no 1.lpp.

Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministru tikšanos Jūrmalā

Runājot par iekšējā tirgus aizsardzību, mēs nonācām pie slēdziena, ka ļoti daudzās lietās gan katras valsts iekšējā tirgus, gan arī kopīgā Baltijas valstu tirgus aizsardzības jautājumos mums ir jābūt vienotai politikai. Mēs norunājām, ka 7. un 8. jūlijā atkal tiksimies Igaunijā — ministri un atbildīgie veterināro un robežkontroles dienestu darbinieki — un jau konkretizēsim lietas un jautājumus, kas mums kopīgi jāatrisina. Taču līdz tam veterinārie, sanitārie, fitosanitārie un robežkontroles dienesti strādās pie aktuālajiem jautājumiem. Mums ir jāizveido kopīga sakaru sistēma un elastīga informācijas apmaiņas sistēma.

Šodien katra valsts iepazīstināja ar savu lauksaimniecības atbalsta sistēmu. Līdz ar to radās ļoti daudz jautājumu un pats galvenais ir tas, ka mēs turpināsim šo darbu ar mērķi atrast vienotu pieeju lauksaimnieku atbalstam, balstoties uz katras valsts likumdošanu. Mēs apstiprinājām desmit darba grupas, kuras regulāri tiksies un risinās šos jautājumus.

Lietuvas lauksaimniecības un meža ministrs Edvards Makelis teica:

— Baltijas valstīs lauksaimniecībai acīmredzot nav lielākais īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Lietuvā tas ir 11,3 procenti jeb 38 miljardi litu. Ar lauksaimniecisko ražošanu saistīti 22 procenti iedzīvotāju un, ja skatāmies sociālajā griezumā, tad apmēram 41 procents iedzīvotāju ir kaut kādā veidā saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi. Šī tikšanās bija ļoti labi sagatavota un par to gribu pateikties Latvijas zemkopības ministram un Zemkopības ministrijas valsts sekretāram, jo visi apspriežamie jautājumi tika formulēti ļoti skaidri un konkrēti.

Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma mērķis bija, lai katras valsts ražotāji kopīgās ekonomiskās zonas ietvaros varētu brīvi realizēt savu produkciju un netiktu kavēta preču plūsma. Mēs esam secinājuši, ka šajā jautājumā, kas ir ļoti svarīgs katrai no Baltijas valstīm, pats primārais ir iekšējā tirgus aizsardzība. Kā jau minēja Rāviņa kungs, nākamajā mēnesī Tallinā tiksimies, lai konkretizētu detaļas un risinātu preču brīvas plūsmas kavēšanās jautājumus. Tādēļ uzskatu, svarīgi ir minēt vēl vienu lietu. Proti, ka ir izveidotas darba grupas, kuras strādās ministru tikšanās starplaikos.

Kas man šajā reizē likās būtisks un interesants: gan savstarpējās informācijas apmaiņas sistēmas izveides meti, gan arī doma izlīdzināt lauksaimniecības politikas atbalstu un projekti šo jautājumu risināšanā no Igaunijas un Latvijas puses. Mums ir atšķirīga likumdošana un atšķirīgi finansēšanas fondi un to izlietošanas principi. Taču ir arī kopīgas lietas: visām trim mūsu valstīm Eiropas Savienības kontekstā ir līdzīgas iezīmes, pēc kurām mēs varētu vilkt paralēles par lauksaimniecības atbalstu Eiropas valstīs. Kad notiks konference, un tas būs 25. novembrī, mēs varēsim apspriest lauksaimniecības atbalsta un lauku attīstības politiku kopīgi un vienoti kā Baltijas valstis ar Ziemeļvalstīm.

Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretārs Andress Opkaups teica:

— Vispirms man jāatvainojas, ka mūsu ministrs šodien sarunās un preses konferencē nepiedalās. Taču viņam ir ļoti svarīgas tikšanās mūsu parlamentā, kas jāveic vēl pirms parlamenta došanās brīvdienās. Runājot par mūsu tikšanos, uzskatu, ka Latvijas un Lietuvas ministri jau būtiskāko ir pateikuši. Darba pie risināmajiem jautājumiem mums visiem pietiks, jo tiešām lauksaimniecības atbalsta politika katrā valstī ir ļoti atšķirīga. Taču mums jādomā par kopīgo Baltijas tirgu un tuvāko divu trīs nedēļu laikā mēs gribam šo darbu pie kritērijiem padziļināt.

Uz jautājumu par konkrētiem pasākumiem kopīgā tirgus aizsardzībā Andris Rāviņš atbildēja:

— Par to mēs vakar vakarā runājām. Mēs nespriedām par muitas tarifu paaugstināšanu un tamlīdzīgām lietām, bet konstatējām, ka mums trūkst savstarpējas informācijas. Protams, mēs noskaidrojām riska grupas un vienojāmies par to, ka vienas valsts trauksmes gadījumā par kādu pārtikas produktu abas pārējās valstis par to tiks informētas, īpaši par gadījumiem, ja tiks ievesti nekvalitatīvi gaļas produkti. Problēmas ar gaļas produkciju nav tikai Latvijā, tās ir arī mūsu kaimiņvalstīs, un šis jautājums bija viens no būtiskākajiem. Svarīgi ir tas, ka mēs nolēmām pilnveidot sazināšanās un informācijas sistēmu, izmantojot visus pieejamos elektroniskos sazināšanās līdzekļus. Un, protams, arī tas, ka esam apzinājuši problemātiskākos jautājumus un izveidojuši darba grupas. Nākamajā ministru tikšanās reizē jau varēsim pieņemt konkrētus lēmumus un apstiprināt problēmu risinājumu virzienus.

Edvards Makelis teica, ka Lietuvā ir apzināti gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi un to produkcijas ceļi un apturēta nekvalitatīvās gaļas plūsma. Nav pieļaujama nekvalitatīvu produktu lietošana iedzīvotāju uzturā. Par to runājuši visi lauksaimniecības ministri, jo kvalitatīvai produkcijai nepieciešama citāda pieeja nekā nekvalitatīvajai produkcijai, un šeit visi spēki jāapvieno valstu veterinārajiem un sanitārajiem dienestiem. Andris Rāviņš piebilda, ka zem mūsu nacionālā goda ir nespēt apgādāt savu valstu iedzīvotājus tikai ar kvalitatīvu un augstvērtīgu produkciju.

Igaunijas valsts Veterinārās inspekcijas direktors Ago Pertels piebilda, ka nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka līdz šim brīdim Baltijas valstīs veterinārie dienesti nav strādājuši. Visu laiku dienesti ir sazinājušies un centušies apturēt nekvalitatīvas produkcijas ieplūšanu. Bet galvenais jautājums bija tieši par to, lai vēl vairāk koordinētu savstarpējo sadarbību. Un to nav iespējams izdarīt bez informācijas savlaicīgas iegūšanas par to, kas notiek un ko dara kaimiņvalstīs. Tādēļ pats pirmais atrisināmais jautājums ir tieši informācijas apmaiņas nodrošināšana. Taču, kā teica visi ministri, ir lielas problēmas ar lētās un sliktās gaļas produkcijas, kas arī mēdz būt inficēta ar salmonelozi vai kādu citu nopietnu slimību, parādīšanos tirgos. Tādēļ tiek veiktas pārbaudes uz robežām, ņemti analīžu paraugi un lemts par produkcijas ievešanu vai ievešanas aizliegumu valstī. Jo pats pirmais un galvenais jautājums ir kvalitāte.

Uz jautājumu par "Rīgas miesnieka" un "Rakveres gaļas kombināta" savstarpējiem sarežģījumiem ministri teica, ka arī šos jautājumus viņi savā starpā ir pārrunājuši, bet vēl būtu pāragri par to informēt presi.

Par piena produktu apmaiņu ministri bija vienis prātis, proti, patērētājiem ir jābūt izvēles iespējai. Taču tas, ka valstīs rodas sviesta un siera uzkrājumi, nav noliedzams. Tādēļ tiek strādāts pie eksporta veicināšanas un slēgti dažādi līgumi, pārsvarā ar NVS valstīm. Taču eksporta veicināšanas atbalsts katrā valstī it atšķirīgs. Uz iebildumu, ka Igaunija saražo tik daudz sviesta, kas neatbilst piena ieguvei valstī, Igaunijas pārstāvji atbildēja, ka viņi ieved ļoti daudz nepārstrādāta piena, tajā skaitā lielus apjomus arī no Latvijas.

Uz jautājumu, kāda perspektīva ir mazajiem ražotājiem Igaunijā un Lietuvā un vai viņu skaits netiks strauji samazināts, piedāvājot alternatīvus nodarbošanās veidus laukos, Igaunijas ministrijas valsts sekretārs teica:

— Ja es visu skaidri zinātu, kas Igaunijā būts pēc pieciem gadiem, es acīmredzot šeit nesēdētu. Domāju, ka mums līdz brīdim, kad iestāsimies ES, subsīdijām lauksaimniecībai jābūt tādā pašā līmenī kā 1995. gadā — 47 procenti. Taču, neraugoties uz valsts atbalstu, mazās saimniecības nebūs nopietnas lauksaimniecības produkcijas ražotājas, kaut arī neviens neliegs viņām ar šo lauku biznesu nodarboties. Mūsu valsts atbalsta tos lauksaimniekus, kuri paralēli lauksaimnieciskai ražošanai ir atraduši arī citus ienākumu avotus, citu biznesu, tātad alternatīvos nodarbošanās veidus.

Lietuvas lauksaimniecības un mežu ministrs teica:

— Uz lauksaimniecību acīmredzot vajag skatīties kā uz specifisku lietu un pārsvarā kā uz pārtiku ražojošu nozari. Kā jau teicu, mūsu valstī ar lauksaimniecību un pārtiku saistīto iedzīvotāju īpatsvars ir liels, taču lauksaimniecisko ražošanu kā vienīgo ienākumu avotu uzrāda tikai 11 procentu iedzīvotāju. Tātad pārējiem ir vēl citi ienākumu veidi.

Mūsu Seims strādā pie dažādiem likumprojektiem, kas noteiks saimniecību lielumu, reglamentēs to, kas ir zemnieks un kas — zemnieku saimniecība. Taču mums ļoti aktuāls ir saimniecību modernizēšanas jautājums. Protams, ka saimniecība, kurā ir ļoti daudz roku darba, nebūs spējīga konkurēt ar tām, kurās būs modernas tehnoloģijas. Un, protams, mazajām saimniecībām būs grūti konkurēt — to jau mēs šobrīd redzam.

Par Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu Andris Rāviņš teica:

— Šis līgums noteikti ir ieguvums visām Baltijas valstīm. Taču, trūkstot iekšējai koordinācijai un informācijai, labums no līguma tiek atbīdīts par četriem, pieciem gadiem. Lai šo termiņu saīsinātu, mūsu galvenais mērķis un uzdevums ir informācijas plūsmas ātrāka apmaiņa. Tad mēs droši un stingri varēsim teikt, ka mums ir kopīga Baltijas valstu ekonomiskā telpa. Ja mēs aplūkojam cenas Baltijas valstu iekšienē, tad redzam, ka tajās īpašu atšķirību nav. Līdz ar to mums ir kopīgi jāaizsargā savs tirgus no citu valstu produktiem. Jūlijā mēs tiksimies jau ar konkrētiem plāniem un projektiem un izskatīsim šos jautājumus detalizēti.

Pēc tikšanās un preses konferences Jūrmalā visu valstu delegācijas devās uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā, lai iepazītos ar izglītības jautājumiem, kā arī apskatītu Jelgavas pili un ar kausu alus ielīgotu mūsu kopīgos svētkus — Jāņus.

Šajā tikšanās reizē tika izveidotas desmit darba grupas.

1. Baltijas Ministru padomes vecāko amatpersonu lauksaimniecības komiteja.

2. Darba grupa informācijas apmaiņai.

3. Darba grupa veterinārajos jautājumos ("3+3" valstu sadarbības projekta ietvaros).

4. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārtikas higiēnas grupa ("3+3" valstu sadarbības projekta ietvaros).

5. Darba grupa fitosanitārajos jautājumos.

6. Darba grupa lauksaimniecības tehnikas koordinēšanai.

7. Darba grupa informācijas apmaiņai jautājumos par ar Eiropas Savienību ("3+3" valstu sadarbības projekta ietvaros).

8. Darba grupa informācijas apmaiņai par lauksaimniecības tirgus problēmām.

9. Darba grupa lauksaimniecības statistiskās informācijas apmaiņai ("3+3" valstu sadarbības projekta ietvaros).

10. Darba grupa informācijas apmaiņai par lauku attīstību.

Rūta Bierande,

lauksaimniecības redaktore

(Pēc ieraksta "LV" diktofonā)

Par tirdzniecību ar Lietuvu un Igauniju

Latvijas—Lietuvas ārējās tirdzniecības rādītāji par 1998.gada pirmajiem četriem mēnešiem galvenajām lauksaimniecības un pārstrādes produktu grupām (ar attiecīgās valsts izcelsmi)

1998.gada martā kopējais l/s preču imports no Lietuvas sastādīja Ls 855,9 tūkst., salīdzinot ar š.g. februāri, tas palielinājies par 66%. Savukārt aprīlī šis rādītājs nedaudz samazinājās un veidoja Ls 853,8 tūkst. Vislielāko īpatsvaru kopējā importa struktūrā martā ar 20,63% aizņēma 18.grupa (kakao un to izstrādājumi) un 04.grupa (piens un tā izstrādājumi un olas). Šajā, 04.grupā, olu imports sastāda gandrīs 1/2. 18. un 04.grupas imports aprīlī attiecīgi pieaudzis par 21% un 11%. Lielu daļu kopējā importa struktūrā sastādīja arī gaļa un subprodukti, salīdzinot ar februāri, martā to imports palielinājies par Ls 20,6 tūkst., savukārt aprīlī šo produktu imports krasi (1,8 reizes) samazinājās. Šajos divos pavasara mēnešos ļoti aktivizējies dārzeņu imports no Lietuvas, jo, ja janvārī un februārī šī grupa vispār netika importēta, tad martā un aprīlī tā kopējā īpatsvarā aizņēma jau 17,5% un 16,7%.

Eksporta apjoms martā, salīdzinot ar februāri, nozīmīgi — par 103% palielinājies. Galvenās Latvijas eksporta grupas kā martā, tā aprīlī (tikai savādākā secībā) bija gaļas un zivju izstrādājumi, piens un tā produkti, olas un gatavā lopbarība. Jāatzīmē, ka aprīlī sākti eksportēt arī dzīvi dzīvnieki (līdz šim šai gadā tie izvesti no Latvijas netika), bet nav notikušas eksporta operācijas ar konditorejas izstrādājumiem no cukura (1997.gadā to eksports sastādīja 15,2% no kopējā eksporta apjoma uz Lietuvu), kā arī ar kakao un kakao izstrādājumiem. Aprīlī nozīmīgi samazinājies no Latvijas eksportēto dārzeņu — mārrutku (32,7 reizes), miltrūpniecības produkcijas (2,2 reizes), bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu (2 reizes), kā arī zivju (1,9 reizes) un labības, miltu, cietes un piena izstrādājumu apjoms (1,7 reizes).

Iepriekšminēto tirdzniecības operāciju rezultātā pozitīva tirdzniecības bilance martā bija tikai tirdzniecībā ar svaigām zivīm (03.grupa), bet aprīlī, samazinoties šīs grupas eksportam uz Lietuvu, arī šai grupai tā ir negatīva, zivju izstrādājumiem (1603—1605.grupa) aprīlī, samazinoties šīs grupas importam, pozitīvā bilance pieauga, konditorejas izstrādājumiem no cukura (1704.grupa) aprīlī, pārtraucot šīs grupas eksportu uz Lietuvu, šī bilance kļuva negatīva, labības, miltu, cietes un piena izstrādājumiem (19.grupa) aprīlī, samazinoties eksporta apjomiem, tirdzniecības bilance kļuvusi negatīva, bezalkoholiskiem un alkoholiskiem dzērieniem (22.grupa) aprīlī, samazinoties eksporta apjomiem tirdzniecības bilance kļuvusi negatīva, gatavās lopbarības (23.grupa), aprīlī pozitīvā tirdzniecības bilance samazinājusies.

Latvijas—Igaunijas ārējās tirdzniecības rādītāji par 1998.gada pirmajiem četriem mēnešiem galvenajām lauksaimniecības pārstrādes produktu grupām (ar attiecīgās valsts izcelsmi)

Ārējā tirdzniecība starp Latviju un Igauniju š.g. februārī, martā un aprīlī notikusi nedaudz mazākos apjomos nekā starp Lietuvu. Imports no Igaunijas 1998.gada martā sastādīja Ls 581,8 tūkst., kas ir par 20% vairāk nekā februārī, savukārt aprīlī tas atkal par 25% samazinājās. Gaļas un subproduktu imports 1998.gadā tradicionāli ieņem vadošo vietu importa kopējā struktūrā no Igaunijas — š.g. martā— 32,19%, savukārt aprīlī šīs produkcijas imports samazinājies gandrīz uz pusi, sastādot 21,8% no kopējās imp. struktūras (1997.gadā šī grupa no kopējā imp. aizņēma 7,5%). Nākamā lielākā Latvijā ievestā preču grupa kā martā, tā aprīlī bija gaļas un zivju izstrādājumi — attiecīgi 29,7% un 29,5% no kopējā importa (1997.gadā šī grupa veidoja 10,5% no kopējā importa). Salīdzinot ar februāri, martā par 42% palielinājies bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu imports no Igaunijas, aprīlī saglabājot martā sasniegtos rezultātus. Ļoti strauji — par 200% — martā pieaudzis gatavās lopbarības imports no Igaunijas, savukārt aprīlī tas atkal par 34% samazinājies.

Eksporta apjoms martā, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 16% un sastādīja Ls 208,7 tūkst., bet aprīlī atkal par 8,9% palielinājās. Jāuzsver eksportēto preču grupu samazināšanās tendence, kas sākusies ar 1998. gadu — aprīlī tika eksportētas tikai 8 preču grupas (1997.gada eksporta struktūrā uz Igauniju tika pārstāvētas pilnīgi visas HS 24 grupas). Martā, bet jo īpaši aprīlī, eksporta struktūrā izteikti dominē 04.grupa (piens un tā produkti, olas), sastādot martā 62,5%, bet aprīlī 81,7% no kopējā eksporta apjoma.

Negatīvā tirdzniecības bilance tirdzniecībā ar Igauniju martā sasniedza visaugstāko līmeni 1998.gadā Ls 373 tūkst. (janvārī Ls 271, bet februārī Ls 233,4 tūkst.), savukārt aprīlī šis rādītājs atkal nedaudz uzlabojās, veidojot Ls 209,1 tūkst. negatīvu tirdzniecības bilanci. Stabili pozitīva tirdzniecības bilance tirdzniecībā starp Latviju un Igauniju kopš šī gada sākuma ir 01.grupai (dzīvi dzīvnieki) un 04.grupai (piens un tā produkti, olas), tāpat pozitīva tā martā bija vēl 19.grupai (labības, miltu, cietes un piena izstrādājumi), bet aprīlī 07.grupai (dārzeņi — mārrutki).

Analizētie dati iegūti no muitas statistikas ikmēneša atskaitēm.