Par robežām — drošām un skaidrām

Par Latvijas un Somijas robežapsardzēs sadarbību

Somijas Robežapsardzes priekšnieks ģenerālleitnants Hannu Ahonens un Latvijas Latvijas Valsts robežapsardzes priekšnieks pulkvedis Gunārs Dāboliņš

No šī gada 10. līdz 12. jūnijam Latvijā darba vizītē uzturas Somijas Robežapsardzes priekšnieks ģenerālleitnants Hannu Ahonens.

Lietišķie kontakti Latvijas Republikas Robežsardzei ar Somijas Robežsardzi sākās pēc Latvijas Valsts robežapsardzes pāriešanas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Somijas Robežsardze ir atbalstījusi Latvijas Republikas Robežsardzi gan apmācības jautājumos, gan sniedzot materiālu atbalstu. Tie ir sauszemes transporta līdzekļi, kuteri ostu akvatoriju un tiem blakusesošo ūdeņu kontrolei, mācību līdzekļu komplekts Rēzeknes mācību centram, moderns patruļkuģis "TIIRA", pasaules valstu ceļojuma dokumentu kontroles "Edisson" sistēma. Somijas Robežsardze ir sekmējusi Latvijas Robežsardzes kinoloģiskā dienesta izveidošanos un dāvinājusi dienesta suņu kucēnus.

Ar Somijas Robežsardzes palīdzību ir notikuši mācību kursi: par pasu kontroli; par viltotu ceļojumu dokumentu atklāšanu; par kinoloģiskā dienesta personāla apmācību; par budžeta sastādīšanu, sagādes un plānošanas sistēmas apmācību; par krasta apsardzi; par automatizēto datu apstrādi, materiālu apgādi.

Vakar, 10.jūnijā, notika Somijas Robežsardzes priekšnieka ģenerālleitnanta Hannu Ahonena preses konference, kuru atklāja Latvijas Valsts robežapsardzes priekšnieks pulkvedis Gunārs Dāboliņš :

— Latvijas Robežsardzei šī ir ļoti nozīmīga vizīte. Ir pagājis gads kopš manas vizītes Somijā, kad arī aizsākās mūsu sadarbība. Tagad mēs varam apspriest, kas ir padarīts gada laikā, kā arī apspriest turpmākās sadarbības iespējas. Sarunas notiks tieši uz robežas, lai rezultāti būtu praktiski redzami. Mēs ar H. Ahonenu apmeklēsim austrumu robežu — Daugavpils Robežapsardzes pārvaldi, tiks apskatīts Krievijas un Latvijas robežas iecirknis un Rēzeknes robežsargu skola. Es ceru, ka Somijas delegācija kā mūsu partneris godīgi novērtēs mūsu robežsardzes stāvokli uz robežām, runājot arī par vēl esošajām problēmām. Somijai ir vislielākā prakse, sargājot Eiropas austrumu robežu, un šī pieredze mums ir ļoti būtiska un svarīga.

Tad runāja Somijas Robežapsardzes priekšnieks ģenerālleitnants Hannu Ahonens :

— Es ar lielāko prieku pieņēmu Dāboliņa kunga piedāvājumu ierasties Latvijā. Esmu gandarīts, ka programma ir tik ļoti piesātināta, pastāvot iespējai reāli redzēt, kas notiek uz robežām. Somijai ir robeža ar Krieviju, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža. Ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, arī Latvija nonāks tādā pašā robežsituācijā kā Somija.

Mūsu sadarbības pirmajā gadā ir bijuši apmēram 20 kopēji pasākumi - mācības, kurās piedalījās ap 200 Latvijas robežsargu. Protams, no šīm mācībām jūs varat paņemt tikai savai situācijai derīgo. Priecē tas, ka Latvijas robežsargi bija ļoti ieinteresēti mācībās un somu pasniedzējiem nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem. Viens no aktuāliem jautājumiem bija par Somijas Robežapsardzes struktūru. Somijā par jūras un sauszemes robežu apsargāšanu atbildīga ir tikai un vienīgi Somijas Robežapsardze. Taču mums ir ļoti cieša sadarbība arī ar citām institūcijām - muitu, policiju utt.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vācijas mīnu traleru eskadra no 12. līdz 15.jūnijam apmeklē Rīgu

Pēc artilērijas lietošanas mācībām austrumos no Dānijas salas Bornholmas 4. un 5.jūnijā eskadra laikā no 8. līdz 11.jūnijam Vācijas un Latvijas kara jūrnieku kopējo mācību BALTIC SWEEP ’98 ietvaros Rīgas jūras līcī meklēs un iznīcinās mīnas un munīcijas daļas, kas jūrā atrodas kopš Pirmā un Otrā pasaules kara. Šādā veidā tā sniegs savu ieguldījumu Baltijas jūras "piesārņojuma" iznīcināšanā.

Pēc kopējām mācībām BALTIC SWEEP ’98 Rīgas jūras līcī vācu jūrnieki no 12. līdz 15.jūnijam apmeklēs Andrejostu, pēc tam eskadra dosies vizītē uz Nortelji Zviedrijā.

Kopējām mācībām BALTIC SWEEP ’98 un Rīgas apmeklējumam jāpauž un vēl vairāk jāpadziļina draudzīgās attiecības starp Latviju un Vāciju un īpaši starp abu valstu jūras kara spēkiem.

Papildus jau minētajiem programmas punktiem visa ceļojuma laikā notiks apkalpes un uz kuģa esošo štāba kareivju apmācība un to kvalifikācijas celšana visos iedomājamos militārās kuģošanas nozares veidos — no manevriem līdz pat kuģošanas un navigācijas mācībām, kvalifikācijas celšanai un sanitāro iemaņu iegūšanai. Šajā informācijā minētas tikai dažas svarīgākās mācību jomas.

Eskadras sastāvā ir dažādu tipu traleri: 6.mīnu traleru eskadras 351.klases trīs mīnu traleri (ULM, WOLFSBURG, DÜREN), tās pašas 6.mīnu traleru eskadras 331.klases divi mīnu iznīcinātājtraleri (VÖKLINGEN, MARBURG) un 1.mīnu traleru eskadras 332.klases viens mīnu iznīcinātājtraleris (BAD BEVERNSEN), kā arī viens 5.mīnu traleru eskadras bāzes kuģis MOSEL. Tas ļauj īpašā veidā iegūt zināšanas par jebkuras citas sistēmas iespējām, kā arī padziļina savstarpēju izpratni.

Vācijas vēstniecības informācija

Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons no 11. līdz 17.jūnijam rīko militāri patriotisko nometni

Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā notiks militāri patriotiskā nometne. Tajā piedalīsies 50 skolēni no Varakļānu, Viļānu vidusskolas un Barkavas lauksaimniecības skolas, kas aizvadītajā mācību gadā savās mācību iestādēs brīvprātīgi apguvuši valsts aizsardzības mācības teorētisko kursu. Trīsgadīgajā eksperimentālajā mācību programmā praktisko nodarbību sadaļā ir paredzēts, ka vasaras nometnēs jaunieši apgūst ierindas mācību, lauka taktiku, darbības katastrofu vietās, Latvijas valsts un Latvijas bruņoto spēku vēsturi, Latvijas Republikas militāro formējumu uzbūvi un praktiskās iemaņas šaušanā ar dažādiem strēlnieku ieročiem.

Nometnes laikā jaunieši iepazīsies ar reālo karavīru dzīvi Mobilo strēlnieku bataljonā, ar karavīru tradīcijām, kas Alūksnē saglabājušās no tiem laikiem, kad šeit bija izveidots Latvijas armijas 7.Siguldas kājnieku pulks.

14.jūnijā militāri patriotiskās nometnes dalībnieki piedalīsies piemiņas pasākumos Gulbenē un Litenē.

Paredzēts, ka nākamajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi sāks apgūt vēl vairākās Vidzemes skolās un nometnes dalībnieku Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā būs krietni vairāk.

Militāri patriotiskā nometne tiks svinīgi atklāta Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā 9.jūnijā.

Aizsardzības ministrijas

preses centrs

Rīt un parīt, 12. un 13.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis piedalīsies Eiropas valstu parlamentu spīkeru un prezidentu konferencē Zviedrijas Riksdagā Stokholmā. Konference tiek organizēta sadarbībā ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, un tajā aicināti piedalīties parlamentu spīkeri un prezidenti no EPPA dalībvalstīm, valstīm ar īpašā viesa statusu, kā arī valstīm novērotājām.

Konferencē, kuras temats ir "Valstu parlamentu uzdevumi paplašinātā demokrātiskā Eiropā", ar galveno ziņojumu uzstāsies Austrijas parlamenta spīkers Heincs Fišers. Paredzēta arī Spānijas Deputātu kongresa prezidenta Frederiko Triljo Figuero un Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Genadija Seļezņova uzstāšanās, kā arī debates.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis atgriezīsies Rīgā svētdien, 14.jūnijā.

Saeimas preses dienests

Par ievēlējamo deputātu skaitu

Centrālā vēlēšanu komisija vakar, 10.jūnijā, noteica ievēlējamo deputātu skaitu katrā vēlēšanu apgabalā.

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nosaka, ka 7.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēs 28 deputātus, no Vidzemes vēlēšanu apgabala — 25, no Latgales vēlēšanu apgabala — 18, no Kurzemes vēlēšanu apgabala — 14, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala — 15 deputātus. Salīdzinājumam 6.Saeimas vēlēšanās ievēlējamo deputātu skaits katrā vēlēšanu apagabalā bija: Rīgā — 27, Vidzemē — 25, Latgalē — 19, Kurzemē — 14, Zemgalē — 15.

Tādējādi izmaiņas skārušas tikai Rīgas un Latgales vēlēšanu apgabalus. Rīga ieguvusi par vienu deputāta vietu vairāk, savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits par vienu vienību sarucis.

Šīs izmaiņas saistītas ar vēlētāju skaita izmaiņām vēlēšanu apgabalos.

Interesanti, ka kopējais vēlētāju skaits salīdzinājumā ar 6.Saeimas vēlēšanām turpina augt. 1995.gadā četrus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām Iedzīvotāju reģistrā pavisam bija reģistrēti 1 334 345 vēlētāji, bet šogad — 1 348 535 vēlētāji.

Kristīne Bērziņa,

CVK preses sekretāre

Saskaņā ar Latvijas administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kas fiksēts attiecīgos dokumentos, joprojām turpinās apziņas un izpētes procesi.

Šīs nedēļas apritē nupat Dagdā, Krāslavas, Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pārstāvju tikšanās reizē, radās domas par saskarsmes un tuvības iespējām. Jo administratīvi teritoriālā reforma ir saskarīga norise, kam vajadzīgs piepildījums un turpinājums.

Mūsu priekšā — Pašvaldību teritoriālo reformu sekretariātā nule saņemtais dokuments: "Šodien, 3. jūnijā, Daugavpils rajona Līdumnieku pagasta padomes sēdē deputāti pieņēmuši lēmumu apvienoties ar kaimiņos esošo Demenes pagastu.

Sagaidāms, ka analoģisks lēmums par apvienošanos ar Līdumnieku pagastu rīt tiks pieņemts Demenes pagasta padomes sēdē. Bet jau 11. jūnijā abu pagastu pašvaldību pieņemtos lēmumus varētu izskatīt Daugavpils rajona padome.

Apvienotā pašvaldība — jaunā administratīvi teritoriālā vienība varētu nest Demenes pagasta nosaukumu, tās centrs atradīsies Demenes ciemā, bet Līdumnieku pagasts saglabāsies kā teritoriālā iedalījuma vienība".

Piebildīsim, ka šī Latvijas teritorijas daļa mūsu apriņķu (rajonu) saskarsmē attiecas uz dienvidaustrumu apvidu, kas skar vienlīdz Latgali, bet tikpat zīmīgi arī Lietuvu un Baltkrieviju. Par lietuviešu meklējumiem un atradumiem (vai varbūt arī zaudējumiem?) šajā sakarā esam rakstījuši vairākkārt, un kaimiņu paraugs varētu būt visai zīmīgs. Tomēr Dagdā galvenokārt tika runāts par Dānijas vietējo varu nacionālās asociācijas (mūsu izpratnē — LPS) priekšlikumiem, kā sekmēt tā dēvētos pilotprojektus. To būtība formulēta dažās idejās:

— pašvaldības bez mazpilsētas;

— pašvaldības mazpilsētu apkaimē;

— pašvaldības un mazpilsētas lielāku pilsētu tuvumā.

Saskaņā ar Dānijas sākotnējo ierosmi Latvijas situācijai izraudzīja divas atšķirīgas teritorijas:

— pagastu kopu bez tipiskas mazpilsētas Jelgavas rajonā (Eleja, Sesava, Lielplatone un Vilce);

— tamlīdz arī pagastu kopu ar mazpilsētu Krāslavas rajonā (Dagda, Dagdas pagasts, Ķepovas pagasts, Asūnes un Konstantinovas pagasti).

Jā, Dagdā tika runāts par šejienes situāciju, par visiem "par" un "pret". Kā rakstīts sanāksmes dokumentos, Dagdas novada attīstībā viens no mērķuzdevumiem ir izveidot optimālu administratīvo vienību. Te piedāvāti vairāki varianti, kur minimālais ir Dagdas pilsētas un pagasta apvienošanās, bet maksimālais — Krāslavas rajona sadalīšana divās daļās.

Šajā situācijā būtiska bija domu apmaiņa, un žēl, ka par pašreizējo apriti un turpmākajām iespējām argumentēti izteicās vienīgi Daugavpils rajona Asūnes pagasta priekšsēdis Jānis Vilgerts.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" nozares redaktors