Pamatu cilvēki, diplomāti Grosvaldi

Dr.habil.hist., prof. Rihards Treijs — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "LV" Nr. 30, 22.02.2001., Nr. 31, 23.02.2001., Nr. 36, 06.03.2001.

Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica vēstules latviešu diplomātiem

Parīzē, 1919.g. 9. aprīlī

Augsti cienīts FR.Grosvalda kgs!

Pateicos par Jūsu vēstuli, kurā Jūs paziņojāt, ka pieņemat Latvijas ministra (sūtņa — R.T. ) vietu Stokholmā. Rīt, 10. aprīlī, aizbrauc uz Londonu K.Zariņa kgs; viņš Jūs plašāk informēs par jautājumiem, kas stāv sakarā ar Stokholmas pārstāvniecību. Pagaidām ziņošu Jums pašu galvenāko.

Stokholmā, kā Jums būs zināms, pastāv jau ilgāku laiku Latviešu informācijas birojs, kas vispirms atradās Latviešu nacionālās padomes un tagad — Latvijas pagaidu valdības rīcībā. Tur strādā Ieviņa kgs un Antona jkdze. Šo biroju tagad pados jaundibināmai Stokholmas legācijai, un būtu vēlams, lai Jūs atrastu par iespējamu to pārveidot konsulātā. Vēlams, lai legācija un konsulāts būtu šķirti arī telpu ziņā. Legācijas organizācija būs pirmais darbs, ko, saskaņā ar Jūsu padomiem un vēlēšanos, iesāks jau K.Zariņa kgs. Jums būtu jāizvēlas bez jau minētiem darbiniekiem vajadzīgie palīga spēki, ja iespējams, no Londonā dzīvojošiem latviešiem. Darbības mērķis vispirms būtu panākt Latvijas patstāvības atzīšanu, sakaru uzturēšanu ar citām legācijām, Ārlietu ministriju un Latvijas valdību, tad parastā diplomātiskā darbība (pasu un vīzu izdošana, kur, zināms, vajadzīga stingra kontrole); beidzot jāizpēta apstākļi, kas būtu labvēlīgi Ziemeļvalstu federācijas dibināšanai.

Pēc Jūsu fotogrāfiju saņemšanas tūliņ izgatavosim un izsūtīsim Jums akreditēšanas rakstu un pilnvaru.

Es ļoti priecājos, ka Jūs esat pieņēmuši Latvijas ministra posteni Stokholmā, un esmu pārliecināts, ka laba kopdarbība pastāvēs mūsu starpā un ražīgi panākumi būs Jūsu darbam.

Visā augstcienībā

Jūsu Zigfr. M.

Rīgā, 1919.g. 7. augustā

Nr.1596

Ļoti cienīts Dr. O.Grosvalda kungs!

Pateicos par Jūsu 17. un 29. jūlija vēstulēm Nr. 30 un 51, kuras saņēmu 4. un 6. augustā ar vēstulēs minētiem pielikumiem.

Ģenerāļa Gopera lietā lūdzu spert visenerģiskākos soļus sakarā ar viņa pārbraukšanu uz Latviju, jo Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti Latvijas armijai trūkst spējīgu augstāko oficieru, līdzīgu ģenerālim Goperam.

Atbildot uz jautājumiem par tirdzniecisko sakaru nodibināšanu starp Latviju un Franciju, jāsaka, ka Jūsu direktīvas franču tirgotājiem par preču ievešanu ir pareizas. Ievērojot preču trūkumu un samērā augstās cenas, valdība neliek šķēršļus preču ievešanai. Katrā gadījumā ievedējam jāsaņem no Jums atļauja uz ievešanu. Valdība domā, ka tāda atļauja būtu izdodama, izņemot vienīgi gadījumus, ja preces, kuras grib importēt uz Latviju, izrādītos par nevajadzīgām vai arī cenas par pārāk augstām. Pret Jūsu vēstulē minēto preču ievešanu nekādu iebildumu nav. Cenas uz precēm mazinās ievedumu pavairošanās dēļ. Beidzamās nedēļās Rīgā ir iesūtīts stipri daudz preču no Skandināvijas tieši un Amerikas preces via Kopenhagena . Ar linu izvešanu lietas aizvien uzlabojas. Valdība pārdod linus ne tikai dažām firmām, bet izdala tos starp dažādām zemēm. Linu ir pietiekoši, un linu pievešana Rīgā arvien pieaug. Bet valdība linus nedod kā kompensāciju par ievestām precēm, ja tās nav pirmās nepieciešamības objekti, bet gan par liniem grib iegūt ārzemes valūtu, jo citu ceļu tikt pie ārzemes valūtas mums šinī brīdī nav. Preču importieri kā kompensāciju par ievestām precēm var saņemt, pa lielākai daļai, krievu cara naudu, grūtāki "Ostnaudu", un, ja viņi vēlas, protams, Latvijas naudu. Valsts kasē tagad atrodas daudz "Domesnaudas", bet neticu, ka būs firmas, kas labprāt vēlētos to ņemt. Pašlaik Latvijā atrodas angļu, beļģu un zviedru lielu firmu pārstāvji, kuri linus jau pērk. Ja Francijas tirgotāji ir ieinteresēti linu jautājumā, varat ieteikt, lai pasteidzas, jo pieprasījums pēc liniem ir ļoti liels.

Par vispārīgo stāvokli jāsaka, ka tas ar katru jaunu dienu arvien vairāk nostiprinās. Mēs lūdzam Jūs arī no savas puses Parīzē darīt visu, lai vāci ātrāk atstātu Kurzemi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šeit vācu un krievu reakcionāru starpā pastāv vēlēšanās izvest plānu par Krievijas–Vācijas aliansi, vismaz pa daļai. Kamēr vāci nav Kurzemi atstājuši, mēs neticam nevienam viņu solījumam. Vācu aiziešanas diena no Kurzemes būs Latvijas nacionālo svētku diena. Bet, līdz kamēr tas notiek, pieliekat visu enerģiju, lai uz to pamudinātu Sabiedrotos, jo viņiem ir līdzekļi, ar kuriem Vāciju uz to piespiest, piem., Vācijas bloķēšana, Vācijas karagūstekņu ieturēšana Sabiedroto zemēs utt., utt.

Lielinieku frontē nevaram iesākt ofensīvi, kamēr nedabūsim ieročus un naudu. Labi, ka varam izturēt defensīvi.

Valdībai pašlaik darba pilnas rokas gan valsts iekšējās uzbūves jautājumā, gan pārtikas lietas nodrošināšanā un tirdzniecības un rūpniecības atjaunošanā, bet it īpaši armijas apgādāšanā un viņas sagatavošanā ziemas kampaņai.

Mūsu armijas stāvoklis ir ārkārtīgi grūts. Ir veselas zaldātu vienības, kas basām kājām, ārkārtīgi slikti apģērbtas, stāv savā grūtā un atbildīgā postenī. Ir vajadzīga ārkārtīga izturība, lai pie tādiem apstākļiem uzturētu armijā uz ilgāku laiku vajadzīgo garastāvokli. Ir pienācis pēdējais laiks, lai mēs armijai sākam dot ko reālu līdzšinējo deviņu mēnešu ilgo solījumu vietā…

Pirmām kārtām tātad mums vajaga zābaku, siltu apģērbu un, par visām lietām, ieročus armijai. Artilērijas Latvijas armijai tikpat kā nemaz nav. Mobilizāciju nevaram izvest, jo nav ar ko apbruņot un apģērbt jaunmobilizējamos zaldātus. Ja daži no Sabiedrotiem negrib saprast lietas stāvokļa svarīgumu, tad koncentrējiet visu savu uzmanību uz Lielbritāniju, kā Parīzē, tā arī Londonā.

Uz Jūsu jautājumu, vai drīz braukšu atpakaļ uz Parīzi, jāsaka, ka vēl paies kāds mēnesis, kamēr saorganizēšu ministriju mājās un galvenās pārstāvniecības ārzemēs, nokārtošu naudas jautājumu ārzemju pārstāvniecībām utt. Ja tomēr būtu steidzīga vajadzība, tad lūdzu telegrafēt.

Novēlu Jums sekmes un enerģiju atbildīgajā darbā. Pieliksim vēl pēdējos spēkus mūsu dzimtenes iztīrīšanai no svešo ienaidnieku spēkiem un viņas izpostītās dzīves atjaunošanai.

Jūsu Z. A. M.

Ženēvā, 1920.g. 28. novembrī

Augsti godātais

Dr. O.Grosvalda kungs!

Pateicos par Jūsu 22. novembra vēstuli Nr. 3432. Kaut viņa mums nenesa labas ziņas, tā tomēr ir ļoti vērtīga kā acumirklīgs Francijas politikas Krievijas jautājumā apgaismotājs un palīgs mūsu diplomātiskai cīņai par Latvijas atzīšanu. Neviens no mūsu kaimiņiem, tāpat arī Kaukāza valstis, nebija vēl informēti par jauno Francijas politikas "tournure"1 mūsu lietās, — tāpēc vēlreiz paldies par svarīgām ziņām.

25. novembrī mēs aizstāvējām mūsu lietu 5. komisijas pirmā (Baltijas valstu) apakškomisijā. "Bezpartijiskie soģi" noklausījās manu pusstundas garo exposē2 un sacīja, ka ziņojums esot tik vispusīgs, ka neesot vairāk nekā ko jautāt, izņemot to, vai Lietuvai esot arī savas ostas, jeb vai viņu Latvija uzskatot, tāpat kā Krieviju un Poliju, par "Hinterlandi"3. Ar šo mūsu loma minētā apakškomisijā uzskatāma par izbeigtu. Norakstu no mana exposē Lazdiņa kungs piesūtīs Jums šinīs dienās.

Ievērojot Francijas–Amerikas noteikto opozīciju, mūsu uzņemšanai (Tautu Savienībā — R.T. ) būs diezgan nopietni šķēršļi. Tāpēc jau tagad nopietni domā par diplomātiskās izejas atrašanu un no formālā viedokļa izvirza 2 lietas: 1) Van Karnebeecks (Holande) pieprasījis juristu–speciālistu atsauksmi, vai de facto atzītu valstu uzņemšanu. Tautu ligā nevar uzskatīt par šo valstu de iure atzīšanu? Sakarā ar šo jautājumu mēs lūdzām noskaidrot: a) kāda ir starpība starp de iure un de facto , un b) ja būtu kāda starpība, kādi starptautiski noteikumi un obligācijas būtu ievērojami, t.i. izpildāmi, lai no de facto valsts pārvērstos par de iure valsti? — Juristu–speciālistu atbildes uz visiem jautājumiem vēl nav zināmas. 2) Kovenenta4 10. pants. Tautu liga nevarot uzņemties jaunas garantijas; viņa jau tā pārkrauta ar atbildību, un reāla spēka tai nekāda neesot, ar ko to atbildību nodrošināt. Jaunas garantijas uzņemties esot pilnīgi neiespējams.

Stāvoklis vispār ļoti delikāts: uzņemt mūs pret Francijas–Amerikas gribu grūti. Atraidīt vai, diplomātiski runājot, atkal "atlikt" arī neērti, īpaši tāpēc, ka es ļoti lūdzu atbildēt noteikti "jā" vai "nē", lai mēs skaidri zinātu, kāds ir Tautu ligas stāvoklis pret mums. Grūti arī atrast nopietnus iemeslus, kāpēc atlikt. Bez tam ir ļoti nopietnas bažas par sekām, kādas atlikšanai vai atraidīšanai varētu būt, jo baidās, ka Latvija un Igaunija, tāpat kā Lietuva jau tagad, sāks stipri nopietni flirtēt ar Vāciju, bet Krievijas–Vācijas apvienošanās ar Baltijas valstu palīdzību būtu izdarāma ļoti viegli un ātri, un Francijai patiesībā ļoti lielas ticības par Krievijas "fidelitē"5 nav.

Šodien, 27. nov., 5. komisijas kopsēdes. (..) Jāparedz, ka 1. apakškomisijas ziņojums nāks jaunnedēļas vidū un 5. komisijas darbs uz jaunnedēļas beigām būs pabeigts. Tāpēc paredzu, ka ap 6. decembri varēšu atstāt Ženēvu un doties uz Romu. Ap 12. decembri gribu būt Parīzē un ap 16. decembri Londonā.

Visā augstcienībā

Z.A.M.

1 tournure — pagrieziens ( franču val. )

2 exposē — ziņojums ( franču val. )

3 Hinterland — aizmugure ( vācu val. )

4 kovenents — līgums ( angļu val. )

5 fidelitē — uzticība ( franču val. )