Filipīnu Republikā

12.jūnijā valsts svētki — Neatkarības diena

Arī Filipīnām, tāpat kā Latvijai, šis ir jubilejas gads

Erlinda Basilio ( Erlinda Basilio ), Filipīnu Republikas ārkārtēja un pilnvarota vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs pavisam nesen stājāties pie Filipīnu vēstnieces pienākumu pildīšanas Latvijā. Patīkami, ka jūsu darbības sākums laika ziņā sasaucas ar Filipīnu valsts svētkiem — Neatkarības dienu. Pastāstiet, lūdzu,par šo svētku nozīmi jūsu valsts un jūsu tautas dzīvē!

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka šie mums ir īpaši valsts svētki— šogad, 12. jūnijā, aprit simt gadu, kopš Filipīnas ieguva neatkarību. Kā jūs pats saprotat, tas mūsu tautai nozīmē ļoti daudz. Un šos svētkus filipīnieši svin ne vien savā valstī. Mūsu valsts svētki tiek svinēti filipīniešu kopienās visā pasaulē. Svinības rīko gan valdības institūcijas, gan arī Filipīnu nevalstiskās organizācijas.

— Kā Filipīnas sagaidīja šo valstij tik nozīmīgo jubileju? Kāda ir situācija jūsu valstī — gan ekonomiskā, gan politiskā?

— Nupat mūsu valsti beidzās valsts mēroga un vietējās vēlēšanas. Par prezidentu tika ievēlēts Džozefs Estrada, bet par viceprezidenti — bijusī Republikas Senatore Glorija Makapagala. 1. jūlijā viņi stāsies pie savu pienākumu pildīšanas. Tātad mūsu valsts vadībā stāsies jauna komanda. Īpaši zīmīgi, ka viceprezidente mums tagad būs brīnišķīga jauna dāma, bijušā Filipīnu prezidenta meita.

— Kā jūs raksturotu savas valsts ekonomisko situāciju?

— Filipīnu ekonomika ir ļoti labā situācijā, pamatos tā ir patiešām spēcīga. Mūs nav būtiski ietekmējušas daudzu citu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomiskās grūtības. Protams, arī mēs izjutām šīs grūtības, taču tās nespēja ietekmēt mūsu ekonomikas attīstību, un mūsu analītiķi saka, ka šis lielai kontinenta daļai smagais periods nebūs atstājis paliekošu iespaidu uz Filipīnu ekonomisko situāciju. Tādēļ mēs tagad varam droši apliecināt starptautiskajai biznesa sabiedrībai, un vispirms Pasaules tirdzniecības organizācijai, ka Filipīnu ekonomiskā attīstība arī turpmāk būs sekmīga un mūsu valsts spēs pildīt visas Pasaules tirdzniecības organizācijas dibinātājvalsts un dalībvalsts pienākumus.

— Arī Latvija vēlas iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā un cer, ka šis process nevilksies garumā organizācijas iekšējo pretrunu dēļ.

— Varu teikt, ka Filipīnas kā šīs organizācijas dalībvalsts noteikti iestājas par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā un savu iespēju robežās sekmēs šo procesu.

— Kā jūs raksturotu Filipīnu šodienas ekonomiku? Daļa eiropiešu joprojām uz Filipīnām raugās kā uz pārsvarā agrāru valsti.

— Filipīnas ir agrāri industriāla valsts. Taču rūpniecībai ir nozīmīga vieta mūsu valsts ekonomikā. Arī rūpniecības ražojumi ir aizvien nozīmīgāki Filipīnu eksporta struktūrā. Protams, joprojām lielus ieņēmumus mūsu valstij dod tradicionālo lauksaimniecības produktu eksports. Piemēram, Filipīnas joprojām eksportē daudz kokosriekstu eļļas. Mēs joprojām ražojam un eksportējam daudz cukura. Tāpat eksportējam daudz garšvielu. Taču līdzās šīm precēm Filipīnu eksporta struktūrā svarīga vieta ir arī radioelektroniskās rūpniecības ražojumiem. Mēs eksportējam pusvadītājus, arī gatavus datorus. Aizvien nozīmīgāku vietu Filipīnu eksporta struktūrā ieņem arī vieglās rūpniecības ražojumi, modes preces.

Mēs arī importējam aizvien vairāk rūpniecības ražojumu. Īpaši tos, kas nepieciešami Filipīnu rūpniecības attīstībai. Un mums savai rūpniecībai vajag aizvien vairāk izejvielu.

— Kādi Latvijas ražojumi varētu būt perspektīvi Filipīnu tirgum?

— Tas, protams, būtu precīzi jāizanalizē ekspertiem. Taču man uzreiz nāk prātā lini. Latvijā taču, es domāju, audzē linus — jūsu klimats tam ir ļoti piemērots. Filipīnas jau importē samēra daudz linšķiedras no citām valstīm. Mēs šo ļoti augstvērtīgo materiālu izmantojam tekstilrūpniecībā gan tieši, gan sajaucot ar mūsu vietējām augu šķiedrām. Mēs arī importējam daudz gatavo apģērbu. Domāju, ka arī šie Latvijas ražojumi Filipīnās varētu rast labu noieta tirgu.

— Bez tam abas mūsu valstis ir kristiešu zemes — Filipīnās gan pārsvarā ir katolicisms, bet Latvijā vairāk luterāņu.

— Jā, filipīnieši ir pārsvarā katoļi. Taču ir arī protestanti. Piemēram, es pati esmu protestante. Un tas mani jo vairāk tuvina jūsu zemei. Es arī gribu sveikt "Latvijas Vēstneša" lasītājus un visu jūsu tautu, vēlot visu labāko. Es arī gribu latviešiem apliecināt, ka darīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai stiprinātu mūsu valstu un tautu kontaktus. Vispirms jau lai celtu abpusējo informācijas tiltu — jo informācija ir pamatā visam.

— Cik bieži varam jūs gaidīt Rīgā — no Stokholmas, kur ir jūsu rezidence?

— Tas, protams, atkarīgs no konkrētās situācijas katrā laika periodā, kā arī no mūsu attiecību kopējās attīstības. Taču Latvijā es noteikti būšu novembrī, kad jūsu valsts svinēs savu 80 gadu jubileju. Es tad noteikti atbraukšu uz Rīgu apsveikt latviešu tautu šajā nozīmīgajā jubilejā. Mēs, filipīnieši, īpaši labi izprotam šādu notikumu nozīmīgumu — jo mūsu valsts pati taču šodien svin savu simt gadu jubileju.

Filipīnas ir viena no lielākajām Dienvidaustrumāzijas valstīm gan teritorijas (300 000 kvadrātkilometri), gan iedzīvotāju skaita (69 miljoni) ziņā. Iedzīvotāju vidējais blīvums Filipīnās ir samērā liels — vidēji 225 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Filipīnu nacionālais kopprodukts desmit gados ir divkāršojies, pieaugot no 30 734 miljoniem uz 63 883 miljoniem ASV dolāru. Uz katru iedzīvotāju pieaugums ir caurmērā no 562 uz 965 ASV dolāriem. Pēdējos desmit gados Filipīnu sievietes aktīvāk iesaistījušās valsts ekonomiskajā dzīvē — tagad aktīvi valsts ekonomikā piedalās gandrīz puse Filipīnu sieviešu ( 48,5 procenti), un ik gadu ekonomikā iesaistīto sieviešu īpatsvars pieaug caurmērā par 3,1 procentu. Taču lielākais skaits filipīniešu ( 46,5 procenti no ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem) joprojām nodarbināti lauksaimniecībā. Rūpniecībā pagaidām strādā tikai apmēram 16 procenti filipīniešu.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Filipīnām nodibinātas 1991. gada 17. decembrī. Kopš 1998. gada 2. jūnija Filipīnu Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erlinda Basilio, viņas rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto Māris Kaparkalējs, "LV"