Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons un preziddenta kundze Gudruna Katrīna Torbergsdotira pēc svinīga brīža pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 1998.gada 11.jūnijs

Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons un Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī

Vakar, 11.jūnijā, sākās Islandes Republikas prezidenta Oulafura Ragnara Grīmsona un Gudrunas Katrīnas Torbergsdotiras kundzes valsts vizīte Latvijas Republikā. Islandes oficiālās delegācijas sastāvā ir ārlietu ministrs Haldors Asgrīmsons, Ārējā biznesa servisa centra direktors Benedikts Hēskuldsons, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Herdurs Bjarnasons, vēstnieks Helgi Augustsons un citi.

Rīgas pils pagalmā oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmane, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, ārlietu ministrs valdis Birkavs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Islandes Republikā Gvido Zemrībo un citas personas, kā arī Latvijas Republikā akreditētie un Rīgā rezidējošie vēstniecību vadītāji. Pēc abu valstu himnu atskaņošanas Latvijas un Islandes prezidenti veica godasardzes apskati un iepazinās ar oficiālajiem sagaidītājiem, delegācijām un diplomātisko misiju vadītājiem.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Islandes prezidents un Gudruna Katrīna Torbergsdotiras kundze parakstījās goda viesu Zelta grāmatā.

Tad sākās Latvijas un Islandes prezidentu tikšanās divatā, pēc kuras prezidenti apmainījās ar dāvanām. Latvijas Valsts prezidents uzdāvināja gobelēnu, bet Islandes prezidents — māla trauku. Latvijas Valsts prezidents Islandes Republikas prezidentam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, bet Islandes prezidents apbalvoja G.Ulmani ar Vanaga ordeņa Lielo krustu.

Šajā pašā laikā notika abu valstu oficiālo delegāciju sarunas, kuras no Latvijas puses vadīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, bet no Islandes puses — ārlietu ministrs Haldors Asgrīmsons. Delegācijas pārrunāja iespējamās abu valstu divpusējās sadarbības attīstīšanas iespējas. Tika uzsvērts, ka liels potenciāls ir Latvijas un Islandes ekonomiskajai sadarbībai. Valdis Birkavs aicināja Islandi iesaistīties Latvijas zvejniecības flotes modernizācijā. Abu valstu starpā pastāv labas iespējas divpusējā tūrisma attīstībai. Valdis Birkavs informēja Islandes delegāciju par Latvijas ievērojamo progresu eirointegrācijas procesā. Latvijas ārlietu ministrs izklāstīja Latvijas viedokli NATO paplašināšanas jautājumā. Islande vienmēr aktīvi atbalstījusi Latvijas un Baltijas valstu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Islandes ārlietu ministrs pauda pilnīgu savas valsts atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO. H.Asgrīmsons atzīmēja, ka pret NATO paplašināšanās procesu "jāizturas sabalansēti", kā arī jāievēro atvērto durvju princips. Sarunās delegācijas apsprieda Baltijas jūras reģiona sadarbības jautājumus. Tika atzīmēts ievērojams progress BJVP darbībā. Islandes ārlietu ministrs uzsvēra, ka BJVP ietvaros jāattīsta politiskais dialogs. Ministri bija vienisprātis, ka jāpastiprina Ziemeļarktikas un Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība. Ārlietu ministri, klātesot abu valstu prezidentiem, parakstīja Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības līgumu "Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Šis līgums atspoguļo pieaugošo ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, un tas varētu veicināt vēl straujāku ekonomisko sakaru attīstību.

Pēc tam Islandes Republikas prezidents, Latvijas Valsts prezidents, G.K.Torbergsdotiras kundze, A.Ulmanes kundze un oficiālās delegācijas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vakar pēcpusdienā notika Islandes Republikas prezidenta un Latvijas Republikas Ministru prezidenta saruna. Tad augstie viesi apmeklēja Rīgas Domi, kur viņus sagaidīja Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Islandes Republikas prezidents ar kundzi parakstījās Domes goda grāmatā. Pēc tam augstie viesi devās uz Saeimas namu, kur notika Islandes prezidenta un oficiālās delegācijas oficiālās sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

Islandes prezidents ieradās arī savas valsts goda konsulātā, kur tikās ar Islandes goda ģenerālkonsulu Latvijā Gisli Reinisonu un goda konsuli Janu Balodi.

Pēcpusdnienā Islandes Republikas prezidents un Gudruna Katrīna Torbergsdotiras kundze un Latvijas Valsts prezidents un Aina Ulmanes kundze apmeklēja Okupācijas muzeju. Tajā viesi tika iepazīstināti ar 20.gadsimta Latvijas vēsturi.

Vakarā Rīgas pilī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze rīkoja dineju par godu augstajiem viesiem.

Šodien Islandes Republikas prezidents ar Gudrunu Katrīnu Torbergsdotiras kundzi un oficiālo delegāciju izbrauks uz Turaidas muzeja rezervātu, kur augstos viesus sagaidīs kultūras ministre Ramona Umblija. Dainu kalnā muzicēs folkloras kopa "Senleja". Islandes prezidents ar kundzi apmeklēs arī Siguldas pilsētas domi. Pēcpusdienā Rīgas pilī paredzēta Islandes un Latvijas prezidentu preses konference. Vizītes noslēgumā Oulafurs Ragnars Grīmsons apmeklēs firmas "MGH—Eimskip" biroju.

Islandes Republikas ārlietu ministrs Haldors Asgrīmsons, kas arī ieradies mūsu valstī, vakar Latvijas Universitātes Senāta zālē sniedza priekšlasījumu "Baltijas drošība, no Islandes perspektīvas raugoties", ko noklausījās Rīgas diplomātiskā korpusa dalībnieki, Latvijas politiķi un redzami mūsu valsts inteliģences pārstāvji.

Islandes ārlietu ministrs atgādināja, ka viņa valsts, kaut arī tai nav pašai savas armijas, 1949. gadā kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Haldors Asgrīmsons uzsvēra, ka šis lēmums ticis pieņemts pēc smagām debatēm, jo daudzi Islandes politiķi iestājās par savas valsts pilnīgu neitralitāti. Taču uzvarēja viedoklis, ka neitralitāte nevar garantēt valsts neaizskaramību — to, pēc Islandes ārlietu ministra vārdiem, islandiešiem skaidri demonstrējusi britu militāro spēku okupācija 1940. gada maijā.

Analizējot NATO paplašināšanas tendences un iespējas, Haldors Asgrīmsons atzīmēja NATO un Krievijas attiecību nozīmīgumu. Islandes ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka NATO ir skaidri un nepārprotami noraidījusi Krievijas pretenzijas uz veto tiesībām NATO paplašināšanas jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors