Ministrijās

Par sadarbību ar Eiropas Investīciju banku

"Latvijas valdība arī turpmāk ir ieinteresēta aktīvā un abpusēji izdevīgā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku," uzsvēra finansu ministrs Roberts Zīle pēc vakardienas tikšanās ar Eiropas Investīciju bankas viceprezidentu Volfgangu Rotu ( Wolfgang Roth ). "Īpaši apsveicama ir EIB iniciatīva ieguldīt bankas finansu resursus Latvijas infrastruktūras attīstībā, jo tā ir viena no nozīmīgākajām jomām tautsaimniecības sekmīgā attīstībā. Turklāt tieši jautājums par investīcijām infrastruktūrā līdz šim Latvijai bijis viens no sāpīgākajiem finansu resursu nepietiekamības dēļ."

Tikšanās laikā ar R.Zīli un Finansu ministrijas valsts sekretāri Valentīnu Andrējevu V.Rots sacīja, ka EIB turpmāk aktivizēs sadarbību ar Latviju. Jau tuvākajā laikā banka kā līdzfinansētājs plānojusi iekļauties Latvijas dzelzceļa tranzīta līnijas izbūves kreditēšanā. Tāpat plānots finansēt ceļa "Via Baltica" būvēšanu. Tiek izskatītas iespējas naudas ieguldīšanai vēl citos infrastruktūras un vides aizsardzības projektos. Protams, vairākiem aizdevumiem būs nepieciešamas valdības garantijas. Šajā sakarā R.Zīle norādīja, ka tā nebūtu problēma, ja Latvijai tik tiešām ir iespēja saņemt valstij izdevīgas investīcijas.

No īstenotajiem projektiem V.Rots atzinīgi novērtēja Ventspils ostas projektu. Lai gan līgums tika parakstīts tikai pagājušajā gadā, pašlaik gandrīz visa aizdevuma summa jau ir apgūta.

Eiropas Investīciju banka līdz šim Latvijai aizdevusi 46 miljonus ekiju. No šīs summas 5 miljoni ekiju ar Latvijas Investīciju bankas starpniecību piešķirti mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku 15 miljoni ekiju ieguldīti Rīgas ūdens attīrīšanas un vides projekta īstenošanā, 6 miljoni ekiju atvēlēti Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes projektam. 1997.gadā Eiropas Investīciju banka piešķīra 20 miljonu ekiju aizdevumu Ventspils ostai. Šogad tiek plānots apstiprināt dzelzceļa tranzīta līnijas Rēzekne – Jelgava – Tukums – Ventspils projektu, kurā EIB ieguldījums būtu 32—35 miljoni ekiju.

EIB finansē līdz 50 procentiem no projekta kopējās vērtības, un aizdevuma minimālajam lielumam jābūt vismaz 5 miljoniem ekiju. Kredīti parasti tiek izsniegti uz laiku līdz 18 gadiem ar 4—5 gadu ilgu atmaksas moratoriju (šajā laikā pēc kredīta saņemšanas nav jāsāk pamatsummas atmaksāšana).

Finansu ministrijas preses dienests

Par līdzekļiem Robežsardzes formas tērpiem

Sakarā ar masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem Valsts robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa apgalvojumiem, ka finansu trūkuma dēļ Robežsardze ir spiesta neievērot valdības rīcības plānu integrācijai Eiropas Savienībā (daļā, kas skar Robežsardzes personālsastāva komplektēšanu) Finansu ministrija paziņo sekojošo.

Finansu ministrijas izdarītā analīze liecina, ka finansu nepietiekamība formas tērpu iegādei pilnā apmērā nekādā gadījumā nav iemesls, lai Robežsardze neievērotu valdības rīcības plānu integrācijai Eiropas Savienībā.

Valsts budžetā ieplānotie līdzekļi ir pietiekami jaunpieņemto robežsargu nodrošināšanai ar formas tērpiem. Paša Robežsardzes priekšnieka G.Dāboliņa 1997.gadā iesniegtajos aprēķinos par nepieciešamajiem līdzekļiem Robežsardzes profesionalizācijai papildus bija pieprasīti 2 miljoni 757 tūkstoši latu, lai varētu pieņemt darbā vēl 1015 cilvēkus. Šī summa, tai skaitā arī 121 800 latu formas tērpu iegādei, budžetā tika ieplānota un apstiprināta. Turklāt, izskatot 1998.gada valsts budžeta projektu Saeimā, šī summa tika palielināta, robežsargu formu iegādei papildus piešķirot vēl 257 800 latu. Līdz ar to formas tērpu iegādei robežsargiem 1998.gadā tika atvēlēti 448 756 lati.

Finansu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā ierobežotos valsts finansu resursus un to izmantošanas lietderību, nav obligāti vajadzīgs vienlaikus veikt simtprocentīgu formas tērpu nomaiņu robežsargiem un daļu jauno formas tērpu iespējams iegādāties arī 1999.gadā. Finansu ministrija tāpat uzskata, ka G.Dāboliņš nav izskatījis visas iespējas jaunu formas tērpu iegādes finansēšanai. Saskaņā ar paša G.Dāboliņa sniegto informāciju, pašlaik Robežsardzē uzņemti tikai 500 jauni darbinieki plānoto 1015 vietā. Tādējādi tikai uz neuzņemto darbinieku darba algas rēķina veidojas valsts budžeta līdzekļu ietaupījums vismaz 75 000 latu apmērā, kurus iespējams izmantot formas tērpu iegādei.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Finansu ministrija uzskata, ka nav korekti G.Dāboliņa mēģinājumi ar masu informācijas līdzekļu starpniecību pirms 1998.gada valsts budžeta grozījumu izdarīšanas panākt (pat draudot ar valdības rīcības plāna neizpildi un naudas samazināšanu jau strādājošiem robežsargiem) nepamatotu valsts budžeta līdzekļu palielināšanu formas tērpu iegādei robežsargiem.

Finansu ministrijas preses dienests