KONFERENCĒS

Sabiedrībai — stabilu pamatu

Par konferenci "Ceļā uz pilsonisku sadarbību"

Vakar, 11.jūnijā, Rīgā sākās un šodien turpinās konference "Ceļā uz pilsonisku sadarbību" — kā noslēgums plašajai pētījumu un rīcības programmai ar tādu pašu nosaukumu. Tās īstenošana aizsākās 1997.gada aprīlī, darba grupā piedalījās Naturalizācijas pārvalde (tās priekšniece Eiženija Aldermane — darba grupas vadītāja), Izglītības un zinātnes ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Valsts cilvēktiesību birojs, Latviešu valodas apguves valsts programma, Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs, Sorosa fonds — Latvija, EDSO misija Latvijā un, visbeidzot, tirgus un sociālo pētījumu centrs "Baltijas datu nams", kam ir bijusi īpaši liela loma bagātīgā statistikas un aptauju materiālu apkopošanā. Jau ir publicēti, tiesa, pagaidām nelielā metienā, visu četru programmas īstenošanas posmu resultāti. Pirmajā posmā pērnā gada augustā tika sarīkotas sešas dažādu pilsoņu un nepilsoņu grupu diskusijas, otrajā — no 1997.gada novembra līdz 1998.gada janvārim — notika vairāk nekā 3000 Latvijas iedzīvotāju aptauja, trešajā — šā gada aprīlī — tika aptaujāti eksperti, kuru vidū bija Saeimas deputāti parlamentā nepārstāvēto partiju pārstāvji, izpildvaras un sabiedrisko saziņas līdzekļu pārstāvji, zinātnisko un pētniecības iestāžu speciālisti, kultūras biedrību un izglītības sistēmas darbinieki. Vienlaikus tika analizēts masu saziņas līdzekļu materiālu saturs. Ceturtajā posmā — šā gada martā un aprīlī — notika četras Latvija novadu konferences — Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. Turklāt nesen, maijā, beidzies skolēnu konkurss "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību", kurā piedalījušies gandrīz 4000 jauniešu no 115 skolām.

Kā atzinuši daudzi socioloģijas eksperti, politiķi un valsts amatpersonas, veiktie pētījumi ir jau pietiekami objektīvi, gan vispusīgi, gan aktuāli, gan mūsu valsts likumu pilnveidošanā izmantojami. Paveikto darbu augstu novērtēja arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kura vēstījums konferences dalībniekiem tika nolasīts tās sākumā. Konferences dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kultūras ministre Ramona Umblija un izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals. Viņi visi uzsvēra, ka pašlaik mūsu valstī īpaši svarīga ir sabiedrības integrācija, tāpēc sevišķi nozīmīgs ir darbs, kas veikts, īstenojot programmu "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību". Valdis Birkavs atgādināja, ka stabilitāte valstī un sabiedrībā mums vajadzīga nevis tāpēc, ka to prasa ārvalstis, bet gan mūsu pašu interesēs. Cittautiešu pakāpeniskai integrācijai nevar būt alternatīvas, ja vien vēlamies Latvijas valsts sekmīgu attīstību un drošību.

Vakar konferencē galvenokārt bija runa par pilsoniskas sabiedrības un integrācijas procesu saistību, bet dienas otrajā pusē tika novērtēti līdzšinējo aptauju un analīžu rezultāti. Ar referātiem uzstājās filozofijas doktors no Filozofijas un socioloģijas institūta Elmārs Vēbers, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Ilze Ostrovska, ES Eiropas Komisijas pārstāvniecības pirmais padomnieks Džofrijs Bārets (Geoffrey W. Barrett) , Igaunijas Republikas tautību ministre Andra Veidemane, Lietuvas Nacionālo minoritāšu un reģionālo problēmu departamenta direktors Remigijs Motuzs, "Baltijas datu nama" valdes priekšsēdētāja socioloģe Brigita Zepa, LU Komunikāciju un žurnālistikas katedras pasniedzēja Ilze Šulmane un Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane.

Šodien konferencē paredzētas runas un diskusijas atsevišķās darba grupās, kā arī noslēgumā politiķu diskusija.

Dialogam – drošu turpinājumu

Par korupcijas novēršanas konferenci

Vakar, 11. jūnijā, īsi pirms divu dienu konferences nobeiguma par korupcijas novēršanu, tās rīkotāji — Valsts administrācijas skolas, Korupcijas novēršanas padomes un Pasaules bankas pārstāvji — pastāstīja žurnālistiem par konferences gaitu un tās ietvaros veikto informatīvo kampaņu sabiedrības izglītošanā. Kā zināms, vairākas dienas pirms šī notikuma un tās norisē jebkurš cilvēks varēja zvanīt konkrētām amatpersonām pa tā dēvēto karsto telefonu, uzdot jautājumus par korupcijas tematu un saņemt atbildes. Un interesentu tiešām bija daudz.

Preses konferencē Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs īsumā rezumēja paveikto:

— Konference parādīja, ka veidojas dialogs starp valsts amatpersonām, varas pārstāvjiem un uzņēmējiem, arī privātuzņēmējiem, ar darba darītājiem, masu saziņas līdzekļiem, kopumā — ar sabiedrību. Ko darīt Korupcijas novēršanas padomei turpmāk? Jāveido, jāstiprina gan deputātu, gan valsts ierēdņu un citu personu ētiskās normas, lai tās būtu noteiktas konkrēti likumos; īpaša uzmanība jāpievērš paaugstināta riska darbības zonām, kur labvēlīgāka augsne korupcijai, jāveic revīzijas un citas aktivitātes dažādās institūcijās; jāstiprina saikne ar sabiedrību, attīstot dažādas formas, lai tās locekļiem būtu iespēja saņemt objektīvu informāciju, kontrolēt valsts amatpersonu darbību. Liela nozīme ir cilvēku izglītošanai — jau ar bērnības, skolas gadiem. Arī ierosinājums izglītības programmās ieviest atsevišķus jaunus priekšmetus, kā budžeta veidošana, nodokļu maksājumi, to ietekme uz sabiedrības, valsts stabilitāti — izskanēja šajā konferencē. Daudzie ierosinājumi tiks apkopoti, un daļa papildinās korupcijas novēršanas programmu.

Valsts administrācijas skolas direktore un šīs konferences vadītāja Gunta Veismane, kopumā izsakot gandarījumu par konferences darbu, gan piebilda, ka no aptuveni pieciem simtiem izsūtīto ielūgumu dažādām personām piedalīties tajā atsaukušies nedaudz vairāk par trešdaļu. Toties ārpus Kongresu nama sienām, klausoties dažu stundu radiotranslāciju, kā arī zvanot pa telefoniem, interese sabiedrībā par šo saietu bijusi lielāka. Viņa uzteica arī nevalstisko organizāciju aktivitāti un ierosinājumus konferences gaitā.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča pavēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem izstrādāts ētikas kodekss. Neievērojot tā prasības vairāki darbinieki saņēmuši disciplinārus sodus; daļa atbrīvoti no amata. Galvenokārt tas saistīts ar nolaidību, paviršību pienākumu izpildē.

Pasaules bankas projektu koordinatore Helēna Sača atzinīgi izteicās par valdības, Korupcijas novēršanas padomes iesākto konkrēto darbību korupcijas ierobežošanas virzienā. "Latvija bija pirmā no valstīm, kas vērsās pie Pasaules bankas, lai saņemtu atbalstu tādā nozīmīgā jomā kā korupcijas apkarošana. Manuprāt, šajā ziņā Latvija ir aizsteigusies priekšā saviem kaimiņiem. Man ir prieks par konferenci, tā liecina par nozīmīga darba sākumu. Tas jāturpina!" viņa novēlēja.

Žurnālistus interesēja īpašumu sākumdeklarācijas principi, par kuru ieviešanu arī konferences gaitā domas dalījās. Taču pie tiem nolemts strādāt turpmāk, ņemot vērā, gan cilvēktiesības, gan citus, to skaitā finansiālos, aspektus. Sakarā ar izskanējušo ierosinājumu perspektīvā veidot neatkarīgu kontroles dienestu Dzintars Rasnačs piebilda, ka absolūti neatkarīgu dienestu nav. Viņš atzīmēja Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta, robežsargu un muitas sadarbību, vēršoties pret kontrabandu, korupcijas dažādajām izpausmēm. Taču darba vēl daudz.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

 

"LV" informācija