "Chrysler Corp."

Tallinā orķestris sniedza divus koncertus. Biļetes uz tiem maksāja no 150 līdz 800 kronām.

Programmā bija iekļauta romantiskā un mūsu gadsimta mūzika, tai skaitā arī melnādainā skaņraža Stilla "Afroamerikas simfonija".

Ievēlēts jauns valsts kontrolieris

Par valsts kontrolieri pēc vairākmēnešu posteņa vakances iecelts bezpartejiskais 31 gadu vecais Juhans Parts. Ar 48 balsīm par un 37 pret parlaments izdarīja savu izvēli par labu šim gados jaunajam darbiniekam.

Pirmais pasākums, ko iecerējis jaunais kontrolieris, ir risināt valsts kontroles administrācijas jautājumus. "Personālam ir jābūt augsti kvalificētam," izteicās Parts. Viņš piebilda, ka personāla kvalifikācija daudzās valsts iestādēs ir viduvēja un arī Valsts kontrole nav izņēmums.

Parta secinājumiem piekrīt arī iepriekšējais valsts kontrolieris Hindreks Meri. Parts teica, ka akceptējot Valsts kontroles līdzšinējo darbību, un piebilda, ka atklātā pārvaldē nedrīkst būt no kontroles brīvu zonu, tāpat nav pieļaujama bez kontroles jebkāda sabiedrisko līdzekļu izlietošana.

Juhans Parts ir beidzis Tartu universitātes tiesību zinātņu fakultāti un kopš 1991.gada strādājis Tieslietu ministrijā. 1992.gadā viņš kļuvis par kanclera vietnieku.

Tūkstošiem dolāru sieviešu izglītības pilnveidošanai

Profesore Marju Lauristina Igaunijas sieviešu izglītošanai no Eiropas Savienības un ASV ir saņēmusi 20 000 dolāru prēmiju.

— Šī nauda nav domāta man — teica Lauristina.— Prēmiju saņēma mans projekts, kas paredz sieviešu pilsoniskās izglītības līmeņa paaugstināšanu.

Tas bija patīkams pārsteigums, jo līdz šim dažādi sieviešu izglītošanas projekti naudas trūkuma dēļ ir palikuši uz papīra.

Eiropas Savienības Igaunijas pārstāvniecība un ASV vēstniecība izteica priekšlikumu izstrādāt pilsoniskās sabiedrības attīstības projektu un pretendēt uz prēmijas saņemšanu. Šī prēmija (Democracy and Civil Society Award) ir ES un ASV kopējais projekts ar mērķi veicināt un paātrināt pilsoniskās sabiedrības izveidošanu postkomunisma valstīs. Prēmijai līdzi tiek dots diploms ar ASV prezidenta Bila Klintona un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žaka Santēra parakstiem.

M.Lauristina norādīja, ka par prēmijas naudu gribot rīkot seminārus, kursus un plašsaziņas līdzekļu mācības.

— Mēs gribētu sniegt sievietēm tādas zināšanas un prasmi, lai viņas varētu brīvi izteikt savas domas gan par Igaunijas attīstību, gan arī par to, kā Igauniju ietekmēs tās iestāšanās Eiropas Savienībā.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis

par Igauniju — Katrīna Ducmane