Par zemes privatizācijas problēmām

Privatizācijas aģentūras kārtējā preses konferencē, kas notika 10. jūnijā, galvenā uzmanība tika veltīta zemes privatizācijai. Kā norādīja PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, 1. jūnijā noslēgta vienošanās ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru par zemesgabalu sagatavošanu privatizācijai. Tā ir līdzīga vienošanās tai, kāda PA bija panākta par virszemes objektu sagatavošanu privatizācijai.

Ministru kabineta 1996. gada 16. decembra rīkojums paredz zemi zem privatizētajiem objektiem nodot reģistrācijai zemesgrāmatā, bet nenodot to privatizācijai. Tāpēc viss darbs, kas saistīts ar Nekustamā īpašuma aģentūru, bija jāpārtrauc. Saskaņā ar likumu visas darbības, kas saistītas ar zemes reģistrāciju zemesgrāmatā, — atļauju saņemšanu no pašvaldībām, "labo" un "ne sevišķi labo" pircēju noskaidrošanu, apgrūtinājumu fiksēšanu — bija jāveic pēc tam, kad Ministru kabinets attiecīgo zemes gabalu bija nodevis privatizācijai. Šis Ministru kabineta rīkojums paredz, ka lielākā daļa darbību, izņemot pārdošanu, jāveic, pirms izdots Ministru kabineta rīkojums "Par zemes gabalu nodošanu privatizācijai". Līdz ar to tiek izmainītas visas procedūras un tas prasa papildus daudz laika. Tāpēc bija nepieciešama šī vienošanās. Parakstīta arī vienošanās par zemes gabalu pārvaldīšanu, kas saistīta ar zemes nomas līgumu slēgšanu. Zemes gabals būs reģistrēts uz Privatizācijas aģentūras vai Finansu ministrijas vārda, bet kādam šis īpašums ir jāpārvalda.

Paredzēts, ka līdz septembrim privatizācijai tiks sagatavoti 35, septembrī — 50, novembrī — 75 un janvārī — 100 zemes gabali.

Privatizācijas aģentūra iesniegusi vairākus priekšlikumus zemes privatizācijas procesa paātrināšanai. Daudz laika tiktu ietaupīts, ja vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par zemes gabalu ierakstīšanu zemesgrāmatā tiktu izdots cits rīkojums par to nodošanu privatizācijai. Tādējādi tiktu novērstas līdz šim esošās problēmas.

Situācija var būt arī tāda, ka Ministru kabinets izdod rīkojumu par zemes gabala privatizāciju, bet šis zemes gabals neaptver visu teritoriju, uz kura atrodas uzņēmums. Mēdz būt tā, ka uzņēmums atrodas uz valstij un pašvaldībai, kā arī fiziskām personām piederošas zemes un šie zemes gabali nav savienojami, tie ir šķirti. Kamēr zemes gabals tiek nodots privatizācijai, "Latvijas Vēstnesī" tiek publicēts tā robežu plāns un tas faktiski tiek privatizēts, var mainīties tā juridiskais statuss, jo objekts var būt pārdots un jau sadalīts. Tāpēc PA ierosina atjaunot kārtību, kāda paredzēta likumā.

V.Šadinovs minēja vēl citas problēmas, kas saistītas ar zemes privatizāciju. Piemēram, uzņēmuma teritorijā atrodas iekšējais dzelzceļš, kurš pieder citai juridiskajai personai. Dzelzceļš ir tehniska būve, bet pirmpirkuma tiesības ir ēku un būvju īpašniekam. PA ir saņēmusi daudzus iesniegumus no šādu dzelzceļu īpašniekiem ar lūgumu privatizēt zemi zem šiem atzariem. Tomēr nav lietderīgi vienotu zemesgabalu šādā veidā sadalīt, jo tas nav valstij piederošs maģistrālais dzelzceļš un dzelzceļa atzars ir uzskatāms par pagaidu būvi. Privatizācijas aģentūra apspriedusies ar Valsts zemes dienestu, pilsētas arhitektiem, dzelzceļu un citām ieinteresētajām institūcijām un paredzējusi iesniegt papildinājumus Privatizācijas likumā, kurā pirmpirkuma tiesības šajos gadījumos dzelzceļa atzara īpašniekiem nav paredzētas, bet zemes īpašniekam būs apgrūtinājums un viņi savstarpēji varēs vienoties par zemes nomu.

Ir arī tādi gadījumi, kad PA ir pieprasīts, lai uz valsts vārda tiktu reģistrēta zeme zem hidroelektrostacijām, konkrēti zem Ķeguma HES. Ņemot vērā, ka Daugava ir publiska ūdenstilpe, nav problēmu reģistrēt zemi krasta daļā, uz kuras atrodas hidroelektrostacijas ēkas un būves. Diemžēl iznāk, ka jāreģistrē arī upes gultne. Tajā pašā laikā arī hidroelektrostacija uzskatāma par pagaidu būvi. Rezultātā iznāks, ka zemes īpašnieks varēs pieprasīt maksu, piemēram, par pārvietošanos pār upi.

Jāpiebilst, ka pilsētu arhitektiem arī ir ļoti daudz problēmu, kas saistītas ar tranzīta lietām. Tāpēc tās jārisina, izdarot grozījumus likumdošanas aktos.

Pašlaik privatizācijas procesu ievērojami traucē likuma "Par zemes privatizācijas pabeigšanu lauku apvidos" norma, kas paredz, ka Hipotēku un zemes banka veic lauku zemju privatizāciju tajos gadījumos, kad zeme nav reģistrēta uz valsts vārda. Agrāk, kad likums bija izdots Ministru kabinetā 81. panta kārtībā, šo darbu veica Privatizācijas aģentūra. Jaunā redakcija to vairs neparedz. Līdz ar to Hipotēku un zemes banka, kam uzticēta šī procedūra, tai nav gatava. Arī šī problēma novēršama likumdošanas ceļā.

V. Šadinovs uzsvēra, ka galvenais ir panākt, lai tiktu atjaunota kārtība, kas ir nostiprināta likumā, — objektu nodod privatizācijā un tālāk veic visas ar privatizāciju saistītās darbības, tajā skaitā nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Viņš izteica cerību, ka Privatizācijas aģentūras padome pieņems attiecīgu lēmumu un griezīsies Ministru kabinetā, lai šo jautājumu atrisinātu un lai zemes privatizācijā šāda veida kavēkļu vairs nebūtu.

Ingrīda Rumbēna, "LV"