Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu īstenojot

27. maijā notika Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes sēde, kurā tika apstiprināta pasākumu programma turpmākajam darba cēlienam līdz šā gada beigām. Rūpniecības politikas departamenta direktors Agris Skuja informē, ka vēl šogad, iespējams, tiks piešķirti nepieciešamie papildu līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu atbal-stam, bet nākamā gada budžetā šim nolūkam to paredzēts pietiekamā apjomā. Pēdējos divos mēnešos daudz strādāts, lai saskaņotu likumdošanas aktus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, un, kā uzsvēra A.Skuja, šā darba laikā īpaši nācies sajust, cik liela vērība visā Eiropā tiek piešķirta tieši mazā un vidējā biznesa attīstīšanai un atbal-stam. Arī Latvijā šis atbalsts izpaužas arvien reālāk un jūtamāk.

— Tātad mēs esam uz pareizā ceļa, — teic A. Skuja. — Mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai jau strādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts", mums būtu vēlēšanās, lai valdība tai no valsts budžeta atvēlētu lielākus līdzekļus, tad arī šā atbalsta fonda darbība iegūtu plašāku vērienu. Darbību uzsākusi Latvijas Garantiju aģentūra, kuras budžetā Latvijas puse ieskaitījusi 500 tūkstošus latu, taču diemžēl joprojām kavējas iemaksa no Eiropas Savienības komisijas 700 tūkstošu ECU apmērā. Šīs kavēšanās cēlonis — ieilgusī memoranda saskaņošana, konkretizējot kredītu apjomus attiecībā pret uzņēmumu kopējiem aktīviem. Taču šī saskaņošana jau ievirzījusies noslēguma posmā un ir pamats cerēt, ka Garantiju aģentūra 700 tūkstošus ekiju saņems iespējami drīz. Taču, lai fonds varētu darboties efektīvāk, papildus ļoti būtu nepieciešams vismaz pusmiljona latu; iespējams, ka valsts budžeta grozījumi tādu iespēju dos. Nākamgad Garantijas aģentūras darbības nodrošināšanai paredzēti apmēram 670 tūkstoši latu.

Patlaban Ekonomikas ministrija kopā ar Izglītības ministriju un Zinātņu akadēmiju gatavo normatīvo aktu projektu paketi Inovāciju fonda izveidei. Paredzams, ka šis fonds darbību uzsāks nākamā gada janvārī. Ko Latvijas mazajam un vidējam biznesam dos šis fonds? A.Skujas viedoklis ir šāds:

— Mēs esam iepazinuši citu valstu pieredzi šādu fondu veidošanā un arī to darbības rezultātus. Varbūt mums neizdosies gūt tādus panākumus, kā, piemēram, Somijā, taču tie noteikti būs vērā ņemami. Inovāciju fonds paredzēts galvenokārt to firmu atbalstam, kuras ar pieticīgiem līdzekļiem uzsāk uzņēmējdarbību un kurām trūkst sākuma kapitāla savu biznesa plānu īstenošanai. Inovāciju fonds tām šo iespēju dotu vai nu tā dēvētajos biznesa "inkubatoros", vai arī tehnoloģiskajos parkos, vai centros, izmantojot to infrastruktūru un servisa pakalpojumus. Jaunie uzņēmumi tādējādi varētu uzsākt ražot kvalitatīvu produkciju, to realizēt un tālāk paplašināt savu biznesu, iegūstot patstāvību. Gan jāteic, ka Inovāciju fonds uzņemas vislielāko riska pakāpi. Par to liecina arī somu pieredze: apkopotie dati rāda, ka apmēram 15 procentu projektu ir neveiksmīgi un nes zaudējumus. Toties atlikušie, kas ir pastāvētspējīgi un attīstās, šos zaudējumus nosedz. Arī somiem ar šo projektu sākumā negāja viegli, taču tagad, kad pagājuši 15 gadi, paveiktais dod īstenu gandarījumu. Ja reiz pieminēta Somija, tad jāuzsver, ka šeit īpaši lielu nozīmi piešķir tieši valsts atbalstam mazā un vidējā biznesa veicināšanai. Jāteic, gandrīz notiek sāncensība — kurš dod vairāk — valsts vai municipalitātes. Bet pie mums Latvijā diemžēl tā nav. Gandrīz gadu cīnāmies, lai Tehniskās universitātes valdījumā iegūtu tehnoloģiskā parka telpas, kurām turklāt nepieciešams liels remonts, pirms tajās varētu uzsākt jelkādu darbību. Somijā viss ir gluži otrādi: municipalitāte šādam nolūkam nepieciešamās telpas sagatavotu pati un nodotu Inovāciju fondam lietošanas kārtībā ar izdevīgiem noteikumiem — pazeminātu nomas maksu utt.

Vai ideja par Inovāciju fondu un tās īstenošana nav pārāk novēlota?

— Par šīs idejas pamatotību un nepieciešamību šādā fondā ieguldīt valsts naudu nebija viegli pārliecināt. Tagad tas notiek, un labus darbus uzsākt nekad nav par vēlu. Uzskatu, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz gudru galvu un prasmīgu roku, lai piedāvātās iespējas izmantotu.

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas ietvaros paredzēti arī vairāki citi pasākumi: uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkla izveide Latvijā, mācību iestāžu programmu papildināšana, lai skolu audzēkņiem radītu iespēju dzi-ļāk apgūt zināšanas uzņēmējdarbībā, privatizēto uzņēmumu pārstrukturēšanas jautājumu risināšana.

1999. gadā ar ES finansiālo atbalstu PHARE programmas ietvaros paredzēts sākt uzņēmumu pārstrukturēšanu.

Ekonomikas ministrijas speciālisti pašlaik izstrādā prioritāro projektu pamatprincipus un kritērijus divpusējās tehniskās palīdzības projektu izveidei.

Mudīte Luksa, "LV"