Par ANO Cilvēkapmetņu komisijas Zemes pārvaldes iestāžu amatpersonu 3.sanāksmi Rīgā

Helge Onsruds

Pauls van den Molens (Nīderlande)

No kreisās: Latvijas Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe, Igaunijas zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks Urmas Mannama, ANO EEK pārstāvis Genadijs Vinogradovs, Lietuvas Valsts zemes kadastra un nekustamā īpašuma reģistra ģenerāldirektora vietnieks Rimants Ramanausks, MOLA priekšsēdētājs Helge Onsruds Foto: Marika Vanaga

Maija beigās Rīgā notikušajā Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas Cilvēkapmetņu komisijas Zemes pārvaldes iestāžu (MOLA) amatpersonu 3. sanāksmē piedalījās aptuveni 50 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un 12 pārstāvji no MOLA zemes lietu administrācijā iesaistītajām institūcijām.

Eiropas Ekonomiskajā komisijā ir pārstāvētas 55 dalībvalstis no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādas.

Kā preses konferencē atzīmēja ANO EEK Vides un Cilvēkapmetņu nodaļas sekretārs Genadijs Vinogradovs, darbs Zemes pārvaldē uzsākts pirms sešiem gadiem, galvenokārt veltot uzmanību kadastram, nekustamā īpašuma reģistrācijai un zemes administrācijas jautājumiem, kas ir īpaši nozīmīgi Austrumeiropas valstīm pārejas posmā, nostiprinot nekustamā īpašuma valdījuma tiesības.

Baltijas valstis, veidojot Zemes pārvaldes sistēmu, zemes reformas realizācijā sasniegušas ievērojamus panākumus, apsteidzot Bulgāriju, Čehiju, Rumāniju un Poliju, kur šis process nav bijis tik sekmīgs. To atzina MOLA vadības komitejas priekšsēdētājs Helge Onsruds (Norvēģija). Kaut arī zemes privatizācijas process Baltijas valstīs bijis straujš, jo katru gadu divkārt pieaudzis privatizēto objektu skaits, zemes reformu tomēr vajadzētu paātrināt. Helge Onsruds uzsvēra:

— Domājot par zemes pārvaldi jūsu valstīs nākotnē, kamēr zemes reforma nav pabeigta, nevajadzētu veikt kardinālas pārmaiņas institucionālajā uzbūvē. Tikai pēc tam var domāt par strukturāliem uzlabojumiem. Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas pārziņā, un būtu ieteicams šo sistēmu saglabāt arī turpmāk. Zemes dienesta pārdalīšana, nododot to vairāku ministriju pārziņā, tāpat darbības decentralizācija reģionālā līmenī — daļu darbu nododot pašvaldībām, nopietni pārdomājama. Citādi tiks izjaukts iesāktais darbs kadastra veidošanā. Patlaban aktuāls ir jautājums par privāto struktūru iesaistīšanu mērniecības un kartogrāfijas darbu veikšanā un datu bāzu veidošanā. Arī šeit jābūt pārdomātai rīcībai, noteikti saglabājot valsts kontroli.

Kā atzīmēja Lietuvas Valsts kadastra un nekustamā īpašuma uzņēmuma direktora vietnieks Rimants Ramanausks, kaut arī MOLA darbojas tikai trešo gadu, tās palīdzība tomēr jūtama, īpaši gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā. Iespējams savā valstī paveikto salīdzināt ar kaimiņu zemēs sasniegto, tāpat noskaidrot, vai zemes reformas laikā pieņemtie lēmumi par nekustamā īpašuma reģistru, hipotēkām, ķīlām un kadastru ir optimāli, un kura sistēma darbojas labāk. Jāpiebilst, ka Eiropas valstīs tikpat kā nav identiskas kadastra sistēmas. Zemes reformas sākuma posmā visas Baltijas valstis bija vienādās izejas pozīcijās, bet tagad katra no tām radījusi atšķirīgu kadastru. Galvenais, ka šai sistēmai jābūt saskaņotai ar valsts likumdošanu. Protams, tehniskie jauninājumi tiek ieviesti visās Baltijas valstīs. Un šajā jomā pieredzi iespējams savstarpēji pārņemt.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora Gunta Grūbes viedoklis:

— Svarīgi, lai arī pēc zemes reformas pabeigšanas darbu kvalitāte nepasliktinātos, bet tieši otrādi — uzlabotos. Nepieciešams šajā nozarē saglabāt speciālistus un arī pēc zemes reformas ieviest jaunāko tehniku un tehnoloģiju. Nedrīkstētu paaugstināt pakalpojumu cenas. Semināri dod mums iespēju salīdzināt, kā strādājam mēs un kā strādā attīstītās tirgus ekonomikas valstīs.

Ļoti aktuāls ir zemes konsolidācijas jautājums. Zemes reformas gaitā atbilstoši atjaunotajam Civillikumam daudzi zemes īpašumi tika sadalīti. Tas tagad sevišķi apgrūtina lauku saimniecību attīstību. Notikušas sarunas ar Zemkopības ministrijas speciālistiem par nepieciešamajiem grozījumiem Lauksaimniecības likumā.

Nākamā problēma: pirms trim četriem gadiem, privatizējot zemi pilsētās, nereti netika norādīti apgrūtinājumi. Tagad to panākt nav tik vienkārši. Potenciālie nekustamā īpašuma pircēji var nonākt ārkārtīgi nepatīkamā situācijā.

Ļoti būtiski ir paātrināt pilsētu reģionālo plānošanu. Nepieciešams pārskatīt pilsētu ģenerālplānus, kas ir svarīgi nodokļu politikā, lai tiktu atjaunoti lietošanas mērķi atbilstoši pašreizējām prasībām. Jaunais īpašnieks tiek maldināts gan no pārdevēja, gan pašvaldības puses par to, ko viņš uz nopirktās zemes drīkst darīt. Ja pašvaldība tur iecerējusi veidot atpūtas un dzīvojamo māju zonu, tad ražošanas objekta celtniecība netiks atļauta. Nepieciešams atvēlēt līdzekļus šai plānošanai.

Semināra darba gaitā tika izteikti secinājumi un rekomendācijas. Zemes politikas jomā, atzīmējot sasniegto progresu, tomēr tika ieteikts lielāku uzmanību veltīt zemes reformas paātrināšanai, lai to pabeigtu tuvāko piecu gadu laikā. Tāpat nepieciešama likumdošanas sistēmas harmonizēšana un saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu.

Nodokļu politikas lietās tika atzīmēts, ka īpašuma nodoklis var veidot ievērojamu daļu no valsts, it sevišķi pašvaldību, ienākumiem, kas iegūti no nodokļiem. Baltijas valstīs svarīgi ir pāriet no zemes nodokļa uz nekustamā īpašuma nodokli. Nodokļu sistēmai jābūt pārskatāmai, lai izvairītos no nodokļu maksātāju neizpratnes. Nekustamā īpašuma vērtēšanu ieteicams veikt vienai oficiālai institūcijai, sadarbojoties ar privātstruktūrām, piemēram, licencētiem vērtētājiem.

Attiecībā uz institucionālajiem jautājumiem tika atzīmēts, ka kopumā un it īpaši zemes pārvaldes jomā tām jākalpo sabiedriskām vajadzībām visproduktīvākajā un efektīvākajā veidā. Īpaši tika uzsvērts, ka par Zemes pārvaldes sistēmām ir atbildīgas valdības un ka šādu sistēmu finansēšanai vajadzētu balstīties uz to aplūkošanu kopumā, pat ja sistēmas darbībā ir iesaistītas vairāk par vienu institūciju. Patlaban, kad daudzās valstīs notiek pārstrukturizēšanās, rūpīgi jāapsver, kādu darbības modeli izvēlēties. Tas pats sakāms par finansēšanas sistēmu. Pēc zemes reformas pabeigšanas lielāko daļu līdzekļu iegūs, reģistrējot ķīlas, hipotēkas. Jāveic priekšdarbi, lai šī nauda tiktu ieguldīta arī kadastra sistēmas attīstībā. Šī sistēma vērtējama kā vienota, un līdzekļus ieteicams attiecīgi pārdalīt.

Nākotnē privātais sektors arvien vairāk iesaistīsies nekustamā īpašuma sakārtošanas procesā. Katrā ziņā privātajām struktūrām jādarbojas stingrā valdības institūciju uzraudzībā.

Nacionālās zemes informācijas sistēmas veidošanā liela nozīme ir kadastram un zemesgrāmatām. Lemjot par zemes pārvaldes un kartēšanas institucionālo struktūru, jāparedz iespēja apvienot zemes informāciju ar citiem ģeogrāfiskajiem datiem.

Ingrīda Rumbēna, "LV"