Ministru kabineta rīkojums Nr.312

Rīgā 1998.gada 17.jūnijā (prot. nr.31, 2.§)

Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

Latvijas Policijas akadēmijas Satversme

 

Latvijas Policijas akadēmija izveidota 1991.gada 22.maijā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.141 kā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmija. 1992.gada 4.maijā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.160 tā pārdēvēta par Latvijas Policijas akadēmiju.

Latvijas Policijas akadēmijas pirmo Satversmi ir pieņēmusi 1992.gada 16.oktobrī Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulce (grozījumi un papildinājumi izdarīti 1993.gada 29.martā), to apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā padome 1993.gada 28.aprīlī. Jaunajā redakcijā saskaņā ar Augstskolas likuma pārejas noteikumu pirmā punkta prasībām Latvijas Policijas akadēmijas Satversme pieņemta Satversmes sapulcē 1996.gada 23.februārī (1997.gada 18.aprīlī tajā izdarīti grozījumi).

1. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Policijas akadēmija ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti pamatā tiesību zinātnē un publicēti zinātniskajos žurnālos, Latvijas Policijas akadēmijas Rakstos, monogrāfijās un cita veida izdevumos. Akadēmijai ir promocijas padome un darbojas doktorantūra tiesību zinātnes nozarē.

2. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LPA. Tās nosaukums citās valodā s ir:

Police Academy of Latvia (angļu),

Акадэмiя палiцii Латвii (baltkrievu),

Acadēmie de Police de Lettonie (franču),

Läti Politseiakadeemia (igauņu),

Академия полиции Латвии  (krievu),

Latvijos Policijos akademija (lietuviešu),

Polizeiakademie Lettlands (vācu).

Latvijas Policijas akadēmijas adrese: Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014, Latvijas Republika.

3. Latvijas Policijas akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Augstskolu likums, Izglītības likums, likums "Par zinātnisko darbību", citi likumi un uz to pamata izdoti tiesību akti, kā arī Latvijas Policijas akadēmijas Satversme. Latvijas Policijas akadēmija kā izglītības un zinātnes iestāde, kura pēc valsts pasūtījuma gatavo speciālistus Iekšlietu ministrijas un citām tiesību aizsardzības iestādēm, savu darbību veido arī uz likumu, noteikumu, reglamentu un citu tiesību aktu pamata, kuri attiecas uz Iekšlietu ministrijas un citām tiesību aizsardzības iestādēm.

4. Latvijas Policijas akadēmijas autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un Latvijas Policijas akadēmijas vadību, kā arī starp Latvijas Policijas akadēmijas vadību un akadēmisko personālu, un to nosaka Augstskolu likums un Latvijas Policijas akadēmijas Satversme.

5. Latvijas Policijas akadēmija ir juridiska persona un pašpārvaldes iestāde. Personām, kas apguvušas attiecīgo akadēmijas studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu, bet personām, kas apguvušas papildizglītības programmu, izsniedz Latvijas Policijas akadēmijas Senāta noteikta parauga apliecību ar Latvijas Policijas akadēmijas ģerboni.

6. Latvijas Policijas akadēmijai ir Satversmes sapulces apstiprināts karogs, ģerbonis, devīze un himna.

7. Latvijas Policijas akadēmijai ir zīmogi ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa un Latvijas Policijas akadēmijas ģerboņa attēliem un pilnu LPA nosaukumu.

8. Latvijas Policijas akadēmijas dibināšanas diena — 22.maijs — ir svinamā diena Latvijas Policijas akadēmijas personālam.

2. Darbības pamatvirzieni, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

9. Latvijas Policijas akadēmijas darbības pamatvirzieni ir:

1) profesionāli orientētu programmu realizācija tiesību zinātnes nozarē;

2) akadēmisko studiju nodrošināšana tiesību zinātnes nozarē;

3) zinātnisko pētījumu veikšana tiesību un citās zinātņu nozarēs, kuri nepieciešami Iekšlietu ministrijas iestāžu, kā arī citu tiesību aizsardzības iestāžu un LPA darbības nodrošināšanai;

4) tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku profesionālās meistarības pilnveide administratīvās un kriminālās justīcijas un valsts pārvaldes jomā, realizējot papildizglītības programmas.

10. Latvijas Policijas akadēmija nodrošina akadēmisko un profesionālo studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju tiesību aizsardzības un valsts pārvaldes jomās. Tā savā darbībā izkopj un attīstīta zinātni un kultūru.

11. Akadēmija atbilstoši valsts pasūtījumam izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto bibliotēkas, laboratorijas, poligonus, metodiskos kabinetus un centrus, šautuves tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Latvijas Policijas akadēmija nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu attiecīgajās specialitātēs savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

12. Latvijas Policijas akadēmija veicina un realizē tālākizglītojošas studijas. Akadēmija sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Latvijas Policijas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas, Lietuvas un citu valstu attiecīgā profila augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas Policijas akadēmiju un ārvalstu augstskolām uz līgumu pamata.

13. Latvijas Policijas akadēmija organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Akadēmija piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus. Akadēmijas mācību gada darba pārskatu nosūta Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, kā arī ieinteresētajām augstskolām, citām valsts un zinātniskajām institūcijām.

14. Latvijas Policijas akadēmija rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu tiesību zinātnes nozarē un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

15. Latvijas Policijas akadēmija garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi, tiesību aktiem, kuri nosaka dienestu Iekšlietu ministrijas vai citās tiesību aizsardzības iestādēs, un noslēgto līgumu par studijām un dienestu.

16. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties specialitāti un specializāciju, studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā specialitātē vai specializācijā, klausīties lekcijas citās augstskolās, sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.

17. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

18. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

3. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

19. Latvijas Policijas akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.

20. Satversmes sapulce ir Latvijas Policijas akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija un tās lēmumi ir saistoši visam akadēmijas personālam.

21. Satversmes sapulci veido:

1) viss akadēmiskais personāls, kuram Latvijas Policijas akadēmija ir pamatdarba vieta;

2) rektors, senatori, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas locekļi;

3) Senātā aizklāti balsojot apstiprinātās amatpersonas;

4) visi klātienē (pilna laika) studējošie doktoranti, kā arī aizklāti balsojot ievēlētie pārstāvji no klātienē (pilna laika) studējošiem koledžās, akadēmiskajās un augstākajās profesionālajās studijās;

5) aizklāti balsojot ievēlētie pārstāvji no administrācijas, mācību palīgpersonāla, tehniskā personāla, saimnieciskā personāla, koledžu pedagoģiskā personāla un cita personāla.

22. Studējošie, aizklāti balsojot, ievēlē: koledžās — vienu pārstāvi no divām mācību grupām; akadēmiskajās un profesionālajās studijās — vienu pārstāvi no katras mācību grupas.

Administrācija, mācību palīgpersonāls, tehniskais personāls, saimnieciskais personāls un cits personāls (izņemot koledžu pedagoģisko personālu) attiecīgās grupas personāla sapulcē aizklāti balsojot, ievēlē vienu pārstāvi no katriem divdesmit darbiniekiem.

Koledžu pedagoģiskais personāls, aizklāti balsojot, ievēlē vienu pārstāvi no kariem pieciem pedagoģiskajiem koledžas darbiniekiem.

Pārstāvjus Satversmes sapulcē no klātienē studējošajiem, administrācijas, mācību palīgpersonāla, tehniskā personāla, saimnieciskā personāla, koledžu pedagoģiskā personāla un cita personāla ievēlē uz trim gadiem.

23. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi mācību gadā. Ja Satversmes sapulcē izskatīt jautājumu ierosina Latvijas Policijas akadēmijas padomnieku konvents, tad Satversmes sapulce rektoram vai Senātam jāsasauc ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no jautājuma ierosināšanas.

24. Satversmes sapulces sēdes vada uz trim gadiem no akadēmijas profesoriem atklāti balsojot ievēlēts Satversmes sapulces priekšsēdētājs, kā arī no akadēmiskā personāla uz trim gadiem ievēlēti Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs.

25. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces sastāva. Satversmes sapulce pieņem lēmumus ar tās pārstāvju balsu vairākumu (no kopskaita).

26. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi;

2) ievēlē un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus, kā arī rektora vēlēšanu nolikumu;

5) ievēlē senatorus;

6) ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

7) groza Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu;

8) apstiprina Satversmes sapulce s Kārtības rulli;

9) apstiprina Latvijas Policijas akadēmijas devīzi, ģerboni, himnu un karogu;

10) izskata Latvijas Policijas akadēmijas Padomnieku konventa Satversmes sapulcei ierosinātos jautājumus;

11) izskata Latvijas Policijas akadēmijas un studiju programmu akreditācijas rezultātus;

12) ierosina jautājumu par akadēmijas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu.

27. Senāts ir Latvijas Policijas akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras.

28. Senāta sastāvā ir akadēmijas rektors (pēc ievēlēšanas un apstiprināšanas amatā), prorektori, direktors (pēc apstiprināšanas amatā, Senātam aizklāti balsojot), katedru vadītāji (pēc ievēlēšanas amatā, Senātam aizklāti balsojot), Satversmes sapulcē aizklāti balsojot uz trim gadiem ievēlēti deviņi pārstāvji no profesoriem un docentiem un četri pārstāvji no koledžu, studiju posmu un nodaļu vadītājiem, kā arī studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs un tā vietnieks. Senāta darbu vada rektors (Senāta priekšsēdis) un no senatoriem aizklāti balsojot uz Senāta pilnvaru laiku ievēlēts Senāta sekretārs.

29. Sasaukt Senātu var rektors vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Lēmumi tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu senatoru balsu vairākumu. Senāta lēmums stājas spēkā pēc tā izsludināšanas ar rektora pavēli. Ja rektors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt un mēneša laikā neizdod pavēli (rīkojumu), tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē un stājas spēkā, ja to aizklāti balsojot ir atbalstījuši ne mazāk kā trīs ceturtdaļas senatoru.

30. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

31. Rektors īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv LPA. Rektoru no akadēmijas profesoru un docentu (zinātņu doktoru) vidus pēc Senāta, ne mazāk kā četru katedru akadēmiskā personāla vai LPA Padomnieku konventa, ieteikuma aizklāti balsojot ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

32. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai LPA Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Jautājumu par rektora atcelšanu galīgi izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

33. Rektora vēlēšanu nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

34. Rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) Augstskolu likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu;

2) akadēmijas finansiālo darbību;

3) Latvijas Policijas akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) akadēmijas darbības atbilstību Latvijas Policijas akadēmijas Satversmei.

35. Savas kompetences ietvaros rektors izdod pavēles (rīkojumus), kuru izpilde ir obligāta visam akadēmijas personālam, bet attiecībā uz studijām — arī studējošajiem neklātienē (nepilna laika studējošie).

36. Satversmes sapulce uz trim gadiem aizklāti balsojot ievēlē Revīzijas komisiju piecu Latvijas Policijas akadēmijas personāla pārstāvju sastāvā. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu akadēmijas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, akadēmijas Satversmei un Satversmes sapulces, Senāta un rektora lēmumiem. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

37. Satversmes sapulce uz trim gadiem aizklāti balsojot no akadēmiskā personāla vidus ievēlē Šķīrējtiesu piecu personu sastāvā. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par šai Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem, strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts, bet tos izpilda Latvijas Policijas akadēmijas administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

38. Latvijas Policijas akadēmijā tiek izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē, izvirzīt rektora kandidatūru, kā arī ierosināt atcelt rektoru. Konventa nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts, aizklāti balsojot. Padomnieku konventa priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Konventa sēdēs bez balsstiesībām piedalās rektors vai tā pilnvarots pārstāvis.

39. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts izveido Rektora padomi, Akadēmisko padomi, Sabiedrisko lietu padomi un Saimniecības padomi, kā arī var izveidot komisijas un citas padomes. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

4. Struktūrvienības

40. Izglītības, zinātniskā, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Latvijas Policijas akadēmijā kā galvenās struktūrvienības tiek veidotas katedras, koledžas, studiju posmi, nodaļas un bibliotēkas, kā arī var tikt veidotas citas struktūrvienības. Struktūrvienības dibina un likvidē Senāts. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināti nolikumi, ja to citādi nenosaka Satversme.

Lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot līdzekļus un mērķfinansējumu, Latvijas Policijas akadēmijas struktūrvienībām ir tiesības atvērt subkontus. Subkonta līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem bez struktūrvienības vadītāja atļaujas. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē likumdošanas akti un Senāta apstiprināti noteikumi.

41. Katedra apvieno radniecīgu studiju kursu speciālistus. Katedras uzdevums ir metodiski nodrošināt un īstenot izglītības procesu atbilstošajās studiju programmās, sadarbojoties ar atbilstoša profila zinātnes iestādēm un struktūrvienībām pašā akadēmijā un ārpus tās. Katedras darbinieki pētniecisko darbību veic savām zinātniskajām interesēm atb ilstošajos tematos.

Katedru var izveidot ar Senāta lēmumu pēc rektora vai atsevišķa profesora priekšlikuma un pamatojuma, ja tās sastāvā nav mazāk kā seši docētāji, no kuriem vismaz viens ir zinātņu doktors atbilstošajā zinātnes apakšnozarē. Katedru vada pēc katedras akadēmiskā personāla ieteikuma Senātā aizklāti balsojot uz pieciem gadiem ievēlēts katedras vadītājs. Par katedras vadītāju var tikt ievēlēts profesors vai docents. Katedras darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

42. Profesionālās izglītības apgūšanai personām ar vispārējo vidējo izglītību tiek izveidotas koledžas, kurās profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas divos vai trijos gados. Profesionālā koledžas izglītība netiek pielīdzināta augstskolas izglītībai, bet koledžu absolventiem tiek noteikts saīsināts akadēmisko un augstāko profesionālo studiju laiks. Koledžas izveido un to darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

43. Akadēmisko un augstāko profesionālo studiju programmu nodrošināšanai tiek veidoti studiju posmi, kuru direktori ir atbildīgi par attiecīgo studiju programmu īstenošanu un dienesta reglamentu realizāciju, kuri attiecas uz Iekšlietu ministrijas vai citu tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem — studējošajiem Latvijas Policijas akadēmijā. Studiju posmu direktorus ieceļ rektors uz savu pilnvaru laiku un, aizklāti balsojot, apstiprina Senāts. Studiju posmu darbību reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi.

44. Nodaļas apvieno atsevišķus LPA darbības virzienus. Nodaļas vadītāju uz savu pilnvaru laiku amatā ieceļ rektors un aizklāti balsojot apstiprina Senāts. Nolikumu par nodaļu apstiprina Senāts.

45. Studējošo un akadēmiskā personāla informatīvās bāzes nodrošināšanai tiek veidotas Fundamentālā un Speciālā bibliotēka. Bibliotēku nolikumus apstiprina Senāts.

46. Akadēmijas zinātniski pētniecisko darbību koordinē un doktorantūras darbu vada Zinātnes nodaļa. Zinātnes nodaļas nolikumu apstiprina Senāts, bet nodaļas vadītāju un zinātnisko sekretāru aizklāti balsojot apstiprina amatā Senāts uz rektora pilnvaru laiku pēc viņa ieteikuma.

5. Personāls

47. Latvijas Policijas akadēmijas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

3) klātienē (pilna laika) studējošie.

48. Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāp tas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde, Strādājošajiem un studējošajiem, kuri ir tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki, ir jāpilda attiecīgā dienesta reglamenti un viņiem ir šī dienesta darbinieku tiesības un pienākumi.

49. Personālam ir tiesības šīs Satversmes noteiktajā kārtībā piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

50. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, bet attiecībā uz personālu, kura dienestu regulē reglamenti — rektors, pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem.

51. Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

52. Akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

53. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs, metodiskais darbs, citi darba veidi) nosaka Senāts katrai katedrai un akadēmiskā personāla grupai atsevišķi.

54. Darba samaksas principus atsevišķi katrai akadēmiskā personāla grupai atkarībā no akadēmiskā un zinātniskā grāda, profesionālās kvalifikācijas un pedagoģiskā darba pieredzes nosaka Senāts, bet šīs darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

55. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, studiju direktors) akadēmijā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors piešķirtā finansējuma ietvaros var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, akadēmija var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.

56. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai, iepriekš līguma projektu saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru. Pēc atkārtotas ievēlēšanas profesors var ieņemt šo amatu in perpetuum līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

Profesoru galvenie uzdevumi ir: augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā(os); doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam; piedalīšanās studiju programmu izstrādāšanā, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā; jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

Profesoru štata vietu skaitu akadēmijā nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Ja akadēmijā ir brīva profesora štata vieta, Senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par zinātnes apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo štata vietu attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

57. Par asociēto profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personas ar habilitētā doktora vai — pirmo reizi — ar doktora grādu. Atkārtota ievēlēšana asociēto profesoru amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu. Profesionālo studiju programmu profila studiju kursos asociētā profesora amatu v ar ieņemt arī personas ar doktora grādu un vismaz piecu gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, un uz tās lēmuma pamata rektora slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu vadīšana un pārraudzība savā studiju kursā(os); aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam; pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai; jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

Asociēto profesoru štatu vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Senāts. Ja ir brīva asociētā profesora štata vieta, Senāts pieņem lēmumu par atklāta konkursa izsludināšanu.

58. Profesoru un asociēto profesoru konkursa izsludināšanas kārtību un dokumentu sagatavošanas procedūru paplašinātās habilitācijas padomes sēdei nosaka Senāta apstiprināts LPA nolikums par akadēmiskajiem amatiem.

59. Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus. Profesionālo studiju programmu profila studiju kursos docenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs.

Docentu atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

Docenta galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā(os) studiju kursā(os), īpaši tās pamatkursos; pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam; pētniecības darba vadīšana maģistra un bakalaura grāda vai augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

60. Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju kursos lektora amatu var ieņemt persona ar augstāko profesionālo izglītību bez maģistra akadēmiskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

Lektoru galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu pieņemšana studiju kursos; pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām.

61. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju kursos asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko profesionālo izglītību bez maģistra grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

Asistentu galvenie uzdevumi ir: studiju un nodarbību vadīšana, ieskaišu pieņemšana, rakstu darbu recenzēšana; palīdzība profesoriem, asociētiem profesoriem to pedagoģiskajā darbā; līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedras apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem.

62. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē zinātniskās pētniecības darba veikšanai katedrās saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un attiecīgās katedras nolikumu. Vadošo pētnieku amatus var ieņemt personas ar habilitētā doktora vai doktora grādu. Pētnieku amatu var ieņemt personas ar doktora g r ādu vai maģistra akadēmisko grādu.

63. Vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu štatu vietu skaitu nosaka Senāts.

Vadošos pētniekus, lektorus, pētniekus un asistentus atklātā konkursā ievēlē Senāts uz sešiem gadiem, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņiem darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

64. Docentu, vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

65. Ja akadēmijā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīgā akadēmiskā personāla štata vieta, Senāts pēc Akadēmiskās padomes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

Viesprofeso riem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Nozīmēšanu darbā noformē ar rektora pavēli (rīkojumu).

Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, rektors pēc Akadēmiskās padomes ieteikuma profesora vietā var iecelt asociēto profesoru; asociētā profesora amatā — docentu, docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora pavēli (rīkojumu).

66. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas vai sešu mēnešu atvaļinājumu habilitācijas disertācijas sagatavošanai.

Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem citās augstskolās.

67. Prorektorus, akadēmijas, koledžu un studiju posmu direktorus, nodaļu vadītājs pēc rektora ieteikuma, aizklāti balsojot, amatā apstiprina Senāts.

Pārējo vispārējo akadēmijas personālu (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu), pieņem darbā un atbrīvo no darba rektors saskaņā ar likumdošanas aktiem.

6. Studējošie

68. Latvijas Policijas akadēmijas studējošie ir:

1) koledžu studenti;

2) akadēmisko un profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistranti;

4) doktoranti;

5) papildizglītības programmu kursu klausītāji.

69. Tiesības studēt akadēmijā ir Latvijas pilsoņiem, kuri atbilst prasībām dienestam policijā vai citos tiesību aizsardzības iestāžu dienestos. Lai uzsāktu studijas, nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

Par koledžu, akadēmisko vai augstāko profesionālo studiju neklātienes (nepilna laika) studentiem, papildizglītības programmu kursu klausītājiem, kuru studijas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, var kļūt tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas vai citu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki. Dokumentus studijām reflektanti kārto ar teritoriālo valsts policijas vai citu Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu vai tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību, kuras dod slēdzienu par reflektanta atbilstību dienestam policijā vai citos tiesību aizsardzības iestāžu dienestos.

70. Imatrikulācija notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākšanās.

Uzņemšanas noteikumos tiek iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumi, kuri attiecas uz visām Latvijas augstskolām, kā arī Latvijas Policijas akadēmijas Senāta papildu noteikumi, kas nosaka, kādi priekšmeti un kādā apjomā ir jāapgūst, lai varētu uzsākt studijas katrā no studiju programmām, iestājpārbaudījumu apjomu un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtība, kā arī papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību.

Mācību priekšmetus, kuri reflektantiem jāapgūst vidējās izglītības apjomā, lai iestātos akadēmijā, Latvijas Policijas akadēmija izziņo trīs gadus iepriekš.

Ja iestājpārbaudījumus sekmīgi nokārtojušo skaits ir lielāks par izsludināto studiju vietu attiecīgajā specialitātē (specializācijā), studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

Reflektantu uzņemšanu Latvijas Policijas akadēmijā kārto Uzņemšanas komisija, kuru katram mācību gadam apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas darbu vada rektors vai prorektors.

71. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos par valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi, ja pretendents ir Iekšlietu ministrijas sistēmas vai citu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieks un ja šīs iestādes vadītājs rekomendē pretendentu studijām akadēmijā. Studijas par valsts pamatbudžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda, zinātniskā grāda vai augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai var izmantot tikai vienu reizi. Atkārtotas studijas pieļaujamas tikai par pretendenta līdzekļiem.

72. Koledžu studenti, kuru studijas un dienestu saskaņā ar tiesību aktiem regulē speciāli dienesta noteikumi (reglamenti), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atrodas valsts apgādībā un viņiem tiek izmaksāta augstskolu studentiem noteiktā stipendija. Šiem studentiem — kadetiem studijas tiek apvienotas ar militāro sagatavošanu dienestam policijā, robežsardzē, penitenciārajās un citās tiesību aizsardzības iestādēs.

73. Koledžu, akadēmisko un profesionālo studiju programmu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem — policijas, robežsardzes, penitenciāro un citu iestāžu darbiniekiem, uz kuriem attiecināti speciāli dienesta noteikumi, studiju laikā attiecas Ministru kabineta noteiktās šo kategoriju darbinieku sociālās garantijas.

Latvijas Policijas akadēmijas studenti, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību, tiek ieskaitīti obligātā militārā dienesta rezervē. Rezervē tiek ieskaitīti arī tie absolventi, kas ieguvuši profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Policijas akadēmijā un turpina dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

Latvijas Policijas akadēmijas absolventiem vai tiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši studijas, jāstrādā Iekšlietu ministrijas sistēmas vai citās tiesību aizsardzības iestādēs vai jāatlīdzina uzturēšanas izdevumi saskaņā ar noslēgto līgumu par studijām un dienestu.

74. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu;

4) tā akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par studiju kontroles formām;

5) tā ir pārkāpusi iekšējās kārtības noteikumus;

6) tā ir pārkāpusi dienesta reglamentā noteikto disciplīnu, kad piemērojams disciplinārsods — izslēgšana no akadēmijas vai atvaļināšana no dienesta.

Izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors, bet apelācijas izskata Senāts.

75. Studējošiem ir tiesības:

1) iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību saskaņā ar noslēgto līgumu par studijām un dienestu vai līgumu par studijām;

2) noteiktā kārtībā izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta, medicīnas un citus objektus;

3) līgumā par studijām un dienestu vai līgumā par studijām noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar studijām;

5) studiju gaitā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

6) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

7) noteiktajā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

8) dibināt biedrības, pulciņus, klubus;

9) saskaņā ar šai Satversmē noteikto kārtību realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību.

76. Studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv Uzņēmumu reģistrā reģistrētas studējošo sabiedriskās organizācijas.

77. No valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu Latvijas Policijas akadēmijā nosaka Augstākās izglītības padome, saskaņojot to ar iekšlietu un izglītības un zinātnes ministriem.

78. Akadēmijas klātienes studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskas personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriska organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots akadēmijai.

Akadēmijas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

79. Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās, kultūras un sporta dzīves jautājumos akadēmijā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Latvijas Policijas akadēmijas koleģiālās institūcijās;

4) veicina dienesta reglamentu izpildi akadēmijā.

80. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

Studējošajiem Latvijas Policijas akadēmijas Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Veto piemērošanas kārtību reglamentē Senāta nolikums. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja saskaņošanas komisija nav izstrādājusi vienotu lēmumu, tad, izskatot jautājumu atkārtoti, tā pieņemšanai ir nepieciešamas trīs ceturtdaļas senatoru balsu. Pieņemtais lēmums stājas spēkā parastajā kārtībā.

Stud ējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties akadēmijas lēmējinstitūcijās kārtībā, kāda ir noteikta šo institūciju nolikumos.

Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

7. Studijas

81. Koledžu studiju programmas ietver attiecīgajam profesionālās kvalifikācijas līmenim noteiktās prasības, kuru izpilde dod iespēju sagatavoties darbam atbilstoši iegūtajai profesionālajai izglītībai. Policijas koledžas studiju programmu pēc ekspertīzes Valsts policijā, bet citu koledžu studiju programmas pēc ekspertīzes attiecīgajā nozares dienestā, apstiprina LPA Senāts. Par koledžu studiju programmas realizāciju atbildīgi ir attiecīgo koledžu direktori.

82. Augstākās profesionālās izglītības ieguve akadēmijā notiek, īstenojot tiesību zinātnē sakņotu studiju programmu, kas rada iespējas sagatavoties sarežģītam vadošam un radošam izpildošam darbam. Studenta patstāvīgi izstrādātajam diplomdarbam, kas ir nepieciešams nosacījums augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, jābūt ar zinātniskās pētniecības raksturu izvēlētajā lietišķajā specializācijā. Augstākās profesionālās izglītības ieguvei, kura ietver sevī koledžas profesionālo un bakalaura akadēmisko studiju programmu saturu, paredzēti pieci gadi. Šādu augstāk o profesionālo izglītību ieguvušie ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda ieguvei. Augstākās profesionālās izglītības studiju programmu pēc ekspertīzes Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā un radniecīgā ārvalstu augstskolā apstiprina Senāts.

83. Akadēmiskās izglītības ieguve akadēmijā notiek, īstenojot akadēmiskās studiju programmas, kuras paredz fundamentālo un lietišķo zinātņu nozaru pētījumu rezultātu un metodoloģijas studijas. Studenta pastāvīgi izstrādātajam bakalaura vai maģistra darbam, kas ir nepieciešams nosacījums atbilstoša akadēmiskā grāda iegūšanai, jābūt ar zinātniskās pētniecības raksturu. Akadēmiskās izglītības ieguvei paredzēti 5 līdz 7 gadi (3–4 gadi bakalaura studijām, 2–3 gadi maģistra studijām). Tiesību maģistra akadēmiskās studijas, kuras uzsāktas uz augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnes bāzes ar integrēto akadēmisko studiju programmu, tiek plānotas vienam gadam. Bakalaura un maģistra studiju programmas apstiprina Senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

84. Par akadēmisko un augstāko profesionālo izglītības studiju programmu īstenošanu atbildīgi ir šo izglītības posmu studiju direktori.

85. Personas, kurām ir tiesību maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas Latvijas Policijas akadēmijas doktorantūrā, kas paredzēta tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota trim gadiem. Tiesību doktora studiju programmu apstiprina Senāts pēc Promocijas padomes un Akadēmiskās padomes ieteikuma. Par tiesību doktora studiju programmas īstenošanu atbildīgs ir Zinātnes nodaļas vadītājs.

86. Studijas koledžā noslēdzas ar valsts pārbaudījumu kārtošanu. Profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Profesiju klasifikatoram piešķir Valsts pārbaudījumu komisija, kuras sastāvu pēc akadēmijas Padomnieku konventa un katedru ieteikuma apstiprina Senāts.

Bakalaura un maģistra studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

Augstākās profesionālās izglītības studijas, tai skaitā arī ar integrētu akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnes nozarē, beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana. Jurista kvalifikāciju piešķir Valsts pārbaudījumu komisija, kuras sastāvu pēc Padomnieku konventa ieteikuma apstiprina Senāts.

Pārbaudījumi noris kompleksi, galvenokārt rakstveidā. Latvijas Policijas akadēmija uzglabā šos materiālus līdz augstskolas un studiju programmu akreditēšanas rezultātu izskatīšanai Satversmes sapulcē.

Tiesību bakalaura un tiesību maģistra akadēmiskos grādus piešķir Senāts.

Tiesību doktora grādu pēc doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir Promocijas padome likumā "Par zinātnisko darbību" noteiktajā kārtībā.

Papildizglītības un profesionālās meistarības pilnveides programmu saturu nosaka attiecīgā tiesību aizsardzības iestāžu institūcija, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdara pasūtījumu Latvijas Policijas akadēmijai. Šādu programmu pēc akceptēšanas Akadēmiskajā padomē apstiprina rektors.

8. Zinātniskā pētniecība

87. Zinātniskā pētniecība ir Latvijas Policijas akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

88. Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", šo Satversmi, Senāta un Akadēmiskās padomes lēmumiem.

89. Latvijas Policijas akadēmijas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tematus. Akadēmiskā padome, sadarbojoties ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju un citām tiesību aizsardzības institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni, koordinē pētījumu kopējos plānus un lemj par to finansējumu.

90. Akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus Latvijas Policijas akadēmijas Rakstos, kā arī zinātniskajos žurnālos, atsevišķās monogrāfijās, krājumos.

91. Akadēmijas mācību gada darba pārskatā publicē vispārējās ziņas par veiktajiem pētījumiem, bet Rakstos katru gadu publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētas struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus Latvijas Policijas akadēmija nosūta citām augstskolā m un zinātniskajām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

9. Īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

92. Latvijas Policijas akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar likumdošanas aktiem.

93. Latvijas Policijas akadēmijas īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu(iem) Latvijas Policijas akadēmijai nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko Latvijas Policijas akadēmijai dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas vai arī ko akadēmija iegādājusies par pašas nopelnītajiem vai valsts iedalītajiem pamatbudžeta līdzekļiem;

3) Latvijas Policijas akadēmijas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām".

94. Latvijas Policijas akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šai Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā īpašuma. Latvijas Policijas akadēmijai valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Latvijas Policijas akadēmijas īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka Senāts, bet tā izmantošanu kontrolē akadēmijas vadība, Revīzijas komisija un Ekonomiskā nodaļa.

Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts budžeta iedalītiem līdzekļiem, Latvijas Policijas akadēmijai jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

95. Latvijas Policijas akadēmijas finansu resursus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

3) citi tiesību aktos paredzētie finansu līdzekļi.

96. Finansu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Latvijas Policijas akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai vai fiziskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

Atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst Latvijas Policijas akadēmijas budžetā.

97. Latvijas Policijas akadēmijas finansu resursu struktūru saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu valdību" nosaka Senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, iekšlietu ministram un izglītības un zinātnes ministram.

98. Kā nodokļu maksātāja Latvijas Policijas akadēmija ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijām un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus un priekšrocības saskaņā ar likumdošanas aktiem. Ar saviem ienākumiem Latvijas Policijas akadēmija rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.

Akadēmija ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

99. Latvijas Policijas akadēmija var patstāvīgi slēgt līgumus ar ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām, privātstruktūrām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot par to ar viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar likumdošanas aktiem.

100. Latvijas Policijas akadēmija no pašu ieņēmumiem var veidot savu sociālās palīdzības fondu. Fonda izveidošanu un izlietošanu reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

101. Studējošie (izņemot studentus, kuri atrodas dienestā tiesību aizsardzības iestādēs vai ir šo iestāžu darbinieku kandidāti, kā arī papildizglītības kursu klausītājus) var izmantot studējošo kredītu. Valsts kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

102. Pildot savus uzdevumus, Latvijas Policijas akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas, koledžas un pārstāvniecības;

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem;

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar likumdošanas aktiem un atbilstoši Latvijas Policijas akadēmijas darbības mērķiem;

4) veikt akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Latvijas Policijas akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Latvijas Policijas akadēmijas mērķiem.

10. Starptautiskā sadarbība

103. Latvijas Policijas akadēmija veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu līdzīga profila augstskolām, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

Valdības vienošanās jautājumos, kas attiecas uz Latvijas Policijas akadēmiju, ir tai saistoša. Sagatavojot šādas vienošanās projektu, vienošanās izpildes noteikumi saskaņojami ar Latvijas Policijas akadēmiju.

104. Ārvalstniekus studijām akadēmijā par maksu var uzņemt saskaņā ar Izglītības likumu un Augstskolu likumu uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu (vienošanos) par studijām ar attiecīgo ārvalsts institūciju vai fizisko personu.

Ārvalstnieku studijas akadēmijā starpvalstu apmaiņas ietvaros regulē Augstskolu likums.

105. Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļu atzīšanu veic Latvijas Policijas akadēmijas Akadēmiskā padome, nosakot, kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa, kādā veidā pretendents var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā, ja nepieciešams — kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Latvijas Policijas akadēmijā.

11. Noslēguma noteikumi

106. Šo Satversmi var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulce. Latvijas Policijas akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.