Lai saprotam savas tautas pagātni, lai atrodam savu vietu tagadnē

Svētdien, 14. jūnijā, Valsts prezidents, godinot komunistiskā terora upuru piemiņu, apmeklēja Okupācijas muzeju, kur iepazinās ar ekspozīciju, pēc tam kopā ar Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem devās uz Brīvības pieminekli, kur notika šīs apvienības rīkotais piemiņas brīdis. Svinīgajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa ziedus nolika Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, kā arī citas augstas valsts amatpersonas Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidents —

Latvijas Valsts radiofonā 15.jūnijā

G.Ulmanis:

— Jā, es domāju, ka Pilsonības likums, protams, ir ļoti svarīgs, bet likums jau ir tādā stadijā, ka tas ir vairāk tāds protokola jautājums un kārtības jautājums, jo valdība savu attieksmi ir izteikusi pilnīgi viennozīmīgi. Valdība ir ierosinājusi priekšlikumus, ko Saeima respektējusi divos lasījumos. Un es neredzu vairs iemeslu un vajadzības, lai šis valdības kopējais lēmums un Saeimas kopējais lēmums kaut kādā veidā tiktu virzīts uz citu pusi.

Vai es esmu ticies ar premjeru? Nu, protams. Ar premjeru mēs tiekamies gandrīz vai ik dienas, tās mēs nesaucam par protokola tikšanās reizēm, jo Islandes prezidenta vizītes laikā, tāpat 14.jūnija atceres brīdī un nu, kā jau cilvēki, kas dzīvo, teiksim, vienā ģimenē, vienā sabiedrībā, mēs nedaudz apmainījāmies ar viedokļiem par pašreizējo situāciju, bet norunājām, ka tiksimies trešdien, lai šo lietu pārrunātu tā pamatīgāk. Bet, manuprāt, šobrīd sabiedrībā runā par Pilsonības likumu ar tādu diezgan lielu negāciju, vieni no vienas puses un otri no otras puses. Bet mums vajadzētu padomāt, kāpēc tas tā notiek. No vienas puses, tiek pārspīlēts jautājums par to, ka šie divarpus tūkstoši bērnu gadā Latvijai būs nu traģēdija un nelaime un viss kaut kas tamlīdzīgs. No otras puses, atkal tiek izvirzīta doma, ka ne tikai bērni, bet arī cilvēki, kas nodzīvojuši mūžu šeit, vai vairākas paaudzes, kas šeit ir nodzīvojušas, ka viņiem arī pienāktos pilsonība. Un visi mēs it kā atsaucamies — valoda, valoda, valoda. Bet vai parlaments un valdība ar tikpat lielu aizrautību ir izstrādājušas konkrētus pasākumus un arī tos īstenotu?

No vienas puses, ir labi, ka ir labs likums, otra lieta — vai šo likumu kāds pilda. Un mums vajadzētu padomāt un pārrunāt visiem, kā mēs šo valodas jautājumu īstenojam. Jo uzsaukt kādam — mācies, tas ir stipri par maz. To mēs pat viens otram nevaram izdarīt, latvietis latvietim. Nedot nekādu tādu iepriekš apsolītu labumu, kā, pieņemsim, pilsonību no piedzimšanas brīža, tas arī nebūtu pareizi, tas nozīmē, ka mēs prasām tikai vienpusīgi. Mums vispirms ir jāpanāk, lai sabiedrībā, vismaz tās lielākajā daļā, valdītu savstarpēja uzticība. Jā, vienmēr ir bijuši huligāni, vienmēr ir bijuši tādi, kas darbosies pret, vienmēr būs tādi, kas ir bezatbildīgi. Bet mums tagad ir izdarīts labs pētījums par naturalizācijas procesu. Es domāju, ka tādu pašu pētījumu vajadzētu izdarīt par to, kā jūtas mūsu valoda. Ja tā spētu nosarkt vai nobālēt, tad droši vien to izdarītu pēc visām mūsu runām, kad mēs tikai protestējam par viņu. Bet mēs par to nespriežam pietiekami konkrēti.

Es saprotu, ka tuvojas vasara un tuvojas parlamenta brīvdienas, priekšvēlēšanu laiks, tas vienmēr ir bijis saasinātas uzmanības un savstarpēju apvainojumu laiks.

Bet man tomēr gribētos, lai arī šis laiks tiktu izmantots lietderīgāk tieši savas valodas apzināšanā un tam, ko mēs varētu darīt, lai valodai palīdzētu. Ko mēs esam darījuši, lai krievu skolās, piemēram, latviešu valodas skolotāji justos daudz drošāk un stabilāk? Vai mēs esam padomājuši par to? Ko mēs esam darījuši, lai, pieņemsim, Daugavpilī iebrauktu vairāk latviešu un lai tur mācītu latviešu valodu katram, kas to vēlas, un bieži vien arī tam, kas to nevēlas. Ko mēs esam darījuši, lai palīdzētu latviešiem Krievijā? Vakar, represēto dienā, es tikos ar cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Repatriācijas likumu mēs neesam pieņēmuši. Atbalstu mēs neesam pieņēmuši. Es satikos vakar ar trim latviešiem, kuri gribētu dzīvot Latvijā, bet dzīvo Krievijā. Viņi saka — mums Krievijā labas pensijas, Latvija mums nesola neko. Un tāpēc, runājot par Pilsonības likumu, kas ir kā jumta likums un kas parāda mūsu valsts situāciju mums pašiem un pasaulei, tomēr mums ir jārunā par lauku attīstību, mums ir jārunā par izglītību un jārunā par valodu. Un, ja mēs runāsim par šīm lietām, tad mums arī Pilsonības likums realizēsies daudz savādāk. Un, manuprāt, šīs pēdējās divas nedēļas arī aizvadītas lielās negācijās.

— Jā, manuprāt, šī negāciju klātsesamība, kā jūs minējāt, droši vien ir saistāma ar šo steigu, ar šo steidzamības kārtību Pilsonības likuma grozījumu izskatīšanā. Sakiet, vai jūs pieņemat arī versiju, ka Saeima līdz vasaras brīvdienām varētu neizskatīt trešajā lasījumā šos grozījumus, atstāt tos uz oktobri?

G.Ulmanis:

— Es negribētu šodien nekādas versijas deputātu un valdības vietā izteikt. Esmu savu viedokli izteicis, un ceru, ka valdība un parlaments rīkosies konsekventi un mūsu valsts interesēs.

— Jā, kā tādā gadījumā jūs vērtējat valdību veidojošo frakciju sadarbību, darbību, uzsverot šo sadarbību Pilsonības likuma izskatīšanā?

G.Ulmanis:

— Jā, pagājušajā parlamenta sēdē, kad izskatījām Pilsonības likumu, protams, valdībā esošās frakcijas un partijas nostājās viena pret otru. Vai tas ir tikai gadījums? Vai tas ir acumirklis, vai tā ir viņu spēle, vai tā ir viņu pārliecība? Par to šīm valdību veidojošajām partijām un frakcijām jādomā pašām. Bet katrā ziņā man prāts ir diezgan nemierīgs par šo jautājumu.

— Labi, tad pāriesim pie šīsnedēļas darba kārtības ceturtdien. Liels notikums — mūsu valstī būs NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana. Kā ziņots iepriekš, darba kārtībā būs jautājuma izskatīšana par Latvijas attiecībām ar Krieviju un NVS. Vai jūs varat konkretizēt šīs tikšanās programmu?

G.Ulmanis:

— Divi jautājumi. Mēs tiksimies ar Solanas kungu divu stundu ilgā sarunā Jūrmalā un mierīgi pārrunāsim, kāda pašreiz ir NATO nostāja un kāda ir mūsu nostāja. No mūsu puses mums ir jautājums par Latvijas integrāciju NATO struktūrās un par to, kā šis dokuments ir izstrādāts un kā tas tiek īstenots. Un — cik mēs esam atvēlējuši līdzekļu un cik aktīvi piedalāmies savas armijas veidošanā. Šeit man būs diezgan grūti aizstāvēt Latvijas pozīcijas. No trim Baltijas valstīm mēs pašreiz izskatāmies visnepievilcīgāk. Es ceru, ka, izskatot budžetu, šis jautājums tiks izlīdzināts, un, ja jau Igaunija un Lietuva runā par diviem procentiem no nacionālā kopprodukta aizsardzības vajadzībām, tad mums tas varētu iznākt viens procents tikai 1999.gadā.

Otrs jautājums mums, protams, būs par starptautiskajām institūcijām un sadarbību ar NATO, Latvija – NATO, NATO – Krievija un līdz ar to Krievijas reakcija uz šiem jautājumiem. Un es gribētu atgādināt, ka NATO arvien vairāk kļūst politiska organizācija, mēs nerunāsim par lielgabaliem, lidmašīnām un tankiem, mēs runāsim, kā politiski labāk stabilizēt situāciju un kāda loma šeit varētu būt NATO. Protams, NATO ir paziņojis, ka Krievijas viedoklis ir ļoti būtisks un viņi to ņems vērā. Tāpēc man būtu interesanti zināt Havjera Solanas viedokli, kādai vajadzētu būt Baltijas valstu pozīcijai šajā jautājumā. Kas mums būtu jādara, lai mēs spētu gan uzturēt labas kaimiņattiecības, gan arī veidot militāro sadarbību ar NATO struktūrām. Bet es vēlreiz uzsveru, ka, ja es varētu sadalīt procentos, tad no simt procentiem 70 procenti šobrīd ir mūsu darbības lauciņā. Un tikai 30 procentu apmērā ir atkarīgi jautājumi no NATO un Krievijas sadarbības vai citām pozīcijām, jo mums pašiem ir ļoti daudz nepadarītu mājas darbu.

— Jā, acīmredzot tas tomēr jāskata arī pagājušās nedēļas notikumu kontekstā, kad Lietuvā bija Jevgeņijs Primakovs, Krievijas ārlietu ministrs, kurš pateica kategorisku "nē" visa pārējā kontekstā, ļoti labvēlīgs attiecībās ar Lietuvu, Krievijas un Lietuvas attiecībās, pateica konkrētu "nē" šai Baltijas valstu dalībai NATO.

G.Ulmanis:

— Tā ir Krievijas nostāja. Politikā un diplomātijā "nē" un "jā" bieži mijas un veidojas savādākā spektrā. Vienīgais, ko varu teikt, ka pēc šīs sarunas man būs saruna ar Lietuvas prezidentu, telefonsaruna, par kuru mēs esam vienojušies. Mēs pārrunāsim, kāda bija tikšanās ar Primakova kungu, un Krievijas nostāja šajā jautājumā nav jaunums. Šī nostāja jau ir bijusi diezgan stingra. Bet mums ir zināms, ka arī Amerikas Savienoto Valstu nostāja ir tikpat stingra. Un te tad ir darba lauks diplomātiem.

— Kad varētu notikt saruna ar Valdu Adamku?

G.Ulmanis:

— Es domāju, ka mēs beigsim šeit sarunu un apmēram pēc stundas — man ir vienošanās, ka es ar viņu varēšu parunāties.

— Jā, tādā gadījumā vēl viens no pēdējiem jautājumiem — tieši par šo Baltijas valstu sadarbību un solidaritāti. Šodien laikraksts "Diena" atsaucas uz Kanādas laikrakstu "Ottawa Citizen", kurā Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Ilvess, cita starpā, pārmet Lietuvai un Latvijai lēno progresu, un, viņaprāt, latvieši un lietuvieši nevarot sasniegt Igaunijas ražošanas līmeni, neveicot ekonomiskas reformas, protams, tas domāts Eiropas Savienības kontekstā.

G.Ulmanis:

— Nu, ārlietu ministrs ir ārlietu ministrs, viņam ir tiesības, un viņam ir savs viedoklis, to viņš arī ir izteicis. Bet tas nav pirmais gadījums, kad Igaunija izsakās kritiski par mums. Taču es domāju, ka tas ir arī virzošs moments, jo Lietuva to pašu dara militārajos jautājumos, runājot par Igauniju un Latviju. Mums ir jāstrādā un jāskatās ne tikai tas, ko dara kaimiņi, bet jāstrādā pašiem tā, lai mēs varētu varbūt dot kādus labus padomus saviem kaimiņiem. Igaunija vienā otrā jautājumā to ir spējusi izdarīt, bet tas neliecina ne par kādu konfliktu vai domstarpībām šo valstu vidū.

— Paldies, prezidenta kungs! Vēl viens jautājums. Acīmredzot mēs nākampirmdien noteikti netiksimies. Kā un kur jūs svinēsit Jāņus?

G.Ulmanis:

— Aizbraukšu uz kādām klusām lauku mājām, nelielām. Un pie zemniekiem, kuri arī nav pārāk lieli trokšņotāji un lielu svētku atzinēji, bet tomēr ir lieli Jāņu patrioti. Es domāju, ka nelielā pulciņā padziedāsim un pastaigāsim pa rasotām pļavām un paskatīsimies, kā aust gaisma un kā lec saule. Un es vēlētu visiem Latvijas iedzīvotājiem atbrīvoties no šī sasprindzinātā dialoga, kas pašreiz ir, uzdziedāt Jāņu naktī par daudz jaukākām lietām un padomāt par to, ka dzīvē ir ne tikai Pilsonības likums vai nopelnītā alga, bet — ka dzīvē ir arī debesis un elle un ka Jāņi ir tieši tas brīdis, kad mēs varam paskatīties laika griežos un arī pavērtēt paši sevi, kā mēs ieejam atkal nākamajā saules kārtā.

Valsts prezidents —

Latvijas radiožurnālistam

Andrim Siksnim

(Pēc radioieraksta)

Ministru prezidents —

Ikmēneša preses konferencē 12.jūnijā

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc tam Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:

— Vai jūs esat nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi Pilsonības likuma grozīšanai?

G.Krasts:

— Šis jautājums ir jārisina atbilstoši procedūrai. Saeimas Juridiskā komisija nākamnedēļ apkopos trešajam lasījumam iesniegtos deputātu priekšlikumus. Pēc šo priekšlikumu apkopošanas es konsultēšos ar Saeimas Prezidiju un Valsts prezidentu un tiks pieņemts lēmums.

Jautājums:

— Kā jūs vērtējat faktu, ka deputāti, kas Saeimā pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai", neatbalstīja valdības piedāvātos grozījumus Pilsonības likumā?

G.Krasts:

— Visām frakcijām bija noteikts brīvais balsojums attiecībā uz grozījumu projekta otro punktu, kas skāra pilsonības piešķiršanu bezvalstnieku bērniem. Turklāt divi deputāti no "Tēvzemei un Brīvībai" šo variantu atbalstīja. Bet nevienprātības pamatcēlonis, manuprāt, meklējams apstāklī, ka netika ievērota divās Sadarbības padomes sēdēs panāktā vienošanās jautājumā par naturalizācijas "logu" atcelšanu balsot divos lasījumos jau pagājušajā ceturtdienā, bet grozījumi, kas skar nepilsoņu bērnus, tiek atlikti izskatīšanai trijos lasījumos. Šī formula dažādu iekšpolitisku intrigu rezultātā diemžēl tika izjaukta. Tādējādi "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti balsoja nevis pret pilsonības "logu" atcelšanu, bet gan pret neizskatīto un nesaskaņoto pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

Jautājums:

— Vai iespējamā FIB pārstāvniecības atvēršana Latvijā nozīmē, ka Latvijas pašas drošības iestādes nespēj pildīt savus uzdevumus?

G.Krasts:

— Nē. Pirmkārt sadarbībā ar FIB ir ieinteresēta mūsu puse, savukārt viņu vēlēšanos paplašināt savu klātbūtni Latvijā veicinājusi tieši līdzšinējā veiksmīgā Latvijas drošības struktūru un FIB sadarbība. Pārstāvniecība būtu vajadzīga, lai šī sadarbība varētu vērsties plašumā.

Jautājums:

— Kļuvis zināms, ka jūs esat saņēmis vēstuli no Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra ar lūgumu personīgi rūpēties par grozījumiem Pilsonības likumā. Izskan viedoklis, ka jūs esat mēģinājis šīs vēstules saturu arī slēpt.

G.Krasts:

— Šī vēstule bija adresēta man, un vēstules satura izplatīšana man būtu jāsaskaņo ar vēstules sūtītāju. Ārlietu ministrijā ir saņemts Lielbritānijas vēstnieka ass protests pret to, ka vēstules saturs ir kļuvis zināms, tādēļ tiks noskaidroti tie, kas vēstuli ir izplatījuši atklātībā.

Jautājums:

— Vai Saeimas vilcināšanās ar grozījumiem Pilsonības likumā neietekmēs Latvijas starptautisko prestižu?

G.Krasts:

— Jāatzīmē, ka nevienā starptautisko organizāciju vai ārvalstu rekomendācijā Latvijai netiek minēti konkrēti Pilsonības likuma grozīšanas termiņi. Ir lietoti vārdi "pēc iespējas ātrāk" vai "cik ātri vien iespējams". Arī sarunā ar Eiropas Komisijas pārstāvi Katerīnu Deī noskaidrojās, ka pat gadījumā, ja šie grozījumi Pilsonības likumā tiks pieņemti tikai oktobrī, Eiropas Komisijas progresa ziņojumā par Latviju tie parādīsies novembrī. Tātad progresa ziņojums no tā, ka šā jautājuma risinājums ievelkas, necietīs.

Jautājums:

— Vai frakcija "Tēvzemei un Brīvībai", jūsuprāt, balsotu par valdības piedāvāto likumprojektu, ja tas tiktu izskatīts trijos lasījumos?

G.Krasts:

— Kā es jau teicu, manuprāt, esošo situāciju radīja frakciju Sadarbības padomē akceptētās vienošanās nepildīšana — tieši tādēļ frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti balsoja pret.

Turklāt šajā sēdē, kurā tiks apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam, radīsies iespēja sabiedrības diskusijai, kura, kā es redzu, presē jau ir sākusies. Es ceru, ka sabiedrībā, vismaz lielākajā tās daļā, tādējādi izkristalizēsies viedoklis, kas tomēr nekonfrontēs ar valdības piedāvāto grozījumu variantu.

Es domāju, ka mēs spējam panākt viedokļu pietiekamu sabalansētību, tādējādi arī atbalstu valdības piedāvātajam EDSO rekomendācijām atbilstošajam likuma grozījumu variantam.

Jautājums:

— Vai jūs apsverat iespēju piedāvāt Saeimai atcelt no amata Valsts cilvēktiesību biroja direktoru Olafu Brūveru sakarā ar Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem šīs institūcijas darbā?

G.Krasts:

— Mans personīgais viedoklis paliek nemainīgs — Brūvers būtu jāatceļ. Jau tuvākajā valdības sēdē tiks izskatīts jautājums par Valsts cilvēktiesību biroja darbību.

Jautājums:

— Vai ir paredzams risinājums ASV un Eiropas Savienības nesaskaņām audiovizuālā tirgus jautājumu risināšanā, kas varētu atvieglot arī Latvijas situāciju — paātrināt iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā?

G.Krasts:

— Kā es noskaidroju, tiekoties gan ar Žaku Santēru, gan vizītes laikā ASV — ar Pasaules tirdzniecības organizācijas vadību, jau nākamnedēļ Briselē notiks ASV un Eiropas Savienības konsultatīvā tikšanās, lai meklētu nesaskaņu risinājumus. Es nezaudēju cerību, ka jau septembrī mums izdosies parakstīt vienošanos par iekļaušanos Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Jautājums:

— Kas tiek prasīts no Latvijas pirms iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā? Vai panākts risinājums jautājumā par "Lattelekom" monopolstāvokļa laika saīsināšanu?

G.Krasts:

— Mēs esam atraduši risinājumu neskaidrajos jautājumos ar visām šīs organizācijas valstīm. Pašlaik neatrisināts paliek tikai jautājums par audiovizuālo tirgu, kas ir risināms starp ASV un Eiropas Savienību.

"Lattelekom" jautājumā mums katru otro mēnesi ir tikšanās ar Satiksmes ministrijas, "Lattelekom" un Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem. "Lattelekom" ir piekritis monopolstāvokļa laika saīsināšanai līdz 2003. gadam. Tālāk virzīties mēs varēsim tikai pēc telekomunikāciju stratēģijas apspriešanas valdībā, kas varētu notikt jau jūnijā. Reizē ar šo dokumentu tiks izskatīti arī priekšlikumi par "Lattelekom" valsts kapitāla daļu privatizāciju.

Jautājums:

— Ko "Lattelekom" prasa kā kompensāciju par šo piekāpšanos?

G. Krasts:

— Jautājums vēl tiek risināts. Man visai pamatota šķiet "Lattelekom" prasība, lai valsts akciju daļa tiktu pārdota "Lattelekom" mobilo sakaru operatoram. Tā pasaulē ir visai ierasta prakse, ka vismaz viens no mobilo sakaru operatoriem ir saistīts ar fiksēto līniju operatoru.

Jautājums:

— Kā jūs vērtējat valdības pašreizējo stabilitāti?

G.Krasts:

— Ir pirmsvēlēšanu laiks. Valdību veidojošo frakciju intereses, protams, atšķiras, šajā pirmsvēlēšanu laikā tas ir īpaši jūtams — tiek meklēti akcenti, bieži vien nebūt ne nopietnās pretrunas tiek mākslīgi saasinātas. Es neuzskatu, ka šobrīd valdības stabilitāte būtu nopietni apdraudēta. Arī Valsts prezidents savus izteikumus par to, ka, viņaprāt, valdības spējas turpināt darbu ir apšaubāmas, ir mīkstinājis.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore