Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 10. un 11. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Daži vārdi par to, ko mūsu apvienība padarījusi šajā posmā. Līdz šim reizēm tiesas atrada argumentus, lai neizskatītu pieteikumus par to kandidātu lietu izskatīšanu, kuri varētu būt pārkāpuši likumu, piemēram, pēc 1991.gada 13.janvāra bijušie PSKP biedri. Ļoti raksturīgs piemērs tam bija tā saucamā A.Vidavska lieta, tāpēc mūsu apvienība piedāvāja grozījumus Civilprocesa kodeksā, kas precizētu lietu izskatīšanu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu. Paldies Dievam, Saeima ar lielām mokām un divu balsu pārsvaru šo priekšlikumu pieņēma, tikai nožēlojami, ka tika nobalsots pret steidzamību, jo tas nozīmē, ka šos grozījumus varbūt varēs izmantot pirms 7.Saeimas vēlēšanām, bet varbūt arī nevarēs. Acīmredzot daudziem balsojošajiem tā rīkoties lika personīgi iemesli.

Patīkami bija tas, ka mūsu apvienībai izdevās panākt atbalstu grozījumiem likumā "Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu". Tas ir mūsu atbalsts zemniekiem — lauksaimniecības produktu ražotājiem un paredz samazināt transportlīdzekļu ikgadējo nodevu par 50%. Šis piedāvājums nekādā gadījumā neskar valsts budžetu, kā viens otrs šodien to mēģināja skaidrot. Šeit otrreiz jāsaka: "Paldies Dievam!", jo tika pieņemta šo grozījumu steidzamība. Acīmredzot šoreiz vairākums Saeimas deputātu saprata šo priekšlikumu nopietnību.

Šodien pieņēmām arī dokumentu par to, ka pasaule sīkāk jāiepazīstina ar Saeimas pieņemto okupācijas deklarāciju. Tātad līdztekus mūsu darbam pie "Baltās grāmatas" publicēšanas, kur pēc valdības pasūtījuma strādā nopietns vēsturnieku un arhīvu speciālistu kolektīvs, kurai jābūt pilnīgi gatavai līdz nākamā gada 23.augustam un kurai paredzēti līdzekļi arī no valsts budžeta, parādās arī citi dokumenti, tādējādi lielākā vai mazākā mērā aktivizējot mūsu politiķus, ārlietu speciālistus un darbiniekus atkal un atkal runāt par šo jautājumu un mēģināt panākt šī fakta starptautisku atzīšanu, vienlaikus saprotot, cik tas ir grūti un cik ļoti Krievija pretosies šādas atzīšanas nepieciešamībai.Vēl gribu atgādināt, ka tiek rīkota preses konference un briesmīga runāšana ir par kompensācijām represētajiem.

Bet neviens neko nesaka par šo kompensāciju īstenošanu, par to, ka tai jau paredzēti līdzekļi no grozījumiem valsts budžetā, kas notikuši pēc mūsu apvienības iniciatīvas, un ka tas jau nolemts sen, vienojoties vairākiem deputātiem. Acīmredzot, pieņemot budžeta grozījumus otrajā lasījumā, tas tiks iestrādāts. Tas jau nozīmē praktisku darbību, jo uz papīra var pieņemt daudzus skaistus dokumentus, bet, ja tiem nav attiecīgā seguma, tad nekas lāga nesanāks. Gribu arī atgādināt par lauku pensionāru — I grupas invalīdu atbrīvošanu no sociālā nodokļa, ko paredz "Grozījumi likumā "Par sociālo apdrošināšanu"". Iespējams, arī citas frakcijas pēdējos mēnešus centīsies strādāt intensīvāk, lai iespējami vairāk parādītu sevi ar labiem darbiem.

Vēl piebildīšu, ka Valsts prezidentam ir tāda īpatnēja nostāja ārkārtas sēdes pasludināšanas jautājumā, kas skar Pilsonības likuma grozījumu izskatīšanu. Tā atkal ir kārtējā izvairīšanās no atbildības. Lūk, redziet, lai jau nu Ministru prezidents izsludina šo ārkārtas sēdi! Bet ne jau Ministru prezidents tik ļoti visu laiku runāja par šo steidzamību un šo ārkārtīgi ātro nepieciešamību. Par to runāja Valsts prezidents, kurš gan pēc tam, kad mēs steidzamību atcēlām, tūlīt pat teica: "Nu nav jau nekas slikts — lai tauta sīkāk iepazīstas!" Katrā ziņā, lai jau nu lemj pirmā un otrā valsts amatpersona, kurš nu būs tas ārkārtas sēdes sludinātājs un kad tā būs vai nebūs, bet liekas, ka ir absolūti nevajadzīgi mēģināt kaut kādā veidā politisko atbildību nogrūst uz otras amatpersonas pleciem.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Gribētu paturpināt to, ko jau J.Dobeļa kungs teica — par valsts sociālo apdrošināšanu. Beidzot esam labojuši kļūdu, kas ieviesusies iepriekš, un tagad zemnieku saimniecību īpašniekiem, kam ir minimāli ienākumi vai to nav vispār, vairs nebūs obligāti jāmaksā sociālā apdrošināšana. No tās atbrīvoti arī I un II grupas invalīdi un pensijas vecumu sasniegušie cilvēki. Tā ka šeit problēma ir labota — Zemnieku savienība šo normu ierosinājusi pārcelt, bet, kā jūs zināt, rindā stāv ļoti daudz likumu. Noteikti gribu panākt, lai šis likums tiktu pieņemts maksimāli ātri, jo tā pārejas noteikumos teikts, ka šīs izmaiņas darbojas jau no 1998.gada 1.janvāra. Tātad Valsts ieņēmumu dienests nevar pielietot sankcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Bez tam vēlos pieminēt transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, ko šeit J.Dobeļa kungs aktīvi ierosināja un aizstāvēja. Zemnieku savienība, protams, šo priekšlikumu aizstāvēja, jo tas daļēji saistīts ar Zemnieku savienības interesēm. Nebija LZS atbalsta laukiem, bet tajā pašā laikā gribu brīdināt par to, ko jau atbalstīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti, tas ir, likumu "Par ienākuma nodokli", kurā Finansu ministrija iestrādājusi normu noņemt atvieglojumus lauksaimnieku ienākuma nodoklim, atbrīvojot līdz 3000 latiem. Tas ir milzīgs drauds, kuru mēs kategoriski neatbalstām. Arī Zemkopības ministrija ir pret to, un šeit vēl būs pamatīgs cīniņš par to, lai šie atvieglojumi tiktu saglabāti. Ceru, ka izdosies to aizstāvēt un ka mums piebiedrosies arī šie kolēģi, kas tagad aizstāvēja šo nelielo likumprojektu.

Vēl gribu pieminēt ļoti būtisku likumprojektu, tas ir, "Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm", kas ir ļoti svarīgs arī saistībā ar zemniekiem un zemes īpašniekiem. Tagad ir iespējams veidoties zemes tirgum un īpašuma tirgum, paplašināties nekustamajam īpašumam, un, aktivizējoties šim procesam, noteikti paplašināsies arī iespējas kreditēties gan lauksaimniecības uzņēmumiem, gan zemnieku saimniecībām. Tas ir ļoti pozitīvi, un šo likumu esam pieņēmuši arī trešajā un galīgajā lasījumā, un tas sāks darboties. Cerams, ka tas aktivizēsies jau nākamajā gadā.

Nedaudz pieskaršos likumprojektam "Par privātajiem pensiju fondiem". Domāju, ka tas var skart ļoti daudzus cilvēkus, jo būs iespēja, kad tie sāks darboties, uzkrāt un nākotnē palielināt pensijas.

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Diemžēl man jāsaka — jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk kulšanas, pie tam te notiek nevis graudu, bet gan salmu kulšana.

Ja "Tēvzemei un Brīvībai" pakļautībā ir Finansu ministrija un šī ministrija, kuru vada Roberts Zīle, atsūta dokumentu, ka nav pieļaujami kaut kādi labojumi attiecībā uz transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, tad nezin kāpēc tieši "Tēvzemei un Brīvībai" iet un ļoti izmisīgi cīnās pret sava partijas biedra vadīto ministriju.

Visu laiku biju iedomājies, un arī Nacionālā reformu partija uzskatīja, ka Saeima un tās deputāti vispirms aizstāv Latvijas un visu tās pilsoņu intereses. Bet šodien ar lielu izbrīnu uzzināju, ka, izrādās, Saeimā ir kārtu pārstāvniecība. Saprotiet, vieni aizstāv garīdznieku intereses un runā kā garīdznieki, citi savukārt ir lielākie zemnieku draugi.

Runājot par transporta nodevas samazināšanu automašīnām virs 12 tonnām, šis priekšlikums ir vienkārši komisks. Ja Latvijā ir vairāk nekā 80 000 zemnieku saimniecību ar vienu vai divām govīm, tad to vienīgais transporta līdzeklis varbūt ir ķerra un mazais traktoriņš, bet tai nav autotransporta, kas lielāks par 12 tonnām. Bet Zemnieku savienība tā vietā, lai nodarbotos ar savu daudz reklamēto kooperāciju, kur es savulaik pat biju kooperācijas ministrs, pēkšņi sāk murgot par to, ka katrai zemnieku saimniecībai jābūt 30 tonnīgām mašīnām, kuras vienreiz gadā aizbrauc uz Rīgu ar trim karrtupeļu maisiem. Tādējādi, tās esot nerentablas, tāpēc, lūk šiem zemniekiem esot jāatlaiž transporta nodeva. Nedrīkst piemērot šo ikgadējo transporta reģistrēšanas nodevu, jo saprotiet, ka šeit visi tie principi sabrūk. Ja jau ir šī kooperācija, tad manuprāt, vairāki zemnieki nopirks šo tehniku un to noslogos katru dienu. Ja viņi nevar to noslogot katru dienu vai katru nedēļu, tad kāda jēga ir turēt lielu mašīnu ar 20 tonnu lielu celtspēju, lai to izmantotu reizi gadā? Tā mēs varam aizrunāties līdz absurdam un ierosināt nemaksāt civilapdrošināšanu jeb automašīnas ikgadējo nodevu, piemēram, jūrniekiem, jo viņi trīs mēnešus brauc ar kuģi un, atbraucot krastā, ar mašīnu brauc tikai divas dienas! Kāpēc būtu jāmaksā lidotājiem, kas lido kaut kur debesīs, kāpēc būtu jāmaksā celtniekiem vai mūrniekiem, ja viņi tikai vienu reizi atved ķieģeļus, un tā tālāk. Un neviens vairs neko nemaksā.

Ja katrs deputāts aizstāvēs tikai savas kārtas intereses, katastrofāli cietīs valsts budžets, nebūs nekādu ienākumu, un atlikušajā dienas daļā, ko mēs arī veiksmīgi darām, ar lielu entuziasmu varam ķerties klāt okupācijai vai kārtējam dokumentam par okupācijas deklarācijas izplatīšanu pasaulē. Bet atkal jāsaka — ja Ministru kabinetu vada TB biedrs G.Krasts, bet Apvienotajās Nācijās mūsu valsti pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai" loceklis J.Priedkalns, tad kāpēc Saeimai veselu dienu jādebatē par to, ka neviens nezina par šiem drausmīgajiem okupācijas faktiem? Man gan tādas informācijas nav, bet es zinu, ka tad, kad Latviju uzņēma Eiropas Padomē, visos dokumentos sīki bija pateikts, ka Padomju Savienība bija okupējusi Latviju. 1994. gadā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā Valsts prezidents G.Ulmanis teica ļoti garu runu ar visiem skaitļiem. Šie dokumenti un runas ir visās bibliotēkās, tāpēc tērēt pusi dienas, lai tikai nenodarbotos ar ekonomiskiem jautājumiem, ir īstākais priekšvēlēšanu populisms.

Un beidzot — vienīgais gandarījums man ir par to, ka, runājot par privātajiem pensiju fondiem, esam atļāvušies palielināt ieguldījumu ārzemju vērtspapīros no 5 līdz 15%. Ja tiek runātas muļķības par to, ka nedrīkst ieguldīt un ka tā ir augsta riska zona, tad cilvēkiem vajadzētu saprast, ka vērtspapīru tirgū tā vienkārši nevar pateikt, kad šis ieguldījums ir Latvijas, bet kad ārzemju vērtspapīros, tāpēc, ka agri vai vēlu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs būs kopējs vērtspapīru tirgus. Gribu pateikt, ka Latvijas uzņēmumi jau daļēji pieder arzemniekiem — piemēram, "Aldaris", ir "Baltic Beeridge holding" sastāvdaļa, kur savukārt naudu ieguldījis "Prips". Ja latvietis nopērk tā akcijas, kuras savukārt var nopirkt arī Stokholmas vērtspapīru tirgū, tad viņš vienlaicīgi ir ieguldījis naudu arī Latvijas tirgū. Tādējādi zināmi uzlabojumi parādās arī pie mums.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai"):

Nākamā svētdiena ir komunistiskā terora upuru piemiņas diena, tas ir, 14. jūnijs. Šajā sakarā gribu formulēt principu, ka Latvijas valsts morālais pienākums ir atjaunot politiski represētajām personām tās tiesības, ko tām varmācīgi atņēmuši okupācijas režīmi. Pretējā gadījumā neatkarīgā Latvijas valstī šādā formā mēs turpinām okupācijas režīma darbību.

Latvijas likumdevējam pamatā bijusi šāda izpratne, tādējādi likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistikajā režīmā cietušajiem" 10. pantā teikts, ka valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu līguma gādā, lai likumā noteiktā kārtībā tiktu novērstas totalitārā režīma radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi un nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.

Diemžēl ilgāku laiku bija vērojama reāla kompensācijas saņemšanas iespēju samazināšanās politiski represētajām personām par to īpašumu, kas tām tika nolaupīts. Tas vainagojas 1996. gada 23. aprīlī ar Andra Šķēles un Aivara Kreitusa parakstītiem Ministru kabineta noteikumiem nr.148, kas noteica, ka politiski represētām personām daļa kompensācijas maksājama sertifikātos. Mēs visi ļoti labi zinām, kas ir sertifikāti, tāpēc daudzi represētie cilvēki šos noteikumus nosaukuši par viņu otrreizēju aplaupīšanu brīvas un neatkarīgas Latvijas apstākļos. Ļoti konkrēti tika minēta arī A.Šķēles un A. Kreitusa loma, un daudzi cilvēki aicinājuši izvērtēt šo politiķu atbildību. Noteikumu nr. 148, kas faktiski noteica, ka politiski represētās personas kompensāciju saņem tikai daļēji, amoralitāte ir skaidra, taču pēc šo noteikumu teksta, veicot analīzi, tika konstatēta arī to pretlikumība un pretrunas starp šiem noteikumiem un likumu.

Tādēļ jau šā gada februārī tapa deputātu pieprasījums valdībai sākārtot šo jautājumus, bet Pieprasījumu komisija P.Tabūna kunga vadībā to noraidīja, kam sekoja arī Saeimas noraidošais balsojums. Te nu man jāmet akmens "Tēvzemei un Brīvībai" un citu valdošās koalīcijas deputātu dārziņā, sevišķi attiecībā uz P.Tabūna kungu, kas šo jautājumu savā komisijā nevēlējās izskatīt pat pēc būtības. Tādēļ, lai panāktu pozitīvu šīs problēmas risinājumu un lai politiski represētās personas varētu saņemt kompensāciju pilnā apmērā, tika iesniegta prasība Satversmes tiesā, un izveidojās ļoti divdomīga situācija, jo "tēvzemiešu" valdība bija jāiesūdz tiesā par politiski represēto personu tiesību aizstāvību. 29. maijā notika tiesas sēde, un šobrīd varu iepriecināt visus tos cilvēkus, kas šos 148. noteikumus izjutuši kā pazemojumu, ka vakar, 10. jūnijā, Satversmes tiesa savā spriedumā atzinusi deputātu parsību par pamatotu un šos A.Šķēles un A. Kreitusa parakstītos noteikumus atzinusi par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, līdz ar to juridiski apstiprinot, ka sertifikātu izmaksāšana bija ne tikai amorāla, bet arī juridiski pretlikumīga, kaut arī gana laba "tēvzemiešu" valdībai.

Kopumā varu to novērtēt kā nozīmīgu soli mūsu valsts morālajā sakārtošanā, jo cilvēki, kas tika pazemoti okupācijas laikā, nedrīkst tikt pazemoti arī neatkarīgajā Latvijā. Tāpēc ceru, ka šim pozitīvajam solim sekos arī citi.

Ko tas nozīmē konkrēti politiski represētajām personām? Acīmredzot, viņiem būs jāgriežas ar iesniegumiem konkrētajās pašvaldībās, lai saņemtie sertifikāti varētu tikt aizstāti ar naudu. Aicinu visus sekot informācijai par to, kas būs tālāk, jo precīza kārtība, es ļoti ceru, tiks nofiksēta tuvāko nedēļu laikā. Manuprāt, tā šiem cilvēkiem varētu būt laba dāvana 14. jūnija sakarā, un šajā nedēļā tas noteikti bija svarīgākais.

Nākamajā nedēļā mēs runāsim gan par budžetu, gan par administratīvi teritoriālo reformu. Bet tas būs nākamnedēļ.

E.Jurkāns

(Demokrātiskā partija "Saimnieks" frakcija): Runāšu par praktiskām lietām, jo šodien beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš budžeta grozījumiem, un, mūsuprāt, tas ir visbūtiskākais, jo šie budžeta grozījumi un arī paša budžeta realizācija atsaucas uz katru Latvijas iedzīvotāju. Tikko esmu saņēmis statistikas rādītājus, kuros redzama diezgan nelāga tendence, kas Latvijā turpina attīstīties. Proti, šī gada četros mēnešos reālā pirktspēja mūsu valstī atkal samazinājusies par vienu procentu — pie visa tā, ka nedaudz pieaudzis iekšzemes kopprodukts. Tātad, reālā pirktspēja samazinājusies par vienu procentu, un tas nozīmē, ka cilvēki kopumā dzīvo sliktāk. Tāpēc "Saimnieka" budžeta grozījumi un priekšlikumi šiem grozījumiem saistās tieši ar sociālo, izglītības un pašvaldību nozarēm.

Attiecībā uz izglītību esam iesnieguši priekšlikumus kopsummā par 3,6 miljoniem latu, un tie skar visu pašvaldību izglītības iestādes, īpašu akcentu liekot uz pirmsskolas iestādēm, kā arī uz tā saucamajām pašvaldību speciālajām skolām vai internātskolām, kurās jābūt īpašai bērnu uzraudzībai un gādībai par viņiem. Mūsu priekšlikumos ietverts arī svarīgais jautājums par privatizācijas fonda sadali. Jau pirms pusgada, vēl esot valdībā, bijām iesnieguši priekšlikumus par to, ka no šī fonda 7 miljoni latu būtu jāiedala īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai, kas piešķirti par īpašumā bijušo zemi lauku apvidū. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un šī summa skar pirmās pakāpes mantiniekus.

Bez tam mūsu priekšlikumos paredzēts no privatizācijas fonda līdzekļiem iedalīt 2,8 miljonus latu īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Šī summa ir tik liela un pieprasīta jau sagatavotiem projektiem pa atsevišķiem objektiem un reģioniem, lai varētu šos projektus īstenot. Diemžēl valdība šādu summu nav paredzējusi.

Jau pagājušajā gadā valdība akceptēja vidējo un mazo uzņēmumu atbalsta programmu, bet līdzekļu šīs programmas realizācijai nebija. Kad tika veidots budžets šim gadam, mēs iesniedzām savu priekšlikumu, bet to noraidīja. Tāpēc tagad mēs atgriežamies pie šī priekšlikuma un lūdzam Saeimu nobalsot par to. Es ceru, ka varētu būt pozitīvs balsojums, lai gan šīs programmas realizācija būtu ne mazāka par 0,5 miljoniem latu.

Milzīgu negāciju Latvijā izsaukusi privatizācija. Pēc mūsu aprēķiniem, nepieciešami ap 11 miljoniem latu, lai novērstu šīs privatizācijas gaužām bēdīgās sekas. Vairāk nekā 200 uzņēmumu atkal bankrotējuši vai atrodas uz bankrota robežas — tur nav maksātas algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tāpēc tas ir primārs jautājums, un mēs šādu summu esam paredzējuši.

Mūsuprāt, ļoti nopietns priekšlikums ir par 2 miljonu latu iedalīšanu mežsaimniecības attīstības fondam. Latvijā ir izstrādāta mežsaimniecības attīstības programma, un šodien šī nozare dod vienu trešdaļu no eksporta, bet līdzekļu tā saucamajai meža rehabilitācijai nav. Uzskatu, ka tā nav nopietna pieeja, tāpēc DPS paredzējusi tai līdzekļus un par tiem cīnīsies balsojumos.

Vēl līdz šim laikam nav atrisināts jautājums par labības rezerves apmaksu, kas, protams, ir gaužām maza — 2,1 miljons latu, kas varētu nosegt tikai ap 3000 tonnu iepirkuma graudu. Ja domājam, ka šogad Latvijā būs laba raža — tā varētu būt pie 500 tūkstošiem tonnu virs plāna, nepieciešami līdzekļi 1,2 miljonu latu apmērā.

Bez tam mūsu pieeja konceptuāli ir pretēja valdības viedoklim, jo mēs uzskatām, ka kopumā ieņēmumu bāze ir zemāka, nekā faktiski varētu būt. Uzskatām, ka šajos grozījumos vajadzētu vēl par 22 miljoniem palielināt ieņēmumu bāzi, balstoties uz pirmā kvartāla rezultātiem un 1996. un 1997.gada otrā, trešā un ceturtā kvartāla rezultātiem. Lielāko daļu šo līdzekļu varētu novirzīt minimālās algas paaugstināšanai, kas dotu reālās pirktspējas palielinājumu valstī no 42 uz 50 latiem, sākot ar šī gada 1.septembri.

Līdzekļi nepieciešami arī speciālās veselības aprūpes budžetam, kuram plānojam 3 miljonus no šiem 22 miljoniem, kā arī jautājums par akcīzes nodokļa apmaksu par vienu apstrādāto hektāru. Lēš, ka šī summa varētu būt 5 miljonu apmērā, bet mēs lūdzam no budžeta izdalīt vismaz 3 miljonus, lai varētu veikt maksājumus, kas noteikti likumā.

Vēl viens būtisks jautājums ir piena ražošana un rūpniecība. Esmu paskatījies statistikas atskaiti, kas liecina, ka šī nozare atkal pazeminājusi piena ražošanas apjomus. Līdzīgi ir arī ar gaļas pārstrādi, kas samazinājusies, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo kvartālu. Tāpēc piena intervences cenas uzturēšanai un sviesta realizācijai vismaz 1 miljons latu būtu vajadzīgs budžeta grozījumos.

Nākamnedēļ Saeima skatīs šos grozījumus, un mēs, ņemot vērā mūsu un citu frakciju iesniegtos priekšlikumus, sparīgi cīnīsimies balsojumos, lai varētu realizēt to, kas nepieciešams iedzīvotājiem, īpaši, kā jau teicu, labklājībā, izglītībā, pašvaldībās un laukos.

P.Apinis

(frakcija "Latvijas ceļš"): Gluži tāpat kā Saeimā, man šodien nācās pārsvarā klausīties pārējo savu kolēģu uzstāšanos. Grūti komentēt šo Saeimas sēdi, bet pieļauju, ka situāciju parlamentā noteica četri būtiski faktori.

Pirmkārt, paaugstināta temperatūra zālē un augsts relatīvais gaisa mitrums. Bija paaugstināts atmosfēras spiediens, trešā, medicīniski nelabvēlīgā laika prognoze un vēl pilnmēness fāze. Tāpēc domāju, ka šādās dienās vajadzētu skatīt tikai tos likumprojektus, kurus neviens nesaprot, piemēram, tos, kurus izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Likumi par atsevišķiem nodokļiem parasti neizsauc garas debates. Diemžēl šodien Saeimas Prezidijs neņēma vērā šos būtiskos faktorus, tāpēc bija milzīgas diskusijas, īpaši par lēmumprojektu par pasaules valstu iepazīstināšanu ar Latvijas Republikas Saeimas deklarāciju, un vēl dažām problēmām, kas neļāva mums izskatīt pat pusi šodienas dienas kārtības jautājumu. Patiesībā par šodienas veikumu būtu stipri vien jākaunas, īpaši, es pieļauju, tiem, kas šodien teica lielās un ļoti aizrautīgās runas.

Tiešām ticu, ka visi tie, kas klausās šīs atskaites par darba dienu, ir tie paši, kas visu darba dienu klausījušies Saeimas runas. Neko jaunu par likumprojektiem, kas šodien skatīti, pateikt nevarēšu, tāpēc runāšu par kaut ko pilnīgi citu. Tuvojas budžeta izskatīšana otrajā, galīgajā lasījumā, un šodien līdz pulksten 12.00 tika iesniegti pēdējie priekšlikumi. 12 Saeimas ārstu grupa iesniedza labojumu par 6,71 miljona latu, lai beidzot veiktu reformu medicīnas darbinieku algu jautājumā. Tā ir ļoti sasāpējusi problēma, un domāju, ka man piekritīs jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ka situācija, ka medicīnas māsa saņem 42 latus par darbu, kurā viņai tiek uzticēta cilvēka dzīvība, kurā viņas prakse un iemaņas, viņas attieksme pret cilvēku ir svarīga gan veselībai, gan citu cilvēku dzīvībai, ir nepiedodama no valsts, valdības un arī Saeimas puses. Šī iemesla dēļ kopā ar dakteri V.Nagobadu strādājām pie projekta, kas paredz, ka vidējam medicīnas darbiniekam — vai tā ir māsa, laborants, feldšeris, vai arī ārsts, reāli maciņā ienāktu 80 lati mēnesī. Tā ir milzīga summa, un pašlaik neesmu pārliecināts, vai Saeima tik viegli nobalsos par šo 6,71 miljonu. Bet tas būtu jāveic.

Ļoti iepriecina tas, ka pirmo reizi pēc ilgstošas obstrukcijas arī trīs kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai" parakstīja šo iesniegumu kopā ar pārējiem Saeimas ārstiem. Šodien bija preses konference, un laikam pirmo reizi mēs redzam, ka esam vienoti.

Gribu aicināt tam pievienoties arī pārējos Latvijas kolēģus, jo šoreiz būs nepieciešams atbalsts. Tas nebūs politisks lēmums, un lūdzu neuzskatīt to par priekšvēlēšanu kampaņu. Jo patiesībā es, piemēram, atbalstu "Tēvzemei un Brīvībai" ministru V.Makarovu, kuram tas pagaidām nebija izdevies. Mēs esam no dažādām partijām, tomēr redzam vienu, skaidru un saprotamu mērķi. Lielākā daļa no mums medicīnā vairs nestrādā, un līdz ar to veltīgi mums pārmest, ka gribam sev paaugstināt algas. Fakts, ka katru gadu Latvijas medicīna zaudē 600 medicīnas māsas tikai tādēļ, ka viņas nespēj izdzīvot ar to finansējumu, ko mēs spējam viņām nodrošināt, ir traģēdija.

Tāpat arī argumentācija, kas mums kādreiz valdīja, ka Latvijā ir pārlieku liels ārstu skaits, neiztur kritiku. Jau sen ārstu skaita ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodamies krietni aiz Skandināvijas vai Rietumeiropas valstīm. Mēs neattīstāmies, un, ja arī pēdējos gados kaut kas gājis uz priekšu, tad pārsvarā uz tehnoloģijas vai medikamentu rēķina, nevis uzlabojot darba apstākļus tiem, kas velk šo sūro medicīnas darbinieka nastu.

Pateicos par iespēju uzstāties šodien šajā radio pārraidē un ticu, ka medicīnas darbinieki mani dzirdēja. Nākamajā nedēļā gaidām, lai jūs aktīvi mūs atbalstītu un lai šajā budžeta projektā piepildītos daļa no jūsu vēlmēm. Lai Latvijas Saeima paskatās arī uz medicīnas darbinieku, ne tikai policistu, ierēdņu, armijas cilvēku un citām interesēm.

Saeimas preses dienests