Par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi

Laimonis Strujevičs

Ekonomikas ministrijas kārtējā preses konferencē 10. jūnijā ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs pastāstīja par būtiskākajiem pasākumiem, kas pēdējās nedēļas laikā paveikti Ekonomikas ministrijā:

— Viens no mūsu svarīgākajiem darbības virzieniem ir uzņēmējdarbības veicināšana, un šajā sakarībā jāapzina esošās problēmas, kas saistītas gan ar iekšējo, gan ārējo tirgu. Tādēļ nepieciešams regulāri tikties ne tikai ar mūsu uzņēmējiem, bet arī ar ārvalstu vēstniekiem un ministriem, lai ieskicētās problēmas varētu kopīgi risināt.

Konsekventi un secīgi pēdējo pusotru mēnesi esam strādājuši ar Baltkrieviju. Iestrādes jau bija sagatavotas agrāk, un tad, kad satikās premjerministri un ministri, jautājumi risinājās vieglāk un ātrāk. Pagājušajā nedēļā Baltkrievijā bija mūsu delegācija, tā piedalījās arī Baltkrievijas Uzņēmējdarbības asociācijas dibināšanā. Mūsu pieredze turienes kolēģus interesēja un arī lieti noderēja. Taču šobrīd mēs risinām jautājumus par savstarpējās kvalitātes nosacījumiem, sertifikācijas un standartizācijas prasībām un abpusējo atzīšanu. Tie ir svarīgi dokumenti, uz kuru pamata tālāk tiks risināti preču apmaiņas nosacījumi starp Latviju un Baltkrieviju.

Gandarī panākumi sadarbībā starp Latviju un Zviedriju. Ir bijušas vairākas sarunas ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Hansu Magnusonu, tikšanās ar tirdzniecības ministru Leifu Pogrodski un finansu ministru Eriku Osbrinku un vairākiem Zviedrijas uzņēmējiem. Visās sarunās iezīmējās katrai valstij raksturīgās prioritātes un abpusējās intereses. Latvijai ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Zviedriju ir mazs — apmēram viens procents no ārējās tirdzniecības apjoma: ārējās tirdzniecības bilance ar šo valsti ir negatīva, un mums jāpanāk eksporta palielinājums. Tiesa, pērn situācija bija nedaudz labāka nekā 1996. gadā, un savstarpējo standartu apstiprināšana varētu tirdzniecību straujāk veicināt. Zviedriju, tāpat kā pārējās Bal-tijas jūras reģiona valstis, interesē mūsu valsts ekonomiskā un politiskā stabilitāte, ekonomiskie sakari un sadarbība ar Austrumu valstīm, pirmām kārtām ar Krieviju. Visi vēlas, lai šeit būtu sakārtota ekonomiskā un politiskā telpa, būtu ekonomiskā aktivitāte, būtu gatavs tirgus aktīvai darbībai, likumdošanas liberalizācija un iespējami vienkāršas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas robežprocedūras. Šie jautājumi Zviedriju ļoti interesē. Zviedru puse ir gatava mums palīdzēt arī finansiāli, veidojot dažādas mācību programmas un palīdzot paaugstināt mūsu speciālistu kvalifikāciju, konsultēt un dalīties savā pieredzē, veiksmēs un neveiksmēs. Vēl Zviedriju ļoti interesē, kā Latvijā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, arī šajā ziņā tiek piedāvāta programmatiska, konsultatīva un finansiāla palīdzība.

Ļoti interesanta man likās tikšanās ar Vācijas vēstnieku un Meklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes ekonomikas ministru Jirgenu Zeidelu. Tā arī bija viena no lietišķām sarunām ar konkrētiem jautājumiem un priekšlikumiem par savstarpējām interesēm. Šī federālā zeme atrodas bijušās Austrumvācijas teritorijā, Rostokas apgabalā, jūras krastā. Šeit ir ostas, izeja uz jūru, un sadarbība, kas reiz bija Latvijai un Rostokai, tiesa, vairāk gan kultūras jomā, varētu turpināties tieši ekonomiskā plāksnē. Meklenburgas — Priekšpomerānijas zemē, tāpat kā pie mums, notiek tautsaimniecības pārkārtošana, arī šeit uzņēmumi tiek privatizēti, sāk darboties tirgus ekonomika. Viņu interese par Latviju ir šādos aspektos: sadarbība starp ostām, īpaši starp tām, kuras strādā brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) apstākļos — Liepāja, Ventspils, Rīga; Latvijas ceļu iekšējā infrastruktūra un horizontālie tranzīta koridori; būvniecība un būvmateriālu ražošana no vietējiem izejmateriāliem; pārtikas rūpniecība; mazo un īpaši vidējo uzņēmumu darbība un iespējamā sadarbība.

Vislielākā interese ir par Liepājas zonas nodokļu atvieglojumiem, tā arī atrodas tuvāk Vācijai, šeit iespējams izveidot dažādas nozīmes prāmju satiksmes līnijas - gan pasažieru, gan kravas. Potenciālos vācu partnerus interesēja arī mūsu hipotekārās kreditēšanas sistēma un iespēja veidot kopuzņēmumus, kā arī pašiem Latvijā veidot savus uzņēmumus, iespējas pirkt zemi uzņēmumu vajadzībām, investīciju aizsardzība, dubultneaplikšana ar nodokļiem un, protams, eksporta iespējas. Jāpiebilst, ka Vācijas delegācijā no 33 cilvēkiem 22 bija Vācijas uzņēmēji, un ir pamats domāt, ka sarunas turpināsies un ekonomiskie sakari tiks attīstīti.

Gaidīta bija tikšanās ar Uzbekistānas vice- premjeru, un diezgan droši var teikt, ka saiknes, kas ar šo valsti mums jau ir, attīstīsies arī turpmāk. Ir bijušas tikšanās visaugstākajā līmenī, ir parakstīti dokumenti, darba grupas strādā pie problēmu apzināšanas un interešu formulēšanas. Uzbekiju Latvija interesē galvenokārt ar savām ostām, ar tranzīta iespējām. Mēs esam gatavi sadarboties. Bez šaubām, pastāv viena problēma, ko atzīst abas puses, — savstarpējie norēķini. Uzbekistānas puse Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir parādā apmēram 8 miljonus ASV dolāru. Lai arī ir laba griba sadarboties un veidot kopuzņēmumus, neskaidrības norēķinu ziņā rada nedrošību. Nav garantiju kopīgajam biznesam. Taču, neraugoties uz visu, mūsu uzņēmēju interese ir ļoti liela — uz tikšanos ieradās vairāk nekā 40 dažādu Latvijas uzņēmumu pārstāvju. Kaut arī Uzbekistānā gandrīz visi uzņēmumi ir privatizēti, tomēr ir ļoti jūtama valsts kapitāla daļa un privātā sektora atkarība no valstiskajām struktūrām.

Dažos vārdos par Krieviju. Kad 29. maijā Ventspils ostā bija oficiālā pieņemšana sakarā ar padziļināto kanālu, man bija pusstundu ilga saruna ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu. Viņš izteica vēlēšanos satikties un izrunāt jautājumus, kas skar abu valstu ekonomisko sadarbību — problēmas un to risinājuma ceļus. Mēs Ekonomikas ministrijā šai tikšanās reizei gatavojamies. Esam vienojušies, ka tikšanās būs nākamajā nedēļā un tajā piedalīsies arī to uzņēmumu pārstāvji, kuri cieši sadarbojas ar Krieviju. Jāizrunā problēmas, kas parādījušās pēdējo trīs mēnešu laikā, cik šie sarežģījumi ir oficiāli, cik pamatoti, vai problēmas saistītas ar starpvalstu attiecībām, vai tām ir tīri ekonomisks raksturs. Jāzina, kādas garantijas dod abu valstu valdības jau noslēgto ekonomisko līgumu izpildē.

Pagājušajā nedēļā pie mums viesojās Čehijas delegācija. Tikāmies ar Čehijas vicepremjeru un ārlietu ministru Jaroslavu Šediviju. Man šķita, ka arī čehi ir ļoti ieinteresēti sadarbībā ar Latviju. Viņus gan vairāk interesē perspektīvais vertikālais ceļš cauri Latvijai, Baltijai. Konkrēti — "Via Baltica", kas pašlaik ir iezīmēts kartē, aiziet līdz Varšavai: varbūt to varētu pagarināt līdz Prāgai un, iespējams, arī līdz pat Berlīnei. Latvijai pa "Via Baltica" maģistrāli tranzīta kravu plūsma ir 4 - 5 procenti no kopīgā tranzīta, pārsvarā kravas virzās Austrumu - Rietumu virzienā. Mūs galvenokārt interesē nostiprināt šos horizontālos koridorus. Taču arī vertikālie tranzīta ceļi pašlaik tiek iezīmēti multimodālajos koridoros un arī tos vajadzētu nostiprināt. Par tiem interesējas daudzas ārvalstis, un mēs piedāvājam arī šo ceļu izmantot. Čehijai pašlaik vairs nav izejas uz Melno jūru un, bez šaubām, rodas pastiprināta interese par visiem iespējamiem autoceļiem. Šobrīd Latvijai nav neviena kopuzņēmuma ar Čehiju, taču arī šajā virzienā vajadzētu strādāt, jo Čehija vienmēr ir bijusi industriāli attīstīta valsts. Viņu puse ir gatava investēt Latvijā, protams, vispirms tiekot skaidrībā par investīciju aizsardzību, garantijām, nodokļu politiku un iespējām šeit veidot Čehijas uzņēmumus. Īpaša interese čehiem bija par iespējām piegādāt Latvijai trolejbusus un tramvajus, kā arī piedalīties mūsu enerģētikas objektu privatizācijā. Latvija labprāt iegūtu labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus cūkgaļai, cukuram un citiem lauksaimniecības pārstrādes produktiem. Protams, svarīgs jautājums ir politiskais klimats Latvijā.

Sarunās ar visu ārvalstu vēstniekiem un ministriem mēs jūtam, ka ļoti aktuāla ir Latvijas politiskā stabilitāte. Šajā sakarībā arī ceturtdien būs tikšanās ar Izraēlas vēstnieku Latvijā.

Nu — patīkams notikums. Nākamo pirmdien Latvijas delegācija dosies uz Turciju, un paredzēts, ka otrdien, 16. jūnijā, mēs svinīgos apstākļos parakstīsim Latvijas un Turcijas līgumu par brīvo tirdzniecību. Darbs pie līguma sagatavošanas prasīja apmēram pusotru gadu — no 1997. gada decembra. Mūs interesē vieglās rūpniecības preces no Turcijas, kaut arī tās šobrīd Latvijā jau var brīvi un lielā apjomā iegādāties. Attiecībā uz šīm precēm paredzēts pārejas periods līdz 2000. gadam, un pagaidām nav paredzēti atvieglojumi to ievešanai Latvijā. Viņi piedāvā arī tradicionālos austrumu saldumus, taču mūsu patērētājam tie, kaut arī eksotiska prece, varētu likties nepierasta, un interese nav paredzama pārāk liela.

Rūta Bierande, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"