No 11. līdz 16.janvārim zemkopības ministrs bija darba vizītē Vācijā. Tās laikā Aigars Kalvītis apmeklēja Brandenburgas pavalsti, Berlīni, piedalījās starptautiskās lauksaimniecības un pārtikas produktu izstādes "Zaļā nedēļa" atklāšanā.

Darba vizītes laikā Vācijā bija tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Franci Fišleru. Bija pārrunas par Latvijā ieviestajiem cūkgaļas aizsardzības pasākumiem. ES augstā amatpersona izteica neapmierinātību ar Latvijas rīcību cūkgaļas tirgus aizsardzībā. Pēc F.Fišlera domām, šādam Latvijas solim varētu sekot arī citas valstis. ES komisārs norādīja, ka cūkgaļas tirgus esot stabilizējies visā Eiropā, tādējādi Latvijas pasākumi šajā jomā varētu izrādīties lieki. Paredzēts, ka 15.februārī Eiropas Savienības asociēto valstu padomes sēdē spriedīs par Latvijas rīcību cūkgaļas tirgus aizsardzībā. Par Latvijā pieņemto lēmumu pagarināt cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību saņemta Eiropas Komisijas nota. Tajā teikts: ja Latvija neatteiksies no šiem aizsardzības pasākumiem, tad ES, iespējams, pieņems pretpasākumus.

Berlīnē bija tikšanās ar Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un Čehijas lauksaimniecības ministriem, kas savukārt nav pauduši negatīvu attieksmi pret Latvijas noteiktajām cūkgaļas robežcenām.

Apmeklējot vienu no lielākajiem Vācijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem — Ēbersvaldes gaļas izstrādājumu fabriku Bricā, radās secinājumi, ka situācija gaļas tirgū arī šeit nav tik stabila, kā to vēlētos vācieši. Brandenburgas gaļas kombināts noteicis cūkgaļas iepirkuma cenu 0,70 latu kautsvarā, Latvijas zemnieki cer saņemt tikpat par cūkgaļas dzīvsvara kilogramu.

Atzinīgi jāvērtē līdzšinējie Latvijas sadarbības partneri austrumvācieši. Austrumvācijā, tāpat kā Latvijā, pavisam nesen notikusi sistēmas maiņa, tā veiksmīgi integrējusies Eiropas Savienībā. Tikšanās laikā ar Vācijas federālo lauksaimniecības, pārtikas un mežu ministru Karlheinu Fonki vācu puse izteica vēlmi turpināt iesākto sadarbību lauksaimniecībā.

Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja arī Brandenburgas pavalsti. Ar šo braucienu tika turpināta sadarbība lauksaimniecībā starp Latviju un Brandenburgu. Pirmie kontakti veidojās pirms pieciem gadiem mežsaimniecībā, pēc tam tie aizvien vairāk paplašinājās. Aizvadītajā gadā tika parakstīta abu valstu kopējā sadarbības deklarācija. Tajā akcentēta lauksaimniecības un pārstrādājošās rūpniecības pārstrukturēšana, ES strukturālo fondu izmantošanas pieredze, veterināro iestāžu atbalsts, fitosanitārās kontroles un mežu pārvaldes stiprināšana. Šie aspekti ir aktuāli.

Jāatzīmē, ka pēdējos gados Latvijas un Brandenburgas veterinārijas speciālistiem izveidojusies cieša sadarbība veterinārajā robežkontrolē. Šī pieredzes apmaiņa tika ietverta ES partnerības (tvinninga) projektā. Šajā projektā Latvija par partneri izvēlējās Brandenburgu. Astoņpadsmit mēnešus ilgā un 400 tūkstošus eiro vērtā partnerības projektā ietilpst arī zemes izmantošana. Brandenburgas Lauksaimniecības, vides aizsardzības un zemes izmantošanas ministrija palīdz to struktūru veidošanā, kurām nākotnē būs jārealizē ES pasākumi.

Saskaņā ar šo projektu turpmāk uz Brandenburgu dosies vairākas delegācijas, lai iegūtu informāciju kādā noteiktā sfērā. Savukārt vairāki lauksaimniecības speciālisti no Latvijas jau pabijuši Brandenburgas pavalstī un iepazinušies ar Vācijas pieredzi ES strukturālo fondu apguvē, kā arī ar Vācijas jauno zemju pieredzi integrācijas jautājumos. Brandenburgas Lauksaimniecības ministrija nodevusi Latvijas Veterinārā dienesta rīcībā veterinārmedicīnas diagnostikas un laboratoriskās izmeklēšanas centra aprīkojumu. Veiksmīga kopdarbība ar Brandenburgas Veterināro dienestu turpinās trešo gadu. Tikšanās laikā veterinārijas speciālisti vienojušies par dzīvnieku infekciju slimību izziņošanas un apkarošanas plāna izstrādāšanu un tā ieviešanu Latvijā, par dzīvnieku identifikācijas sistēmas pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām, kā arī veterināro prasību un veterināro pavaddokumentu izstrādāšanu dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apritei, arī eksportam no Latvijas uz ES valstīm. Pašlaik Latvijā nedarbojas neviena sertificēta kautuve, kas atbilstu ES līmenim, un arī šī jautājuma risināšanā palīdzēs vācieši.

Latvijas lauksaimniecības speciālistus īpaši interesēja Vācijas maksājumu aģentūru darbība, jo tuvākajā laikā šāda institūcija jāizveido arī Latvijā, lai varētu izpildīt visus priekšnosacījumus ES atbalsta līdzekļu saņemšanai, pārvaldīšanai un norēķiniem. Paredzēts, ka Latvijā šīs funkcijas veiks jaunizveidotais Lauku atbalsta dienests. Vācijā katrā pavalstī ir organizācija, kura atbilst ES noteiktajiem maksājuma aģentūras kritērijiem.

A.Kalvītis apmeklēja starptautisko lauksaimniecības un pārtikas produktu izstādi "Zaļa nedēļa". Jau 65.reizi tā ik gadu notiek Vācijā, Berlīnē. Šogad prestižajā izstādē piedalījās vairāk nekā 1800 dalībnieku no 60 pasaules valstīm. "Zaļā nedēļa" ir viena no iecienītākajām izstādēm pasaulē, piemēram, pērn to apmeklēja vairāk nekā 482 tūkstoši skatītāju. Latviju izstādē pārstāv Zemkopības ministrijas organizētā Latvijas Nacionālā ekspozīcija, kurā ir vairāku pazīstamu uzņēmumu produkcija. Izstādē piedalās akciju sabiedrība "Laima" ar konditorejas izstrādājumiem, akciju sabiedrība "Latvijas balzams" ar alkoholisko dzērienu produkciju, akciju sabiedrība "Aldaris" ar alu, SIA "Unda" ar zivju konserviem, SIA "Leandra" ar rudzu maizes pusfabrikātiem, SIA "Spilva" ar majonēzēm, ketčupiem, salātiem, SIA "Jaunliepājas dzirnavas" ar koka izstrādājumiem, zemnieku saimniecība "Lāči" ar maizi, z/s "Brīvzemnieki" ar saldētām zemenēm, z/s "Skuķīšu dzirnavas" ar dzintara izstrādājumiem. "Zaļā nedēļa" beigsies 23.janvārī, tomēr jau tagad var sacīt, ka vislielāko ievērību no Latvijā ražotās produkcijas izpelnījās dzintara izstrādājumi, maize un saldētās zemenes. Tradicionāli atzinīgi vērtēja arī zivju konservus un "Rīgas melno balzamu". Eksporta veicināšanas programmas ietvaros realizētā Latvijas produktu prezentācija šogad noritēja veiksmīgāk nekā iepriekšējos gados, tas liecina par Latvijas uzņēmēju vēlēšanos meklēt jaunus noieta tirgus. Jāpiebilst, ka degustācija "Zaļajā nedēļā" notiek par maksu — katrs apmeklētājs papildus maksā par iespēju degustēt vai nopirkt izvēlēto produktu. Tādējādi uzņēmumi šeit var gan reklamēt savu produkciju, gan arī pārdot to.

Latvijas stends starptautiskajā izstādē iekārtots gaumīgi, taču tas pilnībā nepārstāv Latvijas lauksaimniecību un nesniedz priekšstatu par mūsu lauksaimnieku iespējām.

Par piedalīšanos nākamā gada "Zaļajā nedēļā" jāizlemj jau tagad. Šī gada valsts budžetā Zemkopības ministrija paredzējusi Ls 60 000 dažādu starptautisku izstāžu organizēšanai. Zemkopības ministrija nolēmusi atbalstīt mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju piedalīšanos 6 prestižās izstādēs: "Zaļajā nedēļā" — Vācijā, "Agrobalt" — Lietuvā, "International Food Fairs" — Igaunijā, "SEAL" — Francijā, "SALIMA" — Čehijā, kā arī izstādē Ukrainā.

Piedalīšanās izstādēs ir svarīga pašiem uzņēmumiem, lai iepazīstinātu ar savu produkciju, kā arī valstij, lai tās vārds izskanētu pasaulē. Piemēram, šogad "Zaļo nedēļu" apmeklēja daudzu valstu politiķi, lauksaimniecības vadītāji. Būtiski, ka šīs izstādes laikā notiek arī semināri, tematiskās dienas, pieredzes un informācijas apmaiņa, tiek dibināti jauni saimnieciskie kontakti. Kā viens no izstādes centrālajiem pasākumiem jāmin 7.Rietumu—Austrumu agrārais forums, kura laikā notika vairākas tikšanās ar Latvijas sadarības partneriem. Ar VFR Šlēsvigas–Holšteinas lauksaimniecības, lauku vides, pārtikas un tūrisma ministrijas Baltijas valstu referentu Jirgenu Tredi tika pārrunāta lauksaimniecības ministru iespējamā tikšanās Rīgā 2000.gada vasarā. Savukārt VFR Berlīnes Humbolta universitātes doktorante Barbara Pola informēja par kopēju sadarbību lauku vides politikas veidošanā. Tika spriests arī par sadarbību Latvijas studentu pēcdiploma studiju programmā Trīsdorfā, par izglītības iestāžu kopdarbību Leonardo da Vinči programmas ietvaros.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"