Šīs sarunas mūs tuvināja Eiropai

Latvijā vizītē NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana

informācijai

18.06.1998. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Augstais viesis pastaigā Rīgas jūrmalā kopā ar Latvijas Valsts prezidentu

Vakar, 18. jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu.

H.Solana pateicās par Latvijas līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un vēlējās uzzināt, kā Latvijā tiek veiktas reformas aizsardzības jomā un kā veidojas attiecības ar Krieviju.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva uzsvēra drošības un ārpolitikas prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī pastāstīja par Latvijas aktivitātēm aizsardzības jautājumu risināšanā, gatavojoties iestāties NATO. Informējot par paveikto likumdošanā, K.Druva īpaši atzīmēja Obligātā militārā dienesta likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pauda atbalstu Ministru kabineta plānotajai asignējumu palielināšanai aizsardzības budžetam 1999. gadā līdz 1% no iekšzemes kopprodukta, kā arī skaidroja, kāpēc Latvijai ir vismazākais aizsardzības budžets Eiropā.

Runājot par NATO paplašināšanu, H.Solana īsi raksturoja situāciju šajā organizācijā un uzsvēra, ka alianses durvis paliek atvērtas visām valstīm, kas vēlētos pievienoties šai drošības struktūrai. Taču viņš izvairījās nosaukt konkrētu laiku un valstis, kuras vēl varētu tikt uzaicinātas sarunu uzsākšanai par iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī noraidīja minējumus, ka tā varētu būt viena Ziemeļeiropas valsts un divas Dienvideiropas valstis. H.Solana rosināja Latviju sakārtot komunikatīvo sistēmu, pilnveidojot militārpersonu svešvalodu prasmi, un atcerēties, ka nākamajām dalībvalstīm jābūt gatavām dot atbilstošu ieguldījumu kopīgo resursu veidošanā.

Tikšanās dalībnieki runāja par NATO un Krievijas, kā arī Latvijas un Krievijas attiecībām. Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka jaunā drošības shēma nav iedomājama bez Krievijas un Ukrainas līdzdalības, un atzīmēja, ka NATO ar Krieviju veidojas labas attiecības. Savukārt Ārlietu komisijas loceklis un Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš apliecināja Latvijas gatavību uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, taču tā, neraugoties uz Latvijas pozitīvo attieksmi pret izmaiņām Pilsonības likumā atbilstoši EDSO rekomendācijām, turpina īstenot spiediena politiku, kā arī vilcinās parakstīt robežlīgumu ar Latviju. Iespējams, tāpēc sabiedrības aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pat nedaudz vairāk atbalsta pievienošanos NATO nekā iestāšanos Eiropas Savienībā, jo drošību vērtē augstāk. I.Bērziņš pauda bažas par to, cik bīstami šādā situācijā Latvijai būtu atrasties starptautiskajā aizmirstībā.

Saeimas preses dienests