Latvija ir atvērta Islandes draudzībai

Turpinājums no 1.lpp.

Islandes ārlietu ministrs atgādināja, ka viņa valsts, kaut arī tai nav pašai savas armijas, 1949. gadā kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Haldors Asgrīmsons uzsvēra, ka šis lēmums ticis pieņemts pēc smagām debatēm, jo daudzi Islandes politiķi iestājās par savas valsts pilnīgu neitralitāti. Taču uzvarēja viedoklis, ka neitralitāte nevar garantēt valsts neaizskaramību — to, pēc Islandes ārlietu ministra vārdiem, islandiešiem skaidri demonstrējusi britu militāro spēku okupācija 1940. gada maijā. Analizējot NATO paplašināšanas tendences un iespējas, Haldors Asgrīmsons atzīmēja NATO un Krievijas attiecību nozīmīgumu. Islandes ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka NATO ir skaidri un nepārprotami noraidījusi Krievijas pretenzijas uz veto tiesībām NATO paplašināšanas jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidents Guntis Ulmanis dinejā par godu Islandes prezidentam Oulafuram Ragnaram Grīmsonam Rīgas pilī 1998.gada 11.jūnijā

Prezidenta kungs, prezidenta kundze, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels gods un īpašs saviļņojums kā savus viesus sveikt Islandes prezidentu Oulafuru Ragnaru Grīmsonu un prezidenta kundzi. Šovakar izrādām visdziļāko cieņas apliecinājumu Islandei un šīs brīnumainās zemes tautai.

Domāju, ka ir vispiemērotākais brīdis savas tautas vārdā izteikt pateicību un cieņas apliecinājumu Islandei par uzdrīkstēšanos un svētu ticību katras nācijas brīvas pašnoteikšanās tiesībām, kas pirms nepilniem septiņiem gadiem salauza pusgadsimtu ilgo starptautisko klusēšanu par Latvijas likteni. Islande bija pirmā valsts, kas atzina mūsu jaunatgūto neatkarību. To Latvijas tauta neaizmirsīs!

Brīvības atgūšana latviešiem nozīmēja atgriešanos pie atziņām, pēc kurām dzīvojuši mūsu senči. Mēs, latvieši, sevi neizdalām ārpus ģeogrāfiskās un vēstures vides, kurā atrodamies. Gluži otrādi — sajūtam sevi kā Ziemeļeiropas kultūrvēstures mantojuma daļas īpašnieki.

"Kalnu ķēniņa valstība ar ledus diadēmu uz bargās pieres un uguni sirdī." Šis ir viens no precīzākajiem Islandes raksturojumiem, kas, manuprāt, pilnīgi atspoguļo zemes būtību. Latvijas tautas apziņā senā Tules zeme un tās iedzīvotāji simbolizē cilvēka spīta un brīvības alku iedvesmotu nebeidzamu cīņu ar dabas stihiju un svešas varas tīkojumiem. Islandes tautas liktenis mums ir uzmundrinošs atgādinājums tam, ka vienīgi ar smagu ikdienas darbu un nepārtrauktu tiekšanos pēc gara bagātības tauta var panākt patiesu brīvību.

Pasaules kultūrvēstures mantojuma pērle — Egila sāgas — stāsta par lielā Islandes dzejnieka un vikinga Egila Skalagrīmsona dēkām Latvijā. Mūsu senči gan slēdza līdztiesīgus tirgus darījumus, gan runāja viens ar otru laikmeta saprotamajā valodā — zelta, tērauda un uguns valodā. Egila sāga ir viens no senākajiem Latvijas vēstures avotiem.

Mūs vieno arī kristietības ģeogrāfija. Brēmenes un Lundas arhibīskapijas nostiprināja kristietības idejas gan Latvijas teritorijā, gan Islandē. Vēlāk Mārtiņa Lutera pie Vitenbergas baznīcas durvīm piesistās tēzes Eiropā iezvanīja reformācijas laikmeta sākumu. Latvijas un Islandes tautas atkal iekļāvās kopīgā vēsturē.

Prezidenta kungs!

Šodien Islande un Latvija ir ciešas partnervalstis procesos, kurus radījusi pasaules saimnieciskā globalizācija un Austrumeiropas atbrīvošanās no pusgadsimtu ilgās politiskās apspiestības. Mēs zinām par Islandes rūpēm globālās ekosistēmas līdzsvara saglabāšanai. Islandes tauta ir iemācījusies dzīvot saskaņā ar dabas stihiju un tās radīto enerģiju izmantot cilvēka labklājības celšanai. Pasaules lielākajos politiskajos forumos pārliecinoši skan Islandes atgādinājums, ka cilvēka radītās globālā klimata izmaiņas var neatgriezeniski izjaukt līdzsvaru starp dabu un cilvēku. Sadarbībai vides un ekoloģijas jomā mūsu valstīm ir pavērtas plašas iespējas.

Latvijas augstākā prioritāte ir iedzīvotājiem drošas un saimnieciski spēcīgas valsts izveidošana. Būtiska loma šeit jāatvēl valsts rūpēm par ģimenes vērtību nostiprināšanu. Zinu, ka Islandē tam tiek veltīta liela uzmanība. Stipra ģimene ir labākais līdzeklis valsts progresa nodrošināšanai. Cilvēku, nevalstisko organizāciju un valsts institūciju kontaktu veidošana šajā jomā starp mūsu valstīm ir atbalstāma un nepieciešama.

Islande atrodas vietā, kur Eiropas kontinents satiekas ar Ameriku. Tādēļ ir dziļi simboliski, ka pirms divpadsmit gadiem Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā notika divu pasaules lielvaru līderu tikšanās, kuru pamatoti uzskata par lūzuma punktu ceļā uz vienotu, nedalītu un demokrātisku Eiropu. Islandes uz morāles un ētikas principiem īstenotā ārpolitika ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Atbalsts Latvijas brīvības atgūšanai ir tam apstiprinājums.

Neatkarīga valsts nozīmē pastāvīgas rūpes par valsts drošības nostiprināšanu. Mēs piedalāmies XXI gadsimta Eiropas drošības modeļa radīšanā, kas nozīmē vienotas un ģeopolitiski nedalītas Eiropas izveidošanos. Savu drošību redzam plašākā kontekstā. Latvijas sekmīgais reformu process, kas vērsts uz valsts pilnīgu iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, ir daļa no Eiropas un transatlantiskās drošības dimensijas. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka mūsu panākumi ir pamanīti. Latvija ir atzīta gan par Eiropas Savienības, gan par Ziemeļatlantijas alianses kandidātvalsti. Veicot šo ceļu, pastāvīgi esam jutuši Islandes atbalstu, par ko esam dziļi pateicīgi.

Mūsdienu starptautiskajās norisēs "mazo valstu" spējas ietekmēt ārpolitikas dienas kārtību ir cieši saistītas ar šo valstu aktivitātēm daudzpusējās sadarbības forumos. Latvija un Islande praksē pierāda šīs tēzes patiesumu. Rūpes par reģiona nākotni mūsu valstis ir padarījušas par ciešiem partneriem Baltijas jūras valstu padomes ietvaros.

Palūkosimies uz Latvijas un Islandes turpmāko attiecību nākotni. Ar gandarījumu jākonstatē, ka mūsu starpā nav šķēršļu. Mūsu rīcībā ir visi ciešai un dinamiskai sadarbībai nepieciešamie līdzekļi. Atrodoties senu tirdzniecības ceļu krustcelēs, Latvija Islandes uzņēmējiem piedāvā plašas uzņēmējdarbības iespējas, izmantojot mūsu cilvēku prasmi un pieredzi.

Godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Novēlu jums šajās dienās iegūt patiesus iespaidus par mūsu zemi, tās iedzīvotājiem un kultūru!

Es uzsaucu tostu par Islandi un islandiešu tautas neatlaidību un skaidro gribu veidot pasauli cilvēcīgāku un demokrātiskāku.

Uz jūsu, prezidenta kungs, un jūsu kundzes veselību!

Augstais viesis parakstās Zelta viesu grāmatā

Gudruna Katrīna Torbergsdotiras kundze un Aina Ulmanes kundze Rīgas pilī

Islandes prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa rīkotajā dinejā 1998.gada 11.jūnijā

Jūsu ekselence, Latvijas Valsts prezidenta kungs, un Ulmaņa kundze!

Dāmas un kungi!

Ar dziļām jūtām un godbijību mēs esam ieradušies no Islandes, lai apliecinātu cieņu jūsu valstij un noliektu galvas tās cīņas un upuru priekšā, kas vainagojās ar neatkarīgu valsti un demokrātisku dzīves veidu Latvijā.

Gan Latvijai, gan Islandei liktenis laimīgā kārtā bija lēmis piedalīties šī gadsimta lielajā demokrātiskajā revolūcijā. Gadsimta sākumā Islande, kas toreiz bija nabadzīga zemnieku valsts, izcīnīja pašnoteikšanos un vēlāk pilnīgu neatkarību. Gadsimtam tuvojoties noslēgumam, Latvija var ar gandarījumu raudzīties uz atgūto neatkarību un baudīt augļus brīvībai, kas cauri apspiestības gadu desmitiem bija izauklēta cilvēku sirdīs.

Apziņa par pašu noieto ceļu un mums labvēlīgais liktenis, kas ļāva sasniegt pilnīgu neatkarību, deva Islandei drosmi atbalstīt Baltijas tautu prasību pēc savas brīvības brīdī, kad izšķīrās Baltijas valstu liktenis.

Neatkarības atzīšana, kuru Islandes parlaments apstiprināja 1991.gada 11.februārī, un Reikjavīkā tā paša gada 26.augustā parakstītā vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu bija notikumi, ko mēs nekad neaizmirsīsim, tas bija mazu tautu demokrātiskā ceļā gūtas uzvaras triumfs.

Es atceros vārdus, ko parakstīšanas ceremonijā Hofdi ēkā teica jūsu pārstāvji, un ne mazāk spilgti atmiņā palikušas viņu mirdzošās acis un sejas izteiksme brīdī, kad viņi atradās krustcelēs cīņai, ko viņi paši un jūsu tauta bija ilgu jo ilgu laiku mēģinājuši izcīnīt, par nožēlu, nereti izpelnoties vāju izpratni no pasaules lielvalstīm.

Panākumi, ko mūsu tautas guvušas savos neatkarības centienos, ir apliecinājums tam, ka izšķirošais galavārds pieder tautas gribai, tam, ka mazas tautas un valstis, kurām nav nedz militāras, nedz finansiālas varas, bieži vien var kalpot par paraugu jaunai pasaules kārtībai.

Islande patiesi vēlas, lai draudzības saites, kuras mēs šajā neaizmirstamajā laikā sējām ar Latviju un abām pārējām Baltijas valstīm, veidotu pamatus ciešai sadarbībai mūsu starpā nākamajā gadsimtā.

Mana šābrīža vizīte ir gan šīs vēlmes apstiprinājums, gan politiska deklarācija nākotnei. Gadu desmitiem piecu Ziemeļvalstu starpā ir pastāvējusi tradīcija, ka valsts vadītājs, stājoties amatā, pirmajās valsts vizītēs apmeklē pārējās četras valstis. Kad mani ievēlēja par Islandes prezidentu, es nolēmu godāt šo paražu, bet vienlaikus izlēmu, ka tūlīt pēc tam sekos valsts vizīte pie mūsu draugiem Baltijas valstīs, kas nesen atguvuši neatkarību. Tādējādi ziemeļnieku tradīcijas tiktu apvienotas ar draudzības saitēm starp mums un Latviju, kā arī ar tās kaimiņiem Baltijā, iedibinot precedentu prioritātēm, kas tiktu godātas arī turpmāk.

Islandes nolūks ir turpināt sniegt jums atbalstu un palīdzēt panākt vēl lielāku ietekmi demokrātijas, drošības un progresa turpmākā attīstībā Eiropā.

Es ar prieku atceros savu sadarbību ar Latvijas parlamentāriešiem Eiropas Padomē pirms manas ievēlēšanas par Islandes prezidentu. Tur jūsu tautas demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem bija iespēja ietekmēt šo institūciju, kuru mūsu kontinenta demokrātiskās nācijas uzcēla uz pasaules kara gruvešiem, un dot savu ieguldījumu, lai tā kļūtu par spēcīgu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvi jaunajā laikmetā.

Pirms gada es teicu, ka "neatkarību jaunieguvušo Eiropas valstu tiesības ir pārbaudījums tās jaunās pasaules drošības sistēmas patstāvībai un morāles spēkam, kuru pašlaik NATO dibinātāji uzņēmušies formulēt, un šajā izšķirošajā brīdī Islande joprojām prasa, kāda būs Baltijas valstu vieta un atkal un atkal uzsver mazo nāciju tiesības uz drošību, mieru un demokrātiju". Pēc tam es atsaucos uz šo izteikumu sarunās ar ASV prezidentu Vašingtonā. Šovakar es vēlreiz atkārtoju reiz jau izteikto viedokli.

NATO Madrides galotņu tikšanās sagatavošanas posmā, pašā samita laikā un arī pēc tam Islandes valdība ir stingri uzsvērusi Baltijas valstu tiesības pilnā mērā piedalīties NATO paplašināšanās procesā un jaunas kārtības iedibināšanā Eiropas drošībā.

Eiropas virzība uz ekonomisko progresu un augstāku dzīves līmeni notiek atšķirīgās formās. Dažas valstis ir izvēlējušās saistīt savu likteni ar Eiropas Savienību.

Islande, Norvēģija un Šveice ir pamācošs tādu valstu piemērs, kuras ir sasniegušas augšupeju, neesot ES dalībvalstis, šī pieredze nenoliedzami apstiprina, ka Eiropa nav vis viena ēka, kur mums visiem jākāpj vienā un tajā pašā liftā, lai tiktu augšup, bet gan drīzāk apdzīvota vieta ar daudzām krāsainām ēkām, kur ir iespējams sasniegt pārticību.

Islandē mēs dažkārt uzsveram, ka saskaņā ar pašā Māstrihtas līgumā izvirzīto konverģences kritēriju un salīdzinājumā ar gandrīz visām tām ES dalībvalstīm, kas parakstījušas šo līgumu, mums ir izdevies sasniegt lielākus panākumus ekonomikas vadībā nekā šīm valstīm. Šī realitāte rāda, ka pārticības un progresa ziņā katra nācija ir pati sava likteņa lēmēja un nevar pārlikt šo atbildības nastu uz citu pleciem.

Gan tagad, gan nākotnē mēs esam gatavi dalīties ar Latvijas cilvēkiem savā pieredzē un mācībā, kuru esam guvuši, esam gatavi sadarboties un kalpot par ceļvedi citām mazām tautām viņu centienos paaugstināt savu dzīves līmeni, iegūt drošību, nostiprināt demokrātiju un vienlaikus baudīt mieru un progresu.

Ir gandarījums redzēt, kā nostiprinājusies izvērstā sadarbība mūsu tautu starpā pēdējo gadu laikā. Mēs veltīsim savas pūles tam, lai attīstītu savu valodu un kultūru un lai parādītu, kā nacionālā mantojuma un starptautisku mākslas kustību mijiedarbība dod impulsu mākslinieciskai jaunradei. Vēl nesen Islandes balets, viesojoties pie jums, ļāva izlases veidā gūt ieskatu par to, kādi vitāli spēki šodien darbojas Islandes kultūrā, un mēs ceram, ka mums turpmāk būs lielākas iespējas iepazīties ar jūsu izcilo mākslinieku darbu Islandē.

Viens no Islandes mūzikas pasaules līderiem pašlaik ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, un rīt mēs baudīsim mūsu valstu mūziķu sadarbības augļus.

Mēs vēlētos redzēt ciešākus kontaktus starp mūsu zinātniekiem un studentiem, kā arī likt pamatu tirdzniecības attīstībai. Ir svarīgi, ka divas Islandes lielākās firmas jau ir ieņēmušas stabilu vietu Latvijas biznesa vidē, viena no tām darbojas kokmateriālu tirdzniecībā, otra — jūras kravu pārvadājumos.

Islande pēdējās desmitgadēs ir guvusi svarīgu pieredzi sadarbībā starp piecām Ziemeļvalstīm, un mēs patiesi ceram, ka šo modeli arvien lielākā mērā var piemērot sadarbībai starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm pēc iespējas vairākās jomās.

Jaunizveidotās reģionāla mēroga organizācijas — Baltijas padome, Barenca reģiona padome un Arktikas padome — ir nozīmīgi forumi, kas parāda, kā Ziemeļu nācijas un Baltijas valstis var iesaistīt varenas kaimiņvalstis un pasaules lielvaras sadarbības projektos, kuri veicinās pielāgošanos demokrātiskām attiecībām, apkārtējās vides saglabāšanu, lielāku drošību un ekonomisko labklājību.

Daudzi faktori norāda, ka šīs jaunizveidotās reģionālās organizācijas, kuras aptver teritoriju ap Baltijas jūru un pāri Barenca jūras reģionam sniedzas līdz pat Ziemeļamerikai, var kļūt par ietekmīgiem forumiem auglīgai sadarbībai starp Krieviju, Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, tie ir forumi, kuros Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ar mūsu tradīcijām un kompaktajām iedzīvotāju kopām ienes jaunu stilu, brīvāku atmosfēru un pareizo tempu.

Šo reģionālo organizāciju loma izraisa arvien pieaugošu ASV interesi un arī Krievijai ir uz sadarbību orientēta pieeja. Tāpēc Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir būtiski svarīgi nākt klajā ar taustāmiem pierādījumiem, ka mēs kopīgi esam gatavi uzņemties tik vēlamo vadošo lomu.

Daudzi faktori mudina mūs nākamajā gadu tūkstotī veidot ciešākas saites — ne tikai mūsu kopīgais mantojums no cīņām par demokrātisku pārvaldes formu un valstisko neatkarību, bet arī nepieciešamība aktīvi iesaistīties jaunās pasaules kārtības veidošanā.

Pateicībā Latvijas Valsts prezidentam un Latvijas tautai par silto uzņemšanu un patieso draudzību es aicinu jūs piecelties un pacelt šo tostu par Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, viņa kundzi un mūžīgu draudzību starp Latviju un Islandi.

Par Islandes Republikas Vanaga ordeni

Islandes Republikas Vanaga ordenis ir vienīgais šīs valsts ordenis.

To 1921.gada 3.jūlijā dibinājis Dānijas un Islandes karalis Kristians X

Islandes Vanaga ordenim ir piecas šķiras. Ordeņa zīme — balts emaljas krusts ar zelta apmali un rotājumu. Zīmes centrā — zils emaljas ovāls ar vanaga attēlu, ovāla reversā lasāms gadskaitlis: 1944.gada 17.jūnijs. Šajā datumā Islande atdalījās no Dānijas un tika izveidota Islandes Republika.

Ar Vanaga ordeni apbalvo Islandes un ārvalstu pilsoņus (civiliedzīvotājus un militārpersonas) par īpašiem nopelniem Islandes labā.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir apbalvots ar Islandes Republikas Vanaga ordeņa Lielo krustu.

"LV" informācija

Islandes prezidents:

— tiekoties ar Ministru prezidentu

Ministru prezidents Guntars Krasts šodien, 11.jūnijā, tikās ar Islandes Republikas prezidentu Oulafuru Ragnaru Grīmsonu, kurš šobrīd atrodas oficiālā vizītē Latvijā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība, kā arī sadarbība Ziemeļu padomes un Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Ministru prezidents Guntars Krasts atzīmēja, ka Islande ir devusi milzīgu ieguldījumu Latvijas valstiskuma starptautiskajā atzīšanā un virzībā uz NATO.

Tika apspriestas pēdējā laika Latvijas un Krievijas attiecības. Islande ir viena no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) loceklēm. Latvijai ir parakstīti brīvās tirdzniecības līgumi ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. Domājot par iespējamām Krievijas sankcijām, Ministru prezidents pauda viedokli, ka būtu nepieciešams palielināt Latvijas lauksaimniecības produkcijas pieejamību šo valstu tirgos.

Kā veiksmīgs abu valstu uzņēmēju sadarbības piemērs tika novērtēta ievērojamās Islandes kompānijas "BYKO Lat" darbība Latvijā. Islandes prezidents šo uzņēmumu iecerējis apmeklēt rītdien, savukārt Ministru prezidents Guntars Krasts ar tā vadību jau pirms vairākiem mēnešiem ir ticies, izsakot atbalstu Islandes investīciju ienākšanai Latvijā. Arī sarunā ar Islandes prezidentu Ministru prezidents pauda atbalstu abu valstu uzņēmēju sadarbības veicināšanai.

Valdības preses departaments

— tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 11. jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Islandes Republikas prezidentu Oulafuru Ragnaru Grīmsonu un prezidenta kundzi.

Vispirms Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis apliecināja augstajam viesim, cik svarīgs Latvijai bija Islandes drosmīgais solis 1991. gada augustā, atzīstot Latvijas valstisko neatkarību, kā arī Islandes ārpolitiskās aktivitātes, kas palīdzēja Latvijai neatkarības atjaunošanas procesā. Informējot par valsts neatkarības gados sasniegtajiem ekonomiskajiem rādītājiem, A.Čepānis akcentēja, ka parlamenta galvenā vērība šajā laikā ir bijusi veltīta Latvijas likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Savienības (ES) normām. Darāmā šajā jomā vēl ir daudz, Latvijā strādā arī ES ekspertu grupas, bet procesa norise kopumā vērtējama kā sekmīga.

Arī Islandes prezidents O.R.Grīmsons atcerējās vēsturiskos 1990. un 1991. gada notikumus, kad tika likti pamati Latvijas un Islandes sadarbībai, un apliecināja, ka, arī ieejot XXI gadsimtā, Islandes parlaments vienmēr atbalstīs Latviju. O.R.Grīmsons uzsvēra, ka parlaments ir Islandes visvecākā institūcija, tāpēc nozīmē ne tikai deputātu darbavietu, bet svētu mājvietu. Islandes prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas Saeimas sēdē valdošo darbīgo gaisotni. Viņaprāt, parlamentam ir fundamentāla loma demokrātijas un cilvēktiesību attīstīšanā un sabiedrības veidošanā.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija nopietni nodarbojas ar kaimiņattiecību sakārtošanu, tai skaitā ar Ziemeļvalstīm. Ir sagatavots Latvijas un Krievijas robežlīgums, kura parakstīšana tagad ir atkarīga no Krievijas puses. A.Čepānis izteica cerību, ka izdarītie grozījumi Pilsonības likumā, kuru galīgā pieņemšana Saeimā paredzama 21. jūnijā, mainīs Krievijas attieksmi pret Latviju. Islandes prezidents atzina, ka Eiropas valstis, tostarp Islande, ar neatslābstošu interesi seko Latvijas un Krievijas attiecību attīstībai, un akcentēja, cik svarīga ir Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana.

Skarot Latvijas un Islandes sadarbības aspektu, A.Čepānis atzīmēja, ka ar Islandi ir parakstīti vairāki veiksmīgi starpvalstu līgumi un pauda pārliecību par ekonomiskās, politiskās un citas sadarbības attīstību arī turpmāk.

Islandes prezidents apliecināja atbalstu Latvijas vēlmei pievienoties NATO un integrēties ES, kā arī rosināja domāt par darbošanos Eiropas Padomē, ko novērtēja kā nacionālo parlamentu efektīvas sadarbības formu. Savukārt, runājot par Ziemeļvalstu sadarbību pēdējos gados, O.R.Grīmsons minēja trīs galvenos pīlārus, kas balsta šo, viņaprāt, visveiksmīgākās sadarbības piemēru: pirmkārt, sadarbība starp parlamentiem; otrkārt, sadarbība starp pilsētām un, treškārt, nevalstisko organizāciju sadarbība. Šie faktori, kā arī mazām valstīm piemītošais neizsīkstošais radošais gars, pēc O.R.Grīmsona domām, var sniegt ļoti lielu ieguldījumu valstu sadarbībā. Arī viens no ierašanās mērķiem Latvijā ir uzsvērt tos galvenos punktus, kur radošais elements varētu izpausties astoņu valstu — piecu Ziemeļvalstu un trīs Baltijas valstu sadarbībā, uzsvēra Islandes prezidents.

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministri Haldors Asgrīmsons un Valdis Birkavs apmainās ar abu valdību līgumiem "Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"