Latvija sagaida Latvijas draugus

Šodien mūsu valstī sākas Islandes Republikas prezidenta Oulafura Ragnara Grīmsona oficiālā vizīte

Viņa ekselence Oulafurs Ragnars Grīmsons ( Olafur Ragnar Grimsson ), Islandes Republikas prezidents, dzimis 1943. gada 14. maijā Īsafjerdirā, Islandē. 1962. gadā beidzis Reikjavīkas ģimnāziju, bet 1965. gadā ieguvis ekonomikas un politoloģijas bakalaura grādu Mančesteras universitātē, 1970. gadā Mančesteras universitātē ieguvis filozofijas zinātņu doktora grādu politoloģijā un ieteikts par politoloģijas pasniedzēju Islandes universitātē. No 1970.līdz 1978.gadam Oulafurs Ragnars Grīmsons lasījis lekcijas politoloģijā un veicis pētniecības darbu Islandes universitātē, bijis šīs augstskolas profesors.

Vienlaikus augstskolas pasniedzēja darbam nākamais prezidents no 1966.līdz 1970. gadam veidojis politiskos un sociālo jautājumu apskatus Islandes televīzijai un radio . No 1966.līdz 1970. gadam darbojies Islandes Progresīvās partijas jaunatnes federācijas valdē. No 1974. līdz 1978. gadam bijis Islandes Parlamenta loceklis, bet 1974.un 1975. gadā — Islandes Liberālās un kreisās alianses izpildpadomes priekšsēdētājs. 1978. gadā Oulafurs Ragnars Grīmsons ievēlēts Islandes parlamentā kā Reikjavīkas Tautas alianses partijas pārstāvis. No jauna šajā amatā ievēlēts 1979. gadā. No 1980. līdz 1983.gadam bijis Tautas alianses parlamentāras grupas priekšsēdētājs, bet no 1987.līdz 1995. gadam — Tautas alianses līderis. No 1988.līdz 1991.gadam Oulafurs Ragnars Grīmsons bijis Islandes finansu ministrs, no 1966.līdz 1968. gadam — Islandes Ekonomiskās padomes loceklis, bet no 1971.līdz 1975.gadam — Islandes Radioraidījumu dienesta padomes loceklis. Pildījis arī daudzus citus sabiedriskos pienākumus.

1974. gadā Oulafurs Ragnars Grīmsons apprecējies ar Gudrunu Katrīnu Torbergsdotiru. Ģimenē ir divas dvīnes — Dalla un Tinna.

 

Gudruna Katrīna Torbergsdotira

, Islandes Republikas prezidenta kundze, dzimusi 1934.gada 14.augustā Reikjavīkā kapteiņa ģimenē. 1955.gadā beigusi Reikjavīkas ģimnāziju, un pēc tam strādājusi Islandes dabas muzejā. No 1965.līdz 1972.gadam dzīvoja Dānijā un Zviedrijā, studējusi arheoloģiju un sociālās zinātnes. Gundruna Katrīna Torbergsdotira bijusi Islandes Pasta darbinieku arodbiedrības izpilddirektore. Aktīvi darbojusies sociālajā un municipalitāšu jomā.

 

Šorīt augstos viesus Rīgas starptautiskajā lidostā sagaida mūsu valsts ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kā arī Latvijas vēstnieks Islandē Gvido Zemrībo un citas mūsu valsts oficiālās personas. No lidostas Islandes prezidents ar kundzi dosies uz Rīgas pili, kur viņus sveiks Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze. Augstie viesi parakstīsies goda viesu Zelta grāmatā. Pēc abu valstu prezidentu sarunas paredzēts parakstīt starpvalstu līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību. Pēc tikšanās ar Latvijas republikas Valsts prezidentu Islandes prezidents noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā viesnīcā "Radisson SAS" notiks Islandes prezidenta un Latvijas Ministru prezidenta saruna. Pēc tam Islandes prezidents ar kundzi apmeklēs Rīgas Domi, bet tālāk dosies uz Saeimas namu. Šeit paredzēta Islandes prezidenta un oficiālās delegācijas sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni un Saeimas deputātiem. No Saeimas nama Islandes prezidents dosies uz savas valsts goda konsulātu, kur tiksies ar Islandes goda ģenerālkonsulu Latvijā Gisli Reinisonu un goda konsuli Janu Balodi.

Vakarā Rīgas pilī notiks Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ainas Ulmanes kundzes rīkota dineja par godu augstajiem viesiem.

Savukārt Islandes Republikas ārlietu ministrs Haldors Asgrimsons ( Halldor Asgrimsson ) šopēcpusdien Latvijas Universitātes Senāta zālē sniegs priekšlasījumu "Eiropas drošība un NATO paplašināšanās", ko noklausīties ir ielūgti Rīgas diplomātiskā korpusa dalībnieki, Latvijas politiķi un ievērojami mūsu valsts inteliģences pārstāvji.

Rīt Islandes Republikas prezidents ar kundzi un oficiālo delegāciju izbrauks uz Turaidas muzeja rezervātu. Šeit augstos viesus sagaidīs Latvijas kultūras ministre Ramona Umblija. Dainu kalnā muzicēs folkloras kopa "Senleja" . Islandes prezidents ar kundzi apmeklēs arī Siguldas pilsētas domi. Rīt pēcpusdienā Rīgas pilī paredzēta Islandes un Latvijas prezidentu preses konference. Bet vizītes noslēgumā augstais viesis apmeklēs firmas "MGH-Eimskip" biroju.

Islandes Republikas prezidenta valsts vizīte Latvijā ir ne vien politiski nozīmīga, bet arī dziļi simboliska — Islande bija pirmā valsts, kas 1991.gadā paziņoja, ka atzīst Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību. Jau 1926.gadā tika nodibinātas Latvijas un Islandes diplomātiskās attiecības. Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā par šo notikumu atgādina piemiņas akmens — Latvijas valsts un latviešu tautas dāvana mazajai, pašapzinīgajai ziemeļu valstij.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors